Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 11. septembra sēdes

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”):

Kā svarīgāko es gribētu minēt šodien Saeimas sēdē izskatīto jautājumu par grozījumiem Satversmē, kas dotu tautai tiesības rosināt Saeimas pirmstermiņa atlaišanu.

2.augustā 806 tūkstoši cilvēku teica par nepieciešamību šādiem grozījumiem. Referenduma naktī lielākā daļa no Saeimā pārstāvētajiem politiķiem savukārt arī solīja meklēt risinājumus šādu grozījumu iespējamībai un esamībai mūsu Satversmē, izņemot, protams, partiju “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kurai Saeimā ir piecas balsis. Arī Saeimas priekšsēdētājs šonedēļ to atzīmēja kā vienu no svarīgākajiem jautājumiem.

Savukārt šodien tika piedāvātas divas konkrētas redakcijas, par kurām balsot, no kurām viena tika noraidīta, savukārt otra – “Jaunā laika” iesniegtā – tika atbalstīta. Šī “Jaunā laika” redakcija ir tapusi jau kādu laiku iepriekš – 2004.gadā, saskaņota ar konstitucionālo tiesību ekspertiem un piedāvā šo regulējumu noteikt tajos pantos, kas attiecas par prezidenta darbību.

Es arī kā Saeimas apakškomisijas vadītāja un arī kā šo “Jaunā laika” likumprojekta grozījumu aizstāvētāja uzskatu, ka ir svarīgi, lai būtu iespējama plašāka diskusija par šādiem grozījumiem, un pieļauju arī, ka šie grozījumi var būt tikai viena no versijām. Tie ir svarīgi, lai tiešām politiķi šoreiz savus solījumus pildītu un divas trešdaļas balsu šajā parlamentā būtu par to, lai tauta iegūtu tiesības atlaist parlamentu. Tā ka es to redzu tikai kā vienu no redakcijām, bet ļoti ceru uz apakškomisiju, ka tā atradīs visoptimālāko risinājumu. Pašreiz gan apakškomisijas darbs par to neliecina, pašreiz es tomēr gribētu teikt, ka solījumi no darbiem ļoti krasi atšķiras. Bet katrā ziņā darbs ir tikko kā iesācies.

Kā otru svarīgāko šīsnedēļas jautājumu es tomēr gribētu minēt nežēlīgi cinisko ierosinājumu iesaldēt algas sabiedriskajā sektorā strādājošajiem – tas ir tātad tiem cilvēkiem, kas rūpējas par mūsu bērnu izglītību, kas rūpējas par mūsu drošību un kas rūpējas par mūsu veselību.

“Jaunais laiks” šonedēļ tikās gan ar arodbiedrību pārstāvjiem, gan ar Valsts bankas prezidentu, un mēs saņēmām pilnīgi drošu apstiprinājumu pirmām kārtām tam, ka nedrīkst iesaldēt šīs algas, jo pretējā gadījumā tam var būt ļoti neparedzamas sekas; gan no Latvijas Bankas prezidenta apstiprinājumu arī tam, ka lata stabilitāte nav apdraudēta un tas atkal vienkārši tiek izmantots kā iebiedēšanas ierocis, lai stāstītu cilvēkiem, ka nedrīkst šīs algas paaugstināt, un lai visi pārējie teiktu, ka mēs liekam pretī latu.

“Jaunais laiks” ierosina, ka mums ir jāsamazina birokrātiskais aparāts, jo Bankas prezidents apstiprināja to, ka Latvijā ir visdārgākā ierēdniecība Eiropas Savienībā, nemaz nerunājot par salīdzinājumu ar mūsu kaimiņvalstīm. Un jau šodien “Jaunais laiks” ir iesniedzis tādus priekšlikumus, ka ir pirmām kārtām likvidējami sekretariāti un otrām kārtām ir jāveic funkcionālais audits valsts pārvaldē jau līdz budžeta pieņemšanai, jo tikai tā ir tā vieta, kur atrast šo naudu, lai cilvēki, kas par mums rūpējas, tiešām nenonāktu uz galīgas nabadzības robežas.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija):

Arī Zaļo un Zemnieku savienība vakar tikās ar Ministru prezidentu, kurš mūs iepazīstināja ar gaidāmo ekonomisko situāciju 2009.gadā un to, kādas izmaiņas līdz ar to ir nepieciešamas mūsu nākamajā budžetā. Mēs noklausījāmies garu premjerministra uzstāšanos. Diemžēl viņam nepietika laika, lai atbildētu uz mūsu frakcijas deputātu jautājumiem, tāpēc mēs ierosinājām vēl tikšanos pēc nedēļas nākošajā frakcijas sēdē, lai turpinātu šo ļoti svarīgo sarunu. Mēs stingri turamies pie uzskata, ka arī tādā smagā ekonomiskā situācijā nedrīkst apstādināt valsts attīstību un it sevišķi nedrīkst radikāli kaut kādā veidā samazināt finansējumu skolotājiem, augstākajai izglītībai, zinātnei, jo būtībā tad mēs apturam savas valsts attīstību, jo tad arī nākotnē mēs nespēsim saražot konkurētspējīgu produkciju, kurā tiek pielietotas augstākās tehnoloģijas, kur liels pievienotās vērtības nodoklis.

Mēs sevi līdz ar to pakļaujam atpalicībai. Lai cik grūti neiet, nedrīkst ekonomēt ne uz izglītību, ne uz veselību, ne uz valsts drošību. Tie ir pamatjautājumi, kur katrai valstij ir jānodrošina un jāpārskata tās iespējas, kādas mums ir, jāpārskata finansējums citās sfērās, bet galvenais – tas ir pierādījums tam, tās ir sekas tai politikai, cik mēs maz vērības pievērsām līdz šim ražošanas attīstībai. Līdz ar to arī radusies šī budžeta bedre, jo, ja nenotiek valstī ražošana, ja mēs nespējam konkurēt ar pārējām valstīm, ja mēs varam piedāvāt tikai mazkvalificētu darbaspēku citām valstīm, tas nav normāli, un mums ir ļoti jāpārskata valsts politika un ļoti stingri jāseko valsts attīstības plānu realizācijai. Te arī ir ļoti liela nozīme ir Saeimai, kura kontrolē šī mūsu valsts attīstības plāna realizāciju.

Mēs arī šodien nevarējām atbalstīt “Jaunā laika” un “Pilsoniskās Savienības” likumprojektus par grozījumiem Satversmē, jo tomēr tautas lielākais vairākums referendumā neatbalstīja šos grozījumus, un arī tāpēc, ka jau trīs nedēļas pie Juridiskās komisijas apakškomisijas strādā, kas strādā pie konstitucionālo ekspertu izstrādātajiem priekšlikumiem un prezidenta ierosinātajiem priekšlikumiem, un tomēr ar Satversmi mums jābūt ļoti uzmanīgiem, viņai jābūt ļoti izsvērtai, kādu mums Satversmi radījuši Satversmes tēvi un tā mums ir palīdzējusi daudzas grūtības pārvarēt savā valstī. Tā ka mums jābūt ir ļoti, ļoti uzmanīgiem un saudzīgiem. Bet katrā gadījumā mēs esam par to, ka tautai ir jādod šīs tiesības atlaist Saeimu, jo visādi var gadīties vēlēšanās un dažādi var būt šie vēlēšanu rezultāti, un līdz ar to šādām tiesībām tautai ir jābūt. Un tad, kad būs izstrādāti šie ļoti izsvērtie grozījumi, dabīgi, ka mēs darīsim visu, lai tie tiktu pieņemti. Tā ka šeit mēs neesam nekādi pretinieki, bet, gluži otrādi, mēs gribam, lai mūsu valsts veiksmīgi attīstītos un lai mūsu Konstitūcija būtu ļoti stabila.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija):

Ir atsākusies Saeimas sesija, un pirmām kārtām mūsu frakcijas deputāti šobrīd aktualizē to, kas ir pats svarīgākais šajā posmā jāizdara, kādi likumprojekti, kādi lēmumi jāpieņem, jo mums nav īpaši viegls posms priekšā: mēs gaidām cenu pieaugumu arī apkurei, un varbūt tas ir arī pats galvenais iemesls, jo šodien mūsu Sociālo un darba lietu komisija nodeva virzībai un pirmā lasījumā jau pieņēma izmaiņas Sociālo pabalstu likumā, lai apkures tā sauktais pabalsts dzīvokļiem būtu pašvaldībām bezmaz galvenā prioritāte un lai šo ziemu būtu daudz vieglāk arī pārdzīvot.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija):

Tas pats saistās ar budžetu, kas neapšaubāmi ir pirmais un galvenais uzdevums, kas jāveic gan valdībai, gan jāpieņem deputātiem jau tuvāko divu mēnešu laikā. Tāpēc mēs aicinām arī neļauties populismam, saprast visiem, ka šis varbūt ir ļoti izšķirīgs budžets un ir divas bīstamības, ko mēs nevaram vienkārši atļauties.

Pirmā – mēs nevaram iet uz kaut kādu deficītu un bezatbildīgi pateikt… jā, protams, algas ir mazas, algas vajadzētu celt, bet mēs nevaram pateikt, ka to varam darīt uz budžeta deficīta rēķina, ka kaut kad nākotnē kaut kas atkal būs labāk. Mums ir jābūt ļoti atbildīgiem. Un, protams, arī otrā bīstamība, ko Tautas partija arī aicina apzināties pārējās frakcijas un īpaši koalīciju, tāpat mēs nevaram atļauties eksperimentēt ar valdību, domāt, ka viņu var nogāzt, un skatīties, ka kaut kāds jauns, labāks varētu būt vietā. Šobrīd obligāti nē. Mums ir jāpieņem budžets.

Šajā sesijā viens no galvenajiem jautājumiem, ja ne pats galvenais likumdošanas ziņā, ir ar pašvaldību reformu saistītās paketes pabeigšana. Un pats pirmais ir likums par administratīvajām teritorijām, ko skata Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, jo tas ir jāpieņem jau tuvāko divu mēnešu laikā, lai gan pašvaldības, gan iedzīvotāji zinātu, ka nākamās vēlēšanas būs šādās teritorijās un nekādu izmaiņu vairāk nebūs. Process ir beidzies un sākas jauns process, bet jau ar spēcīgākām, ar labākām, ar dzīvotspējīgākām pašvaldībām. Attiecībā uz pašvaldību vēlēšanām komisija likumprojektu ir izstrādājusi, un jau nākamajā ceturtdienā tas tiks pieņemts trešajā lasījumā, un mēs zināsim, ka paši savas pašvaldības mēs vēlēsim nākamā gada pirmajā jūnija sestdienā un vēlēsim tos deputātus, kuri arī gan ir pierādījuši sevi līdzšinējā darbā, gan arī, protams, ir cerīgāki, lai varētu nākotnē pašvaldību nostiprināt.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija):

Šodien Saeima beidzot ir atbalstījusi Satversmes grozījumu, kas paredz tautas tiesības priekšlaikus atlaist Saeimu, nodošanu komisijai. Pēc būtības šie priekšlikumi neatšķiras no arodbiedrību priekšlikuma, par kuru mēs balsojām augusta referendumā. Tā ir cienījama, liela arodbiedrību un to 600 000 cilvēku, kas piedalījās referendumā, uzvara. Tobrīd mēs bijām kopā – latvieši un krievi bija kopā vēlēšanu iecirkņos. Un pēc PCTVL uzskata ir laiks dot arī krievu vēlētājiem kādas tiesības, vienlīdzīgas ar latviešiem.

Diemžēl šodien Saeima pat negribēja skatīt PCTVL priekšlikumu dot nepilsoņiem iespēju piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Saskaņā ar to nav saprotams, kāpēc un ko viņi, nepilsoņi, nevar lemt par pašvaldībām. Vairāk nekā puse no pašvaldību budžeta tiek veidota uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa rēķina, kuru gan pilsoņi, gan nepilsoņi iemaksā pēc vienas likmes – 25% no darba algas. Pašvaldību budžetā tiek ieskaitīti 80% ienākuma nodokļa. Saskaņā ar likumu šo naudu pašvaldība tērē, lai nodrošinātu komunālos pakalpojumus, labiekārtotu teritoriju, uzturētu kultūras un izglītības iestādes, rūpētos par bērniem, nodrošinātu veselības aizsardzību, sniegtu sociālo palīdzību, palīdzētu risināt dzīvokļu jautājumu, attīstītu sabiedrisko transportu, piedalītos sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un risinātu citas līdzīgas problēmas.

Vai jūs baidāties no tā, ka virs pašvaldībām būs sarkanie karogi? Tomēr mēs, PCTVL, bijām pie varas Rīgas pašvaldībā. Un ko? Nebija nekādu sarkano karogu, bet tomēr tika atjaunota dzīvokļu celtniecība, uzlabojās sociālās palīdzības sniegšana, pirmo reizi kopš padomju laikiem tika atjaunota iekškvartālu ielu asfaltēšana un piešķirts pilnvērtīgs finansējums pašvaldības policijai – viņi beidzot parādījās uz ielām.

Saskaņā ar to nav nekāda cēloņa neatbalstīt šo PCTVL un citu krievu deputātu priekšlikumu. Es ceru uz latviešu vēlētāju atbalstu. Paskaidrojiet savam deputātam to, ka tāda nevienlīdzība tikai kaitē Latvijai.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija):

Šobrīd un droši vien tuvāko mēnešu laikā būtiskākais uzdevums gan valdībai, gan Saeimai būs 2009.gada valsts budžeta gatavošana. Citkārt budžeta pieņemšanai tiek pievērsta salīdzinoši neliela uzmanība un vairāk interesē tas vai cits investīciju projekts, kas palīdzētu celt skolu vai labot slimnīcu kādā konkrētā pašvaldībā. Šoreiz uzmanība tiek pievērsta un ir krietni lielāka, un ļoti labi var saprast, kāpēc tas tā ir.

Pirmo reizi pēc vairākiem gadiem redzams, ka nākamā gada iekšzemes kopprodukta pieaugumu prognoze ir 2 procenti, bet var piekrist arī to ekonomistu bažām, kas saka, ka šis skaitlis var būt diemžēl tuvāks nullei nekā 2 procentiem. Līdz ar to ieņēmumu prognoze diez vai ievērojami pārsniegs šā gada kopējos ieņēmumus. Citiem vārdiem sakot, daudzie plāni un ierosinājumi kaut ko palielināt, piešķirt vairāk, visticamākais, tiks apmierināti tikai daļēji.

Protams, ka valdība nevēlas neko ļaunu, tajā pašā laikā stingrais uzdevums visām ministrijām stipri apcirpt izdevumus, tajā skaitā algu izdevumus, ir pievērsis ļoti plašu uzmanību. Uzskatām, ka ministru un valdības vadītāja kompetencē ir risināt visus tos jautājumus, kas skar taupības režīma ievērošanu. Un mēs labi saprotam, ka tas var skart gan atsevišķas institūcijas, gan atsevišķas izmaksas, tajā skaitā diemžēl arī algu izmaksas.

Valdībai un koalīcijas partijām pašām par sevi nav mērķis panākt kaut ko tādu kā algu pilnīgu nepieaugšanu. Ja vien būs iespējams panākt kādus kompromisus, es domāju: gan premjers, gan ministri, gan arī mēs labprāt atbalstīsim, ka šādi kompromisi būs.

Tajā pašā laikā es gribu pievērst uzmanību arī tam, ka, neapšaubāmi, deficīta audzēšana šogad, ko tagad jau daudzi pieļauj, ka deficīta pieaugšana virs mīnus 1,8 procentiem nekāda traģēdija nebūtu, un tiešām valstīs ar ilgstošu un stabilu attīstību, vienā otrā Eiropas valstī šis deficīts regulāri ir pat lielāks, mēs to zinām, tajā pašā laikā neapšaubāmi, ka pieaudzis deficīts radīs ekonomiskās problēmas tuvāko gadu laikā gan saistībā ar inflāciju, gan ar nodarbinātību, gan citos jautājumos. Un, protams, ka nākamajai valdībai uzdevumi tādā gadījumā, vai tā būs šī pati vai tā būs cita valdība, veidojot 2010.gada budžetu, diemžēl būs vēl smagāka. Tā ir problēmu atlikšana.

Tajā pašā laikā pie ļoti būtiska algu jautājuma, kas neapšaubāmi ir svarīgs, un, es domāju, to apzinās visi deputāti gan pozīcijā, gan opozīcijā, kaut vai par to droši vien izsakās saprotamu iemeslu dēļ dažādā veidā, ir arī tāds jautājums, ka nebūtu vēlams un ļoti nevēlami būtu atlikt jautājumu par sociālā pabalsta nodrošinājuma paaugstināšanu, kas ir jau ierēķināts labi sen, par ko ir runāts, ko visi ir sapratuši, jo tas vistiešākā veidā skar tātad invalīdu, bērnu pabalstu un invalīdu kopš bērnības pabalstu. Tātad tie ir cilvēki, kuri nevar saņemt invalīdu pensiju.

Tas skar arī minimālās pensijas lielumu, jo minimālā pensija ir piesieta šim sociālā nodrošinājuma pabalstam. Tātad, mūsuprāt, arī šis jautājums ir ārkārtīgi būtisks, un tuvākajā laikā, runājot ar Ministru prezidentu, mēs šos jautājumus pārrunāsim.

Šajā nedēļā mūsu frakcija pievērsa uzmanību arī tam, ka PCTVL deputāti izplata Latvijas krievu skolās lielā skaitā kasetes par Uzvaras dienu, tātad filmas, kas greizā veidā atspoguļo Latvijas vēsturi. Un, protams, kaut arī katram ir tiesības mājās skatīties, ko viņš vēlas, galīgi nebūtu vēlams jauniešu vidū izplatīt tādas filmas, kur 1944./45.gada notikumi, Sarkanās armijas ienākšana Latvijā parādīta kā atbrīvošana vai arī kur Austrumeiropas nonākšana Padomju Savienības varā uz 50 gadiem tiek attēlota kā sociālistiskā izvēle. Tā nav nekāda interpretācija, kā to reizēm iztēlo atsevišķi Izglītības ministrijas atbildīgie darbinieki: lūk, katrs var vēsturi interpretēt kā viņam patīk. Drīzāk tā ir neitrāla un nesaprotami politkorekta un iecietīga attieksme pret Latvijas vēstures izkropļošanu. Diemžēl šeit nav tik daudz jautājums par to, vai Pliners vai kāds cits ir pie kaut kā vainīgi, bet pie tā, ka tiek saduļķota un kropļota to jauniešu uztvere, kuri jau tā ikdienā droši vien vairāk lasa krievu avīzes un skatās krievu televīziju, – tātad kuriem jau tā šī izpratne par vēsturi diemžēl stipri atšķiras no tā, kāda tā ir mums.

Tādēļ negribam nevienu speciāli sodīt, bet aicinām ministriju politiski ieņemt aktīvāku pozīciju un atrast efektīvus instrumentus, lai šādus palīglīdzekļus skolās neizplatītu, lai vismaz skolas vadība un ministrijas atbildīgie darbinieki zinātu, ko tur rāda un kāpēc rāda.

S.Kalniete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Ir sākusies jauna Saeimas darba sezona. Viens no deputātu uzdevumiem ir pārvarēt to uzticības krīzi, kāda pastāv starp Saeimu, starp varu un sabiedrību. Un es domāju, ka deputātiem ir jāpieliek pūles, it īpaši pozīcijai, lai atjaunotu dialogu ar opozīcijas deputātiem, kas pašlaik faktiski nepastāv.

Šajā jaunajā darba sezonā, protams, vissvarīgākais jautājums būs jautājums par budžetu. Un te jāsaka, ka tās dzīres, kas turpinājās četru gadu garumā, nu ir beigušās un nekas nav atlikts nebaltām dienām, kā parasti dara taupīgi saimnieki, kad bagātajos gados kaut kas tiek uzkrāts, zinot, ka var arī būt daudz spiedīgāki apstākļi.

“Pilsoniskā Savienība” aicina valdību un koalīcijas partijas apzināties, ka valsts sektora tēriņu samazināšana ir jāsāk nevis ar darba cilvēka algu iesaldēšanu, bet gan ar valdības un vadības izdevumu samazināšanu.

Vadītājiem ir jārāda piemērs un jāsāk izdevumu ierobežošana ar sevi. Tikai tad, kad ministri, Saeimas deputāti, augstākie ierēdņi, valsts un pašvaldību uzņēmumu un aģentūru vadītāji un viņu uzraugi padomēs būs samazinājuši savas algas un izdevumus, būs iespējams runāt par visu citu budžeta iestāžu darbinieku algām. Tikai tad, kad valdība nolems samazināt milzīgo ministriju, aģentūru, valsts un pašvaldību uzņēmumu skaitu, tai būs tiesības nopietni pārskatīt darbavietu skaitu publiskajā sektorā.

Tāpēc “Pilsoniskā Savienība” aicina valdību un koalīcijas partijas lemt par valsts lielo pašvaldību vadošo darbinieku atalgojuma samazināšanu, aicina atteikties no vadības līgumiem, no prēmēšanas prakses, stingri ieteikt valsts un pašvaldību lielo uzņēmumu, ostu valžu un citu politiski ieceltu amatpersonu atalgojuma samazināšanu, samazināt par 10 procentiem kopējās administratīvās izmaksas ministrijās un to padotības iestādēs, kā arī lielajās pašvaldībās un to padotības iestādēs. Tāpat mēs, “Pilsoniskā Savienība”, aicinām atteikties no liekām un birokrātiskām valsts funkcijām, tās nododot privātajām struktūrām, un nekavējoties ir jāievieš Valsts kontroles ieteiktie izdevumu optimizācijas veidi valsts pārvaldes iestādēs.

“Pilsoniskā Savienība” apzinās savu līdzatbildību par nacionālās valūtas stabilitāti, Latvijas uzņēmēju konkurētspēju un valsts drošību. Globālās finanšu krīzes, Eiropas ekonomiskās lejupslīdes, Krievijas pieaugošās agresijas apstākļos mēs būsim gatavi atbalstīt smagus lēmumus tikai tad, ja valdība un valsts augstākās amatpersonas grūtās pārmaiņas vispirms uzsāks ar sevi.

Bez tam šajā Saeimas sezonā ir jāstrādā pie Satversmes grozījumiem. Šodien tika noraidīti “Pilsoniskās Savienības” ierosinājumi par Satversmes grozīšanu, lai tauta varētu Saeimu atlaist. Tajā pašā laikā es vēlos izteikt gandarījumu, ka “Jaunā laika” ierosinājums, kas pēc būtības bija ļoti līdzīgs, tomēr ir nodots tālākai izskatīšanai komisijai un ka šis darbs turpināsies ne tikai nodibinātajā apakškomisijā.

Trešais būtiskais jautājums ir jautājums par administratīvi teritoriālo reformu. Līdz vēlēšanām ir atlikuši 9 mēneši. Šobrīd 34 pašvaldības ir iesniegušas Satversmes tiesā prasību pārskatīt administratīvi teritoriālās reformas lēmumus. Tas nozīmē, ka šobrīd vēl arvien nav skaidrības, kāds būs Latvijas teritoriālais dalījums un kādas būs pašas vēlēšanas, pēc kādiem noteikumiem.

Es vēlētos arī izteikt prieku, ka Edvīna Šņores sagatavotā filma “Padomju stāsts”, kas tapa ar “Pilsoniskās Savienības” Eiropas Parlamenta deputātu Ģirta Valda Kristovska un Ineses Vaideres finansiālu atbalstu, tiks iekļauta skolu mācību pro­grammās. Šī filma stāsta patiesību par staļinisko režīmu, par tā nodarījumiem Eiropai 20.gadsimtā un par tām ciešanām, ko staļiniskais režīms ir sagādājis latviešu tautai.

Un pats pēdējais. Man bija iespēja apmeklēt Gruziju, un es no šī ceļojuma atvedu mācību stundas: būtiskākais – Latvijai ir steidzami jāstiprina savas aizsardzības spējas un Latvijai ir jāprasa NATO politiskais lēmums, lai NATO aizsardzības plāns tiktu izstrādāts Latvijas
vaja­dzībām.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”):

Šodien es vēlos paust frakcijas “Saskaņas Centrs” viedokli par trim jautājumiem.

Pirmām kārtām, valdība pagājušā nedēļā vienojās, ka nākamgad tiks iesaldētas algas visiem valsts sektorā strādājošiem, kas nozīmē lauzt vienošanos ar virkni arodbiedrību. Algu pielikumu varētu nesaņemt ne skolotāji, ne ārsti, ne kultūras darbinieki, ne policisti, ne arī daudzu citu profesiju pārstāvji.

Pretēji valdības lēmumam nākamgad iesaldēt algas valsts pārvaldē strādājošajiem “Saskaņas Centrs” uzskata, ka valdības solījumi arodbiedrībām ir jāpilda. Ja to negribēs darīt Ivara Godmaņa valdība, tad to izdarīs nākamā valdība. Algu iesaldēšana nav pareizais risinājums, jo tas varētu būtiski pasliktināt daudzu ģimeņu finansiālo stāvokli, turklāt tas būs ekonomiku bremzējošs faktors. “Saskaņas Centrs” neatbalstīs šādu nākamā gada budžetu.

Otrām kārtām, apvienība “Saskaņas Centrs” aicina labklājības ministri Ivetu Purni pašu atkāpties no amata, jo ministre ir paziņojusi, ka nākamgad pretēji solītajam netiks paaugstināti sociālie pabalsti. Daudzi cilvēki uz referendumu neaizgāja tikai tādēļ, ka Purne personīgi solīja, ka nākamgad tiks palielināti pabalsti. Taču tagad iznāk, ka ministre ir apzināti melojusi. Gadījumā, ja ministre neizpildīs iepriekš solīto un arī neatkāpsies no amata, tad “Saskaņas Centrs” Saeimā rosinās viņas demisiju.

Un visbeidzot, trešām kārtām, īpaša apakškomisija, kas Saeimā izveidota Satversmes grozījumu izstrādāšanai, pagaidām spējusi vienoties tikai par to, ka desmitai daļai vēlētāju vajadzētu dot tiesības rosināt Saeimas atlaišanu un ka savāktie paraksti paliks Centrālajā vēlēšanu komisijā, kura rosinās tautas nobalsošanu. Pēc diskusijām apakškomisijas deputāti pagaidām tā arī nespēja vienoties, vai jānosaka kvorums referendumam par Saeimas atlaišanu. Pēc mūsu domām, pietiktu, ja par Saeimas atlaišanu nobalsotu vairāk nekā puse no vēlētāju skaita, kas piedalījās iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Savukārt varas partiju deputātiem bija ļoti atšķirīgi viedokļi. Vieni uzskata, ka sliecas atbalstīt viedokli, ka referendumā par Saeimas atlaišanu kvorumam jābūt pusei no visiem balsstiesīgiem pilsoņiem, savukārt citi koalīcijas deputāti vispār atteicās paust savu viedokli par referenduma kvorumu un gaitu. Līdz ar to diemžēl Satversmes grozījumu izstrāde virzās uz priekšu ļoti lēni. Mēs uzskatām, ka skaistiem vārdiem nav nozīmes un visu izšķir rīcība.

Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija):

Šodien Saeima uzsāka savu kārtējo rudens sesiju. Un vispirms es gribētu sveikt skolotājus, skolēnus, vecākus jaunajā mācību gadā. Katrā ziņā mūsu partija, Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas Ceļš” ir gandarīti, ka, sākot šo mācību gadu, ar 1.septembri stājās spēkā likums, kuru ierosināja Bērnu un ģimenes lietu ministrija, par brīvpusdienu piešķiršanu pirmo klašu skolēniem. Es domāju, tas ir pirmais solis tikai, un domājam, ka panāksim arī to, ka pamatskolā šīs brīvpusdienas būs visiem.

Bet jāsaka, ka pašreiz aktuālākā problēma un diskusiju jautājums ir valsts budžets. Es domāju, ka šis ir ļoti nopietns jautājums. Pašlaik izskan dažādi populistiski paziņojumi, varbūt arī bezatbildīgi. Bet es domāju, ka šoreiz jāsaka, ka Ministru prezidents pirmoreiz atjaunotās Latvijas vēsturē ir tiešām uzsācis tādu nopietnu darbu kā dialogu ar visām ieinteresētajām pusēm. Un arī 8.septembrī Ministru prezidents Ivars Godmanis bija mūsu LPP/LC frakcijā, kur izstāstīja visu situāciju ar budžeta veidošanu, par tā gaitu, par problēmām, par situāciju valsts ekonomikā, izanalizēja visu situāciju, kas saistīta arī ar pārējo pasauli, jo mēs nedzīvojam tikai uz atsevišķas salas, un iedzīvotājiem tas ir jāizprot. Tādēļ es domāju, ka ļoti pareizs ir solis, ka gan Ministru prezidents, gan arī tas jādara deputātiem un ministriem – jāizskaidro, kāda ir situācija, lai visiem iedzīvotājiem būtu skaidrs, kā budžets veidojas, kā mēs iziesim kopīgi no šīs situācijas ar to, ka vismazāk cietīs iedzīvotāji, īpaši neaizsargātās grupas, tas ir, pensionāri, bērni, invalīdi. Es domāju, ka tikai ar šādu dialogu tiks atrasts valdībā kopējs viedoklis, un tad, nākot Saeimā, kopīgi mēs varēsim pieņemt budžetu.

Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija):

Jāsaka, ka arī šajā sesijas pirmajā sēdē tika tieši viens jautājums arī lemts, kas ir saistīts ar budžetu, tieši ar maznodrošinātajiem. Tie ir grozījumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, kas paredz no 2008.gada 1.oktobra kā otro obligāto pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu noteikt dzīvokļu pabalstu. Kā zināms, ceļoties cenām par siltumu, elektrību, tieši tās atstāj vislielāko iespaidu uz šīm maznodrošinātajām kategorijām. Tādēļ arī pašvaldībām būs iespēja kā vienu no galvenajiem piešķirt tieši šos pabalstus, kas saistīti ar palīdzību dzīvokļu samaksai. Es domāju, ka, tikai kopīgi strādājot un atbalstot Ministru prezidenta ieguldīto lielo darbu, mēs varēsim panākt vislabākos rezultātus tieši Latvijas valstij, lai izietu no šīs krīzes situācijas, un Latvijas iedzīvotājiem.

Vēl nobeigumā gribētu novēlēt lauksaimniekiem, lai uzlabotos laikapstākļi, īpaši Vidzemes pusē, lai varētu novākt jau tā kvalitāti zaudējušo ražu, lai būtu veiksmīgi rudens darbi.

Saeimas preses dienests