Saeimas 2008. gada 18. septembra sēdes stenogramma (nobeigums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas
stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Stenogrammas nobeigums.
Sākums — Saeimas materiālu 57.laidienā

(“LV”, Nr.149, 25.09.2008.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Dukšinskim.

Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Šmitam!

 

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Lūdzu nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi, ja likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts tiek nodots divām komisijām – Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai –, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Bendrātes, Mūrnieces, Gravas un Latkovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Deputāts Dzintars Zaķis ir pieteicies runāt “par”.

 

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Labdien!

Frakcijas “Jaunais laiks” deputāti ir iesnieguši šodien grozījumus “Ministru kabineta iekārtas likumā”, un šā likumprojekta būtība ir ļoti vienkārša: “Jaunais laiks” ierosina likvidēt īpašu uzdevumu ministru sekretariātus. Par šo jautājumu diskusija jau ir bijusi masu medijos ilgu laiku, bet līdz reālai rīcībai šī diskusija pagaidām tā arī nav novedusi. Tāpēc “Jaunais laiks” ierosina līdz 2009.gada 1.janvārim likvidēt visu īpašu uzdevumu ministru sekretariātus un līdz šīs Saeimas beigām, ja tiktu veidoti jauni Ministru kabineti, neveidot jaunus šāda veida sekretariātus.

“Jaunais laiks” uzskata, ka valstī ir ekonomikas lejupslīde, un šādos ekonomikai grūtos apstākļos ir jātaupa ikkatrs lats. Ja 20 procenti no Latvijas valsts budžeta šobrīd tiek tērēti valsts pārvaldei, tā ir pārāk liela nauda, ko valsts iztērē pati savām vajadzībām. Likvidējuši šādus sekretariātus, mēs nepārprotami ietaupītu naudu. Piedevām, likvidējot sekretariātus, ir ļoti laba iespēja veikt arī funkciju auditu, revīziju un no liekajām funkcijām, no liekajiem uzdevumiem atbrīvoties un arī tādējādi ekonomēt līdzekļus.

Dāmas un kungi! Es aicinu atbalstīt šos grozījumus “Ministru kabineta iekārtas likumā”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim. Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijai viņš acīmredzot runās “pret”.

 

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Paldies opozīcijai par tās vēlmi šajā svarīgajā un ekonomiski sarežģītajā periodā nākt ar priekšlikumu palīdzēt risināt problēmas, kuras patiešām prasa risinājumu. Tautas partija jau šā gada pavasarī izteica priekšlikumu, ka vajadzētu izskatīt jautājumu par sekretariātu lietderību. Taču es gribētu teikt, ka ar šo problēmu ir jātiek galā pašai koalīcijai un, šķiet, tā arī tiks ar to galā, un pagaidām jūsu palīdzība varbūt arī nebūtu nepieciešama.

Otrs iemesls ir tas, ka Ministru kabineta iekārtas likums, ko mēs pieņēmām jaunā redakcijā vēl šajā gadā, ir būvēts pēc mazliet citādiem principiem. Mūsu valsts ir demokrātiska, bet demokrātija nevar robežoties ar haosu, kāds varētu iestāties, ja deputāti pēkšņi vienā dienā izdomātu ar savu balsojumu likvidēt, piemēram, Izglītības un zinātnes ministriju un nākamajā rītā premjers pamostos un redzētu, ka deputāti ir viņam norādījuši, ko vajag un ko nevajag.

Šis likums ir veidots, lai, veidojot Ministru kabinetu, Ministru prezidents, potenciālais jeb nākamais, varētu vadīties pēc tiem principiem, kādi likumā ir norādīti, un izvēle būtu pilnīgi brīva. Tā ka es vēlreiz pateicos par to palīdzību, ko jūs piedāvājat, bet Tautas partija balsos “pret”, jo mēs tiksim galā paši.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Par likumprojekta nodošanu komisijai viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zaķa, Bendrātes, Mūrnieces, Gravas un Latkovska iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 44, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts ir lēmuma projekts “Par uzdevumiem Ministru kabinetam saistībā ar funkcionālo auditu veikšanu valsts pārvaldē”.

Godātie kolēģi! Deputāti Zaķis, Kariņš, Kampars, Ķikuste, Āboltiņa, Mūrniece, Latkovskis, Ziedone-Kantāne, Bendrāte un Reirs ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – Saeimas lēmuma projektu “Par uzdevumiem Ministru kabinetam saistībā ar funkcionālo auditu veikšanu valsts pārvaldē”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputāti iebilst. Līdz ar to mums ir jālemj par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Jautājumā par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Deputāts Krišjānis Kariņš ir pieteicies runāt “par”.

 

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es jums nolasīšu mūsu piedāvātā lēmuma projekta pilnu tekstu: “Saeima nolemj uzdot Ministru kabinetam līdz 2008.gada 1.decembrim veikt funkcionālos auditus visās valsts pārvaldes iestādēs.”

Tas ir mūsu piedāvātais lēmuma projekts. Es īsi motivēšu, kāpēc būtu nepieciešams mums, Saeimai, šādu lēmuma projektu pieņemt.

Šobrīd mēs visi vērojam, ka valdība cenšas salikt kopā nākamā gada budžeta projektu, un vērojam, ka no visa Ministru kabineta izceļas visās šajās diskusijās tikai viens Ministru kabineta loceklis – tas ir pats premjers Godmaņa kungs. Un mēs esam pēdējās nedēļās vērojuši, ka viņa domas, viņa uzskati par to, kas būtu jādara un kas nebūtu jādara, kas ir iespējams un kas nav iespējams, ļoti krasi mainās, faktiski mainās no dienas uz dienu: tad būs sekretariāti, tad nebūs sekretariātu, tad samazinās algas, tad nesamazinās algas, tad samazinās algas daļēji… – un tā tālāk.

Kolēģi! Pāris faktu. Eiropā, tas ir, visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, vidēji 14,4 procentus budžeta izdod valsts pārvaldei, tas ir, visām ministrijām, ierēdņiem. Igaunijā, mūsu kaimiņvalstī, šim mērķim izdod 7,9 procentus budžeta. Bet mēs Latvijā izdodam 20,1 procentu jeb par 550 miljoniem latu vairāk nekā Igaunija, lai uzturētu savu birokrātisko aparātu. Ir pilnīgi skaidrs jebkuram bērnudārza audzēknim, ka tas ir daudz par daudz; ir iespējams izdot arī mazāk līdzekļu valsts pārvaldei.

Mēs vērojam, ka premjers faktiski diemžēl kā tāds… nu, rūdīts ierēdnis mums klāsta desmit iemeslus, kāpēc nevar mazināt valsts aparāta izdevumus. Bet, kolēģi, tā atslēga, lai saprastu, kā mazināt valsts pārvaldes izdevumus, ir veikt auditu, to, ko sauc par funkcionālo auditu, – tas ir audits, kas skata, kāda ir izdevumu pozīcija un kāds ir tās mērķis. Un tad mēs varam saprast, vai tas mērķis ir vai nav tās naudas vērts.

Mēs, Saeima, pieņemot šādu lēmuma projektu, veicinātu nākamā gada budžeta izstrādi, un mēs, iespējams, būtu tie, kas atklātu (jo mums Saeimā nav tādas informācijas, tā ir pašās ministrijās), tieši kuri ir tie nelietderīgie tēriņi. Mēs zinām arī to, ka valsts kontroliere ir faktiski to pašu tiešā veidā teikusi.

Es uzskatu – ja mēs šo lēmuma projektu pieņemtu, tas nebūtu opozīcijas lēmuma projekts vai pozīcijas lēmuma projekts. Mēs visi varētu teikt: “Tas ir mūsu, Saeimas, lēmuma projekts!”

Nebūsim šoreiz sīkumaini un partejiski! Domāsim, kas mums tomēr būtu uzdots, – tā nedaudz valstiski! Un, pieņemot šādu virzību, mēs palīdzētu pašai valdībai izstrādāt labu vai, iespējams, labāku budžeta projektu, tā ka nebūtu jārunā par to, ka skolotājiem, policistiem un mediķiem būs jāmaksā par taupības režīmu, bet par to maksātu pašas valdības ministrijas. Iekļausim šo jautājumu nākamās sēdes darba kārtībā! Diemžēl jūs esat iebilduši pret to, ka šodien mēs šo jautājumu izskatām. Iekļausim to nākamās sēdes darba kārtībā un uzskatīsim to par kopējo Saeimas lēmuma projektu, nevis par vienas vai otras, vai trešās partijas lēmuma projektu!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Kariņam.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija.

 

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Godājamie kolēģi! Es gribētu patiesi pateikt paldies frakcijai “Jaunais laiks” un šā lēmuma projekta iesniedzējiem par atbalstu Valsts prezidentam un Ministru prezidentam, veidojot nākamā gada budžetu un to akceptējot. Un es ceru, ka šis atbalsts būs arī tad, kad mums Saeimā vajadzēs balsot par budžeta projektu.

Godājamie kolēģi! Es gribētu teikt, lūk, ko. Šis priekšlikums ir acīmredzot kaut kādu šā brīža aktivitāšu diktēts un faktiski ir diezgan nereāls. Godājamie kolēģi, jau šodien likums “Par valsts pārvaldes iekārtu” noteic, ka katrā iestādē vismaz reizi piecos gados ir nepieciešams… ir obligāti jāveic funkcionālais audits. Katru gadu Ministru prezidents kopā ar ministriem nosaka to ministriju skaitu un to iestāžu pakļautībā, pārraudzībā esošo iestāžu skaitu, kurās tiek obligāti veikts funkcionālais audits.

Godātie kolēģi, arī arguments par labāku sagatavošanos budžetam neiztur kritiku.

Godājamie kolēģi! Dokumenta autori aicina šo auditu veikt līdz nākamā gada 1.janvārim. Godājamie kolēģi, nākamā gada budžetam nākamā gada 1.janvārī jau ir jā­stājas spēkā. Tātad tas nozīmē, ka ar šiem audita jautājumiem ir jātiek galā daudz ātrāk. Gribu jūs informēt, ka Ivars Godmanis kopā ar katru ministru atsevišķi ir pārrunājis jautājumus par nelietderīgiem tēriņiem jeb par funkciju varbūtējo pārdali, par ierēdņu skaita samazināšanu, un tāpēc es aicinu jūs balsot pret šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par uzdevumiem Ministru kabinetam saistībā ar funkcionālo auditu veikšanu valsts pārvaldē” iekļaušanu nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 45, atturas – 6. Lēmuma projekts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Jautājums – vai ir priekšlikumi par šā lēmuma projekta nodošanu kādai no Saeimas komisijām?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Kariņam!

 

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Man ir priekšlikums nodot šo lēmuma projektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, deputāts Kariņš iesaka šo lēmuma projektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var par šo priekšlikumu runāt “par”, viens – “pret”. Neviens nav pieteicies par to runāt. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par patstāvīgā priekšlikuma – lēmuma projekta “Par uzdevumiem Ministru kabinetam saistībā ar funkcionālo auditu veikšanu valsts pārvaldē” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 47, atturas – 6. Šis patstāvīgais priekšlikums komisijai nav nodots, un līdz ar to ir uzskatāms, ka tas ir noraidīts.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts – par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Artim Pabrikam. Deputāts Artis Pabriks lūdz piešķirt atvaļinājumu 25.septembrī ģimenes apstākļu dēļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Artim Pabrikam šā gada 25.septembrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts. Deputātam Artim Pabrikam atvaļinājums piešķirts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Irēnas Krastiņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

 

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labrīt, augsti godātais Prezidij, godājamie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Irēnas Krastiņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Lūdzu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Irēnas Krastiņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 1, atturas – 15. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.

 

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti!

Sociālo un darba lietu komisija ir apkopojusi un otrajam, galīgajam, lasījumam izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Kopumā ir saņemti 15 priekšlikumi.

1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

2. – deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 3.priekšlikumā, kas arīdzan komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

5. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

6. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

7. – Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

8. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

9.priekšlikumu iesniedzis deputāts Vladimirs Buzajeva kungs. Komisijas sēdē tas diemžēl atbalstu neguva. Paskaidrošu – kāpēc.

Deputāts Vladimirs Buzajevs ir ieteicis izveidot vēl vienu obligātu pašvaldību maksājumu – dzīvokļa pabalstu, kā arī pašvaldību piešķiramu pabalstu jaundzimušo aprūpei. Gatavojoties komisijas sēdei, mēs sadarbojāmies ar Veselības ministriju un ar veselības aprūpes sistēmas amatpersonām un noskaidrojām, ka pabalsts ir paredzēts jaundzimušo aprūpei, tātad tas būtu domāts bērnam, kurš no dzimšanas ir nodzīvojis 28 dienas, attiecīgās stundas un dažas minūtes. Tātad, liekot pašvaldībām obligātā kārtā maksāt šādu pabalstu, mēs, komisijas locekļi, uzskatījām – un tas bija vienprātīgs lēmums –, ka mums vajadzētu vairāk rūpēties par ģimenēm, kurām bērniņu vajag uzturēt pēc tam, kad jau ir beidzies vecāku pabalsts, jo, bērnam piedzimstot, ģimene saņem bērna piedzimšanas pabalstu, kurš valstī nu vairs nav niecīgā apmērā. Pēc tam vecāki saņem ģimenes valsts pabalstu un vecāku pabalstu, kuru pēdējā laikā arvien vairāk pieprasa bērnu tēvi. Un tas, mūsuprāt, ir ļoti pozitīvi. Tomēr šāds jaundzimušo pabalsts šajā gadījumā nebūtu atbalstāms. Komisija ir gatava vairāk strādāt pie tā – likumprojekts jau ir mūsu komisijā –, lai vecāku pabalsta maksājumi tiktu pagarināti līdz divu, vislabāk jau – līdz trīs gadu vecumam, kad bērns iet uz bērnudārzu.

Tātad atbildīgā komisija Buzajeva kunga priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

 

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Vispirms paldies komisijas vadītājai par plašo anotāciju.

Un otrkārt. Kāda tad ir apspriežamā likumprojekta būtība?

Likumprojekta autori vēlas uzlikt par pienākumu pašvaldībām līdz ar pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai izmaksāt vēl arī dzīvokļa pabalstu. Daļa pašvaldību jau tik un tā maksā dzīvokļa pabalstu, bet gadījumā, ja šis likumprojekts tiktu pieņemts, šo pabalstu izmaksātu visas pašvaldības.

Tātad, pirmkārt, pašvaldība pati nosaka šā pabalsta apmēru. Otrkārt, nekādus papildu līdzekļus pašvaldību budžetiem nav paredzēts piešķirt. Un, treškārt, pašvaldības ir tiesīgas sniegt jebkādus sociālās palīdzības veidus no tiem līdzekļiem, kuri būs palikuši pāri pēc divu pirmo sociālās palīdzības veidu izsniegšanas iedzīvotājiem.

Citiem vārdiem sakot, atbildīgās komisijas priekšlikums ir sava veida norādījums pašvaldībām, tieši kurus palīdzības veidus uzskatīt par prioritāriem. Pienākums izmaksāt dzīvokļa pabalstu tiek ieviests steidzamā kārtā – jau no 1.oktobra, kad sāksies apkures sezona. Šāda rīcība ir absolūti saprotama, ja ņem vērā jau notiekošo un vēl sagaidāmo tarifu par siltumu un citiem komunālajiem pakalpojumiem kraso paaugstināšanos.

Tomēr, dāmas un kungi, pastāv vēl arī citas prioritātes, un pirmām kārtām mums ir jādomā par bēdīgo demogrāfisko situāciju, jo mūsu valstī mirstība ievērojami pārsniedz dzimstību. Kāda gan jēga būs dzīvokļiem, ja nebūs, kas tajos dzīvo? Tāpēc es piedāvāju kā obligātu un prioritāru ieviest vēl vienu pabalsta veidu – vienreizēju pabalstu par bērna dzimšanu. Pašreiz to maksā valsts gandrīz 400 latu apmērā par pirmo jaundzimušo ģimenē, bet to maksā visā Latvijas teritorijā vienādā apmērā, kaut gan dažādos Latvijas reģionos dzimstības līmenis krasi atšķiras. Piemēram, Rīgas rajonā tie ir divpa­dsmit jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem, bet Ludzas rajonā – tikai septiņi. Tātad tie ir tikai 65 procenti no Rīgas rajona līmeņa. Rīgā, kuras pašvaldība par katru jaundzimušo piemaksā vēl 100 latus kopš tā laika, kad PCTVL tur vēl bija pie varas, dzimst desmit bērnu uz 1000 iedzīvotājiem. Turpretī Daugavpilī, kur šādas piemaksas nav, dzimst tikai astoņi bērni uz 1000 iedzīvotājiem. Starp citu, 2006.gadā tanī pašā Daugavpilī piedzima tikai 876 bērni, un, raugoties pēc Rīgā piešķirto piemaksu likmes, viņu vecākiem vēl vajadzētu piemaksāt tikai nepilnus 90 tūkstošus latu.

Papildus savam priekšlikumam es piedāvāju līdz nākamā gada 1.janvārim noteikt daudz “mīkstāku” pārejas periodu salīdzinājumā ar visu likumu kopumā, lai pašvaldības varētu tam visam sagatavoties un normāli saplānot nākamā gada budžetu.

Visu partiju pārstāvjus, kuru priekšvēlēšanu programmās bija iekļauts šis jautājums – rūpes par bērniem –, aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāte Barča vēlas ko piebilst?

A.Barča.

Priekšsēdētāja kungs, vēlreiz gribu vienīgi atgādināt, ka Sociālo un darba lietu komisija vienprātīgi neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 59, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča.

Paldies.

10.priekšlikums. Iesniedzējs – Juridiskais birojs. Komisijas sēdē priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

11. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

12. – deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikums. Komisijas sēdē nav atbalstīts. Turklāt, ņemot vērā to, ka iepriekšējais Buzajeva kunga priekšlikums netika atbalstīts, atbilstoši Kārtības rullim šis priekšlikums vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Pareizi, nav balsojams!

A.Barča.

13. – Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

14. – deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikums. Tāpat kā iepriekš. Ņemot vērā to, ka pirmais deputāta Buzajeva priekšlikums nav atbalstīts, arī šis priekšlikums vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Jā, taisnība! Tas vairs nav balsojams.

A.Barča.

15. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

Un tas tad arī bija pēdējais priekšlikums. Komisijas balsojums bija vienprātīgs. Ir aicinājums Saeimai atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 2, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Staņislavs Šķesters.

 

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija likumprojekta “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” trešajam lasījumam ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1. – deputāta Šadurska priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

2. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

 

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Runas sākumā es gribētu pievienoties Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kunga teiktajam, ka Latvijas valsts pārvaldes aparāts ir pats dārgākais ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā Eiropā. Pašlaik valsts tiešās pārvaldes 116 iestādēs strādā apmēram 16 000 ierēdņu – tātad divreiz vairāk nekā 2000.gadā. Tikai Veselības ministrijā vien uz 7404 ārstiem ir 1705 ierēdņi. Sanāk tā, ka četri ārstē, bet viens vada.

Tas viss noticis tādēļ, ka valstī liels skaits absolūti nevajadzīgu amatu ir izveidoti ar vienu vienīgu mērķi – iekārtot darbā cilvēkus, kuri pieder pie titulnācijas. Tieši tāda ir patiesā un vienīgā ierobežojuma jēga, lai par ierēdņiem varētu strādāt tikai Latvijas pilsoņi. Šo ierobežojumu PCTVL frakcija tad arī piedāvā svītrot no likuma.

To personu loka paplašināšana, kuras var pretendēt uz ierēdņa amatu, nepavisam nesekmē ierēdņu skaita pieaugumu, jo konkurences pastāvēšana tikai palīdzēs nokomplektēt ierēdņu aparātu ar tādu personālu, kas patiešām prot labi un efektīvi strādāt.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.

 

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es aicinu izanalizēt to domu, kas ir pateikta šajā 2.priekšlikumā. Ārkārtīgi interesants cilvēks ir šis pretendents! Tātad viņš var pretendēt, arī nebūdams pilsonis, bet viņš pārvalda latviešu valodu, viņam ir augstākā izglītība un tā tālāk. Sakiet man, lūdzu, kas tas ir par cilvēku, kurš dzīvo Latvijā, pārvalda latviešu valodu, ir izglītots un tā tālāk, grib būt ierēdnis, bet negrib būt Latvijas Republikas pilsonis?

Tas izskatās pēc ārvalstu aģenta, nevis pēc kaut kā cita. Tas jau izskatās pēc slēpta izlūka. Kāpēc tad viņš negrib kļūt par Latvijas Republikas pilsoni, ja viņam ir visas iespējas par tādu kļūt? Kāds tam visam ir arguments?

Tas ir pilnīgi garām! Nekādu slepeno izlūku iesūtīšana ierēdņu rindās nav pieņemama.

Ja reiz jūs tos nepilsoņus tik ļoti tā mīlat, tad piedāvājiet viņiem vismaz kaut ko loģisku un saprotamu, bet nepiedāvājiet, lūdzu, absurdu! Paskaidrojiet, kāpēc šāds cilvēks negrib kļūt par Latvijas Republikas pilsoni, bet grib kļūt par ierēdni! Kur te ir loģika?

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

 

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Es gribētu ļoti īsi atbildēt cienījamam Dobeļa kungam, pievēršot jūsu uzmanību šādam piemēram. Ir viens tāds Latvijas nepilsonis – Jurijs Petropavlovskis, kas ir piedzimis Rīgā 1955.gadā un visu savu mūžu dzīvojis Rīgā. Viņš latviešu valodas plūsmā ir pabeidzis Latvijas Mākslas akadēmiju, jo padomju laikā šajā akadēmijā krievu plūsmas vispār nebija. Un viņš bija mūsu kandidāts iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās. Viņš, protams, mierīgi nokārtoja visus naturalizācijas eksāmenus, jo lieliski prot runāt latviski. Bet diemžēl Ministru kabinets pēdējā brīdī izsvītroja viņu no pretendentu saraksta.

Taču tas ir tikai viens šāds piemērs. Savukārt es uzskatu, ka Jurijs Petropavlovskis pēc sava intelekta, zināšanām, arī latviešu valodas prasmes, mierīgi varētu strādāt valsts pārvaldē jebkurā amatā, bet diemžēl viņam tas ar likumu ir liegts.

Mūsu deputāte Tatjana Ždanoka Eiropas Parlamentā ir izplatījusi grāmatu angļu valodā – “Pēdējie aukstā kara gūstekņi”. Šajā grāmatā ir 31 Latvijas nepilsoņa biogrāfija, un starp viņiem ir pat latvieši. Un tie ir Austrumu latvieši. Viņiem bija pārtraukta tā saucamā ķēdīte – viņu vecvecāki bijuši Latvijas pilsoņi, bet vecāki dažādu apstākļu dēļ pirmās Latvijas Republikas laikā dzīvojuši Krievijā. Viņi tiek pazemoti ar to, ka viņiem piespiedu kārtā ir jānokārto kaut kādi muļķīgi eksāmeni šeit – savā dzimtenē. Un arī citu mazākumtautību pārstāvji ar līdzīgu likteni ir iekļauti šajā grāmatā.

Savukārt, pēc mana uzskata, ir pilnīgi pietiekami, ja cilvēks šeit ir piedzimis un godīgi dzīvo visu savu mūžu.

Gribētu pievērst jūsu uzmanību tādam faktam, ka padomju laikā starp ierēdņiem mazākumtautību un arī krievu daļa bija mazāka nekā krievu un pārējo mazākumtautību pārstāvju daļa iedzīvotāju vidū. Un šāda nevienlīdzība saglabājas arī otrajā Latvijas Republikā.

Tas ir arī pamats, lai atceltu šo ierobežojumu, un aicinu balsot par PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Vai deputāts Šķesters vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

S.Šķesters.

Jā, cienījamie kolēģi! Tomēr tas ir valsts civildienests. Un šeit, es domāju, jautājums nav par to, ka tiem ir obligāti jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem. Es nepiekrītu tam apgalvojumam, ka valsts civildienestā strādājot tikai latvieši. Ja es būtu zinājis, ka būs šādas debates, noteikti būtu atradis šos datus – to, cik procentu tur strādā citu tautību cilvēku. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC frakcija): “Daudz!”) Viņu tur ir daudz – ļoti daudz! Tā ka te nevajag teikt, ka valsts civildienestā strādājot tikai latvieši! Tiem cilvēkiem, kuri ir gatavi tur strādāt un ieņemt šos amatus, būt ierēdņi, ir visas iespējas iegūt Latvijas pilsonību un normāli strādāt valsts civildienestā. (No zāles: “Pilnīgi pareizi!”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 58, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters.

3. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 44, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters.

4. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 58, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters.

5. – deputāta Šadurska priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 59, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters.

6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 1, atturas – 11. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

 

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2837. Izskatīsim trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”.

Komisija uz trešo lasījumu saņēma deviņus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

2. – Ministru prezidenta Ivara Godmaņa priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī priekšlikums, ko finanšu ministra vietā iesniedzis iekšlietu ministrs Segliņa kungs, ir atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas priekšlikumā – 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātais 4.priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.

 

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi!

Šobrīd mūsu valstī, kā redzam, notiek tāds ļoti skaļš un visiem redzams seriāls ar nosaukumu “Budžeta sastādīšana”. Un viens no šā seriāla galvenajiem sižetiem ir lielas taupības ieviešana. Tas ir ļoti saprotami, un to skaidri parāda tas, cik daudz ir dažādu neefektīvu izdevumu valsts pārvaldē un cik daudz naudas bieži vien mēs nevaram ieņemt, papildus iekasēt valsts kasē dažādu iemeslu dēļ.

Kolēģi! Šis ir priekšlikums, kas it kā izskatās diezgan nevainīgs, un tehniski tas tiešā veidā saistīts ar valsts spēju ilgtermiņā pārvaldīt savus īpašumus, lietderīgi un efektīvi tos uzturēt, kā arī iekasēt iespējami daudz līdzekļu gadījumā, ja valsts uzskata, ka šie īpašumi valstij ilgtermiņā nav nepieciešami, un līdz ar to iegūst iespējami lielāku labumu.

Tātad, kolēģi, par ko ir runa šajā priekšlikumā? Mēs labi zinām, ka valstī ilgstoši – ja nemaldos, trīs četru gadu laikā – ir notikušas debates par to, kādā veidā Latvijā veidojas tā cena, par kādu valsts savu īpašumu vai nu nodod privatizācijai, vai atsavina, un atceramies, ka šīs debates ir beigušās ar Privatizācijas pabeigšanas likumu, kurā kā zemākā cena ir noteikta kadastrālā vērtība, kā tas lielākoties Eiropā arī ir. Atceramies – Latvijas valstī ir bijušas dažādas ekonomiskās situācijas. Sākotnēji ļoti ilgu laiku kadastrālā vērtība bija ļoti, ļoti zema. Daži eksperti teica, ka apzināti zema tā bija tieši tā iemesla dēļ, lai privatizācija varētu notikt par iespējami zemāko cenu.

Pēc garām debatēm Valsts zemes dienests izveidoja sistēmu, kādā gan tā cena, kas bija atbilstoša kadastram, gan arī tā, kas pastāvēja privatizācijas procesā, bija jau līdzvērtīgāka tirgus cenai. Uzsveru: tā bija noteikti zem tirgus cenas, bet tā jau pietuvinājās tirgus cenai. Līdz ar to kadastrs un tirgus jau pēdējos gados bija diezgan sasaitīti jēdzieni.

Šobrīd – ļoti interesanti! – uz likumprojekta trešo lasījumu iesniegtais Ministru prezidenta, lielā taupības apoloģēta Ivara Godmaņa, priekšlikums ir tāds, ka šajos grūtajos laikos, kad nekustamā īpašuma tirgus stagnē, mums vajag noņemt šo apakšējo robežu, šo kadastrālo vērtību. Un kādi ir argumenti? It kā saprotami. Tātad šobrīd tirgus stagnē, savukārt pēc lielā nekustamo īpašumu “buma” cenas ir sakāpušas ļoti, ļoti augstu, arī kadastrālā vērtība ir ļoti augsta. Līdz ar to kādi atsevišķi cilvēki vairs nespēj, tā teikt, savienot zemes īpašumu ar viņu īpašumā atrodošos ēku – namīpašumu.

Kolēģi! Kā tas īstenībā te izskatās un kā te varētu būt? Mēs ļoti labi zinām, ka šis priekšlikums pēc būtības… cik mums zināms, šā priekšlikuma ierosinātāji ir bijuši Rīgas domes pārstāvji. Un mēs zinām ļoti labi, ka Rīgas domei ir atsevišķi lieli zemesgabali, kuriem arī tā tirgus vērtība visu laiku ir bijusi ļoti augsta un kuri bijuši ļoti iekāroti. Šobrīd situācija ir tāda, ka atbilstoši mūsu pieņemtajam Privatizācijas pabeigšanas likumam šīs zemes privatizācijas cena nevarētu būt zemāka par kadastrālo vērtību. Savukārt ņemot vērā tās formulas, pēc kā šī cena ir aprēķināta, šī cena tiešām ir samērā augsta. Tomēr, tā kā tirgus apjoms ir šobrīd tiešām būtiski krities, atsevišķi darboņi, atsevišķas firmas ir izdomājušas nevis pielāgoties Saeimas pieņemtajiem likumiem, bet mēģināt sev “izsist” izdevīgākus noteikumus, šādā veidā Saeimā lobējot likuma grozījumus, kas mums šeit ir likti priekšā. Kas ir šie uzņēmēji? Es varu nosaukt diezgan precīzi. Jau šobrīd no privatizācijas procesa, cerot uz mūsu lēmumu, ir atteikušies Triangula bastiona īpašnieki; jau šobrīd ir publiski pateikuši, ka atteiksies no privatizācijas par to cenu, kas tiek noteikta likumiskā kārtībā, četri zemes īpašnieki Krasta ielā. Tātad mēs ar šo izdarīsim vienu lietu – mēs dosim pieciem vai astoņiem uzņēmējiem iespēju nopirkt zemes gabalu zem savām ēkām par krietni zemākām cenām, nekā tās bija aprēķinātas pēc likuma. Savukārt tie 250 vai varbūt 550 īpašnieki, kuri ticēja Saeimai, kuri uzticējās tam, ka likumi ir nopietni, vērā ņemami, un kuri tiešām maksāja šo cenu, kas bija aprēķināta Valsts zemes dienestā, – tie, kā saka latvieši, paliks “jaņos”.

Un ko parasti šādos gadījumos dara gudrākie no šādiem “jaņos” palicējiem? Viņi vienkārši iet uz Satversmes tiesu un mēģina aizstāvēt savas tiesības…

Sēdes vadītājs.

Kampara kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

A.Kampars.

Jā. Un tur viņi saka, ka šis ir tiesiskās paļāvības principa pārkāpums.

Tātad, kolēģi, šī ir ļoti nopietna lieta! Es aicinu tomēr noraidīt šo priekšlikumu un par šo tēmu debatēt ilgāk. Es uzskatu un esmu pārliecināts, ka mēs nevaram ar likuma grozījumiem mainīt atsevišķu zemesgabalu cenas Rīgā un nevaram ar likuma grozījumiem būtiski iedragāt šo sistēmu.

Kolēģi, balsosim “pret”!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.

 

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Prezidij! Godātie kolēģi!

Man vispirms ir jautājums Spurdziņa kungam un arī visai komisijai. Šajā priekšlikumā ir teikts, ka atsavināšanai paredzētā zemesgabala nosacītā cena var būt mazāka par zemes kadastrālo vērtību, ja tiek atsavināts zemes starpgabals. Likuma 1.pantā, kur ir dots terminu skaidrojums, mēs varam izlasīt, kas tad ir zemes starpgabals. Zemes starpgabals saskaņā ar 1.panta 11.apakšpunktu ir “valstij vai pašvaldībai piederošs zemesgabals, kura platība:

a) pilsētā ir mazāka par pašvaldības apstiprinātajos apbūves noteikumos paredzēto minimālo apbūves gabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu apbūvei, vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai,

b) lauku apvidos ir mazāka par pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto minimālo zemesgabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam, vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam)”.

Un man ir jautājums Spurdziņa kungam un komisijai, kas par šādu priekšlikumu balsoja “par”: sakiet, lūdzu, cik liela ir šī mazākā cena, par kādu var pārdot? Jo, piemēram, Rīgā šis starpgabals saskaņā ar saistošajiem noteikumiem var būt 599,9 kvadrātmetri. Iedomājieties, kāda vērtība! Šeit jau Kampara kungs minēja, kurās vietās jau ir potenciālie pircēji par šādu cenu.

Ņemsim piemēra labad Jūrmalu, ņemsim Ogri. Tur ir 1199,9 kvadrātmetri.

Vai tiešām valstij šodien ir tik daudz naudas un tik daudz līdzekļu, ka mēs varam atļauties šādu greznību?

Es aicinu balsot “pret”, bet vispirms es tiešām gaidu atbildi, kompetentu atbildi uz jautājumu, kāda varētu būt šīs cenas apakšējā robeža, jo šīs cenas apakšējā robeža nav noteikta. Ir noteikts tikai tas, ka cena var būt mazāka par zemes kadastrālo vērtību. Nav noteikts pat tas, ka šī cena varētu būt saprātīga. Tā var būt arī pilnīgi nesaprātīga, atbilstoša sponsoru vēlmēm.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

O.Spurdziņš.

Es vispirms teikšu dažus vārdus, atbildot uz Čepānes kundzes jautājumu.

Cenu nosaka īpašnieks. Tas taču ir nepārprotami skaidrs! Jebkurš īpašnieks! Šajā gadījumā ir runa ne tikai par valsti vai pašvaldību, bet arī vispār par īpašniekiem.

Vēlos runāt arī par šīm debatēm kopumā.

Protams, mans kolēģis Kampara kungs šo jautājumu izvirzīja vairākas reizes. Šonedēļ mēs komisijā pat īpaši atgriezāmies pie tā, uzaicinājām visus iespējamos ekspertus – gan no pašvaldībām (īpaši – Rīgas, kur tika saskatītas šīs problēmas), gan arī no Valsts nekustamā īpašuma aģentūras, un tā tālāk. Pēc ilgām un plašām debatēm mēs secinājām, ka principā tas ir politisks lēmums un blēdību tur saskatīt, protams, vienmēr visos jautājumos varēs. Taču, ja runājam par budžeta piepildīšanu, tad jāteic, ka budžetu mēs varam piepildīt tikai vienā gadījumā – ja tautsaimniecība attīstās.

Protams, var runāt par to, ka šajā, tā teikt, ekonomikas lejupslīdes situācijā var zināmu laiku gaidīt, kad atkal sāksies augšupeja un atkal šī vērtība celsies, un realizēt šos zemesgabalus tikai tad… Bet īpašniekiem ir izvēle! Un, ja tautsaimniecība prasa, ka šie zemesgabali jāapsaimnieko, tad mēs jau nerakstām, ka obligāti tas jādara. Mēs rakstām, ka to var darīt īpašnieks. Un ļoti daudzos gadījumos redzējām – gan vasarā tiekoties ar cilvēkiem, īpaši Latgales pusē, gan arī runājot ar pašvaldībām –, ka šajā ziņā ir problēmas. Un tādēļ, lai šie īpašnieki šos zemesgabalus apsaimniekotu, tika izdarīti šie pieļāvumi trijos konkrētos gadījumos. No valdības puses piedāvātie gadījumi bija vairāki, to Kampara kungs nenoliegs. Mēs izšķīrāmies par atbalstu šiem trim gadījumiem, kuros, komisijasprāt, varēja arī izdarīt šādu pieļāvumu, ka nosacītā cena var būt arī zemāka par kadastrālo vērtību.

Protams, ir jautājums par to, vai kadastrālo vērtību nemainīs sakarā ar to, ka tirgus vērtība ir samazinājusies. Var tas tā būt. Komisijā tika spriests arī par to, ka šis kadastrālās vērtības samazinājums… katrā ziņā ir daudz smagnējāka šī procedūra, un tas prasīs vēl vismaz gadu vai divus. Pašvaldības un valsts nekustamā īpašuma aģentūra uzsver, ka šis process jau ir apstājies – jau vismaz gadu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā aicinu atbalstīt 4.priekšlikumu arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 20, atturas – 6. Priekšlikums atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Finanšu ministra vietā iekšlietu ministra Segliņa kunga iesniegts ir 5.priekšlikums. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Ministru prezidenta Ivara Godmaņa kunga iesniegtais 6.priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts tika Juridiskā biroja iesniegtais 7.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Atbalstu guva arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtais 8.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Un komisija atbalstīja arī Juridiskā biroja iesniegto 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Lūdzu apstiprināt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 18, atturas – 5. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Militārā dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

 

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Likumprojekts “Grozījums Militārā dienesta likumā” ir sagatavots pirmajam lasījumam.

Ir paredzēts izdarīt šā likuma 17.¹ panta otrajā daļā grozījumu, kas noteiks, ka turpmāk speciālu militārās apmācības kursu varēs apgūt tie Latvijas pilsoņi, kas iegūst izglītību akreditētā augstskolā un būs iestājušies Zemessardzē.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā sēdē konceptuāli atbalstīja šo likuma grozījumu, un komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Militārā dienesta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumus otrajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 1.oktobrim.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

 

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Robežsardzes likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti. Komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Robežsardzes likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1.oktobris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

 

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Skatīsim dokumentu Nr.2844.

Juridiskā komisija otrajam lasījumam nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Līdz ar to mēs aicinām apstiprināt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Rasnačs.

Iesakām šā gada 25.septembri.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

 

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs ir 2848. Likumprojekts “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” piedāvā turpmāk atteikties no licencēšanas gadījumos, kad komersants nodarbojas ar transportlīdzekļu vadītāju apmācību, kā arī piedāvā pilnveidot esošo apmācības kārtību gan teorētiskā, gan praktiskā ziņā.

Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un atbalstījusi to pirmajā lasījumā.

Lūdzu arī kolēģus atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 2, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Aizbalts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 24.septembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

 

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs ir 2849 – “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””.

Grozījumi tiek veikti likuma 6.pantā. Tie ir izstrādāti, pamatojoties uz divām Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīvām, kas paredz ceļu lietotāju maksājumus par ceļu izmantošanu.

Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un vienbalsīgi atbalstījusi pirmajā lasījumā. Tāpēc es lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Aizbalts.

Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu! Priekšlikumus komisija gaidīs līdz šā gada 24.septembrim.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

 

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Darba dokumenta numurs mums šobrīd ir 2630. Kā jau priekšsēdētājs teica, tas ir likumprojekts “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā”. Tas paredz mainīt pārejas noteikumus, nosakot, ka ar nākamo gadu mēs nepalielinām atskaitījumus fondētajām pensijām par 1 procentu – tātad mēs nepārejam uz 9 procentu likmi, lai 2010.gadā pārietu jau uz 10 procentiem. Tāda ir valdības un Sociālo un darba lietu komisijas vienošanās, lai izbrīvētu no 35 līdz 42 miljoniem līdzekļu.

Diemžēl komisijā mēs arī zinām divus skaitļus, ko paģēr eksperti, attiecībā uz tām piemaksām, ko parlaments jau ir piešķīris pensionāriem un invalīdiem, it sevišķi tiem pensionāriem, kuri aizgājuši pensijā līdz 1996.gada 1.janvārim. Un te ir runa par jau minētajiem 70 santīmiem. Tātad mēs likumu jau esam pieņēmuši, un ar šo likumprojektu tiek rasta nauda.

Atbildīgā komisija atbalstīja Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto likumprojektu un lūdz parlamentu to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamības piešķiršanu. Jautājums: vai deputāts Štokenbergs grib runāt debatēs par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam? “Par” vai “pret”? Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Vai deputāts Štokenbergs vēlas runāt debatēs par likumprojektu pirmajā lasījumā? (No zāles: “Par pirmo lasījumu!”) Par pirmo lasījumu.

Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Vispirms balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 6, atturas – 10. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Un tagad sāksim debates. Debatēs vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.

 

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Atcerieties, kāds pavisam nesen – tad, kad mēs runājām par pensiju likuma grozījumiem, – bija valdošais noskaņojums sabiedrībā! Tas bija tāds, ka pensiju likumā noteikti nevajag sagraut tās labās lietas, kas tur ir iestrādātas attiecībā uz otro un trešo pensiju līmeni. Taču šodien mēs dzirdam, ka atkāpšanās no šīm labajām lietām ir vajadzīga tādēļ, lai izmaksātu pirmā līmeņa pensijas. Bet tā nav taisnība! Ja mēs paskatāmies nākamā gada budžeta projektu, kas šobrīd ir iesniegts apspriešanai ministrijās, tad redzam, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas nākamajā gadā pieaugs. Prognoze ir tāda, ka tās pieaugs par 16 procentiem jeb par kopējo summu – 233 miljoniem latu.

Šodien te ir runa par 42 miljoniem latu, ko nupat pieminēja godātais komisijas priekšsēdētājs. Tas secinājums ir ārkārtīgi vienkāršs: ja sociālās apdrošināšanas iemaksas pieaug par 233 miljoniem latu, tad ir pilnīgi skaidrs, ka naudas pietiek, gan lai saglabātu kāpumu otrā līmeņa pensiju iemaksām, gan arī lai samaksātu pirmā līmeņa pensijas. Šā priekšlikuma, kuru ir izvirzījusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, būtība ir vienīgi aizlāpīt “caurumu” valsts pamatbudžetā – tieši tāpat, kā tas ir darīts visos trijos iepriekšējos gados, proti, lai no sociālās apdrošināšanas iemaksām finansētu izšķērdīgo valsts pārvaldi.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātei Aijai Barčai.

 

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Uzmanīgi noklausoties kolēģa Aigara Štokenberga kunga teikto, es tomēr vēlos piebilst un šoreiz pavēstīt jums, ka jautājums par Valsts fondēto pensiju likumu jau vairākkārt ir skatīts Sociālo un darba lietu komisijā, uzaicinot uz sēdēm gan Finanšu ministrijas, gan Finanšu uzraudzības komisijas, tā saucamās FUK, kā arī banku pārstāvjus un tā tālāk.

Cienījamie kolēģi! Ko mēs esam konstatējuši? Mēs konstatējām, ka ieguldījumu sabiedrības procentuāli ļoti lielu daļu no otrā pensiju līmeņa iemaksām tērē administrēšanas izmaksām, un, mūsuprāt, arī šis jautājums būtu jāpārskata. Tāpēc komisija turpinās strādāt un lūkot, kādas normas vajadzētu ierakstīt likumdošanā, lai tomēr liktu ieguldījumu sabiedrībām šajā jautājumā kļūt nedaudz taupīgākām un lai liela daļa no otrā pensiju līmeņa iemaksu naudas neaizietu tikai administrēšanai, bet lai šī nauda pēc iespējas vairāk pelnītu.

Diemžēl, kolēģi, vairākkārt skatot šo jautājumu, kā jūs jau zināt, arī publiskajā telpā, katrs, kurš ir iesaistījies otrajā pensiju līmenī, no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pēc tam saņem šo vēstījumu, bet diemžēl tur nevieni rādītāji nav diezko iepriecinoši.

Mēs arī Sociālo un darba lietu komisijā ļoti labi saprotam, ka, ieguldot līdzekļus ilgtermiņā, būtu iespējams daudz vairāk nopelnīt. Mēs esam arī painteresējušies un izzinājuši, kādos projektos šī nauda tiek ieguldīta, bet diemžēl tad, kad cilvēki saņem šo vēstījumu, kurā stāv rakstīts, ka nopelnīts ir ļoti maz vai pat nemaz, vai arī peļņa ir mīnusā, es domāju, ka tie jaunie cilvēki, kuri iemaksā naudu otrajā pensiju līmenī, nepavisam nav priecīgi.

Vēl vēlos vēstīt, ka gan mūsu komisija, gan Labklājības ministrija un, es ceru, arī Štokenberga kungs un viņa veidotais jaunais politiskais spēks aicinās jaunus, strādājošus cilvēkus piedalīties arī trešajā pensiju līmenī.

Tomēr Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es katrā ziņā atkārtoti aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, bet, ja tas nepieciešams, iesniegt vēl kādus priekšlikumus otrajam lasījumam.

Es domāju, ka šis 1 procents nākamajā gadā, kas, pēc mums sniegtajiem aprēķiniem, būs 42 miljoni, tik tiešām šajos apstākļos ļoti noderēs pirmajam pensiju līmenim.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam, taču gribu informēt jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Vai komisijas vārdā deputāts Leiškalns vēlas kaut ko piebilst?

K.Leiškalns.

Jā. Dāmas un kungi! Es vēlos piebilst, jo komisijā, virzot šo likumprojektu pirmajam lasījumam, debates bija ārkārtīgi līdzīgas tām, kā šodien runāja Štokenberga kungs. Un viņa teiktajā ir lietas, kurām var arī piekrist. Daudzi cilvēki, kas iesaistījās otrajā un trešajā pensiju līmenī, pieņēma esošo likumu saskaņā ar tiesiskās paļāvības principu.

Protams, var piekrist arī Barčas kundzes argumentiem un var piekrist tam, ka šis procents pašreizējā situācijā pasaules finanšu tirgū drīzāk tiks saglābts, nevis zaudēts. Manuprāt, 2010.gadā, pārejot uz 2 procentu pieskaitījumu un līdz ar to sasniedzot paredzētos 10 procentus, mēs šo problēmu būsim novērsuši.

Šī nav nauda, kas paredzēta pamatbudžeta “lāpīšanai”! Šī konkrētā nauda, kas tika piešķirta un kam kompromisa rezultātā valdība piekrita, ir paredzēta tieši šo piemaksu realizācijai.

Tā ka es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 2, atturas – 19. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī datumu, kad mēs šo likumprojektu otrajā lasījumā varēsim skatīt Saeimas sēdē.

K.Leiškalns.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 22.septembris, bet sēdē izskatīt lūdzu šā gada 25.septembrī.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Pirms sākam skatīt nākamo darba kārtības punktu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Čepānes iesniegumu, ka balsojumā par likumprojektu Nr.2843 viņa ir kļūdījusies un ka viņas balsojums ir “par”.

Analoģisks iesniegums ir saņemts arī no deputāta Ingmāra Līdakas, kurš balsojumā par darba kārtības 8.punktu – likumprojektu “Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” ar dokumenta numuru 2843 – arī ir kļūdījies. Viņa balsojums ir “par”.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Dzīvnieku barības aprites likums”, otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

 

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Esiet sveicināti, cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts Dzīvnieku barības aprites likums otrajā lasījumā.

Atbildīgā komisija – Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija – ir saņēmusi 17 priekšlikumus.

Tātad 1.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Te ir precizēta terminoloģija, kuru lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

Arī 2. – Juridiskā biroja priekšlikumā – būtībā ir precizēta terminoloģija, kuru komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

3. – zemkopības ministra Mārtiņa Rozes priekšlikumā – ir runa par kompetentās iestādes funkciju deleģējumu Pārtikas un veterinārajam dienestam un valsts aģentūrai “Lauksaimniecības datu centrs”. Komisija šo jautājumu izskatīja un iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

Arī 4.priekšlikums ir saņemts no zemkopības ministra Mārtiņa Rozes, un tajā ir runa par izņēmumiem obligātā iepakojuma lietojumā. Komisija to izskatīja un iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

5. – zemkopības ministra Mārtiņa Rozes priekšlikums – būtībā iesaka redakcionālu precizējumu 6.pantā. Aicinām atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

6.priekšlikums saņemts no Mārtiņa Rozes. Ministrs iesaka papildināt tās barības uzskaitījumu, kuru var realizēt arī neiepakotu. Un pret šo priekšlikumu komisijai iebildumu nebija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

Arī 7. – Mārtiņa Rozes priekšlikums – ir redakcionāls, un komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

8. – ministra Rozes priekšlikums. Tajā ministrs lūdz svītrot 9.pantu, un komisija viņu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

9. un 10. – zemkopības ministra Mārtiņa Rozes priekšlikumi. Priekšlikumi konkretizē veterinārārsta pilnvaras. Komisijai pret šiem priekšlikumiem iebildumu nav.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

Arī 11.priekšlikums saņemts no zemkopības ministra. Te tiek deleģēta Ministru kabineta izstrādāta kārtība, kādā veidā apstiprina references laboratorijas statusu un ātrās reaģēšanas sistēmu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

12. – atbildīgās komisijas sagatavotais priekšlikums – nosaka pilnvarojumu, kas var apturēt uzņēmuma darbību. Un to, loģiski, komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

13. – Juridiskā biroja priekšlikums – būtībā ir redakcionālas dabas. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

Tāpat arī 14.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

15.priekšlikumā tiek precizēta persona, kura nodrošina uzņēmuma darbības apturēšanu. To ir iesniedzis Juridiskais birojs. Šis priekšlikums, komisijasprāt, ir daļēji atbalstāms un būtu iekļaujams 16.priekšlikumā, kuru ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

Un pēdējais ir 17.priekšlikums, kas saņemts no Juridiskā biroja. Pēc būtības tas ir redakcionāls precizējums, kuru lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

Kā arī, protams, lūdzam atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Dzīvnieku barības aprites likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka.

Termiņš – 24.septembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

 

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2732.

Godājamie kolēģi! Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” ir standarta līgums, kādi Latvijai ir noslēgti ar ļoti daudzām valstīm. Dokuments ir izskatīts Ārlietu komisijā un vienbalsīgi atbalstīts.

Aicinu jūs balsot “par”!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš.

Šā gada 25.septembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Par Protokolu par Horvātijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

 

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Augsti godātais Prezidij! Pirms vairākiem gadiem Horvātija izteica vēlēšanos pievienoties Ziemeļatlantijas līguma organizācijai. Šogad Bukarestes samitā tika pieņemts lēmums, ka Horvātija atbilst visiem nepieciešamajiem kritērijiem un nosacījumiem, lai kļūtu par pilntiesīgu šīs organizācijas biedri.

Pamatojoties uz to, Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu un šā gada 9.jūlijā Briselē mūsu vēstnieks Ziemeļatlantijas līguma organizācijā ir parakstījis Protokolu par Horvātijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam. Protokols mums ir jāratificē.

Ārlietu komisijas vārdā, kura vienbalsīgi atbalstīja šo dokumentu, aicinu piešķirt šim jautājumam steidzamību un nobalsot.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Protokolu par Horvātijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 7, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi, aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

 

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu ļoti īsi pamatot, kāpēc balsošu pret šo likumprojektu.

Pirmkārt, esmu vispār pret NATO paplašināšanu, jo laikā, kad neeksistē nedz Padomju Savienība, nedz Varšavas līgums, NATO eksistēšanai nav nekādas īpašas jēgas.

Tas ir pirmais iemesls.

Un otrais iemesls. Horvātijas karaspēks pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā tika vērsts pret miermīlīgo serbu autonomiju Horvātijas teritorijā. Tas ir ļoti bīstams precedents, un sakarā ar to es negribu Horvātijas karaspēku redzēt NATO.

Aicinu neatbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.

 

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Neatbalstīt citu valstu uzņemšanu NATO var tikai tādi cilvēki, kuri nemīl Latviju un nevēlas lielākas drošības garantijas mūsu valstij.

Es domāju, ka mums būtu jāpriecājas, ka paplašinās NATO, kas, kā var teikt, ir drošības garants visā pasaulē. Tas nozīmē, ka arvien vairāk un vairāk ir valstu, kas redz šajā organizācijā drošības garantu. Un arī mēs paši iestājāmies NATO tieši tāpēc, lai Latvijas valsts iegūtu lielāku drošību. Un līdz ar to mums nav nekādu tiesību, pilnīgi nekādu, kaut kādā veidā protestēt pret līdzīgu valstu iestāšanos NATO. Horvātija ir cīnījusies par savu neatkarību ne jau tikai pēdējos gados. Izlasiet, lūdzu, vēstures grāmatas un uzziniet, kas horvāti ir par tautu!

Lūk! Līdz ar to katrā ziņā jāteic pilnīgi kategorisks “nē” jebkuriem šādiem protestiem un tomēr vajag uzmanīgāk ieskatīties tajos cilvēkos, kas neatbalsta NATO paplašināšanos.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai deputāts Bērziņš vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Aicinu balsot par šo dokumentu. (No zāles: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Protokolu par Horvātijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Ārlietu komisijas vārdā lūdzu jūs nobalsot arī par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Mēs esam tā nolēmuši Ārlietu komisijā, jo tā loģika ir šāda: mēs šo protokolu varam vai nu atbalstīt, vai noraidīt, bet nevaram tajā iestrādāt nekādus grozījumus, papildinājumus vai labojumus.

Sēdes vadītājs.

Vai kādam no deputātiem ir iebildumi pret to, ka šodien tiktu balsots arī par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā? (No zāles: “Atbalstām!”) Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Protokolu par Horvātijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 7, atturas – 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Par Protokolu par Albānijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

 

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Arī Albānijas Republika Bukarestes samitā saņēma uzaicinājumu pievienoties Ziemeļatlantijas līguma organizācijai.

Godājamie kolēģi! Pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, šā gada 9.jūlijā Latvijas Republikas vēstnieks Ziemeļatlantijas līguma organizācijā ir Briselē parakstījis pievienošanās protokolu, ar kuru Latvija atzīst Albānijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam.

Kolēģi! Ārlietu komisija lūdz nobalsot jūs arī par šā likumprojekta steidzamību un izskatīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Protokolu par Albānijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Paldies par atbalstu. Ārlietu komisijas vārdā aicinu jūs nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Protokolu par Albānijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 12, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Paldies par atbalstu.

Ārlietu komisijas vārdā lūdzu jūs uzreiz nobalsot arī par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā, jo tā loģika šim dokumentam ir tāda pati, kā es jau skaidroju, kad balsojām par iepriekšējo dokumentu. Mēs šo dokumentu varam vai nu atbalstīt, vai neatbalstīt, taču nekādus grozījumus, papildinājumus vai priekšlikumus tajā iekļaut nevaram. Aicinu balsot “par”. (No zāles: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti neiebilst pret šādu priekšlikumu – uzreiz nobalsot arī par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā? Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Protokolu par Albānijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 12, atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Līdz ar to visi šodienas sēdes darba kārtībā iekļautie punkti ir izskatīti.

Es informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis trīs deputātu jautājumus.

Ir saņemts deputātu Kampara, Zaķa, Mūrnieces, Āboltiņas un Kariņa jautājums iekšlietu ministram Marekam Segliņam – “Par priekšlikumiem likumprojektam “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā””. Jautājums tiek nodots iekšlietu ministram Marekam Segliņam.

Ir saņemts deputātu Kampara, Zaķa, Mūrnieces, Āboltiņas un Kariņa jautājums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim – “Par priekšlikumiem likumprojektam “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā””. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

Ir saņemts deputātu Plinera, Buhvalova, Mitrofanova, Buzajeva un Sokolovska jautājums tieslietu ministram Gaidim Bērziņam – “Par 2008.gada 29.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.612 pamatotību”. Jautājums tiek nodots tieslietu ministram Gaidim Bērziņam.

Informēju, ka šodien bija paredzēta atbilde uz jautājumu, kas bija uzdots zemkopības ministram Mārtiņam Rozem un ko bija uzdevuši deputāti Zaķis, Bendrāte, Mūrniece, Āboltiņa un Ziedone-Kantāne, – “Par Meža attīstības fonda līdzekļu izlietojumu”. Taču, tā kā ir saņemta informācija, ka zemkopības ministrs Mārtiņš Roze attaisnotu iemeslu dēļ šodien nevar ierasties uz jautājumu un atbilžu sēdi, šis jautājums tiek pārcelts uz nākamo ceturtdienu.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

 

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pulksten 11.00. Lūgums visiem komisijas locekļiem ierasties.

Un Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 12.00.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

 

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas! Sēde notiks pulksten 11.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

 

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļus lūdzu uz sēdi pulksten 10.55. Tātad aicinu piecu minūšu laikā sapulcēties komisijas zālē.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas.

 

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi, Ārlietu komisijas locekļi! Lūdzu, neaizmirsīsim, ka šodien pulksten 15.00 ir Ārlietu komisijas sēde Tautsaimniecības komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jānim Šmitam.

 

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks pulksten 11.05 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

 

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

 

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins (No zāles: “Ir!”), Māris Ārbergs (No zāles: “Ir!”), Andris Bērziņš (LPP/LC frakcija), Jānis Eglītis, Nikolajs Kabanovs, Jānis Šmits, Jānis Klaužs, Kārlis Šadurskis un Artis Pabriks.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saeimas 2008.gada 18.septembra sēdi pasludinu par slēgtu.