Ministru prezidents Andris Šķēle — sabiedrībai:

Tā nav vieglākā situācija. Bet galā jātiek

Intervijā Latvijas radio 30. jūlijā raidījumā "Rezonanse" pulksten 15.07. Raidījumu vada Latvijas radio žurnālists Aidis Tomsons

— Labdien! Mēs sākam mūsu sarunu, protams, ar pensijām. Galvenais sāpīgais jautājums. Smagi iet. Smagi iet, vai ne?

A.Šķēle: — Bet kāds ir jautājums?

— Smagi iet, es saku.

A.Šķēle: — Jā, nav vieglākā situācija, bet valdība 11 darbdienu laikā ir paspējusi sagatavot budžeta grozījumus, veikt attiecīgos pasākumus, lai stabilizētu sociālo budžetu. Vakardienas Saeima izteica atbalstu valdības priekšlikumiem. Ja runājam par pensijām, tad faktiski tikai sociālais budžets ir vienīgais, kas tiek papildināts ar 15 miljoniem. Tātad ir klāt pielikts un pensionāri var būt pilnīgi mierīgi, ka mēs neļausim un nepieļausim pensiju sistēmas sabrukšanu, pie kuras sliekšņa mēs tuvu, tuvu esam. Bet izskatās, ka viss būs kārtībā.

— Un tomēr — vai šīs divas lietas, kas īpaši uztrauc, tas ir, šie 62 gadi un arī strādājošie cilvēki, kuriem būs jāizšķiras starp pensiju un darbu, — vai tas bija tik ļoti nepieciešams solis, nevarēja citādi?

A.Šķēle: — Šāda norma — ka strādājošie nesaņem pensiju — bija spēkā līdz 1996. gadam. 1996. gadā, kad izdevās man, vadot valdību, un, uzskatu, kopumā valdībai toreiz iekustināt tautsaimniecību, pārvarēt banku krīzi, ekonomika bija augšupejoša, mēs varējām atļauties tādu lietu, mainījām likumdošanu un devām iespēju strādājošiem pensionāriem saņemt arī pensijas. Bet tobrīd sociālais budžets jeb pensiju budžets bija ar pārpalikumu, es to saņēmu no iepriekšējās valdības toreiz ar 16 miljonu pārpalikumu, atdevu ar 33 miljoniem, bet tagad šī valdība saņēma pensiju budžetu jeb sociālo budžetu ar 50 miljonu iztrūkumu. Šobrīd vairs mēs nevaram atļauties to, ko varējām atļauties tad, kad ekonomika daudzmaz strādāja, un tādēļ šis solis šobrīd ir nepieciešams. Tas, protams, skar pietiekami lielu iedzīvotāju daļu, apmēram kādus 17 tūkstošus, jo mēs esam arī noteikuši ierobežojumu, līdz kuram netiek skarti šie izdevumi — līdz 60 latiem, tātad var strādāt un saņemt pensiju, ja tā ir mazāka par 60 latiem. Bet ir arī pretējs viedoklis, un cilvēki uzskata, ka vajadzēja sen to darīt, jo vairāk nekā 600 tūkstoši pensionāru nestrādā un viņi uzskata, ka tas nekādā veidā nav sliktākais risinājums.

— Bet jebkurā gadījumā pensijas ir pietiekami mazas un tā piestrādāšana reizēm notiek, lai kaut kā savilktu šos galus kopā...

A.Šķēle: — Jā, protams. Tādēļ ir paredzēta šī robeža — 60 lati. Šobrīd vidējā pensija Latvijā ir 56 lati. Valdība lēma par to, ka nevis šie vidējie skaitļi — 56 lati — ir jāattiecina par to normu, līdz kurai atļauj strādāt un saņemt pensiju, bet mēs gājām vēl uz priekšu. Mēs noteicām 60 latus.

— Vienkārši naudas vairāk nav?

A.Šķēle: — Es domāju mīnus 50 miljoni no sociālā budžeta, vai vēl kādi komentāri vajadzīgi?

— Un kāpēc bija vajadzīgs palielināt pensijas vecumu līdz 62 gadiem?