Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 18.septembrī

EM: Par dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumiem

Ekonomikas ministrija sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi”, ko 18.septembrī iesniegusi starpinstitūciju saskaņošanai.

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar grozījumiem Enerģētikas likumā un likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” deleģējumu un aizstās 2008.gada 12.februārī apstiprinātos Ministru kabineta noteikumus “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi”.

Noteikumi nosaka attiecības starp dabasgāzes piegādātāju un lietotājiem, piegādes kārtību, prasības norēķinos par patērēto dabasgāzi un dabasgāzes lietotāju un piegādātāju pienākumus un tiesības.

Salīdzinot ar iepriekšējiem MK noteikumiem, šis projekts ir papildināts ar punktiem, kas nosaka kompensācijas apmēru un tās aprēķināšanas kārtību, ja sistēmas operators konstatē noteikumu vai līguma pārkāpumu, kā rezultātā lietotājam ir samazināts uzskaitītās dabasgāzes patēriņa apjoms vai radīta iespēja dabasgāzi patērēt bezmaksas. Šajā gadījumā piegādātājs aprēķina izlietotās dabasgāzes daudzumu, ņemot vērā patērēto dabasgāzi līdzīgā laika posmā, un kompensāciju nosaka, reizinot izlietotās gāzes daudzumu ar dabasgāzes tirdzniecības galatarifu divkāršā apmērā.

Noteikumi ir papildināti arī ar punktu par nokavējuma procentiem, ko lietotājs maksā par katru maksājuma nokavējuma dienu dabasgāzes piegādātājam – par katru maksājuma kavējuma dienu lietotājs maksā piegādātājam 0,15% dienā no nesamaksātās summas.

Savukārt, ja lietotājs atkārtoti aizkavē maksājumus par saņemto dabasgāzi, piegādātājs ir tiesīgs noteikt priekšapmaksu mēneša vidējā maksājuma apmērā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par grozījumiem likumā par zvērinātiem revidentiem

18.septembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi likumā par zvērinātiem revidentiem. Likumprojekta mērķis ir pilnībā ieviest Eiropas Komisijas direktīvas prasības un nodrošināt investoru uzticību revidētajiem finanšu pārskatiem, investoru aizsardzību, finanšu un kapitāla tirgus attīstību.

Projekts paredz, ka FM izstrādās un īstenos valsts politiku komercsabiedrību revīzijas jomā un ministrijas pilnvarotie pārstāvji regulāri pārbaudīs revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanu. FM noteiktos gadījumos arī paziņos citas dalībvalsts kompetentajai institūcijai revīzijas jomā par zvērināta revidenta sertifikātu un komercsabiedrības licences apturēšanu vai anulēšanu.

Grozījumos ietverta nepieciešamība papildināt Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrā norādāmo ziņu sarakstu un noteikt zvērinātu revidentu un revidentu komercsabiedrību sniegto ziņu apliecināšanas un iesniegšanas veidu. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA) trešo valstu revidentus un revidentu komercsabiedrības reģistrā iekļaus tikai tad, ja būs saņemts attiecīgs FM atzinums.

Projektā iestrādāta norma, ka trešo valstu revidentiem piemēros likumā noteiktu disciplinārlietu ierosināšanas un sodu piemērošanas kārtību, kas tiks pakļauta likumā noteiktās kvalitātes kontrolei. Likumprojektā atrunāti nosacījumi, pie kuriem disciplinārlieta un sodu piemērošana ierosināta netiks. Grozījumos arī uzskaitītas prasības FM pilnvarotajam pārstāvim, kurš īstenos LZRA pārraudzību un sadarbību ar citu valstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā.

Sagatavotie grozījumi likumprojektā veicinās komersantu, investoru un citu ieinteresēto personu uzticību zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību profesionālajai darbībai un sniegto revīzijas pakalpojumu kvalitātei. Pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē projektu saskaņos ar citām ministrijām un ieinteresētajām pusēm.

 

FM: Par budžeta ieņēmumu klasifikāciju

Lai nodrošinātu precīzu budžeta ieņēmumu uzskaiti un vienveidīgu klasifikācijas kodu pielietojumu budžeta plānošanas un izpildes sistēmās, Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par budžeta ieņēmumu klasifikāciju. 18.septembrī grozījumi tiesību aktā tika izsludināti saskaņošanai ministrijās.

