Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 16.septembrī

MK: Par grozījumiem Valsts civildienesta likumā un citos ar valsts civildienestu saistītos likumos

16.septembrī Ministru kabineta sēdē akceptēti grozījumi Valsts civildienesta likumā, grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā, grozījums Valsts probācijas dienesta likumā, grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, grozījums Publisko aģentūru likumā, grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā un grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” paredz reorganizēt Valsts civildienesta pārvaldi (VCP), funkcijas nododot Valsts kancelejai, kā arī decentralizācijas rezultātā nodot tās citām valsts tiešās pārvaldes iestādēm.

Likuma grozījumi ir vērsti uz valsts budžeta līdzekļu ekonomiju, izslēdzot starpposmus lēmumu pieņemšanā, saskaņošanā un pieņemto lēmumu īstenošanā, nostiprinot valsts tiešo pārvaldes iestāžu vadītāju atbildību un iestāžu savstarpējo sadarbību atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā ietvertajam regulējumam.

Pēc VCP reorganizācijas Valsts kanceleja izstrādās un koordinēs valsts civildienesta attīstības politiku, koordinēs ierēdņu karjeras attīstību un saskaņos ierēdņu amatus. Ministru kabineta noteikta institūcija pārņems personāla un civildienesta attiecības izbeigušu personu, kurām ir ierēdņa statuss, vienotās uzskaites sistēmas uzturēšanu, kā arī noteiks šīs uzskaites sistēmas pieejamību.

Šā likuma un citu ar valsts civildienesta jomu saistīto normatīvo aktu piemērošanu sev padotībā esošo ierēdņu darbībā kontrolēs valsts tiešās pārvaldes iestādes, tai skaitā: atceļot padotībā esošo ierēdņu lēmumu valsts civildienesta jomā un uzdodot tām novērst konstatētos pārkāpumus; likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā ierosinot, izmeklējot disciplinārlietas un uzliekot disciplinārsodus, kā arī izskatot ierēdņu sūdzības par piemērotajiem disciplinārsodiem; izskatot sūdzības par pretendentu konkursu.

Ievērojot, ka likumprojekts ir vērsts uz funkciju samazināšanu valsts pārvaldē, ir pastiprināta atbildība personām, kuras pretendē uz ierēdņa amatu, paredzot, ka tās likumos noteiktajā kārtībā atbild par iesniegto dokumentu un tajos ietverto ziņu pareizību.

Ievērojot, ka beidz pastāvēt VCP, pretendentam ir tiesības apstrīdēt attiecīgās amatpersonas lēmumu mēneša laikā kopš brīža, kad viņam tas kļuvis zināms, augstākā iestādē vai, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets vai Ministru prezidents, tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā; iestāde, kurā ierēdnis strādājis, nodrošina ierēdnim iespēju ieņemt līdzvērtīgu amatu, ja ierēdnis vēlas atgriezties sakarā ar pilnvaru termiņa izbeigšanos vēlētā amatā. Tāpat iestāde nodrošina dokumentu pārbaudi konkursa kārtībā ieceltam ierēdnim.

Likumprojekts vairs neparedz saskaņošanas kārtību ierēdņa pārcelšanas gadījumā, ņemot vērā, ka tas ir vienošanās jautājums atbilstoši Valsts civildienesta likuma 37.panta trešās daļas regulējumam. Tāpat likums vairs neparedz starpposmu ierēdnim apstrīdēt saņemto rīkojumu kādā speciālā iestādē, paredzot tiesības apstrīdēt saņemto rīkojumu vai uzdevumu, iesniedzot sūdzību nākamai augstākai amatpersonai, kura rīkojumu vai uzdevumu atceļ, izdod jaunu vai atstāj spēkā.

Ievērojot, ka likumprojektiem ir tieša ietekme uz valsts budžetu, tie tiks iekļauti vienotā paketē ar likumprojektu “Par valsts budžetu 2009.gadam”.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

ĀM: Par Latvijas civilo ekspertu nosūtīšanu dalībai Eiropas Savienības novērotāju misijā Gruzijā

Ministru kabinets 16.septembrī apstiprināja ārlietu ministra Māra Riekstiņa iniciatīvu par Latvijas civilo ekspertu nosūtīšanu dalībai ES novērotāju misijā Gruzijā, kas sāks savu darbību 1.oktobrī.

