ES Ministru padomē: Par Eiropas imigrācijas un patvēruma pakta projektu

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš 25. un 26.septembrī Briselē pārstāv Latvijas viedokli Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē, kur notiek diskusijas par Eiropas pakta projektu par imigrāciju un patvērumu un citiem būtiskiem jautājumiem.

Padome izskata arī priekšlikumus Padomes direktīvai par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos, kā arī apspriež Padomes secinājumu projektu par Irākas bēgļu uzņemšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Eiropas pakta projektu par imigrāciju un patvērumu izstrādāja Francijas prezidentūra, un tas ietver visu līdz šim panākto vienošanos migrācijas un patvēruma jomā konsolidāciju, kā arī politiskas apņemšanās tuvākai nākotnei. ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē notiek diskusijas par Pakta projektu, lai to virzītu apstiprināšanai šā gada 15.–16.oktobra Eiropadomes sanāksmē.

Dokuments turpina kopīgas imigrācijas un patvēruma politikas izveidi Eiropā. Tajā uzsvērta nepieciešamība ieviest kopīgus ar imigrāciju saistītus standartus un procedūras starp ES dalībvalstīm.

Latvija pauž atbalstu jaunākajiem prezidentūras piedāvātajiem Pakta projekta redakcionālajiem priekšlikumiem, kas saglabā Pakta projekta līdzsvaroto struktūru, kura vienlīdz pievēršas visiem migrācijas kā daudzdimensionāla fenomena aspektiem.

Latvija īpaši atzinīgi vērtē, ka Pakta projektā vēlreiz ir nostiprināti jau atzīti pamatprincipi migrācijas plūsmu efektīvai pārvaldībai, saglabājot līdzsvaru starp ES kompetenci un dalībvalstu nacionālo kompetenci.

ES Tieslietu un iekšlietu ministru padome vakar diskutēja par padomes direktīvu par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos.

Direktīvas projekts ir izstrādāts ar mērķi uzlabot ES spēju piesaistīt un noturēt augsti kvalificētu trešo valstu darbaspēku un veicināt tā efektīvu sadalījumu ES ietvaros, reaģējot uz dalībvalstu darba tirgu augošo pieprasījumu pēc augsti kvalificētiem speciālistiem.

Direktīvas projekts paredz atvieglot un harmonizēt trešo valstu pilsoņu – augsti kvalificētu strādnieku – ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus ES. Plānots attiecībā uz šīm personām paredzēt īpašu, uz noteiktiem kritērijiem balstītu un paātrinātu uzņemšanas procedūru un ieviest īpašas uzturēšanās atļaujas – “ES Zilās kartes”. Tāpat iecerēts ieviest atvieglotus nosacījumus piekļuvei darba tirgum, Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un ģimenes apvienošanai un ģimenes locekļu piekļuvei darba tirgum, kā arī palielināt mobilitātes iespējas ES ietvaros.

Latvija pauž atbalstu Kopienas līmeņa regulējumam trešo valstu pilsoņu uzņemšanas un uzturēšanās nosacījumiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos. Latvija uzskata, ka horizontāla tiesiskā ietvara noteikšana Kopienas līmenī veicinās Eiropas Savienības kā reģiona un atsevišķu dalībvalstu caurskatāmību un atraktivitāti augsti kvalificētu trešo valstu pilsoņu piesaistei, tādējādi efektīvi sekmējot nepieciešamo šāda migrantu darbaspēka nodrošināšanu.

25.septembra ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē notika arī diskusijas par jauno Padomes secinājumu projektu par Irākas bēgļu uzņemšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs.

2008.gada janvārī sešas ES dalībvalstis – Nīderlande, Zviedrija, Lielbritānija, Dānija, Īrija un Somija – izplatīja paziņojumu, aicinot pārējās dalībvalstis lielāku vērību pievērst pārvietošanas programmām, kā arī apsvērt iespēju sākt un arvien intensīvāk īstenot pārvietošanas programmas, kuru galvenais mērķis ir izveidot apstākļus un nosacījumus, lai Irākas iekšienē pārvietotās personas un bēgļi kaimiņvalstīs varētu atgriezties savās iepriekšējās mītnēs.

2008.gada 24.–25.jūlija Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē tika apstiprināti Padomes secinājumi par Irākas bēgļu uzņemšanu ES dalībvalstīs, kuros nostiprināta nepieciešamība izveidot apstākļus un nosacījumus, lai Irākas iekšienē pārvietotās personas un bēgļi kaimiņvalstīs varētu atgriezties savās iepriekšējās mītnēs, kā arī uzsvērts, ka ir jāiet tālāk par finansiālo un humāno palīdzību, īpašu uzsvaru liekot uz pārvietošanas programmu izveidošanu un īstenošanu, kas notiktu uz dalībvalstu brīvprātīgas dalības principa pamata.

Jaunajā Padomes secinājumu projekta redakcijā dalībvalstis, kas ir ieinteresētas līdzdarboties pārvietošanas programmās, tiek aicinātas uz brīvprātības principa pamata piedalīties Komisijas organizētajās misijās uz Sīriju un Jordāniju, lai apzinātu Irākas bēgļu situāciju šajās valstīs un izpētītu iespējamo pārvietošanas programmu realizāciju. 

Latvija uzskata, ka Padomes secinājumu projektā ir obligāti jāsaglabā uzstādījums, ka dalībai pārvietošanas programmās ir jābalstās tikai un vienīgi uz brīvprātības principu. Latvija neiebilst Kopienas kopējai pārvietošanas programmu izveidei un attīstībai, veidojot koordinētu pieeju Savienības ietvaros, tomēr atkārtoti vēlas uzsvērt brīvprātības elementu dalībai šajās programmās.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments