Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2008. gada 25. septembrī

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2008.gada 25.septembrī pulksten 17.00:

1. Deputātu Dz.Zaķa, S.Bendrātes, L.Mūrnieces, S.Āboltiņas un A.Ziedones-Kantānes jautājums zemkopības ministram Mārtiņam Rozem (jautājumu reģistra Nr.71/J9)

“Par Meža attīstības fonda līdzekļu izlietojumu”

(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. Nr.2889)

2. Deputātu A.Kampara, Dz.Zaķa, L.Mūrnieces, S.Āboltiņas un A.K.Kariņa jautājums iekšlietu ministram Marekam Segliņam (jautājumu reģistra Nr.72/J9)

“Par priekšlikumiem likumprojektam “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (Nr.586/Lp9)”

(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. Nr.2870)

3. Deputātu A.Kampara, Dz.Zaķa, L.Mūrnieces, S.Āboltiņas un A.K.Kariņa jautājums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim (jautājumu reģistra Nr.73/J9)

“Par priekšlikumiem likumprojektam “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (Nr.586/Lp9)”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

4. Deputātu J.Plinera, V.Buhvalova, M.Mitrofanova, V.Buzajeva un J.Sokolovska jautājums tieslietu ministram Gaidim Bērziņam (jautājumu reģistra Nr.74/J9)

“Par 2008.gada 29.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.612 pamatotību”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Rīgā 2008.gada 22.septembrī Saeimas priekšsēdētājs G.DaudzePielikums

Par Meža attīstības fonda līdzekļu izlietojumu

Partijas “Jaunais laiks” frakcijas deputātu rīcībā ir nonākusi informācija par Meža attīstības fonda līdzekļu paredzēto izlietojumu. Fonda līdzekļus saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumiem “Meža attīstības fonda izveidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība” veido valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, juridisku un fizisku personu ziedojumi un ārvalstu finanšu palīdzība.

Meža attīstības fonda konsultatīvā padome 2008.gada 3.septembrī ir lēmusi par līdzekļu piešķiršanu pieciem projektiem par kopējo summu 542’286,9 LVL. Turklāt, turpinot līdzšinējo praksi, lielākais no šiem projektiem “Apmācības bāzes izveide mežistrādes tehnikas operatoru apmācībai” par kopējo summu 299’108 LVL ir saistīts ar vienu no konsultatīvās padomes locekļiem Dagni Dubrovski. Bažas rada arī līdzekļu piešķiršana tādiem projektiem kā “Faktiskās enerģētiskās koksnes plūsmas apzināšana” – 63’824,71 LVL, “Kokrūpniecības nozares sektoru izpēte” – 90’880,37 LVL un “Latvijas meža resursu ilgtspējīgas, ekonomiski pamatotas izmantošanas un prognozēšanas modeļu izstrāde” – 78’973,78 LVL.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kad tiks izbeigta Meža attīstības fonda līdzekļu piešķiršana projektiem, kas saistīti ar Meža attīstības fonda konsultatīvās padomes vai padomes locekļiem?

2. Kāds ir pamatojums līdzekļu piešķiršanai projektiem, kas saistīti ar Meža attīstības fonda konsultatīvās padomes un padomes locekļiem?

3. Kā Ministru prezidenta pasludinātais taupības režīms ietekmē Zemkopības ministrijas padotības iestāžu budžetus?

Saeimas deputāti: Dz.Zaķis, S.Bendrāte, L.Mūrniece,
Rīgā 2008.gada 10.septembrī S.Āboltiņa, A.Ziedone-Kantāne

Par priekšlikumiem likumprojektam “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (Nr.586/Lp9)

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pirms likumprojekta galīgā lasījuma Saeimā daļēji atbalstījusi Jūsu priekšlikumu par atsavināšanai paredzētā zemesgabala nosacītās cenas noteikšanu. Līdz ar šo priekšlikumu iespējams ievērojami samazināt apbūvētu zemesgabalu nosacīto cenu. Likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” nosaka, ka zemesgabalu privatizē vai atsavina par cenu, kas nav mazāka par zemes kadastrālo vērtību, kuru nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par pilsētu zemes novērtēšanu. Jūsu iesniegtā priekšlikuma būtība ir klajā pretrunā ar līdz šim pastāvējušo praksi zemesgabala cenas noteikšanā, turklāt, atbalstot šo priekšlikumu, būtu iespējams ievērojami samazināt cenu zemesgabaliem, uz kuriem ir veikta apbūve un šo būvju īpašnieki vēlas izmantot savas pirmpirkuma tiesības.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kā Jūsu priekšlikums ietekmēs valsts un pašvaldību budžetus?

2. Kādi būs valsts vai pašvaldības ieguvumi no šāda priekšlikuma apstiprināšanas?

3. Vai šāda priekšlikuma apstiprināšana nerada tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu attiecībā pret tām personām, kas līdz šim izmantojušas pirmpirkuma tiesības?

4. Vai, Jūsuprāt, ir atbalstāma būtisku likumdošanas priekšlikumu iesniegšana pirms likumprojekta galīgā lasījuma?

5. Vai, Jūsuprāt, šādi likuma grozījumi nepaaugstina korupcijas riskus valsts un pašvaldību iestādēs?

Saeimas deputāti: A.Kampars, Dz.Zaķis,
Rīgā 2008.gada 11.septembrī L.Mūrniece, S.Āboltiņa, A.K.Kariņš

Par priekšlikumiem likumprojektam “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (Nr.586/Lp9)

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pirms likumprojekta galīgā lasījuma Saeimā daļēji atbalstījusi Jūsu priekšlikumu par atsavināšanai paredzētā zemesgabala nosacītās cenas noteikšanu. Līdz ar šo priekšlikumu iespējams ievērojami samazināt apbūvētu zemesgabalu nosacīto cenu. Likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” nosaka, ka zemesgabalu privatizē vai atsavina par cenu, kas nav mazāka par zemes kadastrālo vērtību, kuru nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par pilsētu zemes novērtēšanu. Jūsu iesniegtā priekšlikuma būtība ir klajā pretrunā ar līdz šim pastāvējušo praksi zemesgabala cenas noteikšanā, turklāt, atbalstot šo priekšlikumu, būtu iespējams ievērojami samazināt cenu zemesgabaliem, uz kuriem ir veikta apbūve un šo būvju īpašnieki vēlas izmantot savas pirmpirkuma tiesības.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kā Jūsu priekšlikums ietekmēs valsts un pašvaldību budžetus?

2. Kādi būs valsts vai pašvaldības ieguvumi no šāda priekšlikuma apstiprināšanas?

3. Vai šāda priekšlikuma apstiprināšana nerada tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu attiecībā pret tām personām, kas līdz šim izmantojušas pirmpirkuma tiesības?

4. Vai, Jūsuprāt, ir atbalstāma būtisku likumdošanas priekšlikumu iesniegšana pirms likumprojekta galīgā lasījuma?

5. Vai, Jūsuprāt, šādi likuma grozījumi nepaaugstina korupcijas riskus valsts un pašvaldību iestādēs?

Saeimas deputāti: A.Kampars, Dz.Zaķis,
Rīgā 2008.gada 11.septembrī L.Mūrniece, S.Āboltiņa, A.K.Kariņš

Par 2008.gada 29.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.612 pamatotību

2008.gada 29.jūlijā Ministru kabinets pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas pieņēma grozījumus 2000.gada 22.augusta MK noteikumos Nr.296 “Par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību”.

Pamatgrozījumi skāra minēto MK noteikumu 2.pielikumu, kas satur privāto iestāžu, organizāciju un uzņēmumu amatu un profesiju iedalījumu atbilstoši minimālajam valsts valodas prasmes līmenim un pakāpei. Proti, grozījumu rezultātā amatu un profesiju saraksts palielinājās no 48 līdz 1200 – tātad uzreiz 25 (!) reizes.

Paskaidrojuma rakstā noteikumu projektam nekādi netiek izskaidrota ne tikai nepieciešamība pēc tik radikālas saraksta paplašināšanas, bet arī nav statistisko vai kādu citu datu, pamatojoties uz kuriem varētu prognozēt ieviesto grozījumu sekas.

Sakarā ar iepriekšminēto lūdzam Jūs atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kas izsauca nepieciešamību paplašināt profesiju sarakstu 2.pielikumā? Kādēļ šāda nepieciešamība parādījās tieši 2008.gada augustā, 4 gadus pēc tam, kad skolas, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas, daļēji pārgāja uz latviešu apmācības valodu?

Ja šī nepieciešamība radās sakarā ar statistiski nozīmīgu iedzīvotāju sūdzību skaita pieaugumu, tad, lūdzu, miniet šādus datus par katru no profesijām/amatiem, kas no jauna iekļauti 2.pielikumā.

2. Cik liels ir to personu skaits, uz kurām attiecas ieviestie ierobežojumi? Lūdzu, miniet vispārējos datus un datus par katru no profesijām/amatiem, kas no jauna iekļauti 2.pielikumā. Par katru no šīm profesijām/amatiem norādiet strādājošo personu vidējo vecumu un darba stāžu ieņemamajā amatā.

3. Lūdzu, pamatojiet pārejas perioda, kas norādīts MK noteikumu jaunās redakcijas 41.pantā, ilgumu (no 5 līdz 17 mēnešiem). Pamatojoties uz kādiem pētījumiem tika noteikti šie pārejas termiņi? Kādēļ pārejas perioda ilgums nekādi nav atkarīgs no tās personas vecuma, kurai uzstādītas valodas prasības?

4. Kādi pasākumi ir veikti, lai apmācītu tās personas, kurām tiks piemēroti 2.pielikuma noteikumi? Ja šādi pasākumi nav ieplānoti, tad kas par to būs atbildīgs?

5. Kādi pasākumi tiks veikti, lai iekārtotu darbā tās personas, kuras var zaudēt savu darbu pēc MK noteikumos norādītā pārejas termiņa izbeigšanās?

6. Noteikumu Nr.296 spēkā esošās redakcijas 5.pantā ir teikts, ka tiesības sastādīt to personu sarakstu, kuras tiks pakļautas valodas atestācijai, ir darba devējam. Vai 2.pielikuma saraksta krasa paplašināšana nav pretrunā ar šīm likumā joprojām paredzētajām tiesībām? Kāda ir darba devēju reakcija uz viņu likumā paredzēto tiesību sašaurināšanu?

7. Noteikumu Nr.296 5.pantā ir norādīts, ka “privāto iestāžu, organizāciju un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kuru profesijas vai amati nav minēti šo noteikumu 2.pielikumā, bet kuri savā darbā tieši saskaras ar patērētājiem, jānodrošina patērētājiem iespēja saņemt nepieciešamo informāciju par preci vai pakalpojumu”.

Šīs prasības darbiniekiem tika ieviestas kopš 2000.gada novembra un jau 8 gadus attiecas uz visiem tiem darbiniekiem, kuru amatu un profesiju saraksts ar noteikumiem Nr.612 tika iekļauts 2.pielikumā tikai no 2008.gada augusta. Par šo prasību nepildīšanu likums paredz sodīt ar naudassodu.

Tagad no tiem pašiem darbiniekiem, izņemot faktisku valsts valodas lietošanu, tiks prasīts arī, lai viņiem būtu speciāla apliecība.

Lūdzu, pamatojiet, kādā veidā šī jaunā prasība varēs uzlabot jau pastāvošo prasību izpildi? Vai tas nenovedīs pie tā, ka Valsts valodas centra inspektori pārbaudīs nevis valsts valodas lietošanu de facto, bet gan to, vai darbiniekiem ir apliecības? Vai to personu loka, kam nepieciešama valodas atestācija, paplašināšana nav saistīta vienīgi ar vēlmi papildināt valsts budžetu uz attiecīgo valsts nodevu rēķina, kā arī palielināt to personu skaitu, kuras nodarbojas ar valodas atestāciju?

LR 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buhvalovs,
Rīgā 2008.gada 18.septembrī M.Mitrofanovs, V.Buzajevs, J.Sokolovskis