Par Valsts prezidenta darba vizīti Amerikas Savienotajās Valstīs, uzstāšanos ANO sesijā un tikšanos ar valstu vadītājiem

Latvijas Republikas Valsts prezidents Valdis Zatlers un Lilita Zatlere ar Latvijas delegācijas locekļiem 23.septembrī pie ANO ēkas Ņujorkā Valdis Zatlers, tiekoties ar citu valstu un valdību vadītājiem: 23.septembrī ar NATO ģenerālsekretāru Jāpu de Hopu Sheferu…

… 23.septembrī ar Turcijas prezidentu Abdulu Gilu…	…24.septembrī ar Somijas prezidenti Tarju Halonenu…

… 24.septembrī ar Armēnijas prezidentu Seržu Sargsjanu…	…24.septembrī ar Maltas Ministru prezidentu Lorensu Gonci

Valsts prezidents Valdis Zatlers gadskārtējās augstā līmeņa sanāksmes “Clinton Global Initiative” [“Klintona globālā iniciatīva”] ietvaros: 24.septembrī sarunā ar ASV bij. prezidentu Viljamu Džefersonu (Bilu) Klintonu un bij. viceprezidentu, Nobela Miera prēmijas laureātu Albertu Arnoldu (Alu) Goru Foto: Gatis Bergmanis, VPD

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, 24.septembrī Ņujorkā no Apvienoto Nāciju Organizācijas tribīnes uzrunājot ANO Ģenerālās asamblejas 63.sesiju Foto: Gatis Bergmanis, VPD

Address by H.E. Valdis Zatlers, the President of Latvia, at the 63rd session of the UN General Assembly in New York, September 24th, 2008:

Mr. President,

Excellencies, distinguished guests,

ladies and gentlemen!

I wish to begin by congratulating you, Mr. D’Escoto Brockmann, on assuming the post of President of the current session of the General Assembly.

Today I will start by addressing the security situation in the world. During the past year the international community has witnessed a rise in understanding of frozen conflicts. Frozen does not mean solved. It means these conflicts can reemerge. Therefore I am particularly glad that of significant improvements in solving long-lasting conflicts in some regions.

First, I would like to mention Kosovo. Strong involvement of the UN, the EU and the United States has brought a solution to a protracted conflict in the Balkans. Now we need to focus our efforts on the development of Kosovo’s statehood- political stability, economic prosperity, security and good relations with its neighbors.

I welcome the decision of the UN Secretary General to reconfigure the UN Mission in Kosovo. It is necessary to continue the constructive cooperation between the UN and the EU in order for Kosovo mission to be fully deployed. This is important both for Kosovo and for the whole Western Balkans region.

No 20. līdz 27.septembrim Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers uzturas darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs, kur piedalās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas 63.sesijas darbā. Trešdien, 24.septembrī, Ņujorkā Valsts prezidents no pasaules augstākās ANO tribīnes attēlā) uzrunāja Ģenerālo asambleju Foto: Gatis Bergmanis, VPD

Mr. President,

The international community has also put remarkable efforts to help Afghanistan in building democratic, prosperous and secure state. Big and small countries, civilian and military organizations from all over the world work together to achieve our common aspiration for peace and stability.

We must not undermine this immense effort by being too impatient. The war ravaged Afghanistan for 20 years. It will take at least as much time to rebuild peaceful society. The international community must strive ahead until the long-term aim is achieved.

Latvia is increasing our commitment to Afghan people in terms of development and security assistance. We are focusing our civil engagement on good governance and strong judiciary, as well as provision of basic needs to the Afghan people.

Mr. President,

Prospects of peace and stability in the Middle East affect the whole world. Latvia hopes that the peace negotiations between the Israeli Government and the Palestinian Authority will bring results. We hope that the parties will use the window of opportunity to conclude the Peace Agreement by the end of 2008.

The indirect talks that have resumed between Israel and Syria is another positive signal.

Latvia welcomes the stabilization process in Lebanon. We hope that the Doha agreement will be fully implemented and will serve as a sound foundation for renewal of political stability, national unity and sustainable economic development of the country.

Mr. President,

Not all developments during the past year have been positive. We have witnessed new challenges to the law based international system.

We should ask ourselves whether we as international community can accept that peacekeeping troops protect only one side involved in the conflict. Can we accept that peacekeeping forces occupy territories clearly outside the conflict zones? Can we accept that “protection of nationals abroad” is used as a pretext for a large-scale use of force in another state without the sanction of the UN Security Council?

All these questions are stemming from the international response to the very recent war in Georgia. If these questions matter to us, we should have a clear plan to solve the Georgian crisis.

The most important task now is the adherence and implementation of the Six Point Ceasefire agreement by the Russian Federation. The first, the foreign troops must be removed from all of the Georgian soil. Equally important is the establishment of EU Monitoring mission for normalization of situation in Georgia.

The United Nations has already for 15 years mandated United Nations Observer Mission in Georgia. We must ensure that there will be no obstacles to continue this effort.

I call upon the world leaders to come together not only in providing humanitarian aid to Georgia, but also in ensuring massive international effort to help rebuild the economy and infrastructure of the country.

Mr. President,

It is about time that we should seriously examine our development commitments. The year 2015 may seem to be far, but it is less than the time that we have already used since the adoption of MDGs in 2000. Two days ago I participated in High Level Meeting on Africa’s Development Needs and tomorrow I will participate in the High Level Event on the Millenium Development Goals.

These are important efforts at raising the issue to the top priority where it belongs. We must significantly accelerate the processes to achieve the Millennium Development Goals by 2015. A clearer picture of what we have to achieve in interim in each of the main clusters of MDGs – health, education, growth, and climate change is what the UN needs immediately.

We also need a clearer picture of division of labor among different actors and to build a shared sense of progress. A clear plan of action- that’s what’s extremely necessary. Therefore, Latvia strongly supports the EU initiative of the MDGs Call for Action.

Climate change will have major negative bearing on meeting the MDGs. Latvia supports broader use of renewable energy resources to reduce CO₂ emissions. However, climate change cannot be seen exclusively as an environmental challenge. We need a more integrated approach.

Changes to energy consumption patterns must be taken into account on the way to sustainable development, food security and worldwide trade. Innovative technologies as well as sustainable production and consumption would deliver both the mid-term and long-term results.

CO₂ cannot be cut just in some regions, while others do nothing. While each of our countries has to commit to cutting CO₂ emissions, success is possible only if there is a truly global agreement to do that and how to do that. The United Nations as the only truly global organization has to play a decisive role.

Liberalization of trade is an important contributor towards achieving MDGs. Although the recent efforts for trade liberalization at World Trade Organization have not been successful, this process must be continued at the multilateral level.

Globalization has brought both- increased prosperity and increased risks. We need to find the way how to ensure that tomorrow’s globalization will offer growing prosperity to all the people. Globalization will bring benefits on a truly global scale only if trade is liberalized across the board. Every country, every region has to pitch in fairly in this process.

Mr. President,

I would like to congratulate the new UN High Commissioner for Human Rights – Ms. Pillay – with the assumption of her duties and wish her the best success in this highly important post. I would also like to thank Ms. Arbour for her invaluable contribution to the promotion and protection of human rights.

Symbolically the 60th anniversary of the Universal Declaration of Human Rights this year coincides with the 90th anniversary of the Republic of Latvia. The Act of Proclamation of the Republic of Latvia already in 1918 declared: “…all citizens, irrespective of ethnicity, are asked to help, for the rights of all people will be guaranteed in Latvia. It will be a democratic and just state where oppression and injustice will not exist…” I am very proud of this statement.

30 years before the adoption of the Universal Declaration of Human Rights, the Republic of Latvia declared adherence to its the same core values and principles and fully implemented them in the newly established state.

Unfortunately by the time the Human Rights Declaration was adopted Latvia was under foreign occupation and the people of Latvia were deprived of their right to freely determine their political status, were subject to oppression and injustice. Only in 1991 Latvia restored its statehood and the continuity of its commitment to fundamental human rights, inherent human dignity, equality, and universality of these values.

The creation of the Human Rights Council and the beginning of the Universal Periodic Review are important steps for promoting the values of this universal declaration. Special procedures of the Human Rights Council play a particular role in this regard. Latvia expresses full support to them and urges all UN members to cooperate fully with the special procedures, including through issuing “standing invitations” to them.

