Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 15.septembrī

EM: Par uzraudzības institūciju nosaukumu precizēšanu

15.septembrī Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus vairākos Ministru kabineta noteikumos.

Kā zināms, lai stiprinātu valsts kontroli būvniecībā un enerģētikā un veicinātu valsts iestāžu darbības efektivitāti, Valsts energoinspekcija tika pievienota Valsts būvinspekcijai. Tāpēc tiek izdarīti redakcionāli grozījumi normatīvajos aktos, precizējot uzraudzības institūciju nosaukumus un funkcijas.

Grozījumi nosaka, ka turpmāk Valsts būvinspekcija veiks spiedtvertņu tirgus uzraudzību, sprādzienbīstamā vidē lietojamo iekārtu un aizsargsistēmu tirgus uzraudzību, trošu ceļu drošības sastāvdaļu un apakšsistēmu tirgus uzraudzību, mašīnu un drošības sastāvdaļu tirgus, spiedieniekārtu un to kompleksu tirgus uzraudzību, liftu un liftu sastāvdaļu tirgus uzraudzību.

Savukārt attiecībā uz individuālo aizsardzības līdzekļu tirgus uzraudzību – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veiks to uzraudzību tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas jomā, Valsts darba inspekcija kontrolēs darba vietās individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām darba aizsardzībā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par valstij piekritīgās mantas iznīcināšanas procedūru

15.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi MK noteikumos par kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā. Noteikumu projektā ir precizēta valstij piekritīgās mantas iznīcināšanas veida un vietas saskaņošanas procedūra.

Grozījumi likumā par akcīzes nodokli atcēla pilnvarojumu MK noteikt valstij piekritīgo akcīzes preču iznīcināšanas, pārstrādāšanas vai izmantošanas kārtību. Tas radīja nepieciešamību grozīt MK noteikumus, kur bija noteikts, ka konfiscētās akcīzes preces realizē un iznīcina saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu, naftas produktu, bezalkoholisko dzērienu un kafijas iznīcināšanas, pārstrādes un izmantošanas kārtību.

Noteikumi reglamentē, ka Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde vai komersants, ar kuru noslēgts līgums par valstij piekritīgās mantas iznīcināšanu, iznīcināšanas vietu un nosacījumus saskaņo ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi pēc valstij piekritīgās mantas atrašanās vietas. Veikti arī precizējumi un papildinājumi citos noteikumu punktos.

FM: Par asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtību

15.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi MK noteikumos par asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtību. Grozījumi precizē, kuros gadījumos budžeta finansētas institūcijas sagatavo atsevišķus finansēšanas plānu projektus.

Grozījumi tiesību aktā paredz, ka valsts budžeta institūcijas atsevišķus finansēšanas plānu projektus izstrādā, ja piešķirta apropriācija, paredzēta ārvalstu finanšu palīdzība vai transferts no valsts pamatbudžeta ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Uzsākt finansēšanas plāna izstrādi varēs arī tad, ja projekts tiek līdzfinansēts no Kohēzijas fonda līdzekļiem, ES fondu un citu politiku instrumentu projekta īstenošanai paredzētas dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, kā arī iecerēts Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansējums.

Ministru kabineta noteikumi par asignējumu piešķiršanu un izpildi reglamentē kārtību, kādā Valsts kase budžeta finansētajām institūcijām piešķir asignējumus un nodrošina to izpildi atbilstoši apropriācijai, kas noteikta likumā par valsts budžetu kārtējam gadam.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par Izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumiem

Ministru kabinets 15.septembrī atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto noteikumu projektu “Izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumi”.

Projekts nosaka kārtību ārzemnieka pieņemšanai izmitināšanas centrā, veicamās veselības pārbaudes un sanitārās apstrādes, kā arī veselības pārbaudes rezultātu fiksēšanas kārtību.

Projekts arī nosaka prasības izmitināšanas centra dienas kārtībai, ārzemniekam noteiktos aizliegumus, kā arī aizliegtos priekšmetus un vielas.

Projekts paredz disciplinārsodus par pārkāpumiem un to piemērošanas kārtību, satikšanās kārtību ar radiniekiem un citām personām, pienesumu un sūtījumu saņemšanas kārtību.

