Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 23.septembrī

MK: Par Informācijas atklātības likumu

23.septembrī Ministru kabineta sēdē akceptēts likumprojekts “Informācijas atklātības likums”. Likumprojekts paredz aizstāt pašlaik spēkā esošo Informācijas atklātības likumu, pamatā saglabājot spēkā tajā nostiprinātos informācijas pieejamības un informācijas aizsardzības principus.

Likumprojektā paredzētais regulējums ir attiecināms ne tikai uz informācijas apmaiņu starp iestādi (personu, kurai deleģētas valsts pārvaldes funkcijas) un privātpersonu, bet arī uz informācijas apmaiņu starp pašām iestādēm.

Likumprojekts izdala informāciju dienesta vajadzībām no citiem ierobežotās pieejamības informācijas veidiem, definējot to kā atsevišķu informācijas veidu.

Likumprojekts pilnvaro Ministru kabinetu noteikt informācijas dienesta vajadzībām sarakstu, ka arī lai nodrošinātu Latvijas Bankas autonomiju, piešķir tai tiesības sastādīt informācijas dienesta vajadzībām vispārpieejamo sarakstu, kas būtu attiecināms tikai uz Latvijas Bankas apritē esošo informāciju.

Likumprojekts konkrēti atrunā ar ierobežotās pieejamības statusu aizsargājamas intereses.

Likumprojekts precizē aizsardzības nosacījumus ierobežotas pieejamības informācijai un informācijai dienesta vajadzībām.

Likumprojekts precīzi atrunā statusa saglabāšanas (pārskatīšanas) termiņu katram ierobežotās pieejamības informācijas veidam atsevišķi.

Vienlaikus ar šo likumprojektu sagatavoti grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” un grozījums Nacionālās drošības likumā.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

EM: Par makroekonomisko situāciju valstī

23.septembrī Ekonomikas ministrija iepazīstināja valdību ar makroekonomisko situāciju valstī. Ziņojums tapis sadarbībā ar Finanšu ministriju un tajā ietverts pašreizējās situācijas raksturojums reālajā, finanšu un ārējā sektorā, informācija par inflācijas procesiem valstī un nākotnes prognozes.

2008.gada 2.ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) dati liecina par to, ka Latvijas ekonomikā vairs nenotiek izaugsme un ir pat neliels ekonomisko aktivitāšu samazinājums. Iekšējā pieprasījuma samazinājums tiešā veidā atsaucas uz nozaru ražošanas apjomu palielināšanas iespējām, it īpaši pakalpojumu nozarēs. Jāatzīmē arī, ka arvien izteiktāk izpaužas ārējā pieprasījuma pavājināšanās, galvenokārt rūpniecībā un transporta pakalpojumos.

Globālās izaugsmes palēnināšanās negatīvi iespaido izaugsmi mūsu galvenajiem eksporta partneriem. Starptautiskās institūcijas neprognozē būtiskas izmaiņas šā gada un nākamā gada pasaules preču un pakalpojumu tirgos, kas samazina Latvijas izaugsmes perspektīvas. Arī Latvijas galveno eksporta partneru – Igaunijas un Lietuvas – ekonomika uzrāda negatīvus attīstības rādītājus, tāpēc šogad un arī nākamgad jārēķinās ar zemiem IKP pieauguma tempiem.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2008.gada izaugsme būs 0–1% intervālā, bet 2009.gadā 0–2%. Prognožu intervālu nosaka nenoteiktība Latvijas tirdzniecības partnervalstu attīstībā, jo izaugsmes atjaunošanos lielā mērā noteiks eksporta iespēju paplašināšanās.

Lai nodrošinātu situācijas uzlabošanos, līdz ar pieprasījuma pieaugumu ārējos tirgos svarīgi ir konsekventi realizēt strukturālās reformas, lai veicinātu tirgojamo nozaru attīstību. Galvenokārt tas attiecas uz apstrādes rūpniecību, kuras turpmākā izaugsme bez īpašiem stimuliem nākotnē ir maz iespējama, jo nozares konkurētspēja ir mazinājusies augstās inflācijas un straujā darbaspēka izmaksu pieauguma dēļ.

Gada pēdējos mēnešos cenu pieaugumu var veicināt gaidāmais gāzes un siltuma tarifu palielinājums. Tāpēc gada 12 mēnešu inflācija saglabāsies relatīvi augstā līmenī.

Ja pārtikas un degvielas cenas vairs nepalielināsies, tā varētu būt 13–13,5% līmenī.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par kredītu sniedzēju darbības uzraudzību

23.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju sagatavotais informatīvais ziņojums par kredītu pakalpojumu sniedzēju (nebanku) darbības iespējamo tiesiskās uzraudzības mehānismu pilnveidošanu un šo personu sniegto pakalpojumu iekļaušanu kopējā kredīta reģistrā.

Informatīvajā ziņojumā secināts, ka tiesiskais regulējums nebanku sektora uzraudzības jomā pastāv jau vairākus gadus. Sektors tiek uzraudzīts gan no patērētāju tiesību aizsardzības, gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas, gan no nodokļu maksātāju uzraudzības aspekta, turklāt tiesiskais regulējums regulāri tiek pilnveidots. Tāpat konstatēts, ka nebanku sektorā dominē pāris nozīmīgi komersanti, no kuriem daļa jau ir iekļauta Kredīta reģistrā.

Pamatojoties uz situācijas analīzi, atzīts, ka ir jāveic noteikti pasākumi attiecībā uz normatīvo aktu pilnveidošanu Kredītu reģistrā iekļaujamo nebanku kreditētāju tirgus dalībnieku un patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Ziņojumā arī norādīts, ka būtiska loma ir patērētāju izglītošanai finanšu jomā, lai viņiem nodrošinātu dziļāku izpratni par finanšu jautājumiem, kreditēšanu, saistību nozīmi un palīdzētu izvairīties no neapdomīgas un bezatbildīgas naudas aizņemšanās.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par valsts materiālo rezervju atjaunošanu

Ministru kabinets 23.septembrī piešķīra Iekšlietu ministrijas valsts aģentūrai “Materiālās rezerves” 14 868 latus, lai atjaunotu valsts materiālās rezerves, kas iztērētas humānās palīdzības sniegšanai Gruzijai.

Līdzekļi piešķirti no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Saskaņā ar Katastrofu medicīnas centra sniegto informāciju nosūtīto medicīnisko resursu, gultas piederumu un higiēnas preču atjaunošanai nepieciešami 7368 lati.

Savukārt Iekšlietu ministrija plāno izlietotās valsts materiālās rezerves atjaunot, iegādājoties piecas lielgabarīta teltis, kam nepieciešams 7500 latu.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

LM: Par minimālo algu un minimālo stundas tarifa likmi

No nākamā gada par 40 stundu darbu nedēļā minimālā darba alga būs 180 lati, bet minimālā stundas tarifa likme – 1,083 lati.

Tas nozīmē, ka darbinieks, saņemot minimālo mēneša darba algu 180 latu apmērā, “uz rokas” saņemtu 142,85 latus par pilnu darba mēnesi (40 darba stundas nedēļā).

To paredz 23.septembrī valdībā apstiprinātie noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi, tādējādi nodrošinot tiesisku pamatu minimālās darba algas un minimālās stundas tarifa likmes apmēru noteikšanai valstī.

Saskaņā ar noteikumiem minimālo stundas tarifa likmi rēķina atbilstoši 2009.gada darba laika kalendāram, ņemot vērā gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Bet pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti paaugstinātam riskam, minimālā stundas tarifa likme būs 1,239 lati, jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā.

Lai nodrošinātu, ka minimālo darba algu pilnā apmērā saņem tie darbinieki, kuri nostrādājuši visas mēnesī noteiktās darba stundas un kuriem algu par padarīto darbu rēķina pēc minimālās stundas tarifa likmes, darba devējam paredzēts pienākums izmaksāt minimālo algu par padarīto arī tajos mēnešos, kad darba stundu skaits ir mazāks par gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī (piemēram, februārī).

Tāpat iekļauta atsevišķa norma, kas paredz, ka darbiniekiem, kuri nostrādājuši visas mēnesī noteiktās darba stundas un kuriem nolīgta akorda algas sistēma, aprēķinātā darba alga nedrīkst būt mazāka par minimālo darba algu.

Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, minimālās algas paaugstināšanai no 160 uz 180 latiem nākamā gada budžetā papildu nepieciešami 2,7 miljoni latu. Plānots, ka papildu ieņēmumi budžetā būs 26,5 miljoni latu.

Saskaņā ar LM rīcībā esošiem statistikas datiem 2007.gadā strādājošo skaits, kuri saņēma mazāk par minimālo darba algu vai minimālās algas apmērā, bija 73,3 tūkstoši cilvēku jeb 9,2% no strādājošo kopskaita, t.sk. 11,9% privātajā sektorā (64,7 tūkst.) un 3,4% sabiedriskajā sektorā (8,6 tūkst. cilvēku).

Atbilstoši 2003.gada noteikumiem par minimālo darba algu un minimālo stundas tarifa likmi šobrīd minimālā alga ir 160 lati, bet minimālā stundas tarifa likme – 0,962 lati.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par Ķekavas pagaidu administrācijas trīs mēnešos paveikto

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns 23.septembrī Ministru kabinetu iepazīstināja ar sagatavoto informatīvo ziņojumu par Rīgas rajona Ķekavas pagasta pašvaldības pagaidu administrācijas darbu.

Pārskatā iekļauta informācija par pagaidu administrācijas darbu pie Ķekavas pagasta pašvaldības darbības nepārtrauktības nodrošināšanas un funkciju izpildes laikā no šā gada 28.maija līdz 28.augustam.

Pagaidu administrācija, strādājot pie uzdevumu izpildes, nolēmusi sākt pirmsskolas izglītības iestādes un sporta kompleksa būvniecību. Pirmsskolas izglītības iestādes būvniecība tiek īstenota publiskās privātās partnerības projekta ietvaros, sadarbojoties ar Mārupes pagasta, Ogres novada un Tukuma pilsētas pašvaldībām.

Pamatojoties uz pagaidu administrācijas lēmumiem, nekustamajiem īpašumiem, kuros paredzēts veikt būvniecību, sākta detālplānojumu izstrāde. Ķekavas pagasta sākumskolas būvniecības realizēšanai ir pabeigti projektēšanas darbi un sākta pretendentu atlase būvdarbu veikšanai.

Nodrošinot pašvaldības darbības nepārtrauktību, pagaidu administrācija ir sākusi darbu pie administratīvi teritoriālās reformas un kopā ar Daugmales pagasta padomi un Baložu pilsētas domi sākusi darbu pie apvienošanas projekta sagatavošanas.

Tāpat ir apkopota informācija par Ķekavas pagasta pašvaldības īpašumā esošajiem un tai piekrītošajiem nekustamajiem īpašumiem un veikta nekustamo īpašumu ierakstīšana zemesgrāmatā. Sākts darbs pie Ķekavas pagasta pašvaldības iznomāto nekustamo īpašumu reģistra izveides, jo līdz šim šāds reģistrs nebija izveidots.

Pamatojoties uz pagaidu administrācijas lēmumu, no šā gada 1.septembra Ķekavas pagasta pašvaldības teritorijā ir noteikts garantētais minimālais ienākumu līmenis 40 latu apmērā, kas ir augstāks par MK noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni.

Lai novērstu Ķekavas pagasta padomes darbībā pieļautos pārkāpumus un nodrošinātu teritorijas attīstību, pagaidu administrācija ir sākusi darbu pie jauna teritorijas plānojuma izstrādes un esošā teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes.

Darba procesā pagaidu administrācija konstatējusi, ka Ķekavas pagasta padomes darbības laikā, neievērojot iesniegumu likuma prasības, nav sniegtas atbildes uz fizisko un juridisko personu iesniegumiem. Likumā noteiktajā termiņā nav sniegtas atbildes uz aptuveni 500 fizisko un juridisko personu iesniegumiem. Turklāt atsevišķos gadījumos atbildes sniegšanas termiņš uz fizisko un juridisko personu iesniegumiem ir pārsniegts pat vairāk nekā par gadu.

Šādi pārkāpumi radušies, jo netika veikta pienācīga kontrole pār fizisko un juridisko personu iesniegumu izskatīšanu. Šobrīd notiek darbs pie dokumentu aprites sakārtošanas, ieviešot dokumentu izpildes kontroles sistēmu, kā arī tiek veikts intensīvs darbs neatbildēto iesniegumu skaita samazināšanai, sagatavojot un sniedzot atbildes uz neatbildētajiem fizisko un juridisko personu iesniegumiem.

Tāpat konstatēti pārkāpumi, ka ir noslēgti ilgtermiņa nekustamā īpašuma nomas līgumi, kuriem noteikta nesamērīgi zema nomas maksa. Vienā gadījumā pat pašvaldības nekustamais īpašums tika nodots privātpersonai bezatlīdzības lietošanā. Šobrīd notiek darbs pie noslēgto nomas līgumu izvērtēšanas un atbilstošas nomas maksas noteikšanas vai nomas līgumu izbeigšanas iespējām.

Konstatēti arī citi Ķekavas pagasta padomes darbības laikā veiktie pārkāpumi būvniecības jomā. Patvaļīgas būvniecības rezultātā, kad bez akceptēta būvprojekta un būvatļaujas, kā arī pretēji pašvaldības teritorijas plānojumam ir uzcelta asfaltbetona ražošanas rūpnīca un bitumena emulsijas ražotne. Pagaidu administrācija šobrīd izvērtē veiktās būvniecības tiesiskumu un tās turpmāko iespējamību.

Pagaidu administrācija ir saņēmusi arī vairākus privātpersonu iesniegumus, kuros lūgts atcelt Ķekavas pagasta padomes pieņemtos lēmumus. Izvērtējot minētos iesniegumus, konstatēts, ka atsevišķos gadījumos privātpersonām Ķekavas pagasta padome ir pieņēmusi prettiesiskus lēmumus.

Pagaidu administrācija Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā pilnīgi vai daļēji ir atcēlusi 11 prettiesiskus Ķekavas pagasta padomes lēmumus. Šobrīd pagaidu administrācija veic Ķekavas pagasta padomes pieņemto saistošo noteikumu, kā arī citu lēmumu tiesiskuma izvērtēšanu.

Lai efektīvi uzlabotu Ķekavas pagasta pašvaldības pārvaldi, veicinot optimālu pašvaldības funkciju izpildi un administratīvo izdevumu samazināšanu, pagaidu administrācija sākusi darbu pie pašvaldības aģentūras izveides, lai apvienotu pašvaldības kultūras iestādes, piemēram, Ķekavas kultūras namu, Katlakalna tautas namu, Katlakalna bibliotēku, Ķekavas pagasta bibliotēku, tādējādi izveidojot koordinētu sistēmu, un taupītu pašvaldības finanšu resursus.

Kopīgi ar Daugmales pagasta pašvaldību izveidota biedrība “Daugavkrasts”, kas koordinē darbu pie LEADER projekta īstenošanas, atbalstot abu pašvaldību iedzīvotāju iniciatīvas. Tāpat kopā ar Daugmales pagasta pašvaldību sākts darbs pie kopīgas biedrības “Sporta klubs “Ķekavas novads”” izveidošanas, kuras mērķis ir koordinēt atbalstu sportam Ķekavas un Daugmales pagastā.

Likums par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu nosaka, ka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram reizi trijos mēnešos jāsniedz valdībai izskatīšanai pārskats par Ķekavas pagasta pašvaldības pagaidu administrācijas darbu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa