• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 22.septembrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.09.2008., Nr. 148 https://www.vestnesis.lv/ta/id/181494

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par drošību Latvijā, Baltijas valstīs, Eiropā un pasaulē

Vēl šajā numurā

24.09.2008., Nr. 148

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 22.septembrī

 

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

Ministru kabinets (MK) 22.septembra sēdē pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 162 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 8 viņu nepilngadīgie bērni.

No 164 pilsonības pretendentiem 66% ir krievi, 9% – ukraiņi, 12% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

16% pilsonības pretendentu ir pamata, 53% – vidējā, 25% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 130 133 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 2347 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

AM: Par grozījumiem Militārā dienesta likumā

22.septembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi Militārā dienesta likumā.

Grozījumi Militārā dienesta likumā izstrādāti, lai nostiprinātu rezerves karavīru garantijas pēc militārajām mācībām vai demobilizācijas atgriezties savā darba vietā un amatā, kā arī lai nodrošinātu sieviešu un vīriešu vienlīdzības tiesību ievērošanu tikt ieskaitītam rezervē un rezervistu tiesības uz tās dienesta pakāpes saglabāšanu, kas tiem bija piešķirta pirms atvaļināšanās no militārā dienesta.

 

AM: Par finansējumu Siguldas 7.kājnieku pulka karavīru pieminekļa atjaunošanas darbiem

22.septembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi MK rīkojumā Nr.99 “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu”.

Apstiprinātie grozījumi nosaka no AM 2008.gada budžeta līdzekļiem piešķirt 38 404 latus Alūksnes pilsētas domei Siguldas 7.kājnieku pulka karavīriem veltītā pieminekļa atjaunošanas darbiem Alūksnē.

Finansējuma piešķiršana ļaus sakopt ievērojamu latviešu karavīru piemiņas vietu Alūksnē un izveidot Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas vajadzībām atbilstošu un militāru ceremoniju organizēšanai piemērotu teritoriju, kā arī veicinās sabiedrības interesi par valsts militāro vēsturi un bruņotajiem spēkiem.

Pieminekļa un tā apkārtnes labiekārtošanas projekta kopējās izmaksas saskaņā ar Alūksnes pilsētas domes iesniegto tāmi ir 141 597 lati. Šogad, īstenojot projekta pirmo kārtu, AM atvēlēto finansējumu paredzēts izlietot aktuālāko un nozīmīgāko darbu veikšanai: pieminekļa izgatavošanas un uzstādīšanas darbiem, kurus Alūksnes pilsētas dome līdzfinansē 10 500 latu apmērā. Projekta otro kārtu – pieminekļa apkārtnes labiekārtošanu – Alūksnes pilsētas dome plāno īstenot pakāpeniski, izvērtējot pašvaldības turpmāko gadu budžeta iespējas. Pieminekļa apkārtnes tālākai labiekārtošanai Alūksnes pilsētas dome 2009.gada budžetā ieplānojusi 9800 latu.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par Valsts energoinspekcijas pievienošanu Valsts būvinspekcijai

22.septembrī Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus vairākos Ministru kabineta noteikumos.

Kā zināms, lai stiprinātu valsts kontroli būvniecībā un enerģētikā un veicinātu valsts iestāžu darbības efektivitāti, Valsts energoinspekcija tika pievienota Valsts būvinspekcijai. Tāpēc tiek izdarīti redakcionāli grozījumi normatīvajos aktos, precizējot uzraudzības institūciju nosaukumus un funkcijas.

Grozījumi nosaka, ka turpmāk Valsts būvinspekcija veiks:

• liftu uzraudzību un kontroli;

• katliekārtu uzraudzību un kontroli;

• pacēlāju uzraudzību un kontroli;

• maģistrālo cauruļvadu uzraudzību un kontroli;

• bīstamo vielu uzglabāšanas rezervuāru uzraudzību un kontroli;

• degvielas uzpildes staciju tehnoloģisko iekārtu uzraudzību un kontroli;

• spiedieniekārtu kompleksu uzraudzību un kontroli;

• eskalatoru uzraudzību un kontroli;

• tērauda kausēšanas iekārtu uzraudzību un kontroli;

• atrakciju iekārtu uzraudzību un kontroli.

Tāpat paredzēts, ka Valsts būvinspekcija turpmāk veiks attiecīgo jomu iekārtu reģistrāciju pirmreizējas tehniskās pārbaudes laikā.

Papildus attiecībā uz degvielas uzpildes staciju tehnoloģisko iekārtu uzraudzību MK noteikumos pilnveidotas prasības attiecībā uz degvielas uzpildes staciju tehnoloģisko iekārtu pilnās pārbaudes veikšanu.

Un attiecībā uz atrakciju iekārtu uzraudzību un kontroli papildus noteikts, ka valdītāja pienākums ir ziņot Valsts būvinspekcijai par avārijām vai nelaimes gadījumiem, kas notikuši saistībā ar atrakciju iekārtas lietošanu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

IZM: Par skolu infrastruktūras uzlabošanu izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem

Latvijā katru gadu palielinās bērnu skaits, kuriem ir funkcionāli traucējumi. Šiem bērniem nepieciešama īpaša, pielāgota vide, lai spētu nodrošināt viņu iekļaušanos izglītības sistēmā un turpmāku iesaistīšanos sabiedrības un darba dzīvē. Lai to sekmētu, Izglītības un zinātnes ministrija ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu plānojusi uzlabot infrastruktūru 38 vispārizglītojošās skolās – vienā skolā katrā rajonā un lielajās pilsētās, bet Rīgā – 6 skolās.

Līdz 2013.gadam šim mērķim plānots izlietot vairāk nekā 3,7 miljonus latu, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 3,2 miljoni latu, bet nacionālais publiskais līdzfinansējums – 565 550 latu, kas jānodrošina pašvaldībām.

Lēmumu, kuras no rajona un pilsētu skolām pielāgos bērniem ar kustību traucējumiem, pieņem rajonu un pilsētu pašvaldības.

22.septembrī Ministru kabinets (MK) pieņēma noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.259 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.1.3.3.2.apakšaktivitāti “Vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem””, kas precizē kārtību, kādā rajonu padomes vai republikas pilsētu domes izvēlas vidusskolu, kuru pielāgos bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Jaunie grozījumi rajonu padomēm un republikas pilsētu domēm piešķir rīcības brīvību vispārējo izglītības iestāžu atlases posmā. Rajona padome vai republikas pilsētas dome varēs izvēlēties vienu no pirmajām trim visvairāk punktu ieguvušajām vispārējās vidējās izglītības iestādēm, bet Rīgas pilsētas dome – sešas no pirmajām piecpadsmit.

Iepriekš rajona padome vai republikas pilsētas dome priekšlikumā iekļāva tās vispārējās vidējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā administratīvajā teritorijā bija ieguvušas visvairāk punktu.

Statistikas dati liecina, ka Latvijā skolas vecuma bērni ar funkcionāliem traucējumiem veido apmēram 3% no kopējā skolēnu skaita, un tikai neliela daļa no viņiem ir integrēti vispārizglītojošās izglītības iestādēs.

Šobrīd tikai piecas Latvijas izglītības iestādes ir pilnībā aprīkotas, lai tajās varētu integrēt bērnus ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, bet deviņas izglītības iestādes šim mērķim pielāgotas daļēji.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par aeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas kārtību

Ir pieņemta kārtība, kas paredz Latvijas Republikas aeronavigācijas informācijas sagatavošanu un izplatīšanu.

Jaunā kārtība attiecas ne tikai uz valstiski noteiktajiem informācijas apkopotājiem un uzglabātājiem, bet arī uz visiem aeronavigācijas informācijas sniedzējiem – institūcijām un komersantiem, kas tieši vai pakārtoti saistīti ar gaisa kuģu lidojumu drošību.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Aeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas kārtība”, kas 22.septembrī izskatīts valdībā, izstrādāts saskaņā ar likumu “Par aviāciju”, kurā savukārt ietvertas 1944.gada Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju un Eiropas Savienības tiesību aktu prasības.

Saskaņā ar konvenciju katrai tās dalībvalstij ir jāizveido Aeronavigācijas informācijas dienests, kas iegūst, apkopo, rediģē, formatē, publicē un uzglabā aeronavigācijas informāciju. Tāpēc Latvijā ir izveidota Aeronavigācijas informācijas daļa, kas ir VAS “Latvijas Gaisa satiksme” struktūrvienība.

Valstij ir jānodrošina tieša aeronavigācijas informācijas sniegšanas iespēja Aeronavigācijas informācijas daļai, jo tādējādi tiek īstenotas ātras un precīzas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas iespējas, no kā ir atkarīga arī gaisa kuģu lidojumu drošība.

Līdz ar jaunās kārtības pieņemšanu Aeronavigācijas informācijas daļai ir tiesības pieprasīt aeronavigācijas informāciju arī no ārvalstu aeronavigācijas dienestiem.

Valsts uzraudzību un kontroli pār aeronavigācijas informācijas sagatavošanu un izplatīšanu veic VA “Civilās aviācijas aģentūra”.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par grozījumiem Krimināllikumā

22.septembrī valdība akceptēja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz, ka pilngadīgai personai, kas notiesāta par smaga vai sevišķi smaga nozieguma, kas saistīts ar vardarbību vai vērsts pret dzimumneaizskaramību vai tikumību, izdarīšanu pret nepilngadīgo, pirmstermiņa atbrīvošanas gadījumā obligāti uzliekams pienākums piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta (VPD) norādījumiem.

Grozījumus likumā izstrādājusi Tieslietu ministrijā izveidotā pastāvīgā Krimināllikuma darba grupa, kurā piedalās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Universitātes Krimināltiesību katedras, Latvijas Policijas akadēmijas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Iekšlietu ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja, Tiesībsarga biroja un Sabiedriskās politikas centra “Providus”.

Likumprojekta mērķis ir paredzēt, ka personas, kuras izdarījušas iepriekš minētos nodarījumus, netiek vienkārši atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādes, ja tās ir izpildījušas pirmstermiņa atbrīvošanas nosacījumus, bet ar šīm personām vēl tiek strādāts, lai novērstu iespēju, ka tās izdara jaunus noziedzīgus nodarījumus. Lai persona varētu tikt atbrīvota no soda izciešanas pirms termiņa, tai obligāti būs jāsadarbojas ar VPD un jāpiedalās speciālās programmās.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka VPD programmas ir veidotas, lai novērstu atkārtotu noziedzīgu nodarījumu veikšanu un lai personas iemācītos apvaldīt un kontrolēt savas tieksmes un dzīvotu likumpaklausīgi. Tas garantēs lielāku sabiedrības drošību, uzskata likuma grozījumu autori.

Lai visā Latvijā nodrošinātu likumprojekta ieviešanu, nepieciešama esošās resocializācijas programmas dzimumnoziedzniekiem (programma paredzēta īstenošanai brīvības atņemšanas iestādēs) precizēšana.

Tāpat jāizstrādā jauna probācijas programma darbam ar personām, kuras pabeigušas dzimumnoziedznieku resocializācijas programmu, lai uzturētu sasniegtās pozitīvās pārmaiņas (programma paredzēta īstenošanai sabiedrībā), kā arī jāpapildina probācijas darbinieku loks programmu vadīšanai ieslodzījuma vietās ar sabiedrībā vardarbīgiem likumpārkāpējiem un dzimumnoziedzniekiem.

Pašlaik VPD sabiedrībā īsteno vardarbības novēršanas programmu, kriminālās domāšanas izmaiņas programmu nepilngadīgajiem – EQUIP, vielu lietošanas menedžmenta programmu, 12 soļu programmu no alkohola atkarīgām personām, cieņpilnu attiecību veidošanas (vardarbība ģimenē) un dzīves prasmju apguves programmu.

Grozījumi likumā vēl jāpieņem Saeimā.

 

TM: Par grozījumiem likumā par sapulcēm, gājieniem un piketiem

22.septembrī valdība akceptēja grozījumus likumā par sapulcēm, gājieniem un piketiem, nosakot, ka lietās par pašvaldības atteikumu vai ierobežojumu sapulces, gājiena vai piketa rīkošanā pirmās instances tiesas spriedumu varēs pārsūdzēt tikai kasācijas kārtībā.

Likuma papildinājuma mērķis ir samazināt tiesu instanču skaitu lietās par pašvaldības atteikumu vai ierobežojumu sapulces, gājiena vai piketa rīkošanā, tādējādi veicinot administratīvā procesa efektivitāti.

Pašlaik likums nosaka, ka pašvaldības noteiktos ierobežojumus un aizliegumu rīkot pasākumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesa lietas izskata triju dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas, tās spriedums izpildāms nekavējoties.

Likuma grozījumu autori uzskata, ka lielākoties procesa gaitā apelācijas un kasācijas instance zaudē savu aktualitāti, jo sapulce, gājiens vai pikets ir pagātnē esošs notikums. Personai ir būtiski laikus zināt, vai sapulces, gājiena vai piketa rīkošana nav aizliegta. Pēc attiecīgā datuma, kurā persona vēlējusies īstenot savu pulcēšanās brīvību, tiesa var lemt vairs tikai par pārsūdzētā pašvaldības lēmuma tiesiskumu un iespējamo zaudējumu atlīdzināšanu.

Līdz ar to šo lietu izskatīšana visās trijās tiesu instancēs nav lietderīga un ir pretrunā ar administratīvā procesa efektivitātes principu, norādīts likuma grozījumu anotācijā.

Likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par ziņojuma par pārstrādāto atkritumu apjomu un veidiem iesniegšanas kārtību

22.septembrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par ziņojumu par pārstrādāto atkritumu apjomu un veidiem iesniegšanas kārtību”.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā atkritumu pārstrādes objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs iesniedz Valsts vides dienestam ziņojumu par iepriekšējā kalendāra gadā pārstrādāto atkritumu apjomu un veidiem, kā arī ziņojuma iesniegšanas termiņu un formu. Minētos ziņojumus iesniedz atkritumu pārstrādes objektu īpašnieki vai apsaimniekotāji par metāllūžņu, izlietotā iepakojuma, videi kaitīgo preču un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu pārstrādi.

Saskaņā ar noteikumu projektu atkritumu pārstrādes objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs ziņojumā norāda saņemto atkritumu apjomu un veidu, pārstrādāto atkritumu apjomu un pārstrādes veidu, kā arī atkritumu pārstrādes procesā radušos atlikumus (apjomu un veidu), kas nodots citiem komersantiem.

Noteikumu projekts ir nepieciešams, lai uzlabotu ziņojumu kvalitāti par Eiropas Savienības direktīvās par atsevišķu atkritumu veidu apsaimniekošanu noteikto atkritumu pārstrādes un reģenerācijas mērķu izpildi.

 

VidM: Par atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtību

22.septembrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība”. Noteikumu projekts aizstāj Ministru kabineta 2001.gada 29.decembra noteikumus Nr.529 “Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība” un nodrošina vairāku ES direktīvu prasību pārņemšanu Latvijas normatīvajos aktos.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā apsaimniekojami polihlorētos bifenilus un polihlorētos terfenilus saturoši atkritumi, naftas produktu atkritumi, bateriju un akumulatoru atkritumi un titāna dioksīda rūpniecības atkritumi, bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanai, apstrādei un pārstrādei izvirzāmās prasības, ietverot apjomus un termiņus, kā arī prasības ziņojumu sniegšanai par šo darbību izpildi.

 

VidM: Par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām

22.septembrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumos Nr.139 “Noteikumi par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu””.

Minētais Ministru kabineta noteikumu projekts nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 6.septembra direktīvas 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, kā arī bateriju un akumulatoru atkritumiem un atceļ direktīvu 91/157/EEK prasības attiecībā uz aizliegumu laist tirgū baterijas un akumulatorus, kuros dzīvsudraba vai kadmija saturs pārsniedz direktīvā noteiktās robežvērtības.

Ministru kabineta noteikumu projekts satur precizētas prasības marķējumam, kas jāizvieto uz baterijām un akumulatoriem, kā arī vienkāršākas prasības attiecībā uz lietotāju iespējām izņemt baterijas un akumulatorus no ierīcēm, kuros tās ir ievietotas.

 

VidM: Par antropogēno slodzi samazinošas, izglītojošas un informatīvas infrastruktūras izveidi Natura 2000 teritorijās

22.septembrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Vides ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.2.2.apakšaktivitāti “Antropogēno slodzi samazinošās, izglītojošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās””.

Noteikumu projekts nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, Vides ministriju kā atbildīgo iestādi un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru kā sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu un sadarbības kārtību, kā arī funkcionālās padotības formu starp šīm iestādēm.

Apakšaktivitātes “Antropogēno slodzi samazinošās, izglītojošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās” mērķis ir saglabāt Latvijas dabas vides kvalitāti atbilstoši Eiropas Savienības direktīvu prasībām, valsts starptautiskajām saistībām un vietējām vajadzībām, kā arī novērst esošos un nākotnes draudus dabas vērtībām, vienlaikus nodrošinot maksimāli efektīvu resursu izlietojumu dabas vērtību saglabāšanā un atjaunošanā.

Apakšaktivitātes ietvaros paredzēts atbalstīt:

• jaunu taku maršrutu izveidi;

• labiekārtotu atpūtas vietu izveidi;

• informatīvu zīmju, norāžu, tematisku informācijas stendu izveidi un izvietošanu dabā;

• apmeklētāju transportam paredzētu stāvlaukumu izveidi;

• skatu torņu būvniecību;

• informatīvo stendu par Natura 2000 teritorijās izveidoto infrastruktūru izveidi.

Projekta iesniedzēji var būt pašvaldības, pašvaldību apvienības (sadarbības apvienības), valsts iestādes un kapitālsabiedrības, kuru kompetencē ir projekta ietekmējošās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzība un apsaimniekošana. Mēnesi pēc noteikumu spēkā stāšanās Vides ministrijas mājaslapas sadaļā “Fondi un investīcijas” tiks publicētas vadlīnijas projekta iesnieguma aizpildīšanai.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par atsevišķu piena produktu ražošanas kontroles pasākumu vienkāršošanu

Valdība 22.septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība krējuma, sviesta vai augsta tauku satura sviesta iegādei par pazeminātām cenām”. Grozījumi noteikumos izstrādāti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu. Grozījumi noteikumos izstrādāti, lai pēc izmaiņām Eiropas Savienības saistošajā likumdošanā precizētu administrēšanas un uzraudzības kārtību krējuma, sviesta un augsta tauku satura sviesta iegādei par pazeminātām cenām.

Īstenojot normatīvajā aktā noteiktos grozījumus, tiks vienkāršoti kontroles un uzraudzības pasākumi atbalsta pretendenta uzņēmumā, paredzot, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vismaz reizi sešos mēnešos veiks kontroli pretendenta uzņēmumā (ņemot paraugus un veicot produkta kvalitātes īpašību un sastāva rādītāju pārbaudi Nacionālā diagnostikas centra laboratorijā) tikai tad, ja šo sešu mēnešu laikā pretendents iesniegs vismaz vienu atbalsta iesniegumu.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par atbalstu zivsaimniecībā nodarbinātajiem profesionālo iemaņu pilnveidošanai

Valdība 22.septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā profesionālajai apmācībai, partnerattiecību, sadarbības un pieredzes apmaiņas veicināšanai”.

Noteikumu mērķis ir veicināt zivsaimniecībā nodarbināto profesionālo iemaņu pilnveidošanu, tādā veidā sekmējot zivsaimniecības nozares konkurētspēju un darba ražīguma pieaugumu tajā.

Kā atbalstāmās aktivitātes programmas īstenošanā noteikumos ir nosauktas profesionālās apmācības zvejniecībā, akvakultūrā un zvejas un akvakultūras produktu apstrādē, kā arī partnerattiecību, sadarbības un pieredzes apmaiņas pasākumi zivsaimniecībā.

Pasākuma mērķa grupa ir komersants, kura komercdarbības joma ir zvejniecība, akvakultūra vai zvejas un akvakultūras produktu apstrāde, un attiecīgā komersanta nodarbinātās personas.

Normatīvais akts nosaka, ka vienam atbalsta pretendentam kopējā attiecināmo izmaksu summa atbalsta pasākuma īstenošanai nepārsniedz 20 000 latu. Tāpat viens atbalsta pretendents gada laikā var pretendēt uz atbalstu ne vairāk kā divu projektu īstenošanai. Uz atbalstu var pretendēt: komersants, kura darbības joma ir zvejniecība, akvakultūra vai zvejas un akvakultūras produktu apstrāde; biedrība, kurā ir ne mazāk kā pieci biedri, kas nodarbojas ar komercdarbību zivsaimniecības nozarē; pašvaldība vai tās institūcijas, kā arī tiešās valsts pārvaldes iestāde.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes nolikumu

Valdība 22.septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes nolikums”.

Noteikumi nosaka, ka padomes uzdevumi ir analizēt bioloģiskā drošuma stāvokli valstī, sniegt priekšlikumus un ieteikumus attiecībā uz normatīvo aktu sistēmu ģenētiski modificēto organismu aprites jomā, kā arī piedalīties nacionālo interešu noteikšanā ģenētiski modificēto organismu jomā jautājumos, kas saistīti ar ES tiesību aktu projektiem. Padomei ir tiesības likumos noteiktajā kārtībā pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām padomes darbībai nepieciešamo informāciju un pilnvarot padomes pārstāvi paust padomes viedokli valsts un pašvaldību institūcijās.

Padomes priekšsēdētājs ir zemkopības ministrs, pēc kura priekšlikuma MK apstiprina padomes personālsastāvu.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par ģenētiski modificēto organismu izmantošanas ierobežošanu

Valdība 22.septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtība”.

Noteikumi nosaka ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) ierobežotās izmantošanas atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī uzraudzības un kontroles institūciju pienākumus un tiesības. Tāpat noteikumi nosaka zinātniskās institūcijas, kas nodarbojas ar ĢMO izpēti, pienākumus, tiesības un atbildību, kā arī ĢMO ierobežotās izmantošanas riska novērtēšanu. Noteikumi nosaka arī ģenētiski modificēto organismu nekaitīguma kritērijus un vispārīgos principus darbā ar ģenētiski modificētajiem organismiem.

Zinātniskajai institūcijai pirms ĢMO izmantošanas pētījumos Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) jāiesniedz paziņojums par darbavietu un par paredzēto ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas darbību. Zinātniskā institūcija arī ir atbildīga par ĢMO ierobežotās izmantošanas radīto kaitējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzību.

Uzraudzību un kontroli pār šo noteikumu izpildi veiks PVD, kā arī uzraudzības un kontroles institūcijas atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām, saskaroties ar bioloģiskajām vielām.

Noteikumos arī noteikts, ka PVD neizsniegs zinātniskajai institūcijai atļauju ĢMO izmantošanai darbā, ja tā nebūs nodrošinājusi papildus pieprasīto informāciju par ĢMO ierobežotās izmantošanas darbības radīto būtisko kaitējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi. Tāpat PVD neatļaus strādāt ar ĢMO, ja zinātniskā institūcija riska novērtējuma kopsavilkumā vai ziņojumā būs apzināti slēpusi informāciju par iespējamiem riskiem vai kaitējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi.

PVD anulēs atļauju, ja oficiāli būs pieejama jauna zinātniski pamatota informācija, ka ĢMO ierobežotā izmantošana rada būtisku kaitējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi. Tāpat arī PVD anulēs atļauju, ja norādītā ierobežotās izmantošanas drošības klase un ierobežojošie pasākumi vai izsniegtās atļaujas nosacījumi vairs nebūs atbilstoši, lai ierobežotā izmantošana būtu droša. PVD arī neatļaus zinātniskai institūcijai izmantot ĢMO, ja būs noticis ārkārtas gadījums, kas, iespējams, radīs būtisku risku cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi, kā arī ja zinātniskā institūcija nepildīs atļaujā noteiktos nosacījumus.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!