Uz Gruziju tiks nosūtīti pieci novērotāji no Latvijas, kuri var tikt nozīmēti no Aizsardzības, Ārlietu vai Iekšlietu ministrijas.

Šīs Eiropas Savienības civilās misijas uzdevums ir uzraudzīt konfliktā iesaistīto pušu darbību un Gruzijas–Krievijas 12.augusta sešu punktu miera vienošanās ievērošanu visā Gruzijas teritorijā. Pašreizējais misijas mandāts ir 12 mēneši – no šā gada 1.oktobra līdz nākamā gada 30.septembrim, un tās ietvaros ir paredzēts Gruzijā izvietot 200 ES novērotāju.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par paveiktajiem darbiem eiro ieviešanai Latvijā

16.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais eiro projekta vadības komitejas informatīvais ziņojums par šogad laikā no 1.februāra līdz 31.jūlijam paveiktajiem un turpmāk plānotajiem uzdevumiem eiro ieviešanai Latvijā.

Pagājušajā atskaites periodā būtiskākie risināmie jautājumi bija šādi:

• valsts administrācijas darba grupas jautājums par normatīvo aktu sakārtošanas koncepcijas izveidi, pamatojoties uz citu ES valstu pieredzi;

• naudas un maksājumu sistēmu darba grupas jautājums par nacionālā pasākumu plāna vienotās eiro maksājumu telpas (SEPA) izveidei izstrādi un ar eiro ieviešanu saistīto drošības pasākumu apzināšana;

• diskusija par Eiropas Komisijas ieteikumu “Par pasākumiem, lai atvieglotu turpmāko pāreju uz eiro”;

• sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupas sāktā Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģijas aktualizēšana un atbilstošā komunikācijas plāna izstrāde;

• citu valstu eiro ieviešanas pieredzes apzināšana, tai skaitā noslēgtā pieredzes apmaiņas (Twinning) projekta ar Beļģijas centrālo banku ietvaros.

Ministru kabineta sēdē eiro projekta vadītāja Sanita Bajāre sniedza atbildes arī uz premjera uzdotajiem jautājumiem par plānoto cenu paralēlās atspoguļošanas perioda ilgumu un citu jauno dalībvalstu pieredzi šajā kontekstā.

Nākamajā atskaites periodā tiks turpināts darbs pie būtiskākajiem šajā periodā risināmajiem jautājumiem un apgūta jauno Eiropas Savienības dalībvalstu, īpaši Slovākijas, kas gatavojas eiro ieviest 2009.gada 1.janvārī, pieredze eiro ieviešanas procesa praktiskā realizēšanā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par priekšlikumiem izglītības attīstībai un efektīvai skolu tīkla darbībai

Darba grupa, kurā pārstāvēta Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un iesaistītās puses, konsultējoties ar sadarbības partneriem, kopīgi izvērtējusi situāciju izglītībā, izstrādājusi priekšlikumus un iezīmējusi darbības, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību, no resursu efektivitātes viedokļa racionālu un pieejamības ziņā atbilstošu skolu tīklu Latvijā.

16.septembrī Ministru kabinetā izskatītais un atbalstītais informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem izglītības iestāžu tīkla attīstībai” tapis, rūpējoties par izglītības attīstību un tās perspektīvām Latvijā, izpildot 2008.gada janvārī valdības uzdoto – IZM sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (RAPLM) izveidot darba grupu, lai izstrādātu priekšlikumus izglītības iestāžu tīkla attīstībai, kā arī ņemot vērā Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda 2007.gada vasaras tehniskās palīdzības misijas rezultātus.

Darba grupā, kas izstrādāja šo informatīvo ziņojumu un kopīgi vienojās par tajā ietvertajiem priekšlikumiem, bija pārstāvji no IZM, RAPLM, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, kā arī pašvaldību izglītības pārvalžu vadītāji, privāto un pašvaldību skolu direktori un izglītības eksperti.

Darba grupas rezultāti:

• izanalizēta esošā situācija skolu tīkla efektivitātes kontekstā, ņemot vērā izglītības kvalitātes un pieejamības aspektus;

• izstrādāti priekšlikumi skolu tīkla attīstībai un finansēšanas modeļa “nauda seko skolēnam” ieviešanai praksē;

• iezīmētas novadam obligāti veicamās funkcijas izglītības jomā un izvirzīti priekšlikumi izglītības pārvaldības modelim pēc Administratīvi teritoriālās reformas (ATR).

Informatīvais ziņojums

“Par priekšlikumiem izglītības iestāžu tīkla attīstībai”

Pagājušajā gada vasarā Pasaules banka un Starptautiskais valūtas fonds norādīja, ka Latvijā ir viena no zemākajām skolotāju un skolēnu skaita proporcijām – vidēji uz vienu pedagoga darba likmi ir 6,3 skolēni, Eiropā vidēji – 11–14 skolēni. Savukārt skolotāju atalgojums, salīdzinājumā ar IKP uz vienu iedzīvotāju, ir viens no zemākajiem citu valstu vidū (Latvijā – ap 0,7 daļas, OECD vidēji – 1,4 daļas). Vienlaikus Pasaules banka norādīja, ka Latvijā pastāv ievērojamas iespējas līdzekļus izglītībā izmantot efektīvāk, piemēram, izglītības finanšu plānošanā ieviešot principu “nauda seko skolēnam”. Šādu nostāju atbalstīja arī darba grupa, turklāt darba grupas priekšlikumi ir nozīmīgi un svarīgi laikā, kad nepieciešams īpaši racionāli un stratēģiski risināt valsts budžeta un ar valsts izdevumiem saistītos jautājumus.

Šajā informatīvajā ziņojumā noteikti konkrēti uzdevumi, kas jāizpilda līdz 2009.gada pavasarim, lai ar jauno mācību gadu vienoti visā valstī varētu iedzīvināt izglītības un tās finansēšanas modeli, kas piedāvā kvalitatīvu, efektīvu un pieejamu izglītību:

• līdz 2008.gada 15.oktobrim IZM jāveic aprēķini par skolotāju atalgojuma mērķdotāciju apmēru, ņemot vērā finansēšanas modeli “nauda seko skolēnam”, un jānosūta tie rajonu un republikas pilsētu pašvaldību izglītības pārvaldēm;

• līdz 2009.gada 2.martam rajonu un republikas pilsētu pašvaldību izglītības pārvaldēm virtuāli jāmodelē skolu tīkls, ņemot vērā jauno finansēšanas modeli, un Izglītības un zinātnes ministrijā jāiesniedz izglītības iestāžu attīstības plāns noteiktā teritorijā;

• līdz 2009.gada 2.februārim pašvaldībām, kuru izglītības iestādēs akreditācijas procesā konstatēti būtiski trūkumi, iesniegt informāciju Izglītības un zinātnes ministrijai par veikto rīcību situācijas uzlabošanai.

Sākumskolas – tuvāk dzīvesvietai, vidusskolu koncentrēšana

Viens no būtiskākajiem darba grupas uzstādījumiem ir nodrošināt kvalitatīvu izglītību un efektīvu līdzekļu izmantošanu izglītībā, kā arī sākumposmā veicināt atbilstošas izglītības pieejamību tuvāk bērna dzīvesvietai. Tādēļ nepieciešama diferencēta pieeja optimālā skolēnu skaita noteikšanā klasē un finansējuma novirzīšanā. Diferencētu pieeju iespējams īstenot ar koeficientu palīdzību, ņemot vērā teritorijas blīvumu, izglītības iestādē īstenojamo mācību programmu saturu un citus faktorus.

Darba gaitā tika izvērtēts skolēnu īpatsvars uz vienu pedagoga darba likmi. Ievērojot vispārējās izglītības programmu kvalitatīvai īstenošanai nepieciešamo likmju skaitu, aprēķināts, ka viena pedagoga darba likme novados būtu optimāla uz 5,8 skolēniem, republikas pilsētās – uz 7,5 skolēniem. Ņemot vērā, ka pamatizglītības programmas īstenošanai sākumposmā (1.–6.klase) nepieciešams mazāks kopējo mācību stundu skaits nekā pamatizglītības vecākajās klasēs un vidusskolā, šādas darba likmes nodrošinātu iespēju saglabāt sākumskolas, kur vidējais skolēnu skaits klasē caurmērā ir 10. Piemēram, ja 5.klasē ir 12 skolēni, bet 1.klasē mācās 8 skolēni, skaits izlīdzinās un skolā var notikt kvalitatīvs darbs. Tādējādi sākotnējā izglītības posmā tiktu saglabātas izglītības ieguves iespējas tuvāk skolēna dzīvesvietai. Bet vidusskolas posmā tiktu nodrošināta skolu koncentrēšana, kvalitatīvas mācību vides veicināšana.

Skolu tīkla attīstības ieguvumi un rezultāti

Šajā informatīvajā ziņojumā ietvertie uzdevumi paredz un nodrošina būtiskus priekšnoteikumus izglītības attīstībai ilgtermiņā:

• Izglītības kvalitātes uzlabošana un skolu tīkla dažādošana:

– atbilstošas izglītības pieejamība sākotnējā izglītības pakāpē pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai;

– vidusskolas posmā – koncentrētas skolas, kvalitatīva mācību vide;

– reģionu vajadzībām atbilstošas izglītības piedāvājums – sabalansētība starp vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm;

– skolu sociālās un kultūras lomas nostiprināšana, tajā skaitā – īstenojot centienus piesaistīt arī citu iesaistīto iestāžu finansējumu;

• Finanšu līdzekļu efektivizācija un birokrātijas mazināšana:

– principa “nauda seko skolēnam” ieviešana;

– diferencēta pieeja izglītības finansējuma plānošanā un sadalē, ņemot vērā koeficientu sistēmu (iedzīvotāju blīvums, mācību programmu saturs, izglītības pakāpe);

– zemākās pakāpes izglītības iestāžu kā lielo izglītības iestāžu filiāļu attīstība.

Izglītības pārvaldība ATR kontekstā

Darba grupa vienojās arī par izglītības pārvaldības funkcijām pēc ATR. Tika nolemts, ka visas rajonu pašvaldībām Izglītības likumā paredzētās funkcijas nododamas novadiem. Ņemot vērā, ka likuma “Par pašvaldībām” 99. un 100.pantā noteikta iespēja veidot starppašvaldību institūcijas un likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (Saeimā izskatīti 1.lasījumā) 18.pantā noteikta iespēja pašvaldībām veidot gan katrai savu, gan vairākām kopīgu izglītības pārvaldes institūciju, pašvaldības var izvēlēties veidu, kādā tiks nodrošināta izglītības pārvaldība katrā novadā.

Savukārt centralizēto eksāmenu, mācību priekšmetu olimpiāžu organizēšanu, speciālās izglītības, profesionālās izglītības, mūžizglītības, Eiropas projektu un reģionālo pasākumu koordināciju būtu vēlams risināt, apvienojoties vairākiem novadiem.

Tuvākajā laikā veicamie darbi

Lai nodrošinātu sekmīgu skolu tīkla un izglītības attīstību, darba grupa identificējusi vairāku institūciju atbildībā esošus un tuvākajā laikā veicamus darbus. Piemēram, izmantojot ES līdzekļus un valsts finansējumu, uzlabot vidusskolu infrastruktūru, pielāgojot tās lielākam skolēnu skaitam, lai nodrošinātu to koncentrēšanu, ekonomisko ilgtspēju un izglītības kvalitātes paaugstināšanu; izmantojot RAPLM pārziņā esošo Šveices valdības finanšu instrumentu, nodrošināt skolu autobusu iegādi; plānot skolotāju cilvēkresursus, paredzot ar 2010./2011.mācību gadu ieviest skolotāja palīga amatu, lai nodrošinātu ikviena skolēna spējām un vajadzībām atbilstošu izglītību; sakārtot un uzturēt autoceļus; pašvaldībām, kuru izglītības iestādēs akreditācijas procesā konstatēti būtiski trūkumi, iesniegt informāciju IZM par rīcību situācijas uzlabošanai, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību.

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece