Par Valsts prezidenta darba vizīti ASV
No 20. līdz 27.septembrim Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers uzturas darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs, lai piedalītos Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 63.sesijas darbā. Vizītes laikā Valsts prezidentam paredzētas arī vairākas divpusējas tikšanās ar valstu vadītājiem. Valdis Zatlers (attēlā pa labi) 22.septembrī piedalījās ANO augsta līmeņa apaļā galda diskusijā “Africa’s Development Needs” (“Āfrikas attīstības vajadzības”), bet vēlāk Kolumbijas Universitātē nolasīja lekciju “Latvia’s View on Global Affairs” (“Pasaules notikumi Latvijas redzējumā”) Foto: Gatis Bergmanis,VPD |
Pirmdien, 22.septembrī,
Valsts prezidents Valdis Zatlers piedalījās augsta līmeņa sanāksmē “Africa’s Development Needs” (“Āfrikas attīstības vajadzības”) un tai sekojošajā valstu un valdību vadītāju apaļā galda diskusijā par veidu, kā labāk īstenot ANO tūkstošgades attīstības plānā izvirzītos mērķus, piemēram, kā tuvākajos gados Āfrikā būtiski samazināt ar HIV inficēto un mirušo skaitu, kā samazināt analfabētismu un to bērnu skaitu, kuri nekad nav apmeklējuši skolu.
Savukārt pēcpusdienā Valsts prezidents uzstājās ar uzrunu Kolumbijas universitātē, kā arī piedalījās tai sekojošā apaļā galda diskusijā ar universitātes pasniedzējiem un studentiem par tādiem aktuāliem starptautiskās politikas jautājumiem kā militārais konflikts Gruzijā un starptautiskās sabiedrības reakcija uz to.
Piedaloties augsta līmeņa sanāksmei “Africa’s Development Needs” (“Āfrikas attīstības vajadzības”) sekojošajā diskusijā par turpmākajām Āfrikas kontinenta valstu attīstības perspektīvām un veidu, kā atrast apstākļiem piemērotākos attīstības palīdzības veidus, V.Zatlers uzsvēra Latvijas unikālo pieredzi, tikai 20 gadu laikā kļūstot no palīdzības saņēmējvalsts par donorvalsti. “Mūsu unikālā pieredze ļauj mums precīzi noteikt sfēras, kurās jaunai un vājai valstij palīdzība vajadzīga visvairāk, un kā šo palīdzību sniegt visefektīvāk,” teica Valsts prezidents, kā vienu no būtiskiem attīstības palīdzības elementiem minot izglītības pieejamības būtisko nozīmi sabiedrībā. “Tikai finansiālas palīdzības sniegšana vien situāciju nemainīs. Ir nepieciešama gan prasme, gan vēlme veikt būtiskas, uz zināšanām balstītas izmaiņas gan izglītībā un veselības aprūpē, gan valsts pārvaldē kopumā,” uzsvēra prezidents, piebilstot, ka savā ziņā tas ir donorvalstu pienākums – līdztekus finansiālajai palīdzībai sniegt arī zināšanas un prasmes un dalīties pieredzē, kā sekmēt pilsoniskās sabiedrības un labas pārvaldības principu ieviešanu valstī, kas saņem palīdzību.
V.Zatlers atzīmēja, ka Latvija kā ES dalībvalsts pilnībā atbalsta ES–Āfrikas samitā Lisabonā panākto stratēģisko partnerību, kā arī pozitīvi vērtē ES kopīgo apņemšanos jau tuvākajā nākotnē attīstības palīdzības programmu ietvaros sniegt vairāk atbalsta turpmākajā Āfrikas valstu attīstībā. Taču, kā norādīja prezidents, būtiski, lai attīstības palīdzības projektos vienlīdz atbildīgi un aktīvi iesaistītos ne vien valstu valdības, bet arī nevalstiskās organizācijas un uzņēmēji, jo tikai tā būs iespējams sasniegt izvirzītos tūkstošgades mērķus, piemēram, būtiski samazināt ar HIV inficēto skaitu, mazināt bērnu mirstību un analfabētismu.
Apaļā galda diskusiju kopīgi vadīja Ruandas Republikas prezidents Pauls Kagame un Somijas Republikas prezidente Tarja Halonena. Tā notika dienu pirms ANO Ģenerālās asamblejas 63.sesijas atklāšanas, un tās mērķis bija aktivizēt valstu darbu pie tūkstošgades mērķu sasniegšanas. Arī 25.septembrī Valsts prezidents piedalīsies apaļā galda diskusijā par ANO tūkstošgades mērķu sasniegšanu.
Pirmdienas pēcpusdienā Valsts prezidents apmeklēja Kolumbijas universitāti, kur uzstājās ar lekciju “Latvia’s View on Global Affairs” (“Pasaules notikumi Latvijas redzējumā”). Savā uzrunā viņš analizēja Gruzijā notikušā militārā konflikta eskalācijas cēloņus un radītās sekas starptautiskajā politikā. “Karš Gruzijā pēdējo mēnešu laikā ir būtiski mainījis pasaules kārtību. Notikušais liek atcerēties demokrātijas pamatvērtības, kuras mums svarīgas, un domāt par to, kā aizstāvēt savas intereses un nepieļaut, ka konflikts tiek risināts ar rupja militāra spēka palīdzību,” teica V.Zatlers, piebilstot, ka Krievija jau ilgstoši pārbaudījusi starptautiskās sabiedrības pacietību, gan patvaļīgi palielinot tā saukto miera uzturētāju skaitu, gan nodibinot formālas attiecības ar Abhāziju un Dienvidosetiju, gan virs Gruzijas teritorijas notriecot Gruzijas lidaparātu.
Latvijas Valsts
prezidents Valdis Zatlers 21.septembrī darba vizītes laikā
Amerikas Savienotajās Valstīs kopā ar filmas “The Soviet
Story” (“Padomju stāsts”), kura ar savu pasaules pirmizrādi
Bostonas filmu festivālā 13.septembrī izraisīja plašu
interesi ASV, režisoru Edvīnu Šnori; Latvijas vēstnieks ASV
Andrejs Pildegovičs (1.rindā no kreisās), Valdis Zatlers,
Lilita Zatlere un Latvijas pilnvarotais pagaidu lietvedis
ANO Klāvs Sniedze 21.septembrī tikšanās laikā ar ASV
dzīvojošajiem Latvijas kopienas pārstāvjiem |
“Mēs, Baltijas valstis un Polija, jau maijā brīdinājām starptautisko sabiedrību, ka Krievijas rīcība ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām un to nedrīkst nedz akceptēt, nedz atzīt par adekvātu, taču toreiz reti kurš gribēja sadzirdēt mūsu brīdinājuma signālus,” teica Valsts prezidents, piebilstot, ka starptautiskās sabiedrības nevērības rezultāts tagad ir skaidri redzams. Taču, kā norādīja prezidents, šobrīd svarīgāk ir nevis meklēt vainīgo, bet gan sniegt visu nepieciešamo palīdzību Gruzijai, lai valsts tiktu atjaunota un turpinātu uzsāktās reformas ceļā uz ES un NATO.TO.TO.
Tāpat V.Zatlers uzrunā atgādināja par Baltijas tautām traģiskajiem vēstures notikumiem, kuru rezultātā valstis tika okupētas un savu neatkarību, kā arī tām pienākošos vēsturisko vietu Eiropas kartē atguva vien 1991.gadā. “Ja mēs nemācīsimies no Minhenes, ja samierināsimies, ka turpmāk starptautiskajās attiecībās var lietot rupju militāru spēku, mēs nodosim tās vērtības, kuru vārdā mēs atguvām neatkarību un kļuvām par ES un NATO dalībvalstīm. Tās ir vērtības, kuras mums ir svarīgas, – demokrātija, vārda brīvība un likuma vara,” viņš teica, uzsverot, ka attiecības ar Krieviju ir jāpārskata, stingri pastāvot uz savu valstisko interešu aizstāvību. “Mēs nevaram mainīt citu valstu rīcību, taču mēs varam mainīt savējo,” runas noslēgumā uzsvēra Valsts prezidents.
Pēc uzrunas viņš atbildēja uz universitātes pasniedzēju un studentu jautājumiem, bet pēc tam apmeklēja Kolumbijas universitātes telpās esošo izstādi TIME (Laiks), “Viena diena Latvijā”.
Otrdienas, 23.septembra vakarā,
Valsts prezidents un Lilita Zatleres kundze apmeklēja ASV prezidenta Džordža Buša un Loras Bušas kundzes rīkoto svinīgo pieņemšanu ANO dalībvalstu vadītājiem.
ANO Ģenerālās asamblejas 63.sesija tiek atklāta šodien, 24.septembrī, kad ar uzrunām uzstājās ANO ģenerālsekretārs Bans Ki Mūns, kā arī Brazīlijas, ASV un Francijas prezidenti. Latvijas Valsts prezidents ar uzrunu ANO Ģenerālajā asamblejā uzstāsies šodien.
ANO Ģenerālās asamblejas laikā plānotas arī vairākas Valsts prezidenta un citu valstu/valdību vadītāju divpusējās tikšanās. V.Zatleram paredzēts tikties ar Turcijas Republikas prezidentu Abdullu Gilu, Serbijas Republikas prezidentu Borisu Tadiču, Meksikas Savienoto Valstu prezidentu Felipi Kalderonu, Armēnijas Republikas prezidentu Seržu Sargsjanu, Tadžikistānas Republikas prezidentu Emomali Rahmonu, Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas prezidentu Mahindu Radžapaksu un Maltas premjerministru Lorensu Gonci.
Valsts prezidenta preses dienests