Latvia is ready to share our experience in promoting human rights with the international community. Latvia has put forward its candidacy for the Human Rights Council for the year 2014.

Mr. President,

This year marks the 10th anniversary of the adoption of the Rome Statute establishing the International Criminal Court. We welcome the progress the Court has achieved in its analyses, investigations and judicial proceedings. We call upon all States to ensure full co-operation with the Court. The ICC is not an instrument that can be activated or deactivated according to political expediency. We are convinced that universality of justice is a prerequisite for a sustainable peace.

Mr. President,

Effective multilateralism requires combining greater awareness of the nature of risks we face with contemporary understanding of how international politics are forged today. International organizations are only one part of our global system – and often this part is most resistant to change. It is regrettable that enthusiasm and momentum generated during the World Summit 2005 in reforming this universal international body has somewhat faded.

Reform of the Security Council is long overdue. We must move out from the discussion of procedure into discussion of substance. We welcome the recent decision by the GA to continue immediately within the Open-ended Working Group to prepare intergovernmental negotiations on the question of the Security Council’s expansion. While recognizing the need for structural reforms of the United Nations, we should not lose our sight on more effective use of the existing capacity.

Management reform is the central core in all these efforts. We support further measures aimed at ensuring greater transparency, enhanced accountability and strict budget discipline. There is some progress, but not enough by far.

Mr. President,

We live in a world with a deteriorating security, growing population, consequences of climate change, and market turbulences, aggravated by the high energy and food prices.

We need a deeper engagement with the risks we face globally. This requires a new commitment to our values and willingness to work for an international system that has a vision of the future at its heart. I wish this to become the driving force for all the work of this 63rd session of the General Assembly.

Thank you, Mr. President.

Par Valsts prezidenta darba vizīti Amerikas Savienotajās Valstīs, uzstāšanos ANO sesijā un tikšanos ar valstu vadītājiem

Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna ANO Ģenerālās asamblejas 63.sesijā Ņujorkā 2008.gada 24.septembrī:

Prezidenta kungs

[D’Eskoto Brokmans],

ekselences, dāmas un kungi!

Sākumā es vēlos jūs, D’Eskoto Brokmana kungs, apsveikt ar stāšanos šīs Ģenerālās asamblejas sesijas prezidenta amatā.  

Šodien es pievērsīšos drošības situācijas jautājumam pasaulē. Šā gada laikā starptautiskās sabiedrības izpratne par iesaldētajiem konfliktiem ir palielinājusies. Notikušais skaidri pierāda: iesaldēts konflikts tomēr nenozīmē atrisināts. Konflikti var atsākties. Tādēļ es esmu īpaši priecīgs, ka tieši šogad ilgstošu konfliktsituāciju risināšanā dažos reģionos ir panākts būtisks progress.

Vispirms es vēlētos minēt Kosovu. Aktīva ANO, ES un ASV iesaistīšanās ir radusi risinājumu ieilgušajam konfliktam Balkānos. Tagad mums jākoncentrē spēki Kosovas valstiskuma attīstībai – politiskās stabilitātes, ekonomiskā uzplaukuma, drošības un labu attiecību ar kaimiņvalstīm stiprināšanai.

Es apsveicu ANO ģenerālsekretāra lēmumu pārveidot ANO misiju Kosovā. Lai Kosovas misija tiktu izvērsta pilnībā, ir jāturpina konstruktīva sadarbība starp ANO un ES. Tas ir svarīgi gan Kosovai, gan visam Rietumbalkānu reģionam kopumā.

Prezidenta kungs!

Starptautiskā sabiedrība ir pielikusi ievērojamus spēkus, lai palīdzētu Afganistānai demokrātiskas, pārticīgas un drošas valsts veidošanā. Lielas un mazas valstis, civilās un militārās misijas no visas pasaules vienoti strādā, lai sasniegtu mūsu kopīgo mērķi – mieru un stabilitāti Afganistānā.

Mēs nedrīkstam ar pārliecīgu nepacietību iedragāt jau ieguldītos nozīmīgos pūliņus. Ir jāapzinās, ka Afganistānā 20 gadus plosījās karš un būs vajadzīgs vēl vismaz tik pat ilgs laiks, lai teju no jauna izveidotu mierīgu un drošu sabiedrību. Starptautiskajai sabiedrībai ir jāturpina strādāt, līdz tiks sasniegti izvirzītie mērķi. Katrai valstij un organizācijai savā vietā un veidā jāsniedz ieguldījums kopīgo uzdevumu izpildei. Tāpēc Latvija palielina savu atbalstu Afganistānas tautai attīstības un drošības jomā. Mēs koncentrējam savu civilo iesaisti labas pārvaldes un spēcīgas tiesu varas veidošanā, kā arī afgāņu tautas pamatvajadzību nodrošināšanā.

Prezidenta kungs!

Nav apstrīdams fakts, ka miera un stabilitātes perspektīva Tuvajos Austrumos būtiski ietekmē politisko stāvokli starptautiskajā sabiedrībā kopumā. Tāpēc Latvija cer, ka miera sarunas starp Izraēlas valdību un Palestīnas pašpārvaldi dos vērā ņemamus rezultātus. Mēs ceram, ka puses nepalaidīs garām iespēju jau līdz 2008.gada beigām noslēgt miera līgumu.

Sarunas, kas ir sākušās starp Izraēlu un Sīriju, ir vēl viens pozitīvs signāls.

Tāpat Latvija apsveic stabilizācijas procesu Lībijā. Mēs ceram, ka Dohas vienošanās tiks pilnībā īstenota un kalpos par stingru pamatu politiskās stabilitātes, nacionālās vienotības un ilgtspējīgas valsts ekonomiskās attīstības atjaunošanai.

Prezidenta kungs!

Un tomēr man jāsaka: ne visur politiskie procesi šogad attīstījušies pozitīvā virzienā. Mēs esam pieredzējuši jaunu izaicinājumu tiesiskai starptautiskajai sabiedrībai.

Tieši šogad mums nākas sev vaicāt, vai mēs kā starptautiskā sabiedrība varam pieņemt to, ka miera uzturēšanas spēki aizstāv tikai vienu konfliktā iesaistīto pusi? Vai mēs varam pieņemt to, ka miera uzturēšanas spēki okupē teritorijas, kuras nepārprotami atrodas ārpus konflikta zonām? Vai mēs varam pieņemt to, ka “tautiešu ārvalstīs aizstāvēšana” tiek izmantota kā iegansts plaša mēroga spēka pielietošanai citā valstī bez ANO Drošības padomes sankcijas?

Visi šie jautājumi izriet no kara Gruzijā. Tāpēc, ja mums svarīgas atbildes uz šiem jautājumiem, mums – valstu un valdību vadītājiem – ir jābūt skaidram plānam, kā atrisināt krīzi Gruzijā.

Vissvarīgākais uzdevums šobrīd ir panākt, lai Krievijas Federācija respektētu Sešu punktu pamiera līgumu un to realizētu dzīvē. Pirmkārt, ārvalstu karaspēks ir jāizvāc no visas Gruzijas teritorijas. Vienlīdz svarīga situācijas normalizēšanai Gruzijā ir arī ES novērošanas misijas izveide.

Jau 15 gadus Gruzijā strādā ANO pilnvarota novērošanas misija. Ir būtiski, lai misijas darbam netiktu likti nekādi šķēršļi.

Es aicinu pasaules vadītājus apvienot spēkus ne tikai humānās palīdzības sniegšanai Gruzijai, bet arī būt aktīviem un izlēmīgiem, izvēršot plašu starptautisku rīcību ar mērķi palīdzēt Gruzijai atjaunot tās ekonomiku un infrastruktūru.

Prezidenta kungs!

Ir laiks nopietni izvērtēt mūsu attīstības palīdzības saistības. 2015.gads var šķist tālu, taču jāatceras – kopš Tūkstošgades attīstības plāna pieņemšanas 2000.gadā mēs esam iztērējuši jau vairāk nekā septiņus gadus un tas nozīmē, ka puse nospraustā laika ir garām.

Pirms divām dienām es uzstājos augsta līmeņa apaļā galda diskusijā par vajadzībām Āfrikas attīstībai. Rīt piedalīšos diskusijā par Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanas iespējām. Uzskatu, ka ir svarīgi šos jautājumus izvirzīt prioritāšu saraksta augšgalā, kur ir to īstā vieta. Mums ir ievērojami jāpasteidzina iesāktie procesi, lai līdz 2015.gadam sasniegtu reiz izvirzītos visai ambiciozos Tūkstošgades attīstības mērķus.

Šobrīd ANO neatliekami ir nepieciešams skaidrāks skatījums uz to, kas jāsasniedz katrā no galvenajām Tūkstošgades attīstības mērķu sfērām. Ir jādefinē, kas jāsasniedz veselības aprūpes, izglītības, sabiedrības attīstības un klimata izmaiņu radīto seku novēršanas jautājumos. Mums ir nepieciešams arī skaidrāks priekšstats par darba dalīšanu starp iesaistītajām pusēm. Skaidrāks rīcības plāns – tieši tas ir tas, kas šobrīd ārkārtīgi nepieciešams. Tāpēc Latvija stingri atbalsta ES Tūkstošgades attīstības mērķu aicinājumu.

Nav apstrīdams fakts, ka klimata izmaiņas būtiski kavēs Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu. Taču mūsu spēkos ir atbilstoši rīkoties un izvēlēties adekvātu enerģētikas politiku. Tā, piemēram, Latvija atbalsta atjaunojamo enerģijas resursu plašāku izmantošanu, lai samazinātu CO₂ izmešu daudzumu. Tomēr klimata izmaiņas nedrīkst uzlūkot vienīgi kā ekoloģisku izaicinājumu. Mums ir nepieciešama integrētāka pieeja, un klimata izmaiņas jāskata plašākā kontekstā. Ceļā uz ilgtspējīgu attīstību, pārtikas drošību un globālo tirdzniecību jāņem vērā izmaiņas cilvēku un valstu enerģijas patēriņa paradumos.

Novatoriskas tehnoloģijas, kā arī ilgtspējīga ražošana un patēriņš sniegtu rezultātus gan vidēji ilgā, gan ilglaicīgākā perspektīvā.

Nevar vienkārši samazināt CO₂ izmešu daudzumu dažos reģionos, kamēr citi nedara neko. Lai gan ikvienai valstij ir jāapņemas samazināt CO₂ izmešu apjomu, panākumi būs iespējami vienīgi tad, ja tiks panākta patiesi globāla vienošanās to darīt un izstrādāta programma, kā to izdarīt. Apvienotajām Nācijām kā vienīgajai patiesi globālajai organizācijai šeit jāuzņemas vadošā loma.

Tirdzniecības liberalizācija ir nozīmīgs ieguldījums Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā. Lai gan nesenie centieni liberalizēt tirdzniecību Pasaules tirdzniecības organizācijas ietvaros nav bijuši sekmīgi, šis process ir jāturpina daudzpusējā līmenī. Globalizācija ir atnesusi līdzi gan lielāku labklājību, gan arī lielākus riskus. Taču mums jāatrod veids, kā globalizācijas apstākļos sasniegt labākus ekonomiskos rādītājus un radīt apstākļus ekonomiski un sociāli drošai sabiedrībai katrā pasaules valstī. Globalizācija dos labumu pasaules kontekstā vien tad, ja tirdzniecības liberalizācija skars ikvienu reģionu un ikvienu valsti.

Prezidenta kungs!

Es vēlos apsveikt jauno ANO augsto komisāri cilvēktiesībās Pileja kundzi ar stāšanos amatā un vēlēt viņai panākumus šajā ārkārtīgi svarīgajā darbā. Es vēlos arī pateikties Arbūras kundzei par viņas nenovērtējamo ieguldījumu cilvēktiesību ievērošanas veicināšanā un aizsardzībā.

Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 60.gadadiena šogad simboliski sakrīt ar Latvijas Republikas 90.jubileju. Latvijas Republikas proklamēšanas aktā jau 1918.gadā tika pasludināts: “(..) visi pilsoņi, neatkarīgi no viņu tautības, ir aicināti palīdzēt, jo Latvijā tiks garantētas visu cilvēku tiesības. Tā būs demokrātiska un taisnīga valsts, kurā nebūs vietas apspiestībai un netaisnībai (..)”

Es ļoti lepojos ar šiem vārdiem.

Jau 30 gadus pirms Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas Latvijas Republika apliecināja uzticību tām pašām pamatvērtībām un principiem, kas atrodami vispārējā Cilvēktiesību deklarācijā, tos pilnībā īstenojot jaundibinātajā valstī.

Diemžēl laikā, kad tika pieņemta Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, Latvija jau bija okupēta un Latvijas tautai bija liegtas tiesības brīvi noteikt savu politisko statusu, tā bija pakļauta apspiestībai un netaisnībai. Tikai 1991.gadā Latvija atjaunoja savu valstiskumu un pēctecību uzticībā cilvēktiesību pamatprincipiem – katra cilvēka cieņai, līdztiesībai un brīvībai, šīs vērtības attiecinot uz visiem valsts iedzīvotājiem.

Cilvēktiesību padomes dibināšana un Vispārējā periodiskā pārskata sākšana ir svarīgi soļi Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas vērtību ieviešanas sekmēšanā. Īpašu lomu šai sakarā var spēlēt Cilvēktiesību padomes īpašās procedūras. Latvija izsaka nedalītu atbalstu īpašo procedūru piemērošanai. Tās var spēlēt nozīmīgu lomu cilvēktiesību veicināšanā pasaulē.

Latvija ir gatava dalīties pieredzē, kā sekmēt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Tieši tāpēc gribu atgādināt, ka Latvija ir izvirzījusi savu kandidatūru Cilvēktiesību padomei 2014.gadam.

Prezidenta kungs!

Šogad aprit 10 gadi kopš Romas statūtu pieņemšanas, dibinot Starptautisko krimināltiesu.

Mēs augstu vērtējam tiesas sasniegto pētniecības, izmeklēšanas un tiesvedības jomā. Latvija aicina visas valstis nodrošināt pilnīgu sadarbību ar Starptautisko krimināltiesu, jo šī tiesa nav un nevar būt instruments, ko var aktivizēt vai deaktivizēt atkarībā no politiskā izdevīguma. Mēs esam pārliecināti, ka ilgtspējīga miera priekšnoteikums ir taisnīguma attiecināšana uz visiem.

Prezidenta kungs!

Efektīva starptautiska iesaiste prasa apvienot mums priekšā stāvošo risku rakstura labāku apzināšanos ar mūsdienīgu izpratni par to, kā šodien tiek veidota starptautiskā politika.

Starptautiskās organizācijas ir tikai viena mūsu globālās sistēmas daļa – un bieži vien tieši šī daļa visvairāk pretojas pārmaiņām. Žēl, ka 2005.gada Pasaules galotņu sanāksmē radītais entuziasms un impulss šīs pasaules mēroga starptautiskās organizācijas reformām zināmā mērā ir dzisis.

Drošības padomē jau sen bija jāveic reformas. Beidzot mums no sarunām par procedūru ir jāpāriet uz sarunām par lietas būtību. Mēs apsveicam Ģenerālajā asamblejā nesen pieņemto lēmumu nule nodibinātās darba grupas ietvaros nekavējoties gatavoties starpvaldību sarunām par Drošības padomes paplašināšanu.

Atzīstot nepieciešamību veikt strukturālas reformas Apvienotajās Nācijās, mums tomēr nevajadzētu izlaist no uzmanības loka esošo jaudu efektīvākas izmantošanas iespējas. Visu šo reformu centrālais elements ir pārvaldes reforma. Mēs atbalstām tālākus soļus labākas pārskatāmības, atbildības un stingras budžeta disciplīnas nodrošināšanā. Zināms progress ir panākts, bet tas ne tuvu nav pietiekams.

Prezidenta kungs!

Mēs dzīvojam pasaulē, kurā pasliktinās drošības situācija, pieaug iedzīvotāju skaits, vērojamas klimata izmaiņu sekas un satricinājumi ekonomikā, ar augstām enerģijas un pārtikas cenām stāvokli vēl vairāk pasliktinot. Mums ir nepieciešama lielāka apņēmība stāties pretī izaicinājumiem, ar kuriem saskaramies globālā mērogā. Tas prasa no jauna apliecināt uzticību vispārcilvēciskām vērtībām, un gribu strādāt, lai radītu tādu starptautisko sistēmu, kuras centrā būtu vērtībās balstīts nākotnes redzējums. Es vēlos, lai tas kļūtu par dzinējspēku Ģenerālās asamblejas 63.sesijas darbā.

Paldies par uzmanību, prezidenta kungs!