ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas maksājumu bilanci šā gada 2.ceturksnī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.09.2008., Nr. 150 https://www.vestnesis.lv/ta/id/181661
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Par Latvijas maksājumu bilanci šā gada 2.ceturksnī
Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2008.gada 2.ceturksnī saruka līdz 586,8 milj. latu jeb 15,6% no IKP (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā – 837,7 milj. latu jeb 24,9% no IKP), jo ekonomiskā aktivitāte valstī 2.ceturksnī strauji palēninājās, krītoties gan iekšzemes, gan ārējam pieprasījumam. Tekošā konta negatīvā saldo būtisko samazināšanos galvenokārt noteica preču negatīvā saldo attiecības pret IKP kritums (8,6 procentu punkti), turpinoties eksporta izaugsmei (13,1%), bet importam sarūkot par 4,0%. Pakalpojumu un kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP nedaudz palielinājās, straujāk augot sniegto pakalpojumu apjomam un vairāk samazinoties nerezidentu saņemto kārtējo pārvedumu apjomam. Ienākumu negatīvā saldo attiecība pret IKP nemainījās.
2008.gada 1.pusgadā tekošā konta negatīvais saldo bija 16,9% no IKP (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā – 25,6% no IKP).
Tekošā konta deficīts (% no IKP)
Četras piektdaļas no tekošā konta negatīvā saldo 2.ceturksnī sedza ilgtermiņa kapitāls. No ilgtermiņa kapitāla 58% veidoja ārvalstu tiešās investīcijas. Citu ieguldījumu pozitīvais saldo bija 446,1 milj. latu, savukārt rezerves aktīvi pieauga par 49,6 milj. latu.
Maksājumu bilances vērtējums
Latvijas tautsaimniecības attīstība turpināja palēnināties, un, kā jau tika gaidīts, Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts 2.ceturksnī būtiski saruka, mazinot nesabalansētas attīstības radītos riskus. Ārvalstu kapitāla mērenāka ieplūde un kreditēšanas tempa sarukums, kā arī reālo ienākumu lēnāks pieaugums, patērētāju un ražotāju zemie konfidences rādītāji noteica zemu iekšzemes pieprasījumu, veicinot importa kritumu un mazinot pieprasījuma spiedienu uz inflāciju.
Importa fiziskā apjoma samazinājums 2.ceturksnī sasniedza divciparu skaitli, tomēr minerālproduktu un metālu cenu kāpumam joprojām bija nozīmīgs efekts, kas liedza sasniegt vēl lielāku tirdzniecības bilances uzlabošanos. Neraugoties uz nedaudz mazāku pieprasījumu tirdzniecības partnervalstīs un izmaksu kāpumu iekšzemē, eksporta apjoms turpināja palielināties. Šāda attīstība liecina, ka Latvijas ražotāji saglabā konkurētspēju galvenajos noieta tirgos, tomēr zemais eksporta fiziskā apjoma pieaugums un pēdējos mēnešos vērojamais eksporta kāpuma tempa samazinājums norāda uz konkurētspējas vājināšanos.
Pozitīva tendence ir ilgtermiņa kapitāla nozīmes saglabāšanās tekošā konta deficīta finansējumā un banku ārvalstu īstermiņa aizņēmumu pārfinansēšana ar ilgtermiņa kapitālu, ko veicināja Latvijas Bankas noteiktais rezervju normas samazinājums banku saistībām ar termiņu ilgāku par diviem gadiem.
Zemais iekšzemes pieprasījums arī turpmāk noteiks tekošā konta deficīta sarukumu. Tomēr globālā finanšu tirgus satricinājuma ietekme uz Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu izaugsmi liecina par augošiem turpmākās eksporta attīstības riskiem. Šādos apstākļos pastiprinās valdības fiskālās politikas loma. Maksimāli sabalansēts 2009.gada budžets palīdzētu nostiprināt 2.pusgadā sākušos inflācijas krituma tendenci un noteiktu tālāku importa pārsvara pār eksportu mazināšanos. Vienlaikus zemā ārējā pieprasījuma un ārējās konkurences pastiprināšanās apstākļos eksporta atbalstošu instrumentu iedarbināšana nav atliekama.
Mārtiņš Grāvītis, Latvijas Bankas preses sekretārs
Latvijas maksājumu bilance (tūkstošos latu)
|
|
20071 |
2008 |
||||
|
I |
II |
III |
IV |
I1 |
II |
|
|
TEKOŠAIS KONTS |
-758 530 |
-837 740 |
-959 499 |
-771 444 |
-627 580 |
-586 840 |
|
Preces |
-786 704 |
-905 744 |
-976 970 |
-866 830 |
-696 216 |
-691 200 |
|
Kredīts (eksports) |
991 307 |
1 040 215 |
1 064 049 |
1 118 854 |
1 114 154 |
1 176 421 |
|
Debets (imports) |
-1 778 010 |
-1 945 959 |
-2 041 019 |
-1 985 684 |
-1 810 369 |
-1 867 621 |
|
Pakalpojumi |
87 719 |
142 076 |
138 597 |
127 431 |
118 502 |
173 435 |
|
Kredīts (eksports) |
378 798 |
473 110 |
516 103 |
509 444 |
475 716 |
531 569 |
|
Debets (imports) |
-291 080 |
-331 034 |
-377 506 |
-382 013 |
-357 214 |
-358 133 |
|
Ienākumi |
-76 902 |
-177 172 |
-121 074 |
-105 390 |
-112 692 |
-200 569 |
|
Kredīts |
173 926 |
176 272 |
197 161 |
213 605 |
213 836 |
191 410 |
|
Debets |
-250 828 |
-353 444 |
-318 235 |
-318 994 |
-326 528 |
-391 979 |
|
Kārtējie pārvedumi |
17 357 |
103 100 |
-52 |
73 345 |
62 825 |
131 493 |
|
Kredīts |
216 259 |
312 470 |
228 147 |
284 878 |
247 844 |
290 633 |
|
Debets |
-198 901 |
-209 370 |
-228 198 |
-211 533 |
-185 019 |
-159 140 |
|
KAPITĀLA KONTS |
59 233 |
26 651 |
20 568 |
181 687 |
39 273 |
114 140 |
|
Kredīts |
60 163 |
28 790 |
22 017 |
182 534 |
40 442 |
117 092 |
|
Debets |
-930 |
-2 139 |
-1 449 |
-846 |
-1 170 |
-2 952 |
|
FINANŠU KONTS |
840 642 |
841 596 |
973 329 |
486 397 |
743 339 |
502 977 |
|
Tiešās investīcijas |
262 232 |
403 460 |
229 259 |
96 617 |
257 454 |
196 785 |
|
Ārvalstīs |
9 928 |
-38 398 |
-43 781 |
-94 323 |
-3 381 |
-82 269 |
|
Latvijā |
252 304 |
441 858 |
273 040 |
190 939 |
260 835 |
279 054 |
|
Portfeļieguldījumi |
-83 724 |
-193 480 |
-88 486 |
19 530 |
321 244 |
-130 058 |
|
Aktīvi (ieguldījumi ārvalstu vērtspapīros) |
-116 578 |
-151 960 |
-84 317 |
30 987 |
52 188 |
-47 176 |
|
Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri |
-10 748 |
-36 916 |
-22 993 |
-16 735 |
16 843 |
5 967 |
|
Parāda vērtspapīri |
-105 829 |
-115 044 |
-61 323 |
47 722 |
35 344 |
-53 143 |
|
Obligācijas un parādzīmes |
-102 329 |
-82 862 |
-84 622 |
53 508 |
36 800 |
-55 378 |
|
Naudas tirgus instrumenti |
-3 500 |
-32 183 |
23 298 |
-5 786 |
-1 455 |
2 235 |
|
Pasīvi (ārvalstu ieguldījumi Latvijas vērtspapīros) |
32 853 |
-41 521 |
-4 170 |
-11 458 |
269 057 |
-82 882 |
|
Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri |
-7 326 |
-13 103 |
639 |
11 715 |
-806 |
176 |
|
Parāda vērtspapīri |
40 179 |
-28 418 |
-4 809 |
-23 173 |
269 863 |
-83 058 |
|
Obligācijas un parādzīmes |
22 979 |
-38 962 |
5 786 |
-12 938 |
273 224 |
-80 697 |
|
Naudas tirgus instrumenti |
17 200 |
10 544 |
-10 594 |
-10 235 |
-3 361 |
-2 361 |
|
Atvasinātie finanšu instrumenti |
21 865 |
12 450 |
22 509 |
58 338 |
29 308 |
39 758 |
|
Aktīvi |
23 642 |
30 156 |
28 861 |
84 993 |
39 606 |
57 148 |
|
Monetārās iestādes |
30 530 |
37 405 |
30 934 |
88 635 |
44 409 |
63 329 |
|
Valdība |
-33 |
0 |
6 |
-486 |
-13 |
0 |
|
Bankas |
-6 855 |
-5 418 |
-2 008 |
-2 369 |
-1 795 |
-4 777 |
|
Citi sektori |
0 |
-1 832 |
-71 |
-787 |
-2 994 |
-1 405 |
|
Pasīvi |
-1 778 |
-17 705 |
-6 352 |
-26 655 |
-10 299 |
-17 389 |
|
Monetārās iestādes |
-2 162 |
-20 433 |
-16 327 |
-25 517 |
-20 669 |
-10 965 |
|
Valdība |
-33 |
0 |
6 |
-486 |
-13 |
0 |
|
Bankas |
417 |
2 728 |
9 969 |
-652 |
10 384 |
-6 424 |
|
Citi sektori |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Citi ieguldījumi |
685 749 |
775 988 |
999 213 |
422 665 |
336 727 |
446 122 |
|
Aktīvi (Latvijas aizdevumi ārvalstīm u.tml.) |
-799 757 |
-374 763 |
-896 091 |
-1 029 757 |
448 327 |
-586 641 |
|
Monetārās iestādes |
-341 |
106 |
-658 |
544 |
-117 |
-707 |
|
Valdība |
-10 544 |
-14 759 |
11 995 |
-3 467 |
-51 544 |
4 917 |
|
Bankas |
-341 776 |
-54 432 |
-688 074 |
-853 090 |
638 142 |
-356 208 |
|
Citi sektori |
-447 096 |
-305 678 |
-219 355 |
-173 744 |
-138 153 |
-234 643 |
|
Pasīvi (ārvalstu aizdevumi Latvijai u.tml.) |
1 485 506 |
1 150 751 |
1 895 304 |
1 452 422 |
-111 600 |
1 032 762 |
|
Monetārās iestādes |
-12 212 |
-4 205 |
5 724 |
-1 061 |
-705 |
-2 839 |
|
Valdība |
-5 059 |
9 610 |
16 783 |
76 623 |
-22 951 |
-3 544 |
|
Bankas |
1 154 611 |
643 389 |
1 374 185 |
1 148 314 |
-304 627 |
899 004 |
|
Citi sektori |
348 166 |
501 958 |
498 611 |
228 546 |
216 683 |
140 141 |
|
REZERVES AKTĪVI |
-45 479 |
-156 823 |
-189 165 |
-110 752 |
-201 393 |
-49 630 |
|
NOVIRZE |
-141 346 |
-30 507 |
-34 397 |
103 360 |
-155 032 |
-30 276 |
1 Dati precizēti