Ievērojot, ka 2007.gads bija pirmais gads, kad valsts un pašvaldību budžetu uzskaitē lietoja jaunos klasifikāciju kodus, Finanšu ministrija pēc budžeta izpildes gada pārskatu saņemšanas veica to analīzi. Analīzes rezultātā no noteikumu projekta tiek svītroti 38 kodi, kuri uzskaitē netika izmantoti.

Vienlaikus noteikumu projektā ir precizēti 20 kodu nosaukumi un to pielietošanas skaidrojumu redakcijas, no tiem 13 kodiem par akcīzes nodokļa uzskaiti, 4 kodiem par ieņēmumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa uzskaiti un 3 kodiem par īpašuma nodokļa uzskaiti.

Atbilstoši Eiropas Savienības regulām ir precizēti 3 budžeta ieņēmumu klasifikācijas kodi saistībā ar muitas nodokļa uzskaiti.

Lai uzlabotu ministriju administrēto nodevu un pārējo nenodokļu maksājumu uzskaiti un nodrošinātu pārējo budžeta ieņēmumu precīzu uzskaiti, noteikumu projektā iekļauti 12 papildu kodi, precizēti 48 kodu nosaukumi un to skaidrojumu redakcija.

MK noteikumu projekts tiks saskaņots ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm, pēc tam par to lems valdībā.

 

FM: Par atļauju izsniegšanas kārtību muitas nodokļu termiņa atlikšanai

18.septembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par muitas nodokļu samaksas termiņa atlikšanu. Projekts precizē kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenā muitas pārvalde izsniedz atļauju muitas nodokļu samaksas termiņa atlikšanai, un muitas nodokļu, kuru samaksas termiņš ir atlikts, uzskaites un kontroles kārtību.

Šobrīd, lai saņemtu atļauju muitas nodokļu samaksas termiņa atlikšanai, komersantam divus gadus pirms atļaujas pieprasīšanas vismaz četras reizes mēnesī jāizmanto vispārējo galvojumu muitas procedūru vai preču pagaidu uzglabāšanas nodrošināšanai.

Noteikumu projekts paredz mainīt šo kritēriju un noteikt, ka komersantam pietiek ar VID atļauju izmantot vispārējo galvojumu, tādējādi atvieglojot atļaujas muitas nodokļu samaksas termiņa atlikšanai iegūšanas procedūru.

No projekta plānots izslēgt nosacījumu, ka gadījumos, kad komersants aprēķinātos muitas nodokļus VID depozīta kontā ieskaita daļēji, šī summa līdz rēķina pilnīgai samaksai paliek depozītu kontā nesadalīta pa budžeta kontiem. Palielinoties komersantu skaitam, kuri vēlas izmantot iespēju atlikt muitas nodokļa samaksas termiņu, šī norma varētu kavēt nodokļu iemaksu valsts budžetā.

Noteikumu projektā definēti kritēriji atļaujas apturēšanai un anulēšanai. Atļauju aptur, ja komersants noteiktā termiņā VID depozītu kontā nav ieskaitījis visas rēķinā norādītās summas, savukārt, ja komersants 10 dienu laikā dokumentāri pierāda, ka šāds kavējums nav radies viņa vainas dēļ, VID Galvenā muitas pārvalde atļauju atjauno.

Ja komersants minētos pierādījumus nesniedz, atļauja tiek anulēta. Tāpat atļauju anulē, ja komersants ir izslēgts no VID ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra.

Pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē noteikumu projekts tiks saskaņots ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm.

 

FM: Par elektroenerģijas nodokļa deklarācijas veidlapu

Lai nodrošinātu vienotu izpratni par deklarācijas aizpildīšanas kārtību, 18.septembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par elektroenerģijas nodokļa deklarācijas veidlapu un tās aizpildīšanas kārtību.

Elektroenerģijas nodokļa likums reglamentē, ka no nodokļa ir atbrīvota elektroenerģija, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, hidroelektrostacijās un koģenerācijas elektrostacijās, kas atbilst normatīvajos aktos par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem. Elektroenerģijas nodokļa deklarācijas 21.rinda paredz, ka no galalietotājiem piegādātās elektroenerģijas daudzuma atskaita elektroenerģijas, kas ir atbrīvota saskaņā ar likumu, daudzumu.

Lai novērstu šobrīd praksē pastāvošās neprecizitātes deklarācijas aizpildīšanā, MK noteikumus plānots precizēt šādā redakcijā: ja elektroenerģijas nodokļa deklarācijas 17.rindā norādāmais elektroenerģijas daudzums pārsniedz 13.rindā norādāmo elektroenerģijas daudzumu, tad 21.rindā norādāmais elektroenerģijas daudzums ir 0.

Ministru kabineta noteikumu projekts tiks saskaņots ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm, pēc tam par to lems valdībā.

 

FM: Par administratīvā sloga mazināšanu uzņēmējiem

Lai mazinātu administratīvo slogu komersantiem, kuri veic alkoholisko dzērienu piegādi, valsts sekretāru sanāksmē 18.septembrī tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu.

Saskaņā ar šiem noteikumiem komersantiem katru mēnesi līdz 15.datumam jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pārskats par iepriekšējā mēnesī patērētajiem piegādātajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Taču pārskatā ietverto informāciju VID var iegūt arī no pārskatiem, kurus komersanti iesniedz saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par akcīzes preču aprites kārtību.

Līdz ar to MK noteikumos par kārtību, kādā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu, ietvertā prasība iesniegt pārskatu par alkoholisko dzērienu piegādi patērētājiem nav nepieciešama.

 

FM: Par būtiskas līdzdalības iegūšanas regulējuma precizēšanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām

Lai noteiktu detalizētāku kārtību būtiskas līdzdalības iegūšanai kredītiestādē, apdrošināšanas sabiedrībā, pārapdrošināšanas uzņēmumā, regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Kredītiestāžu likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Pārapdrošināšanas likumā, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā. 18.septembrī grozījumi tiesību aktos tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Ar grozījumiem likumos plānots noteikt konkrētus kritērijus, pēc kuriem izvērtēt plānoto būtiskās līdzdalības iegūšanu. Tāpat likumprojekts paredz precizēt būtiskas līdzdalības iegūšanas piesardzīga novērtējuma procedūru, lai nodrošinātu nepieciešamo tiesisko noteiktību, skaidrību un paredzamību attiecībā uz vērtēšanas procedūru un tās rezultātiem.

Ar Finanšu ministrijas sagatavotajiem grozījumiem tiesību aktos tiks nodrošināts Eiropas Kopienas tiesību aktu prasībām atbilstošs būtiskas līdzdalības iegūšanas procedūras normatīvais regulējums.

Grozījumu projekts vēl jāizskata MK, un par tā pieņemšanu lems Saeima.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

LM: Par maksimālo ienākumu robežu sociālās apdrošināšanas iemaksām

Šā gada 19.jūnijā pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz atcelt sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālo apmēru no 2009.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim.

Līdz ar to minētajā laika periodā apdrošināšanas iemaksas būs jāveic no visiem ienākumiem un netiks aprēķinātas pārmaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, t.i., iemaksas, kas veiktas virs Ministru kabineta noteiktā maksimālā apmēra. To paredz Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā tiek aprēķinātas un atmaksātas pārmaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Minētie grozījumi 18.septembrī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl lems valdība.

2008.gadā maksimālie ienākumi, no kuriem ir jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, ir 29 600 lati gadā.

 

LM: Par sociālās apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanu jebkurā VSAA nodaļā

Lai pēc vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas iedzīvotājiem atvieglotu pieteikšanos sociālās apdrošināšanas atlīdzībām sakarā ar darbspēju zaudējumu pēc nelaimes gadījuma darbā vai iegūstot arodslimību, Labklājības ministrija (LM) rosina, sākot ar 2009.gada 1.janvāri, šo pakalpojumu nodrošināt jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļā.

To paredz LM izstrādātie grozījumi MK noteikumos par obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību, kas 18.septembrī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tos vēl skatīs valdība.

Minētie grozījumi nepieciešami, lai precizētu apdrošināšanas atlīdzību piešķiršanu VSAA nodaļās pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas, kas noslēgsies 2009.gadā.

Pašlaik nepieciešamie dokumenti, lai pieteiktos apdrošināšanas atlīdzībām sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, jāiesniedz iedzīvotāja deklarētās dzīvesvietas VSAA nodaļā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

LM: Par pensijas kapitāla nodošanu Eiropas Savienības pensiju shēmai un saņemšanu no tās

Lai cilvēki, kuri strādā Eiropas Savienības (ES) institūcijās un ir pievienojušies ES pensiju shēmai, varētu Latvijā uzkrāto pensijas kapitālu nodot minētajai shēmai un, atgriežoties Latvijā, nodot to atpakaļ Latvijas valsts pensiju sistēmā, Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas regulētu šo procedūru.

Saskaņā ar 1968.gada 29.februāra Eiropas institūciju ierēdņu regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr.259/68 ierēdņi, pagaidu darbinieki vai līgumdarbinieki, sākot darbu noteiktās ES institūcijās, var izvēlēties pievienoties ES pensiju shēmai. Tiesības uz pensiju ES pensiju shēmā rodas tad, ja cilvēks ir nostrādājis ES institūcijās vismaz 10 gadus.

Pievienojoties ES pensiju shēmai, cilvēkam ir tiesības pieprasīt Latvijas valsts pensiju sistēmā uzkrāto pensijas kapitālu pārskaitīt uz ES pensiju shēmu. Turpinot strādāt ES institūcijās 10 un vairāk gadus un turpinot uzkrāt savu pensijas kapitālu, pēc pensijas vecuma sasniegšanas cilvēkam pensija tiek izmaksāta no ES pensiju shēmas.

Tie darbinieki, kuri ES institūcijās ir nostrādājuši mazāk par 10 gadiem, atgriežoties Latvijā, varēs pieprasīt, lai tur uzkrātais pensiju kapitāls tiktu pārskaitīts uz Latvijas valsts pensiju sistēmu (1. un 2.līmeņa pensijas shēmu) vai paša izvēlēto privāto pensiju fondu (3.līmeņa pensiju shēmu).

Labklājības ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumi par pensijas kapitāla nodošanu Eiropas Savienības pensiju shēmai un saņemšanai no tās 18.septembrī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē, par tiem vēl lems valdībā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Dzelzceļa likumā

Ir iecerēts sodīt tos dzelzceļa nozares tirgus dalībniekus, kuri nepakļaujas Valsts dzelzceļa administrācijas un Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmumiem vai nesniedz to funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju.

Tāpēc ir izstrādāti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas 18.septembrī tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Par informācijas nesniegšanu abām minētajām institūcijām pēc to pieprasījuma noteiktā termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu vai to likumīgo lēmumu nepildīšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 50 līdz 300 latiem, amatpersonām – no 100 līdz 300 latiem, bet juridiskajām personām – no 50 līdz 10 000 latiem. Šobrīd par minētajiem pārkāpumiem netiek piemērots nekāds sods. Grozījumi likumā izstrādāti atbilstoši Eiropas Komisijas norādēm, kas sniegtas, atsaucoties uz direktīvu par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju.

18.septembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināti arī grozījumi Dzelzceļa likumā. Tie papildina Valsts dzelzceļa administrācijas (VDA) funkcijas ar pienākumu publicēt visus pieņemtos lēmumus, kas attiecas uz tirgus regulēšanu, lai VDA būtu atvērta tirgus dalībniekiem un būtu pārskatāmi kritēriji, uz kā pamata VDA pieņem savus lēmumus. Grozījumi precizē atsevišķus likumā lietotos terminus, kā arī papildina VDA funkcijas ar pienākumu sadarboties ar citu Eiropas Savienības valstu attiecīgajām institūcijām.

Tā kā šobrīd likumā nav precīzi atrunāta Valsts dzelzceļa administrācijas lēmumu darbība gadījumos, kad tie tiek pārsūdzēti, ir iespējama negodprātīgu konkurējošo uzņēmumu rīcība, lai ar nepamatotu pārsūdzību panāktu cita uzņēmuma darbības pilnīgu apstādināšanu. Tāpēc grozījumi nosaka, ka pārsūdzēšana neaptur VDA lēmumu darbību, izņemot lēmumus par pārvadātāju licenču un dzelzceļa infrastruktūras vai ritošā sastāva reģistrēšanas anulēšanu (apturēšanu).

Likumprojekts dod iespēju publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam (valsts dibinātai akciju sabiedrībai) pašam sadalīt infrastruktūras jaudu gadījumā, ja tas atrodas vienā koncernā ar pārvadātāju, bet nav no tā ne juridiski, ne finansiāli atkarīgs. Citu pārvadātāju interešu ievērošanai grozījumos iekļauts punkts, ka jaudas sadales plānu apstiprina VDA. Grozījumi izstrādāti atbilstoši direktīvai par Kopienas dzelzceļa attīstību, kā arī iepriekš minētajai direktīvai.

Lai likumu grozījumi stātos spēkā, tie vēl ir jāapstiprina valdībā, jāpieņem Saeimā un jāizsludina Valsts prezidentam.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par ārstniecības atbalsta personu sertifikācijas kārtību

18.septembrī valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai virzīts Ministru kabineta noteikumu projekts par ārstniecības atbalsta personu sertifikācijas kārtību un sertificējamo ārstniecības atbalsta personu profesiju sarakstu.

Noteikumu projekts nosaka ārstniecības atbalsta personu sertifikācijas kārtību un sertificējamo atbalsta personu profesiju sarakstu. Par sertifikācijas institūciju apstiprināta Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība, kas noteiks sertifikācijas eksāmenu programmas, informēs par sertifikācijas prasībām un eksāmenu programmām, organizēs eksāmena norisi, veiks resertifikāciju un citus ar sertifikāciju saistītos uzdevumus.

Paredzēts, ka persona, kura vēlas kārtot ārstniecības personas sertifikācijas eksāmenu, ar rakstisku iesniegumu vēršas savienībā un pēc eksāmena nokārtošanas saņems sertifikātu, kura derīguma termiņš ir pieci gadi.

Ārstniecības likums nosaka, ka ārstniecības atbalsta personas ir personas, kurām nav tiesību nodarboties ar ārstniecību, bet kuras ir tieši saistītas veselības aprūpes procesa nodrošināšanā (piemēram, biomehāniķis, zobu tehniķis, sociālais aprūpētājs, sociālais darbinieks, uztura speciālists, sabiedrības veselības speciālists u.c.).

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

 

VidM: Par ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvju būvniecības kārtību

18.septembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikuma projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumos Nr.912 “Ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvju būvniecības kārtība””.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai novērstu neskaidrības, kas rodas starp noteikumu 7.punktu, kurš nosaka, kādas sadaļas ietver tehniski ekonomiskais pamatojums, kā obligātu prasību ievērošanu un noteikumu 2.pielikumu “Standarta rādītāji tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei”, kas iekļauts kā ieteikumi tehniski ekonomisko pamatojumu izstrādei, bet neietver visas 7.punktā noteiktās prasības.

Šī noteikumu projekta 2.pielikumā norādītie standarta rādītāji tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei tiks iekļauti metodiskajos materiālos tehniski ekonomisko pamatojumu izstrādē.

Izstrādātais noteikumu projekts papildus paredz kārtību, kādā būvvalde izsniedz būvniecības iesnieguma uzskaites kartes iesniedzējam ūdenssaimniecības inženiertehnisko plānošanas un arhitektūras uzdevumu.

2007.gada 18.decembra noteikumu Nr.912 “Ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvju būvniecības kārtība” nosaka ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvju būvniecības kārtību, ja tās pilnīgi vai daļēji paredzēts būvēt par starptautisko finanšu institūciju, Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu finanšu līdzekļiem.

Šo noteikumu mērķis ir nodrošināt ūdenssaimniecības projektu vērtēšanas procesa vienkāršošanu un precizēt nepieciešamās dokumentācijas saturu, kas atvieglotu projektu pieteicējiem dokumentu iesniegšanu atzinuma saņemšanai un precizētu ūdenssaimniecības būvju būvniecības projektu vērtēšanas komisijas darbību un funkcijas.

 

VidM: Par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem

18.septembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumos Nr.857 “Noteikumi par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem””.

Šie grozījumi izstrādāti, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos atsevišķo normu prasības. Pārņemot šīs prasības, noteikumu projektā ir noteikti papildu kritēriji un procedūra pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai, kā arī vienlaikus saskaņoti institūciju nosaukumi atbilstoši izmaiņām Vides ministrijas institucionālajā sistēmā.

Direktīvas 2006/118/EK prasības nacionālajā likumdošanā ir jāpārņem līdz 2009.gada 16.janvārim.

 

VidM: Par prasībām ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei

18.septembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos Nr.92 “Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei””.

Šie grozījumi izstrādāti, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvu 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos. Noteikumu projektā iestrādāti papildu nosacījumi, kas jāievēro, izstrādājot pazemes ūdeņu monitoringa programmu, kā arī ir noteikti pasākumi, kas būtu veicami gadījumā, ja pazemes ūdensobjektiem izvirzītie vides kvalitātes mērķi nav sasniegti. Vienlaikus saskaņoti institūciju nosaukumi atbilstoši izmaiņām Vides ministrijas institucionālajā sistēmā.

Direktīvas 2006/118/EK prasības nacionālajā likumdošanā ir jāpārņem līdz 2009.gada 16.janvārim.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par atbalstu zivsaimniecībai nozīmīgo teritoriju attīstības stratēģiju īstenošanai

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā Eiropas Zivsaimniecības fonda pasākumiem zivsaimniecībai nozīmīgo teritoriju attīstības stratēģiju īstenošanai”, ko 18.septembrī izskatīja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam pasākuma “Teritoriju attīstības stratēģiju īstenošana” aktivitātēm “Ciematu, kuros veic zivsaimniecības darbības, atjaunošana un attīstība”, “Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība”, “Ekonomiskās darbības restrukturēšana, pārorientācija un darbību dažādošana” un “Dabas vai rūpnieciskajās katastrofās cietušā zivsaimniecības nozares ražošanas potenciāla atjaunošana”.

Noteikumu projekta mērķis ir veicināt maza mēroga infrastruktūras, kā arī ar zivsaimniecību saistītās infrastruktūras kvalitātes uzlabošanos. Tāpat arī, lai saglabātu darbošanos zivsaimniecībā nozīmīgās apdzīvotās teritorijās.

Noteikumu projekts paredz, ka aktivitātē “Ciematu, kuros veic zivsaimniecības darbības, atjaunošana un attīstība” varēs saņemt atbalstu pašvaldības ceļu būvniecībai vai rekonstrukcijai, vietējas nozīmes brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras objektu būvniecībai vai rekonstrukcijai un teritorijas labiekārtošanai.

Aktivitātē “Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība” atbalstu varēs saņemt tūrisma pakalpojumu dažādošanai, vides aizsardzības investīcijas tūrisma objektiem, pakalpojumiem zivsaimniecībai.

Noteikumu projekts paredz, ka aktivitātē “Ekonomiskās darbības restrukturēšana, pārorientācija un darbību dažādošana” atbalstu varēs saņemt zivsaimniecības uzņēmuma ar zivsaimniecību nesaistītu darbību dažādošanai. Savukārt aktivitātē “Dabas vai rūpnieciskajās katastrofās cietušā zivsaimniecības nozares ražošanas potenciāla atjaunošana” atbalstu varēs saņemt investīcijas ūdens kvalitātes atjaunošanai tā piesārņojuma gadījumā, zivsaimniecības nozares ražošanas potenciāla atjaunošanai nepieciešamās infrastruktūras atjaunošanu, ja tā cietusi dabas vai rūpnieciskajā katastrofā.

Publiskā finansējuma apmērs no projekta attiecināmajām izmaksām būs pašvaldībām – 75 procenti, komersantam – 50 procenti, biedrībai vai nodibinājumam – 90 procenti, bet tiešās pārvaldes iestādei – 100 procenti.

Maksimālā projekta attiecināmo izmaksu summa 2007.–2013.gada plānošanas periodā pašvaldībai būs 140 tūkstoši latu, tiešās pārvaldes iestādei – 30 tūkstoši latu, bet komersantam, fiziskai personai, biedrībai un nodibinājumam maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs viena projekta īstenošanai nepārsniegs 20 tūkstošus latu pretendentam.

Normatīvais akts nodrošinās Eiropas Savienības atbalsta saņemšanu iedzīvotājiem lauku teritorijā, lai veicinātu viņu iesaistīšanos vietējo problēmu risināšanā, uzlabojot dzīves kvalitāti un domājot arī par ekonomiskajiem, sociālajiem uzlabojumiem un vides saglabāšanas iespējām.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “ Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa