Saeimas 2008. gada 18. septembra sēdes stenogramma (sākums)

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sāksim Saeimas 2008.gada 18.sep-­tembra sēdi.

Pirms mēs sākam skatīt Saeimas šodienas sēdes apstiprināto darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Ārlietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Protokolu par Horvātijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai šodienas sēdes darba kārtībā tiek iekļauta likumprojekta “Par Protokolu par Horvātijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” izskatīšana pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 7, atturas – 1. Darba kārtība ir grozīta.

Ārlietu komisija lūdz iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā arī likumprojektu “Par Protokolu par Albānijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par iespējamiem grozījumiem Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Protokolu par Albānijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 7, atturas – nav. Darba kārtība ir grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam skatīt šodienas sēdes apstiprināto darba kārtību.

Darba kārtību kā parasti sākam skatīt ar sadaļu “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Sokolovska, Buhvalova un Mitrofanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli par likumprojekta nodošanu komisijai viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šo priekšlikumu kārtējo reizi varētu uztvert kā mēģinājumu atkal drupināt Latvijas valsts pamatus. Tas būtībā ir apmēram tas pats, kāda bija vēlme grozīt Satversmi – nemākulīgi, neprofesionāli un tracinot sabiedrību.

Šinī priekšlikumā jau vairs nav runa par loģiku, nav runa par likumiem. Atkārtoti varētu teikt, ka Satversmei neatbilstošus likumprojektus šeit vispār nemaz nevar piedāvāt, bet šoreiz ir runa jau par politisku teātri, nevis par ko citu.

Es gribētu atgādināt, ka pagājušajā ceturtdienā mēs jau izskatījām kaut ko līdzīgu – praktiski to pašu. Bija pat saorganizēts kaut kāds kārtējais pikets. Šoreiz gan bez lietussargiem, tomēr pikets, kur divas Krievijas televīzijas nezin kāpēc nejauši parādījās, kurām viss jau bija skaidrs, kas te notiek.

Vērtējot visā šajā kontekstā, redzam, ka viss šis gads ir pagājis nepārtrauktā sabiedrības tracināšanā. Es domāju, ka aiz tā visa stāv vieni un tie paši cilvēki. Viņi grib vai nu Satversmi grozīt, vai grib nepilsoņus kaut kur iestumt iekšā, vai izdarīt vēl kaut ko citu. Tas nav svarīgi! Svarīgi ir tas, ka te vajag kaut ko izārdīt, īpaši izmantojot smagos saimnieciskos apstākļus, kurus nevarēja neparedzēt, kurus nevarēja neizprast, ja vismaz kaut cik tam visam sekoja līdzi.

Atgādināšu, ka Igaunijā šajā brīdī aktivizējas tādi cilvēki, kas vēlas panākt krievu kaut kādu savdabīgu autonomiju. Tā kā tas viss notiek pēc šiem asiņainajiem notikumiem Gruzijas teritorijā, acīmredzot arī mums Latvijas Republikas Saeimā ir jābūt uzmanīgiem pret jebkura veida provokācijām neatkarīgi no tā, vai tā ir grābstīšanās ap Latvijas Republikas Satversmi vai visādu šaubīgu likumu apspēlēšana, vai tā ir nepilsoņu iesaistīšana kaut kādās akcijās. Jau pats par sevi ir ļoti savādi, ja salīdzina cilvēku, kurš 40 gadus šeit ir nodzīvojis un nav iemācījies latviešu valodu, ar cilvēku, kurš šeit ir nodzīvojis tikai vienu gadu un ir iemācījies latviešu valodu. Acīmredzot atšķirība starp šiem cilvēkiem ir milzīga. Kā gan latviešu valodu neprotošs cilvēks var strādāt pašvaldībā? Nu tas taču vienkārši ir vairāk nekā smieklīgi! Tomēr tas jau neatturēs šā likumprojekta iesniedzējus turpināt savas akcijas, saglabājot kaut kādas, kaut nelielas, cerības, ka varēs turpināt sabiedrības šūpošanu.

Neapšaubāmi, mums ir jābalso “pret” un, protams, ir jāreaģē uz jebkuru mēģinājumu kaut kādā veidā satricināt Latvijas Republikas pamatus.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jakovam Plineram. Viņš acīmredzot runās “par” likumprojekta nodošanu komisijai.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man ir tas gods celt jums priekšā likumprojektu, kuru pagājušajā ceturtdienā atbalstīja 18 Latvijas visietekmīgākās baltkrievu, ukraiņu un krievu mazākumtautību jaunatnes, veterānu un tiesībsargājošās sabiedriskās organizācijas. Attiecīgās atbalsta vēstules teksts tika nodots Saeimas priekšsēdētājam un iesniegts trijās Saeimas komisijās.

Latvijas nacionālās minoritātes ir vienotas jautājumā par to, ka nepilsoņiem ir jādod tiesības piedalīties nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Šādu pozīciju pauž arī ANO, Eiropas Parlaments, EDSO un Eiropas Padome.

Likumprojekta pamatā ir arī Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas rekomendācija, kas tika sniegta jau 2003.gadā, ka par kandidātiem vēlēšanās var piedalīties tie ārvalstnieki, kuru uzturēšanās termiņš valstī pārsniedz 5 gadus, savukārt vēlētājiem šis termiņš ir noteikts 3 gadi. Derētu vēlreiz atgādināt, ka vismaz viena trešdaļa Latvijas nepilsoņu ir dzimuši Latvijā, bet pārējiem vidējais uzturēšanās termiņš Latvijā ir 40 gadi.

Ja reiz runa ir par pašvaldību vēlēšanām, tad derētu atgādināt, no kurienes tiek iegūti un kādām vajadzībām tiek tērēti pašvaldību finansiālie līdzekļi. Vairāk nekā pusi no pašvaldību budžeta veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kuru pēc vienādas likmes iemaksā gan pilsoņi, gan nepilsoņi – tie ir 25 procenti no darba algas. Pašvaldību budžetā tiek ieskaitīti 80 procenti no ienākuma nodokļa. Saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” šo naudu pašvaldības tērē, lai nodrošinātu komunālos pakalpojumus, labiekārtotu teritoriju, uzturētu kultūras un izglītības iestādes, rūpētos par bērniem, nodrošinātu veselības aizsardzību, sniegtu palīdzību cilvēkiem, palīdzētu risināt dzīvokļa jautājumus, attīstītu sabiedrisko transportu, piedalītos sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un risinātu citus daudz sīkākus jautājumus. Kura no iepriekš minētajām problēmām ir tāda, kuras risināšanā nepilsoņiem nebūtu jāpiedalās?

Mūsu oponenti mēdz teikt, ka pašvaldības, kuras tiks ievēlētas ar nepilsoņu līdzdalību, pretstatīs sevi Latvijai, pacels virs savām ēkām sarkanos karogus un izteiks lūgumus uzņemt tās Krievijas Federācijā. Tās visas ir muļķības!

Kā jau tika minēts, pašvaldību tiesības pārsvarā aprobežojas ar saimniecisku jautājumu risināšanu. Latvijas Republikas likumus pieņem Saeima, un tai pieder arī tiesības atlaist nepakļāvīgas pašvaldības, bet reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram ir tiesības atcelt jebkuru pretlikumīgu pašvaldību lēmumu. Turklāt virknē Latgales pašvaldību nosacīti krievu partijas pastāvīgi atrodas pie varas; piemēram, Daugavpilī un Rēzeknē pašlaik PCTVL deputāti strādā par vicemēriem, bet 2001./2002.gadā PCTVL atradās Rīgas domes valdošajā koalīcijā. Neraugoties uz to, sarkanais karogs virs domes ēkas netika uzkārts, toties tika atjaunota dzīvokļu celtniecība, uzlabojās sociālās palīdzības sniegšana, pirmo reizi kopš padomju laikiem tika atjaunota iekškvartālu ielu asfaltēšana un piešķirts pilnvērtīgs finansējums pašvaldības policijai.

J.Pliners.

Dāmas un kungi! Jums nav neviena nopietna, saprātīga argumenta pret nepilsoņu piedalīšanos pašvaldību vēlēšanās. Aicinu jūs beidzot demonstrēt veselo saprātu un balsot “par” likumprojekta nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Plineram.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buzajeva, Sokolovska, Buhvalova un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 63, atturas – 5. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par personu atpakaļuzņemšanu, kuras neatbilst ieceļošanas vai uzturēšanās nosacījumiem otras valsts teritorijā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Marokas Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Arhīvu likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti iebilst pret šādu priekšlikumu? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Rasnača, Dobeļa, Tabūna un Kalniņa iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

“Par” likumprojekta nodošanu komisijai ir pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tagad nedaudz parunāsim par latviešu leģionāriem, kuri ir tieši tādi paši nacionālās pretošanās kustības dalībnieki kā mūsu nacionālie partizāni un daudzi citi brīvības cīnītāji. Un šinī sakarā, dārgie kolēģi – esošie, bijušie un nākamie –, gribu sacīt, ka šogad paiet tieši desmit gadu, kopš Latvijas Republikas Saeima pieņēma deklarāciju par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā. Spēkā šī deklarācija ir no 1998.gada 29.oktobra.

Kolēģi, ko jūs katrs esat darījis, lai īstenotu šo Latvijas Republikas Saeimas pieņemto deklarāciju? Tātad tas ir oficiāls dokuments, kuru ir pieņēmusi augstākā vara Latvijā, un tajā ir šis un tas ļoti labi pateikts. Tur ir teikums, ka vēsturiskās patiesības un latviešu karavīru labās piemiņas sargāšanas nolūkā ir tapis šāds dokuments. Tā bija pietiekami liela drosme toreiz – 1998.gadā, kad Latvijas Republikas Saeimas deputāti skaidri pateica savu attieksmi pret latviešu leģionāriem. Viņi skaidri pateica, ka divas okupācijas varas bija tās, kuras pārkāpa IV Hāgas konvenciju par sauszemes kara likumiem, kas aizliedza okupētas valsts iedzīvotāju mobilizāciju okupētājas valsts armijā. Vai tad Sarkanā armija nebija okupētājarmija? Un sarkanarmiešiem pēc Otrā pasaules kara bija neskaitāmas privilēģijas visvisādos veidos – gan morālos, gan materiālos.

Ar ko tad leģionāri ir sliktāki? Leģionāri ir daudz labāki, jo leģionāri karoja, kā viņi paši uzskatīja, par Latvijas neatkarības atjaunošanu, un tāpēc nav ko brīnīties, ka daļa Latvijas Republikas pilsoņu brīvprātīgi iestājās latviešu leģionā. Atgādināsim to, kas 1940. un 1941.gadā notika Latvijas Republikas teritorijā! Tāpēc zināma daļa Latvijas pilsoņu cieši uzskatīja, ka, iestājoties leģionā, viņi aizsargās sevi un savas ģimenes pret jaunām PSRS represijām. Un tādas pēc tam arī sekoja.

Mūsu deklarācijā tika skaidri pateikts, ka leģionā iesaukto un brīvi iestājušos karavīru mērķis bija nosargāt Latviju no staļiniskā režīma atjaunošanas. Turklāt leģionāri nekad nav piedalījušies hitleriešu organizētajās soda akcijās pret mierīgajiem iedzīvotājiem. Nav bijusi tāda lieta! Latvijas karavīri tāpat kā Somijas karavīri nekaroja pret Rietumu valstīm. Viņi karoja pret agresoru – PSRS. Un PSRS bija vienāds agresors gan attiecībā pret Latviju, gan pret Somiju.

Un tāpēc, godātie kolēģi, izrādīsim to cieņu, kuru mēs kādreiz savā deklarācijā piedāvājām viņiem izrādīt, – rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskāruma novēršanu Latvijā un ārzemēs.

Es aicinu atbalstīt mūsu iesniegumu vismaz tiktāl, lai mēs to varētu izskatīt komisijās.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Daļa deputātu iebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Grīnblata, Rasnača, Dobeļa, Tabūna un Kalniņa iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 21, atturas – 22. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dukšinska, Bērziņa, Šleseres, Aizbalta, Šmita, Turlā un Feldmanes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par likumprojekta nodošanu komisijai ir pieteicies runāt deputāts Jānis Dukšinskis. Deputāts Dukšinskis runās “par”.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!

Pasliktinoties valsts ekonomiskajai situācijai, valstī sāk pieaugt noziedzība. Sabiedrību īpaši uztrauc tas, ka pieaug tādu noziegumu skaits, kuri vērsti pret mazgadīgām personām; tiek izdarīti noziedzīgi nodarījumi pret dzimumneaizskaramību, kuri no citiem noziedzīgiem nodarījumiem īpaši atšķiras ar savu cietsirdību un nežēlību.

Neierobežojot noziedzību, nesakārtojot likumdošanu, kā arī neveicot šo noziedznieku uzraudzību un pēc iespējas arī ārstēšanu, mēs tikai atbalstām to, ka tiek nežēlīgi iznīcināta mūsu nākotne – mūsu bērni. Tāpēc pret šiem noziedzniekiem ir jāizturas īpaši, uz šiem noziegumiem jāreaģē īpaši.

Šī problēma jau tika aktualizēta pirms vairāk nekā pusotra gada, un tika pat izveidota darba grupa, kuru vadīja Tieslietu ministrijas speciālisti. Tika uzklausīti eksperti. Bet reālu izmaiņu pagaidām nav. Arī Saeimas komisijās notikušas vairākas sēdes par šiem jautājumiem, taču virzība ir pārāk lēna.

Pētījumu rezultāti apstiprina, ka seksuālā vardarbība mazgadīgajiem un nepilngadīgajiem bieži izraisa smagas psiholoģiskas traumas, kas apdraud viņu turpmāko garīgo, fizisko un seksuālo attīstību.

Pašlaik spēkā esošais Krimināllikuma 159.pants par mazgadīgas meitenes izvarošanu paredz sodu – mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu uz laiku no 10 līdz 20 gadiem. Turpretim Krimināllikuma 160.pantā noteiktais sods par vardarbīgu dzimumtieksmes apmierināšanu ar mazgadīgu zēnu ir attiecībā pret nodarījuma smagumu un bērna psihē atstātajām sekām nesamērīgi mazs, proti, brīvības atņemšana uz laiku no 5 līdz 15 gadiem.

Uzskatu, ka valstij un sabiedrībai vienlīdz bargi jāvēršas pret visiem dzimumnoziegumiem, kas vērsti pret bērniem, – neatkarīgi no viņu dzimuma.

Tāpēc LPP/LC frakcijas deputāti ir iesnieguši izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, lai likumā tiktu novērsts šis netaisnīgums.

Nepieciešams arī papildināt Krimināllikuma 61.pantu, proti, paredzēt, ka nevar piemērot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, ja notiesātais ir persona, kam sods piespriests par smagu vai sevišķi smagu noziegumu pret nepilngadīgo. Šie priekšlikumi jau ir iesniegti Saeimā un gaida risinājumu Juridiskajā komisijā. Tāpēc ir neizprotami, kā Ventspils pedofils, kurš bija notiesāts par meitenes nežēlīgu noslepkavošanu, tika gandrīz trīs gadus pirms termiņa atbrīvots no soda izciešanas.

Izvērtējot sodu adekvāti nodarījumam, jāatceras, ka sodiem ir jābūt efektīviem – tādiem, lai noziedzniekiem nerastos vēlēšanās atkārtot pret personu vērstos noziegumus. Sodam ir jābūt proporcionālam cietušā pārdzīvotajam un viņam nodarītajiem kaitējumiem.

Kā Bērnu tiesību aizsardzības apakš­komisijas vadītājs rosinu uzsākt diskusiju. Svarīgi ir ne tikai tas, lai vainīgais saņemtu bargu sodu, bet arī tas, kāda šī persona pēc soda izciešanas atgriezīsies sabiedrībā, jo saskaņā ar Latvijas likumu personai, kura notiesāta par smaga dzimumnozieguma izdarīšanu pret mazgadīgo, pēc soda izciešanas, pēc 10–20 gadiem, pastāv iespēja atgriezties sabiedrībā.

Uzskatu, ka valstij jādara viss iespējamais, lai šādas personas neizdarītu dzimumnoziegumus atkārtoti, un šī problēma noteikti ir jārisina, analizējot citu valstu praksi un gūtos rezultātus.

Aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijām.

Paldies.

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 58.laidienā