Ministru kabineta noteikumi Nr.744

Rīgā 2008.gada 15.septembrī (prot. Nr.65 27.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumos Nr.21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi”

Izdoti saskaņā ar likuma “Par valsts noslēpumu” 6.panta trešo daļu,
7.panta otro, ceturto un astoto daļu, 11.panta ceturto daļu un 15.panta otro daļu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumos Nr.21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 17.nr.; 2005, 24.nr.; 2007, 11., 32., 103.nr.) šādus grozījumus:

1.1. svītrot 8.punktu; 

1.2. izteikt 26. un 27.punktu šādā redakcijā:

“26. Telpas, kurās tiek uzkrāti valsts noslēpuma objekti, NATO vai Eiropas Savienības klasificētā informācija, atbilst šādām prasībām:

26.1. sienas ir veidotas no:

26.1.1. sertificētiem, nedegošiem materiāliem vai izstrādājumiem (piemēram, dzelzsbetons, fibrobetons, betons, vieglbetons, dzelzsbetona plātnes, akmens, ķieģeļi, keramiskie bloki, keramzītbetona bloki, silikātbloki), kuru tilpummasa (blīvums) nav mazāka par 650 kg/m³. Ja sienas izbūvē izmanto monolītās betonēšanas tehnoloģiju, tās spiedes stiprība nedrīkst būt zemāka par 10 MPa. Ja mūri veido no atsevišķiem materiāliem, šo materiālu spiedes stiprība nedrīkst būt zemāka par 5 MPa un to savienošanai izmanto cementa javu un cementkaļķu javu, kuras spiedes stiprība nav zemāka par 10 MPa, vai izmanto citus ražotāja noteiktos materiālu noturīgas savienošanas paņēmienus. Ja sienu izveidei izmanto materiālus ar dobumiem, tie mūra izbūves laikā ir jāaizpilda ar betonu vai cementa javu, kuras spiedes stiprība nav zemāka par 10 MPa (prasība neattiecas uz caurumotajiem ķieģeļiem un keramiskajiem blokiem). Lai nodrošinātu mūra bīdes stiprību un iespējamo noturību pret ielaušanos, sienas konstruktīvajam minimālajam platumam bez skaņas izolācijas jābūt:

26.1.1.1. 150 mm, ja siena ir stiegrota un tās tilpummasa ir lielāka par 2400 kg/m³;

26.1.1.2. 200 mm, ja sienas tilpummasa ir lielāka par 2000 kg/m³ (izņemot šo noteikumu 26.1.1.1.apakšpunktā minēto gadījumu);

26.1.1.3. 250 mm, ja sienas tilpummasa ir no 1200 līdz 1999 kg/m³;

26.1.1.4. 300 mm, ja sienas tilpummasa ir no 650 līdz 1199 kg/m³;

26.1.2. sertificētām savstarpēji pa visu perimetru sametinātām plakanām, gludām vai rievotām auksti vai karsti velmētām tērauda vai nerūsējošā tērauda plāksnēm, kuru minimālais biezums nav mazāks par 8 mm, ja plāksnes visā saskarsmes garumā ir sametinātas ar tērauda vai nerūsējošā tērauda statiem (piemēram, T, U, I profili, leņķi, taisnstūrveida vai kvadrāta caurules), kuri droši piestiprināti pie pārseguma un griestu konstrukcijas;

26.1.3. sertificētiem nedegošiem materiāliem vai izstrādājumiem (piemēram, gāzbetona bloki, keramzītbetona bloki, ģipša bloki, dubultā karkasa starpsienas ar divām ģipškartona plātņu kārtām un akmens vates skaņas izolāciju), kuru tilpummasa ir mazāka par 650 kg/m³ vai materiālu spiedes stiprība ir zemāka par 5 MPa, ja konstrukcijas iekšienē visā sienas augstumā ir ievietota tērauda konstrukcija (siets), kas veidota no krustpunktos sametinātiem stieņiem (atstarpes starp stieņiem nav lielākas par 200 mm, un stieņu izveidei izmantota armatūra vai apaļtērauds, kura diametrs nav mazāks par 18 mm, vai kvadrāts, kura mala nav mazāka par 16 mm). Katras sienas tērauda konstrukcija jāsametina ar blakus esošās sienas konstrukciju vai citā veidā jānodrošina tās nekustīgums (piemēram, iebetonējot vai iemūrējot blakus esošajā sienā, ja tā izbūvēta saskaņā ar šo noteikumu 26.1.1.apakšpunkta nosacījumiem);

26.2. ja sienas platums ir mazāks par šo noteikumu 26.1.1.1., 26.1.1.2., 26.1.1.3. un 26.1.1.4.apakšpunktā minēto platumu, sienā ir jāiebūvē šo noteikumu 26.1.3.apakš­punktā minētā tērauda konstrukcija;

26.3. sienām nodrošina skaņas izolāciju atbilstoši Latvijas būvnormatīvu prasībām. Šo noteikumu 26.1.1., 26.1.2. un 26.1.3.apakš­punktā minētajām sienas konstrukcijām ēkas iekšējo norobežojošo konstrukciju skaņas gaisā izolācijas indekss R’w nedrīkst būt zemāks par 56 dB;

26.4. sienās neizbūvē vertikālas nišas, šahtas un cauruļvadus;

26.5. pārsegums ir veidots no sertificētiem nedegošiem materiāliem vai izstrādājumiem (piemēram, dzelzsbetons, dzelzsbetona plātnes, betons, tērauda konstrukcijas, akmens, pilnie ķieģeļi), kuru tilpummasa nav zemāka par 1700 kg/m³. Pārseguma konstrukcijas reducētais triecientrokšņa līmeņa indekss L’n,w atbilstoši Latvijas būvnormatīvu prasībām nedrīkst būt lielāks par 56 dB;

26.6. ieejas durvis (izņemot šo noteikumu 26.7.apakšpunktā minētos gadījumus) veido no:

26.6.1. tērauda konstrukcijām;

26.6.2. I–III cietības klases gaissausa (mitrums mazāks par 18 %) masīvkoka (piemēram, skābardis, dižskābardis, osis, ozols, kļava), ja durvju vērtnes biezums nav mazāks par 25 mm. Ja durvju vērtnes biezums ir 25–37 mm, tās no ārpuses noklāj ar vismaz 2 mm biezu tērauda plāksnes apšuvumu;

26.6.3. IV–V cietības klases gaissausa (mitrums mazāks par 18 %) masīvkoka (piemēram, bērzs, priede, egle, alksnis), ja durvju plāksnes biezums nav mazāks par 37 mm. Ja durvju vērtnes biezums ir 37–50 mm, tās no ārpuses noklāj ar vismaz 2 mm biezu tērauda plāksnes apšuvumu;

26.7. ieejas durvis uz telpām, kur kārto sevišķo lietvedību, kā arī uz apakšreģistra biroja un kontrolpunktu biroju telpām veido no tērauda konstrukcijām;

26.8. šo noteikumu 26.6.2. un 26.6.3.apakš­punktā minēto durvju vai durvju virsgaismas stiklojuma (piemēram, armētais stikls, bruņustikls) mehāniskie stiprības un skaņas izolācijas rādītāji nav zemāki par attiecīgo durvju pamatmateriāla rādītājiem;

26.9. ja durvis veidotas no tērauda konstrukcijām, durvju aplodu labi nostiprina sienā, piemetinot pie metāla tapām, kuras vismaz 80 mm dziļumā iestrādātas sienas mūrī (attālums starp tapām nepārsniedz 700 mm), vai durvju aplodu piemetina pie tērauda statiem, kas droši nostiprināti sienā. Šo noteikumu 26.6.2. un 26.6.3.apakš­punktā minēto durvju aplodai un tās konstruktīvajam stiprinājumam sienā stiprība nav zemāka par attiecīgo durvju pamatmateriāla stiprību;

26.10. sprauga starp divvērtņu durvju vērtnēm no abām pusēm ir nosegta ar saduras seglīstēm. Aizliegts izmantot abpusēji veramās durvis un bīdāmās durvis;

26.11. durvju viras var:

26.11.1. izvietot durvju iekšpusē;

26.11.2. iebūvēt durvju vērtnē un rāmī (neredzamās viras);

26.11.3. izvietot durvju ārpusē, ja virs virām un zem tām sienā ir iemūrētas vai durvju rāmī iekaltas pretizcelšanas tapas, kas neļauj durvis noņemt;

26.12. masīvkoka durvis aprīko ar vismaz vienu durvju vērtnē iebūvētu paaugstinātas pretuzlaušanas izturības slēdzeni. Slēdzenes bultai jābūt aizsargātai pret izzāģēšanu. Attālums no slēdzenes priekšplāksnes līdz pretplāksnei nav lielāks par 5 mm. Slēdzeni komplektē ar slēdzenes izturībai atbilstošas kvalitātes profilcilindru, kas ir nodrošināts pret vardarbīgu atslēgšanu, izurbšanu un izvilkšanu. Lai profilcilindru nevarētu satvert ar knaiblēm un izvilkt, to neizvirza ārpus uzlikas vairāk par 2 mm. Ja tas ir tehniski iespējams, durvis var aprīkot ar šo noteikumu 26.13.apakšpunktā minēto slēdzeni;

26.13. durvis, kas veidotas no tērauda konstrukcijām, aprīko ar vairākpunktu slēdzeni, kura 3 vai 5 punktos noslēdz durvis ar stabiliem tērauda aizbīdņiem vai svārsta bultām, kas ieāķējas slēdzenes pretplāksnē. Durvis var papildus aprīkot ar šo noteikumu 26.12.apakšpunktā minētajām slēdzenēm;

26.14. ja uz slēdzenes ir manāmas vardarbīgas atvēršanas pēdas, to nekavējoties nomaina;

26.15. logi ir aprīkoti:

26.15.1. no ārpuses vai iekšpuses – ar tērauda režģiem vai metāla (alumīnija, tērauda) žalūzijām. Tērauda režģi ir veidoti no armatūras vai apaļtērauda, kura diametrs nav mazāks par 18 mm, vai tērauda kvadrāta, kura mala nav mazāka par 16 mm (atstarpes starp stieņiem nav lielākas par 150 mm). Krustpunktos režģi ir sametināti. Vismaz katram otrajam režģa stienim jābūt iebūvētam sienā ne mazāk kā 80 mm dziļumā;

26.15.2. no iekšpuses – ar žalūzijām vai ir veikti citi pasākumi, kas liedz no ārpuses novērot telpu (izņemot gadījumu, ja pastāvīgi izmanto šo noteikumu 26.15.1.apakš­punktā minētās metāla žalūzijas);

26.16. ir nodrošināta vēdināšanas sistēmu un dūmkanālu aizsardzība, lai nepieļautu nepiederošu personu piekļūšanu tiem;

26.17. telpas aprīko ar apsardzes un ugunsdzēsības signalizācijas iekārtu, kas var darboties arī tad, ja tiek atvienota no elektrotīkla, un to kontrolē no telpas, kur uzturas apsardzes darbinieki. Signalizācijas iekārtas darbspējas pārbaudi veic nepārtraukti no apsardzes telpas pults. Nacionālās drošības iestāde nosaka prasības signalizācijas iekārtām. Apsardzes pienākumus pastāvīgi veic ne mazāk kā trīs apsardzes darbinieki. Apsardzes darbiniekiem nepieciešama vismaz trešās kategorijas speciālā atļauja. Ja saistībā ar darba pienākumu pildīšanu apsardzes darbiniekam ir kļuvis zināms augstākas pakāpes valsts noslēpuma objekta saturs, NATO vai Eiropas Savienības klasificētā informācija, attiecīgās valsts drošības iestādes vai Nacionālā drošības iestāde viņu rakstiski brīdina par šīs informācijas neizpaušanu un atbildību.

27. Telpu piemērotību noteiktas slepenības pakāpes valsts noslēpuma objektu glabāšanai atbilstoši kompetencei pārbauda un rakstisku atzinumu sniedz attiecīgā valsts drošības iestāde vai Nacionālās drošības iestāde, ja telpā tiek glabāta NATO vai Eiropas Savienības klasificētā informācija. Valsts drošības iestāde vai Nacionālās drošības iestāde var iepazīties ar segto darbu pieņemšanas aktiem, lai izvērtētu telpu izbūves atbilstību šo noteikumu 26.punktā minētajām prasībām. Valsts drošības iestāde vai Nacionālās drošības iestāde var pieļaut atkāpes no šajos noteikumos minētajām prasībām, ja atzīst, ka kopumā veiktie pasākumi nodrošina valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzību konkrētajā telpā.”;

1.3. izteikt 36. un 37.punktu šādā redakcijā:

“36. Nogādājot valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju adresātiem Latvijā, ievēro šādus nosacījumus:

36.1. valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju var nogādāt:

36.1.1. institūcijas kurjers (konfidenciālus, slepenus un sevišķi slepenus valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības konfidenciālu, slepenu un sevišķi slepenu klasificēto informāciju);

36.1.2. institūcijas vadītāja vai institūcijas vadītāja pilnvarota institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītāja norīkots darbinieks (konfidenciālus un slepenus valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības konfidenciālu un slepenu klasificēto informāciju);

36.1.3. valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” kurjerpasts (konfidenciālus, slepenus un sevišķi slepenus valsts noslēpuma objektus);

36.2. valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju nogādā, izmantojot dienesta autotransportu, gaisa transportu vai pārnēsājot (atļauts pārnēsāt konfidenciālus un slepenus valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības konfidenciālu un slepenu klasificēto informāciju, ja institūcija vai institūcijas teritoriālā struktūrvienība to nav aizliegusi). Valsts noslēpuma objektu, NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas nogādāšanai aizliegts izmantot sabiedrisko transportu. Valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” kurjerpasts valsts noslēpuma objektus var nogādāt ar vilcienu;

36.3. institūcijas kurjeram, institūcijas vadītāja vai institūcijas vadītāja pilnvarota institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītāja norīkotam darbiniekam vai valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” kurjerpasta darbiniekam ir nepieciešama atbilstošas pakāpes speciālā atļauja un, nogādājot NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju, arī atbilstošas pakāpes sertifikāts.

37. Nogādājot valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju adresātiem ārvalstīs un no ārvalstīm, ievēro šādus nosacījumus:

37.1. valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju var nogādāt:

37.1.1. ar diplomātisko pastu (konfidenciālus, slepenus un sevišķi slepenus valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības konfidenciālu, slepenu un sevišķi slepenu klasificēto informāciju);

37.1.2. institūcijas kurjers (konfidenciālus, slepenus un sevišķi slepenus valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības konfidenciālu, slepenu un sevišķi slepenu klasificēto informāciju);

37.1.3. institūcijas vadītāja vai institūcijas vadītāja pilnvarota institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītāja norīkots darbinieks (konfidenciālus un slepenus valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības konfidenciālu un slepenu klasificēto informāciju);

37.2. valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju nogādā, izmantojot dienesta autotransportu vai gaisa transportu;

37.3. institūciju kurjeram, institūcijas vadītāja vai institūcijas vadītāja pilnvarota institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītāja norīkotam darbiniekam ir nepieciešama atbilstošas pakāpes speciālā atļauja un, nogādājot NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju, arī atbilstošas pakāpes sertifikāts;

37.4. NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju var nogādāt institūcijas kurjers, kuram Nacionālās drošības iestāde iepriekš ir izsniegusi rakstisku atļauju. Rakstisko atļauju izsniedz uz vienu gadu;

37.5. ja NATO un Eiropas Savienības konfidenciālu vai slepenu klasificēto informāciju nogādā institūcijas vadītāja vai institūcijas vadītāja pilnvarota institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītāja norīkots darbinieks, tam katru reizi iepriekš ir jāsaņem Nacionālās drošības iestādes rakstiska atļauja;

37.6. NATO un Eiropas Savienības sevišķi slepenas klasificētās informācijas nosūtīšanas veidu un maršrutu iepriekš rakstiski saskaņo ar Nacionālās drošības iestādi.”;

1.4. svītrot 40.¹ punktu;

1.5. izteikt 47.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā: 

“Valsts noslēpuma objektu klasificē darbinieks, kas to paraksta, apstiprina vai sagatavo.”;

1.6. svītrot 64.¹ punktu;

1.7. papildināt 81.punktu aiz vārdiem “klasificēto informāciju” ar vārdiem “ja institūcija vai institūcijas teritoriālā struktūrvienība nav nolēmusi citādi”;

1.8. papildināt noteikumus ar 94.¹ punktu šādā redakcijā:

“94.¹ Nodaļa (apakšreģistrs) veic arī to valsts noslēpuma objektu, NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas reģistrāciju, apriti un glabāšanu, kas saņemta, izmantojot Nacionālās drošības iestādes akreditētu informācijas sistēmu saskaņā ar šo noteikumu 22. un 23.punktu. Šo valsts noslēpuma objektu, NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas sevišķo lietvedību kārto atbilstoši šo noteikumu VI nodaļas prasībām, ievērojot konkrētās izmantotās informācijas sistēmas drošības procedūru instrukcijas nosacījumus.”;

1.9. izteikt 100.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju iznīcina ar smalcinātāju, sasmalcinātās papīra strēmeles laukums nedrīkst būt lielāks par 30 mm².”;

1.10. papildināt noteikumus ar 118.punktu šādā redakcijā:

“118. Telpas, kuras attiecīgā valsts drošības iestāde vai Nacionālās drošības iestāde līdz 2008.gada 1.oktobrim ir atzinusi par piemērotām valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas glabāšanai, var nepārveidot atbilstoši šo noteikumu 26.punkta prasībām.”

2. Noteikumi stājas spēkā 2008.gada 1.oktobrī.

Ministru prezidents I.Godmanis

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 1.oktobri.