Projektā paredzēti drošības pasākumi, kurus var īstenot izmitināšanas centrā, ārzemnieka izvešanas un atbrīvošanas kārtība, kā arī noteikta rīcība ar izmitināšanas centrā mirušā ārzemnieka mantojumu.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

RAPLM: Par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas un piemērošanas kārtību

Ministru kabinets 15.septembrī apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos noteikumus par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas un piemērošanas kārtību vietējo pašvaldību, rajonu un plānošanas reģionu teritorijām.

Noteikumi nosaka, ka teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanai izmanto rādītājus, kas raksturo teritorijas sociāli ekonomisko attīstību, un to nozīmību. Attīstības indeksu piemēro, ievērojot tā aprēķināto vērtību un teritoriālo mērogu, kurā tā ir aprēķināta.

Teritorijas attīstības indekss tiek aprēķināts pilsētām, kā arī novadiem, kuru sastāvā ir pilsētas, pagastiem, kā arī novadiem, kuru sastāvā ir tikai pagasti, rajoniem un plānošanas reģioniem.

Neatņemama teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtības sastāvdaļa ir tā vērtības, kas ik gadu tiks aktualizētas atbilstoši noteikumos noteiktajai kārtībai.

Noteikumi nosaka, ka RAPLM pakļautībā esošā Valsts reģionālās attīstības aģentūra katru gadu līdz 31.decembrim aprēķina teritorijas attīstības indeksu par iepriekšējo gadu un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs līdz 1.aprīlim iesniedz Ministru kabinetā.

Teritorijas attīstības indekss tiek piemērots reģionālās attīstības valsts atbalsta programmu izstrādē, atbalsta diferencēšanai Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansēto pasākumu ietvaros, ES, valsts atbalsta un citu finanšu instrumentu ietekmes uz teritoriju attīstību un ekonomiskās efektivitātes novērtēšanā, kā arī vietējo pašvaldību, rajonu pašvaldību un plānošanas reģionu teritoriju attīstības salīdzināšanā, vērtēšanā, prognozēšanā un cita veida teritoriju attīstības analīzē.

RAPLM: Par kārtību ES fondu atbalsta saņemšanai alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības attīstībai

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) izstrādājusi kārtību, kādā tiks piešķirts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalsts alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības attīstībai.

Noteikumi paredz iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kā arī kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm.

Kopējais aktivitātei pieejamais finansējums ir 2 997 840 lati, tajā skaitā ERAF finansējums ir 2 548 164 lati un nacionālais publiskais finansējums ir 449 676 lati.

Aktivitātes mērķis ir veicināt vienlīdzīgas nodarbinātības iespējas, nodrošinot bērnu, personu ar funkcionāliem traucējumiem un pensijas vecuma personu sociālās aprūpes, sociālo prasmju attīstības, izglītošanas un brīvā laika pavadīšanas iespējas ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem (Rīga, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Cēsis, Ventspils, Alūksne, Aizkraukle, Balvi, Bauska, Dobele, Gulbene, Krāslava, Kuldīga, Limbaži, Līvāni, Ludza, Madona, Ogre, Preiļi, Saldus, Sigulda, Smiltene, Talsi, Tukums, Valka), attīstot alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamību.

Projekta iesniedzējs var būt pašvaldība vai pašvaldības iestāde, biedrība vai nodibinājums ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centra, kā arī pašvaldība, kuras teritoriālā vienība ir nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centrā, taču projekta ietvaros paredzētās darbības plāno īstenot ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centra.

Tāpat projektu var iesniegt biedrība vai nodibinājums, kas projekta ietvaros paredzētās darbības plāno īstenot ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centra.

Lai veicinātu valsts teritoriju līdzsvarotu attīstību, plānošanas reģioniem ir noteiktas kvotas, balstoties uz 2006.gada statistikas datiem par iedzīvotāju skaitu un sociāli ekonomiskajiem rādītājiem.

Rīgas plānošanas reģionam noteiktā ERAF finansējuma kvota ir 532 776 lati, Kurzemes plānošanas reģionam – 535 874 lati, Zemgales plānošanas reģionam – 472 961 lats, Vidzemes plānošanas reģionam – 440 690 lati, savukārt Latgales plānošanas reģionam – 565 863 lati.

Noteikumi 15.septembrī tika apstiprināti Ministru kabinetā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par tranzītielu sakārtošanu pilsētu teritorijās

Tranzītielu sakārtošanai pilsētu teritorijās astoņu gadu laikā būs pieejami 49,6 miljoni latu. Valdībā ir apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas konkretizē šā atbalsta piešķiršanas kārtību.

Satiksmes ministrijas izstrādātie “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.1.2.aktivitāti “Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās”” 15.septembrī izskatīti valdībā.

Noteikumi nosaka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu tranzītielu sakārtošanai pilsētu teritorijās piešķiršanas kārtību. Tie paredz projekta iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam un par aktivitātes īstenošanu atbildīgo iestādi.

Izstrādāto noteikumu mērķis ir komfortabla un droša satiksme pilsētu tranzītielās, rekonstruējot un attīstot pilsētu tranzītielas valsts galveno vai 1.šķiras autoceļu maršrutos vietās, kur esošā infrastruktūra ir nolietojusies vai nespēj nodrošināt pieaugošo transporta plūsmu.

No kopējā aktivitātei “Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās” pieejamā finansējuma 42,2 miljoni latu plānoti no ERAF līdzekļiem, bet nacionālais publiskais finansējums būs 7,4 miljoni latu. Nacionālo publisko finansējumu nodrošina projekta iesniedzējs, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var pretendēt arī uz valsts budžeta dotāciju.

Minimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma apmērs vienam projektam no tā kopējām attiecināmajām izmaksām ir 0,5 miljoni latu, bet maksimālais – 5,6 miljoni latu.

Aktivitāti “Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās” īstenos atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. Tās ietvaros tiks atbalstīti projekti, ko realizēs pašvaldību teritorijās (izņemot Rīgas pašvaldību).

“Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās” projekti ir īstenojami līdz 2015.gada 31.augustam. To realizācija tiks plānota tā, lai kopējais nozarē īstenojamo projektu finansējums sadalītos vienmērīgi ar lineāru apjoma pieaugumu.

Satiksmes ministrija izstrādās metodiskus palīgmateriālus projektu iesniegumu iesniedzējiem par projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanu.

SM: Par pilsētu infrastruktūras uzlabojumiem sasaistei ar Eiropas komunikāciju tīklu

Aktivitātes “Pilsētu infrastruktūras uzlabojumi sasaistei ar TEN-T” īstenošanai līdz 2013.gadam tiks ieguldīti 83,7 miljoni latu Kohēzijas fonda līdzfinansējuma.

Šāds finansējuma izlietojums paredzēts 2007.–2013.gada periodā, paredz 15.septembrī valdībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi. Minimālais nacionālā līdzfinansējuma apjoms ir 15% no projekta attiecināmajām izmaksām jeb 14,77 miljoni latu.

Normatīvais akts nosaka aktivitātes mērķi, projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, atbildīgo iestādi, projekta iesnieguma veidlapu un lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņemšanas kārtību.

Aktivitātes “Pilsētu infrastruktūras uzlabojumi sasaistei ar TEN-T” mērķis ir nodrošināt ērtu un drošu satiksmi pilsētu ielās, pilnveidot pilsētu infrastruktūras (maģistrālo ielu) sasaisti ar TEN-T un “Via Baltica”, mazināt pieaugošā dzelzceļa kravu transporta negatīvo ietekmi uz pilsētu transporta sistēmu (vietās, kur dzelzceļš sadala pilsētu vairākās daļās).

Aktivitātes ietvaros tiks atbalstīti projekti pilsētās, kurās ir vismaz 100 000 iedzīvotāju un kas paredz jaunu maģistrālo ielu maršrutu attīstību, nodrošinot atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar Eiropas komunikāciju tīkla (TEN-T) elementiem. Piemēram, atbalstīta tiks divlīmeņu šķērsojumu izbūve ar dzelzceļu, pievadceļu izbūve TEN-T tīklam, jaunu kravas autotransporta maršrutu attīstīšana u.c.

Aktivitāte tiks īstenota 2008.–2015.gada termiņā ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, izvēloties projektus, kuros tiek īstenoti iepriekš minētie darbi.

Noteikumi nerada tiešu ietekmi uz valsts vai pašvaldību budžetiem.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VesM: Par pacientu, kas slimo ar noteiktām slimībām, reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtību

15.septembrī tika apstiprināti jauni Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtību.

Reģistra izveides mērķis ir vienotas ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu informācijas datubāzes izveidošana, lai iekļautos datus izmantotu veselības aprūpes nozares statistisko pārskatu sagatavošanai, zinātniskiem un pētnieciskiem nolūkiem.

Ministru kabineta noteikumi nosaka iekļaujamās informācijas apjomu, informācijas sniegšanas veidus un termiņus, kā arī papildu prasības fizisko personu datu aizsardzības nodrošināšanai.

Paredzēts, ka reģistrā tiks iekļauta informācija par pacientiem, kuriem diagnosticēta tuberkuloze, cukura diabēts, onkoloģiskās slimības, psihiski un uzvedības traucējumi, arodslimības, alkohola psihozes, alkoholisms, psihoaktīvo vielu atkarība, alkohola akūta intoksikācija vai kaitējoša pārmērīga lietošana, multiplā skleroze, iedzimtas anomālijas, kā arī pacienti, kuri guvuši traumas un ievainojumus.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

ZM: Par atbalstu lauku tūrisma attīstībai

Valdība 15.septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Tūrisma aktivitāšu veicināšana””.

Šo noteikumu mērķis ir attīstīt un pilnveidot lauku tūrismu un ar to saistītos pakalpojumus un infrastruktūru. Atbalstu pretendenti saņems no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).

Uz atbalstu varēs pretendēt zemnieku saimniecība, fiziska persona, kura veic saimniecisko darbību, un arī komersants.

Noteikumi paredz: lai pieteiktos atbalstam, pretendents Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālās lauksaimniecības pārvaldē personīgi vai elektroniskā formā iesniedz divos eksemplāros projekta iesniegumu un darbības plānu, kā arī dokumentus, kas ir saistīti ar aktivitāšu īstenošanu.

Normatīvais akts nosaka, ka atbalsta lielums tiek noteikts atbilstoši pašvaldības grupai, kurā plānots īstenot projektu. Atbalsta intensitāte pirmajai un otrajai pašvaldību grupai ir 30% apmērā no projekta kopējās attiecināmo izmaksu summas, trešajai un ceturtajai pašvaldību grupai – 40% no projekta kopējās attiecināmo izmaksu summas un piektajai pašvaldību grupai – 50% no projekta kopējās attiecināmo izmaksu summas.

Pasākuma “Tūrisma aktivitāšu veicināšana” īstenošanas vieta ir visa Latvijas lauku teritorija, izņemot Rīgas rajonu.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par lauku mantojuma saglabāšanu un atjaunošanu

Valdība 15.septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākumam “Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana””.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākumam “Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana”.

Pasākuma mērķis ir veicināt ar lauksaimniecības, mežsaimniecības, pārtikas ražošanas un apstrādes nozari saistītā kultūrvēsturiskā mantojama saglabāšanu, atjaunošanu un uzlabošanu.

Noteikumi nosaka, ka uz atbalstu var pretendēt ar lauksaimniecības, mežsaimniecības, pārtikas ražošanas un apstrādes nozari saistīts akreditēts muzejs. Tāpat arī uz atbalstu var pretendēt profesionālās izglītības iestāde, kas īsteno akreditētas lauksaimniecības, mežsaimniecības, pārtikas ražošanas vai apstrādes nozares profesionālās izglītības programmu un kura izvietota valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautā objektā, un kuras teritorija pieejama sabiedrības apskatei.

Ar apstrādes nozari saistītie muzeji eksponē un demonstrē keramikas un ādas priekšmetu izgatavošanu, kokamatniecību, metāla izstrādājumu amatniecību un apģērbu un tekstiliju amatniecību.

Pasākuma “Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana” ietvaros tiek atbalstīta muzeju darbības attīstība, kas ietver ēku renovāciju vai to piemērošanu muzeja funkciju veikšanai. Tāpat tiek atbalstīti muzeji, kuri restaurēs ar lauksaimniecības un mežsaimniecības, pārtikas ražošanas vai apstrādes nozari saistītas iekārtas, tehniku un darba rīkus vai izgatavos tos ekspozīcijas izveidei un demonstrēšanai darbībā. Muzeji varēs saņemt atbalstu par norāžu un informācijas stendu izveidi, kā arī interneta nodrošināšanu muzeja telpās un muzeja teritorijas sakopšanu. Atbalstu varēs saņemt arī profesionālās izglītības iestādes par īpašumā vai valdījumā esošās teritorijas sakopšanu un labiekārtošanu.

Atbalsta pretendents vienā projekta iesniegumā var ietvert vairākas aktivitātes.

Visā plānošanas periodā vienam atbalsta pretendentam maksimālā attiecināmo izmaksu summa ir 140 tūkstoši latu. Valsts un pašvaldību iestādēm, kuras var būt atbalsta pretendenti, atbalsta apmērs ir 100% no projekta kopējās attiecināmo izmaksu summas. Pārējiem atbalsta pretendentiem atbalsta apmērs ir 75% no projekta kopējās attiecināmo izmaksu summas. Projekta iesniegumus sarindos pēc projektu atlases kritērijiem.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par meža ekonomiskās vērtības uzlabošanu

Valdība 15.septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Latvijas lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākuma “Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana” īstenošanai”.

Pasākuma “Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana” mērķis ir palielināt meža ekonomisko vērtību, nodrošinot ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Atbalstu meža īpašnieki saņems no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).

Pasākuma ietvaros tiek atbalstīta jaunaudžu kopšana, mazvērtīgu mežaudžu nomaiņa, kā arī jaunu instrumentu un aprīkojuma, kas paredzēts jaunaudžu kopšanai un mazvērtīgu mežaudžu nomaiņai, iegāde.

Uz atbalstu varēs pretendēt fiziska persona, kura ir meža zemes īpašnieks, kā arī juridiska persona, kuras pamatkapitālā privāta kapitāla daļas ir 50% vai vairāk un kura ir meža zemes īpašnieks. Tāpat uz atbalstu varēs pretendēt pašvaldība, kas ir meža zemes īpašniece, vai pašvaldības kapitālsabiedrība.

Normatīvajā aktā noteikts meža apsaimniekošanas plāna saturs un tā saskaņošanas kārtība, kurā varēs ietvert arī informāciju par tādiem Latvijas Lauku attīstības programmas pasākumiem kā “Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējā apmežošana” un “Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvu pasākumu ieviešana”. Tāpat dokumentā noteikti atbalsta saņemšanas nosacījumi, paveikto darbu pārbaudes un atbalsta saņemšanas kārtība, atbalsta veids un apjoms, kā arī attiecināmās un neattiecināmās izmaksas.

Maksājumu administrēšanu veiks Lauku atbalsta dienests.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par obligātajām nekaitīguma prasībām materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku

Valdība 15.septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Obligātās nekaitīguma prasības materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku”.

Grozījumi noteikumos precizē plastmasas, kurā tiek uzglabātas pārtikas izejvielas un piedevas, izmantošanas nosacījumus. Tāpat grozījumi konkretizē, kādai informācijai jābūt ražotāja izsniegtajā atbilstības deklarācijā. Deklarācija apliecina šo materiālu un priekšmetu atbilstību normatīvos aktos noteiktām prasībām. To pievieno visos tirdzniecības posmos, izņemot mazumtirdzniecību. Tāpat kā līdz šim Latvijā atļauts ievest tikai tos saskarei ar pārtiku paredzētos materiālus un priekšmetus, kas atbilst šīm prasībām.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

* Ministrijas informatīvais ziņojums “Par Būvniecības nacionālās programmas pasākumu plāna izpildi 2007.gadā” Ministru kabineta 2008.gada 9.septembra sēdē (skatīts arī Ministru kabineta 2008.gada 16.septembra sēdē)