Tas notika aizvadītajā ceturtdienā, 1999.gada 29.jūlijā. Saskaņā ar Rīgas domes lēmumu, ļoti respektējot Latvijas galvaspilsētas 800.gadskārtu. Jo diezin vai rastos kāds latvietis, kas nevēlētos savas valsts galvaspilsētu redzēt skaistu un sakārtotu. Īpaši šādā reizē.

Tālab — šāda zīmīga diena. Ciešā saskarē ar vistuvākā laika uzdevumiem — 2000.gada gaidām. Jo tā sauktais un dažādi dēvētais Pilsētas kanāls ir gana sarežģīta inženierbūve, kuras kontekstā ceturtdien pulksten 11.23 tika pacelts pirmais zemes smēlēja "dārgumu" kauss. To pēc 65 gadu starpposma fiksēja ierēdņi, klāt bija zinātnieki, Rīgas domes eksperti, protams, praktiskā darba veicēji — apvienības "Skonto–Būve" un citu saskarīgo uzņēmējuzņēmumu dalībnieki.

Kopš 1932.gada šīs ūdensmaģistrāles aprūpe nav veikta. Par to improvizētajā preses konferencē minēja pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ārgalis:

— Man nav zināms, vai citviet Eiropā ir kāda valsts galvaspilsēta, kurā būtu šāda iekšējā upe ar 17 tiltiem trīsarpus kilometru garumā. Mēs runājam un patiesībā neapjaušam, ka Rīga arī šajā ziņā ir unikāla. Jā, tāda simboliska "upe" prasa maksimālu aprūpi, un šis nu ir tāds solis, ko vajadzētu apcerēt ne tikai tādā dienā, kāda ir šobrīd un šodien. Es jau iepriekš lūdzu kolēģus Rīgas domē sagatavot izejmateriālus, jo daļai pilsētas iedzīvotāju ir dažāda attieksme, kas ne vienmēr ir, kā mēs tagad mēdzam teikt, viennozīmīga.

— Mēs tagad un joprojām būsim saimnieciskās intensitātes apstākļos, — teica A.Ārgalis, — un šī projekta realizēšanas dienās man negribētos būt starp tiem Berlīnes, Varšavas vai Prāgas kolēģiem, kuriem pilsētu domes piedāvāja atkāpšanos tā sauktās "neizpratnes" dēļ. Runa ir par praktiskā risinājuma ceļiem. Jo Rīgas domē par Pilsētas kanāla šodienu un rītdienu ir runāts daudzkārt, reizumis šīs sarunas reducējušās uz atziņu par to, ka nav ko vēl steigties, jo nav tik traki (es atvainojos par tādiem vārdiem), tomēr arī mana un pārējo domnieku uzvara Rīgas tagadējā domē ir šis pirmais "Skonto" ekskavatora izsmeltais gružu kauss baržā, kuras ietilpība ir vismaz piecdesmit tonnas. Tikko tas ir noticis!

Šis projekts nekļūs reāls pāris dienās. Bet mums nav kur atkāpties. Par daudzām problēmām jau 28.jūlija preses konferencē runāja mani kolēģi — pilsētas domes izpilddirektora vietniece Ita Zariņa, Vides departamenta direktors Raimonds Janita (arī viņš šodien ir mūsu vidū!) un pārējie domubiedri. Darīsim, un ne tikai to, ko varēsim!

Man šodien vaicā: vai šis projekts ir bezmērķīgs, vai pilsētas dome un rajonu pašvaldības spēs un varēs ieguldīt nepieciešamo līdzekļu daļu? Un kad galu galā pilsētas kanāls būs tāds, lai tas atbilstu vismaz Eiropas, ja ne pasaules standartiem? Tie nav vienīgie vaicājumi.

Nekas taču netop vienā dienā! Ja kāds domā, ka Pilsētas kanāls būs ideālā kārtībā jau rīt, tad tiem būs jāviļas — nekas tāds nenotiks! Lūk, veicamo darbu apraksts:

"Peldošais pāļdzinis, kurš aprīkots ar dīzeļāmuru rievsienu iegremdēšanai krasta nostiprinājuma zonā 72 m garumā, beidza darbu jau 16.jūlijā un patlaban tiek izmantots atslodzes sijas un ieveidņu montāžā tālākai betona darbu veikšanai starp Prāgas ielas tiltu un daudzstāvu autostāvvietas tiltu. Betonēšanas darbu pabeigšana paredzēta šajās dienās.

Kārļa baseinā sagatavots darbam peldošais ekskavators piesārņotās grunts izstrādei no gultnes un iekraušanai ietilpīgā baržā, no kuras Daugavā pie kanāla sākuma paredzēta grunts pārkraušana ar peldošā celtņa palīdzību, grunts tiks pārkrauta 500 tonnu baržā tālākajam transportam uz grunts krautni pie Ķīšezera.

Darbu sākums paredzēts no Maskavas ielas tilta uz kanāla lejpusi līdz Dzelzceļa tiltam.

Sakarā ar zemiem tiltu augstuma gabarītiem un kanāla platumu no Daugavas kanāla sākuma 26.jūlijā uzsāka darbu zemessūcējs, lai veiktu gultnes padziļināšanas darbus Krasta ielas un Maskavas ielas tiltu rajonā.

Pēc darbu beigšanas šajā rajonā zemessūcējs tiks pārvietots kanāla daļā starp Eksporta ielas un Kronvalda bulvāra tiltu. Sakarā ar iespaidīgu gultnes piesārņojumu, kas tika konstatēts zemessūcēja darbu sākumā, darbu nodrošināšanai no 27.jūlija iesaistīti ūdenslīdēji gultnes apsekošanai un nogrimušu priekšmetu (akmeņu, baļķu, metāla elementu u.c.) izcelšanai.

Darbam sagatavots zemessmēlējs, kas atrodas Daugavā pie kanāla sākuma, un pēc gultnes padziļināšanas zem Krasta ielas un Maskavas ielas tiltiem būs novietots kanālā galveno gultnes padziļināšanas darbu veikšanai. Ķīšezera krastā norādītajā vietā atbilstoši saskaņotajām skicēm grunts izkraušanai no 500 tonnu baržas no dzelzsbetona konstrukcijām izbūvēta pagaidu piestātne un krastā izveidots laukums grunts novietošanai. Grunts izkraušana no baržas paredzēta ar peldošo celtni. Krastā grunts novietošanu krautnē veic buldozers.

Kanālmalas apstādījumos galvenie darbi veicami posmā starp Krasta ielu un dzelzceļu:

• celmu likvidēšana;

• nogāzes līdzināšana.

Posmā starp Eksporta ielu un Kronvalda bulvāri:

(nogāzes jau nolīdzinātas, nezāles likvidētas)

• ģeotekstiliju ielikšana, lai novērstu krastu eroziju;

• stādvietu sagatavošana kokiem, krūmiem un mežvīniem.

Koki — t.s. sudrabvītols un 2 vītoli ar lodveida vainagu.

Krūmi 117 — zemi un dekoratīvi kā ziemā, tā vasarā."

— Nestrēbsim karstu, — mūsu sarunā iekļaujas Rīgas dārzu un parku tresta kādreizējā speciāliste, tagadējās daiļdārzniecības individuālā uzņēmuma "Tagete" direktore Ilze Indriksone.

— Varbūt jūs ievērojāt, ka tieši pretī šīsdienas darbu uzsākšanai kanāla pretējā malā strādāja grupa jauniešu, kas lūkoja rast risinājumu krasta slīpnes labākam izvietojumam?

Tas ir būtiski, jo Pilsētas kanāls nav tikai ūdenstilpne vien, bet arī Rīgas zaļās joslas sastāvdaļa. Tā abos krastos jau kopš pagājušā gadsimta iedēstīti unikāli kokaugi, kas tagad it kā savu laiku pārdzīvojuši, tomēr joprojām dzen savus dzietus. Nozāģēsim vai ļausim savu gaitu? Kur atbilde?

Savulaik Rīgas parku un dārzu pārvaldē (es te domāju laiku jau kopš divdesmito gadu sākuma) bija pilsētas dārzniece (te gribētos šos vārdus īpaši izcelt), kas rūpējās arī par to, kas rosās abpus kanālam. Cik noprotams, ar četrdesmito gadu vidu šāda "štata vienība" tika atzīta par nelietderīgu. Tas, protams, nav nekas traģisks, tomēr, tagad iekļaujoties pilsētas kanāla apkaimes atjaunotnē, mēs esam secinājuši, ka aptuveni trešdaļa koku un krūmu te auguši un joprojām aug pēc savas iegribas un nekādi neatbilst vispārpieņemtiem pilsētas dārzu standartiem.

Tāpēc man gribētos aicināt ridziniekus īpaši nesatraukties par to, ka līdztekus kanāla tīrīšanai un padziļināšanai (kā zināms, to iecerēts paveikt līdz pilsētas 800.gadskārtas svinībām) noritēs visai iespaidīgas rosmes arī zaļās apkārtnes ekosistēmas sakārtošanai. Nešaubīgi, kanāla abos krastos, it īpaši Nacionālās operas un Nacionālā teātra tuvumā, tāpat līdz Jūras akadēmijai ir gana daudz unikālu eksotu. Tiem vajadzīga īpaša aprūpe, tomēr laika gaitā kanāla sākumposmā un beigu daļā saradies ne mazums tūlīt izcērtamu "augēdāju", kam ar pilsētas rotu nav nekāda sakara. Te būs darāmā atliku likām.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors