Valdība ir ķērusies pie mūsu visu sasāpējušu problēmu risināšanas

Ministru prezidents Andris Šķēle savā pirmajā ikmēneša preses konferencē piektdien, 30. jūlijā

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Turpmāk Ministru prezidents Andris Šķēle katra mēneša pēdējā piektdienā iecerējis rīkot regulāru preses konferenci, kurā lielākā daļa laika būs atvēlēta žurnālistu jautājumiem un viņa atbildēm uz tiem. "Domāju, ka tas ir pats svarīgākais — iegūt nepastarpinātu viedokli par to, kas interesē gan jūs, gan sabiedrību," pirmās ikmēneša preses konferences ievadā teica A.Šķēle.

Sākumā — īsi komentāri un savs viedoklis:

— Ir pagājis jūlijs, šodien ir mēneša pēdējā piektdiena. Jūlijs ir bijis iezīmīgs ar jaunu valdību, kas veidota no trim vēlēšanās uzvarējušām labējām partijām, kurām ir daudzmaz līdzīgas programmas un daudzmaz vienāda izpratne par valsts tālāko attīstību. Ir jauns princips, kādā veidā šīs trīs partijas sadarbosies jaunā koalīcijā, ir noslēgts koalīcijas līgums. Manā uztverē, ir izveidojusies reāli darboties spējīga valdība, kas ķērusies pie sasāpējušu problēmu risināšanas.

Otrs svarīgākais notikums, pēc manām domām, ir 1999. gada budžeta grozījumi. Tas ir pirmais un galvenais uzdevums jaunajai valdībai. Ļoti īsā laikā — vienpadsmit dienās — ir sagatavoti budžeta grozījumi, un vakar Saeima pirmajā lasījumā izteica atbalstu gan budžeta grozījumiem, gan tos pavadošajai likumpaketei. Daži īsi komentāri par 1999.gada budžeta grozījumiem un to prioritātēm. Neapšaubāmi, vislielākās prioritātes, virsuzdevums, kas tiks risināts, neraugoties uz ļoti saspringto situāciju valstī saistībā ar budžetu, ir aizsardzība un valsts drošība, tas ir ārpus jebkādām diskusijām par prioritātēm. Budžeta pieaugums aizsardzībai salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir aptuveni 135 procenti. Otra nozīmīga joma, kurā gan pašlaik ir milzīgas, dziļas problēmas, bet kuru risinājumā valdības rīcība ir ļoti precīza un skaidra, ir sociālais budžets. Vakardien Saeimā atbalstītie valdības piedāvātie budžeta grozījumi paredz novirzīt vēl papildu 15 miljonus latu no pamatbudžeta sociālajā budžetā, lai varētu nodrošināt nepārtrauktu pensiju izmaksu pilnā apmērā, tajā apmērā, kādā pensionāri to ir saņēmuši.

Trešā prioritāte, par kuru mums ir noteikti jādomā, — un šajā brīdī es gribētu pāriet pie 2000.gada budžeta, — ir izglītība, kas prasa vēlreiz un vēlreiz pārdomāt finansēšanas kārtību, nodalāmo līdzekļu apjomu, jo, analizējot bezdarbnieku izglītības struktūru Latvijā, atklājās, ka visvairāk bezdarbnieku ir ar vispārējo vidējo izglītību, vismazāk — tikai 7 procenti — ar augstāko izglītību. Tas liek domāt, kā reformēt izglītības sistēmu, lai cilvēki vairāk iegūtu profesionālo vidējo izglītību, nevis paliktu tikai vispārējās vidējās izglītības līmenī, un vairāk tiektos iegūt augstāko izglītību. Ko ir paredzēts darīt 1999.gada budžeta grozījumu ietvaros? Ir paredzēti taupīšanas pasākumi, bet ir svarīgi, lai tie nepaliktu vienas reizes, vienas kampaņas ietvaros. Tādēļ arī valdība jau pagājušajā valdības sēdē izskatīja pirmo dokumentu par to, kādā veidā tiks samazināti ministriju centrālie aparāti, kādā veidā mēs atteiksimies no automašīnām, kādā veidā mēs samazināsim apkalpojošos štatus, kādā veidā tiks revidētas dažādās aģentūras un daļēji publiskās iestādes, kas tomēr dzīvo no publiskās naudas. Otra lieta ir ieņēmumu palielināšana. Pamatu pamatos tie likumprojekti, kas vakardien Saeimā guva atbalstu, skar galvenokārt akcīzes preces — alkoholu, tabaku, azartspēles. Vakardien netika iesniegts neviens likumprojekts, kas varētu skart ieņēmumu palielināšanu no vispārējām pozīcijām, kas skartu visus sociālos slāņus uzreiz. Koncentrēšanās un pirmais solis šoreiz ir tieši akcizētās preces, atkārtoju — alkohols, tabaka, azartspēles. Un arī rīcības programmā, pēc kuras norit valdības darbs, tiks prasīti jauni ierosinājumi, Iekšlietu un Finansu ministrijas enerģiska rīcība kontrabandas apkarošanā, akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa nemaksāšanas novēršanā.

Nedaudz par valdības rīcības programmu. Rīcības programma top un, domāju, nākamajā nedēļā būs pabeigta. Līdz ar to divās nedēļās būs pabeigta rīcības programmas izstrāde Valdības deklarācijas izpildei. Vienīgā ministrija, kas vēl nav iesniegusi savu rīcības programmu, ir Aizsardzības ministrija. Būs vietā pateikt, ka esmu izteicis aizrādījumu aizsardzības ministram Ģirtam Valdim Kristovskim par to, ka nav iesniegta rīcības programma, kā arī par to, ka ministrs, šķiet, vēl nebija iejuties jaunās valdības darba tempā un problēmās. Problēmās, kas ir ļoti plašas un kas jāskata kontekstā, kā visas valdības problēmas kopumā.

Pirms pārejam pie jautājumiem un atbildēm, gribētu vēl minēt savu un citu valsts amatpersonu ļoti nozīmīgo tikšanos ar NATO Eiropas apvienoto spēku virspavēlnieku, ASV ģenerāli Vesliju Klārku, kas notika šonedēļ. Veslijs Klārks tik sarežģītā laikā, kāds šobrīd ir Dienvidslāvijā, apmeklēdams visas trīs Baltijas valstis, ir nepārprotami norādījis uz šo valstu nozīmību, nākotnes iespējamo lomu un demonstrējis ASV un NATO interesi sadarboties, palīdzēt trim Baltijas valstīm ātrāk integrēties NATO struktūrās un visādā veidā sekmēt šo procesu. Vērtēju šo vizīti kā ļoti nozīmīgu un tiešām veiksmīgu.

 

Pēc tam — atbildes uz žurnālistu jautājumiem

— Ņemot vērā to, ka jūsu vadītajam uzņēmumam ir lieli parādi, vai tas nevar radīt interešu konfliktu?

A.Šķēle:

— Esmu šodien saņēmis oficiālo preses relīzi, ko ir sniegusi "Ave Lat grupa", ceru, ka jūs visi esat ar to iepazinušies, tur ir ļoti izsmeļoši viss paskaidrots. Pagājušajā gadā, neraugoties uz lielajām izmaiņām, kas bija saistītas ar tirgiem, "Ave Lat grupa" ir turpinājusi palielināt līdzdalību daudzos uzņēmumos — "Rīgas piena kombinātā", "Latvijas balzamā", "Rīgas vīnos", un tas ir darīts uz kredītlīdzekļu rēķina.