Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Balkānu stabilitātes pakta forumā 29.–30. jūlijā Sarajevā

Foto: Juris Krūmiņš — "Latvijas Vēstnesim"

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks z.s. pulkvedis Gundars Ābols, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, NATO Eiropas spēku pavēlnieks ASV ģenerālis Veslijs Klārks

Valsts prezidente Vaira Vīķe–freiberga:

Runa Balkānu stabilitātes pakta forumā Sarajevā 1999. gada 29. jūlijā

Jūsu ekselences! Dāmas un kungi!

Mēs pateicamies valstij, kas mūs uzņēmusi, un tās vadošajiem darbiniekiem, prezidentam Ahtisāri kungam un Somijai, Eiropas Savienības prezidentūrai, par lielo pagodinājumu Latvijai piedalīties šajā vēsturiskajā tikšanās reizē.

Šeit, šajā skaistajā un vēsturiskajā pilsētā Sarajevā, brīnišķīgajā Bosnijā un Hercegovinā, mēs skatām drupas un pamestību, fiziskas rētas, kas radušās bruņoto konfliktu rezultātā.

Tomēr vēl ļaunākas par tām ir psiholoģiskās rētas, kādas atstājuši gadsimtiem ilgie konflikti un nesaskaņas. Kari taču ceļas no to varaskāres, kuri sēj ķildas, un tos virza un stiprina paštaisnums, aizspriedumi un naids.

Konfliktu apgabalos pamatproblēma nav nacionālisms, jo veselīgs nacionālisms valstij ir tikai gods un ieguldījums tajā. Pamatproblēma nav reliģija, jo īstena reliģija nozīmē ticību Dievam un morālo vērtību saglabāšanu. Problēma ir autoritārisms, problēma ir fanātisms, problēma ir imperiālisms gan tā atklātajā, gan slēptajā veidā.

Jebkura autoritatīva un neiecietīga režīma sabrukšana atstāj aiz sevis dziļas psiholoģiskas rētas. Šīm rētām savukārt ir demoralizējošs un graujošs efekts uz sabiedrisko iekārtu. Zūd likuma vara, taisnīguma sadale ir sagrozīta un kļūst nepanesami grūti plānot nākotni.

Kā bijusī emigrante un pārvietotā persona, kā tādas valsts, kura atgūstas no pusgadsimta brīvvalsts okupācijas, prezidente es izsaku savu visdziļāko līdzjūtību un sapratni visiem tiem, kuri ir cietuši šajā apgabalā. Latvija ir ziedojusi palīdzību karaspēka, medicīniskās un humānās palīdzības veidā. Latvija ir gatava piedāvāt savu palīdzību arī stabilas un demokrātiskas sabiedrības atjaunošanai.

Mums nevajag palikt par savas vēstures vergiem. Katra diena ir jauna diena, kurā mēs paši varam izlemt savu likteni. Katru dienu mēs veidojam notikumus, kas rīt jau būs vēsture. Tad nu nometīsim pagātnes važas, visi atmetīsim veca naida un veca aizvainojuma nastu! Kļūsim pilnīgi brīvi! Mēs atrodamies uz jauna gadsimta sliekšņa. Lai tas ir slieksnis uz jaunu Eiropu! Lai tas kļūst par jauna apgaismības laikmeta sākumu! Lai tas kļūst par stabilitātes un miera laikmetu!