Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”

• Zane Pētersone. Civiltiesiskās aizsardzības līdzekļi autortiesību pārkāpumu lietās

 Mūsdienu sabiedrība nav iedomājama bez intelektuālā īpašuma, kas ir cilvēces attīstības un progresa virzītājspēks. Autortiesības ir viena no intelektuālā īpašuma tiesību pamatnozarēm, un tām ir nozīmīga loma pasaules kultūras daudzveidības saglabāšanā un attīstībā. Savukārt autortiesību spēks atspoguļojas šo tiesību realizācijā jeb piemērošanas iespējās, ko vislabāk parāda tiesiskās aizsardzības līdzekļi, tas ir, tiesiski līdzekļi, ko tiesību īpašnieks var vērst pret savu tiesību aizskārēju.

Bez kriminālsankcijām, kas būtu piemērojamas galvenokārt īpaši rupjos komerciāla rakstura autortiesību pārkāpumos, civiltiesībās ir iespējams ļoti plašs līdzekļu klāsts, lai cietušais tiesību īpašnieks gūtu materiālu un morālu gandarījumu par aizskartajām tiesībām. Tādēļ šī raksta mērķis ir apzināt civiltiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas tiesas spriedumā piemērojami pret autortiesību pārkāpumiem, noskaidrot to regulējumu starptautiskajā, Eiropas un Latvijas līmenī, atspoguļot piemērošanas iespējas un problēmas, kā arī ieteikt vēlamos uzlabojumus veiksmīgai autortiesību aizsardzībai.

• Reinhards Dombrovskis. Par kriminālistikas priekšmetu

 Kaut gan kriminālistika kā zinātne izveidojusies apmēram pirms simt divdesmit gadiem, līdz šim laikam starp zinātniekiem nav vienotības par tās priekšmetu. Par šo jautājumu kriminālistikā izteikti visdažādākie viedokļi. Latvijas kriminālisti parasti par nozīmīgākajiem uzskata krievu kriminālistu izteiktus viedokļus, un tiešām – krievu kriminālistu darbos vispilnīgāk aplūkoti kriminālistikas teorētiskie pamati, kaut gan arī starp viņiem dažos jautājumos nav vienotības.

• Aloizs Vaznis. Jusque datum sceleri

 Starptautiskajā paktā par pilsoņu un politiskajām tiesībām, kas pieņemts un atklāts parakstīšanai, ratifikācijai un piemērošanai ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju 2200 (XXI) 1966.gada 16.decembrī un stājies spēkā 1976.gada 23.martā, 17.pantā noteikts: “Nedrīkst patstāvīgi vai nelikumīgi iejaukties neviena personiskajā, ģimenes dzīvē, pārkāpt dzīvokļa neaizskaramību vai korespondences noslēpumu vai nelikumīgi apdraudēt viņa godu un reputāciju. Katram ir tiesības uz likuma aizsardzību pret šādu iejaukšanos vai apdraudējumiem.”

Atbilstoši tam Latvijas Republikas Satversmes 96.pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.” Tomēr personai ir pienākumi pret sabiedrību un tai ir jāsamierinās ar viņas brīvību ierobežojumiem likumā noteiktajos gadījumos. Satversmes 116.pants paredz, ka leģitīms mērķis personas pamattiesību ierobežošanai ir, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

“Jurista Vārda” redakcija