Par 2009.gada budžeta projektu

 

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai

Ministru prezidents sadarbībā ar Finanšu ministriju un citām atbildīgajām nozaru ministrijām ir iepazinies un izvērtējis Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības sagatavotos priekšlikumus 2009.gada valsts budžeta projektam un sniedz komentārus par tiem.

 

I. Priekšlikumu grupa

1.priekšlikums

Kompensēt visiem darbiniekiem inflācijas radītos zaudējumus, inflācijas koeficientu nosakot atbilstoši reālajai inflācijai (prasību iesniegšanas brīdī inflācijas vidējais rādītājs valstī bija 17%.

Komentārs

Lai kompensētu 17% apmērā inflācijas radītos zaudējumus, salīdzinot ar 4.septembra Ministru kabineta sēdē nolemto, 2009.gadam papildus būs nepieciešams šāds finansējuma apjoms:

• ārstniecības personām 61,6 milj. latu;

• amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm 23,6 milj. latu;

• pedagogiem 31,4 milj. latu;

• kultūras darbiniekiem 6,5 milj. latu;

• tiesnešiem un prokuroriem 4,3 milj. latu;

• tiesu un prokuratūras darbiniekiem 3,0 milj. latu;

• valsts tiešās pārvaldes iestāžu darbiniekiem iestādēm ar vidējo algu līdz 600 latiem – 44,0 milj. latu (ja tiek paaugstināta alga par 17% visiem darbiniekiem, nepieciešami 71 milj. latu).

Kopā algu pieauguma par 17% nodrošināšanai no valsts budžeta papildus nepieciešami 174,5 milj. latu, kas pašreizējo plānoto valsts budžeta deficītu 1,85% no IKP palielinātu par aptuveni 1 procenta punktu.

 

2.priekšlikums

Atgriezties pie NTSP š.g. 30.aprīļa sēdes lēmuma minimālo darba algu nosakot 180 latu apmērā, ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamo minimumu noteikt 60% apmērā no tās, proti – 108 lati. Šādu pašu metodiku pielietot, nosakot atvieglojumu par apgādājamo personu, t.i., 70% apmērā no neapliekamā minimuma strādājošajam.

Vienlaikus atgādinām, ka joprojām nav atrisināts jautājums par neapliekamā minimuma piemērošanu strādājošo pensionāru algām, kā arī nav izpildīts solījums par sociālā pabalsta paaugstināšanu no 45 uz 60 latiem, kā arī priekšlikums par attaisnoto izdevumu jūtamu palielināšanu.

Komentārs

Ministru kabinets šā gada 23.septembra sēdē apstiprināja Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi”, nosakot minimālo darba algu 180 latu apmērā.

Saistībā ar neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošām personām paaugstināšanu 2009.gadā neapliekamo minimumu paredzēts palielināt par 10 latiem mēnesī (no 80 latiem līdz 90 latiem), bet nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām – par 7 latiem mēnesī (no 56 latiem līdz 63 latiem). Iepriekšminēto regulējumu paredzēs Finanšu ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumi, kas līdz septembra beigām tiks iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ministru kabineta noteikumos paredzētā palielinājuma rezultātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma samazinājums tiek prognozēts 36,0 milj. latu apmērā un jau šobrīd pašvaldības pieprasa šo summu kompensēt caur iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pārdali. Savukārt ja neapliekamo minimumu 2009.gadam noteiktu 108 latu apmērā un nodokļa atvieglojumu 76 latu apmērā, tad iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma samazinājums tiek prognozēts 100,8 milj. latu apmērā, kas ietekmēs pašvaldību budžetu ieņēmumus.

Savukārt par neapliekamā minimuma piemērošanu strādājošo pensionāru algām informēju, ka pašreiz likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” paredz pāreju no pensijas neapliekamā minimuma uz pensionāra neapliekamo minimumu, kas dod ieguvumu tiem pensionāriem, kuru pensija ir mazāka par neapliekamo minimumu. Tādējādi pensionāra nepaliekamo minimumu 165 latu apmērā, ja pensijas apmērs ir mazāks par šo summu, varēs arī piemērot pensionāra cita veida ienākumam.

Attiecībā uz priekšlikumu jūtami palielināt attaisnoto izdevumu apmēru informēju, ka Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka ar 2009.gadu tiks palielināts izglītības un medicīnas pakalpojumu attaisnoto izdevumu apmērs no 150 latiem līdz 300 latiem. Sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un līdz septembra beigām tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

 

3.priekšlikums

Izskatīt jautājumu par valsts birokrātiskā aparāta jūtamu samazinājumu (vismaz par 15%), vienlaikus izvērtējot katras amatpersonas, katras struktūrvienības atdevi un darba ražīgumu, kā arī pārskatot iespēju daļu valsts iestāžu funkciju nodot privātajam sektoram. LBAS vairakkārt ir uzsvērusi, ka jāizskata īpašo uzdevumu sekretariātu, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas esamības nepieciešamība, jo tieši šajos jautājumos jūtama vislielākā bezdarbība.

Komentārs

2008.gada 4.septembra Ministru kabineta sēdē tika pieņemts lēmums, kas paredz, ka ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm ir jāveic savu budžetu izdevumu samazinājums par 10,67%, paredzot, ka līdzekļu samazinājums pamatā skars ministriju administratīvos izdevumus. Tas nozīmē, ka ministrijām ir nepieciešams izvērtēt esošo funkciju realizācijas izmaksas, meklējot iespējas šīs izmaksas samazināt.

Ministriju centrālajos aparātos, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Valsts kancelejā kopā uz 16.07.08. ir 4068 amatu, 15% no amatu kopskaita veido 610 amatus. 2008.–2009.gadā ministrijas ir apņēmušās likvidēt 194 amatus jeb 4,8% no amatu kopskaita, kas veido finansējuma ietaupījumu 1,5 milj. latu 2009.gadā. Ja likvidētu 15% no amatu kopskaita, aptuvenais finansējuma ietaupījums būtu 5,9 milj. latu.

Pašreiz Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu samazināt valsts pārvaldi par 10%.

Par īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem un Bērnu un ģimenes lietu ministriju informēju, ka pašreiz koalīcijas padomē esmu ierosinājis jautājumu par divu īpašu uzdevumu ministru posteņu un to sekretariātu likvidēšanu, to funkcijas nododot citām centrālajām valsts iestādēm.

 

4.priekšlikums

Nepalielināt tiešos nodokļus un nodevas uzņēmējdarbībai (ieskaitot azartspēļu nodokļa un nodevas palielinājumu par 20–25%), līdz nav veikts vispusīgs ekonomiskās un finansiālās situācijas izvērtējums. Līdzīgi rīkoties ar obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes griestu atcelšanu. Ieviest nodokļu atvieglojumus reinvestētajai peļņai, pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļu apmērus. Paaugstināt VID un VDI kapacitāti, nodrošinot nodokļu iekasēšanu palielināšanu un nelegālās nodarbinātības apmēru samazināšanu.

Komentārs

Uzņēmumu ienākuma nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli un nekustamā īpašuma nodokli nav plānots palielināt, pie tam uzņēmumu ienākuma nodoklī plānots ieviest būtiskus atvieglojumus: koeficientu 1,5 jaunām ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām un patentiem, pašu kapitāla palielināšanas stimulu, zaudējumu pārnešanas termiņa pagarināšanu no 5 līdz 8 gadiem, kā arī pamatlīdzekļu aizstāšanas stimulu.

Attiecībā uz izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa samazinājumu informēju, ka šā gada 4.septembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, kurā tika paredzēts nodokļa un nodevu palielinājums, taču noteikumu projekta saskaņošanas laikā Finanšu ministrija secināja, ka šādi grozījumi netiks virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā.

Jautājumā par nekustamā īpašuma nodokļu apmēru pārskatīšanu būtu nepieciešams precizēt, kas ir domāts ar nekustamā īpašuma nodokļa apmēra pārskatīšanu, jo darbojas ierobežojums nodokļa maksimālajam apmēram, attiecīgi pēc skaidrojuma saņemšanas Finanšu ministrijas atbildīgie darbinieki spēs izvērtēt šo priekšlikumu detalizētāk. Informēju, ka nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi 100% apmērā tiek ieskaitīti pašvaldību budžetos un ir būtiska to nodokļu ieņēmumu sastāvdaļa, un jebkuru papildu atvieglojumu piešķiršana nodokļu maksātājiem pasliktina pašvaldību finanšu situāciju, bet pašvaldībām ir jānodrošina svarīgas autonomās funkcijas savā teritorijā. Turklāt informēju, ka iespēju robežās jau ir veikti vairāki pasākumi nekustamā īpašuma nodokļa sloga pazemināšanai, piemēram, 2007.gadā, veicot grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, tajā ir iestrādātas vairākas nodokļa sloga pazeminošas normas: pirmkārt, ar 2008.gadu nodokļa likme ir samazināta no 1,5% līdz 1,0%, otrkārt, 2008., 2009. un 2010.gadam ir noteikts 25% nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un visbeidzot, treškārt, ir paredzēts, ka no 2011.gada nodokļa likme būs 0,4%. Bez tam šā gada 10.jūnijā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.407 “Noteikumi par rūpniecības apbūves nekustamo īpašumu grupas kadastrālo vērtību bāzi”, kuri stāsies spēkā ar 2009.gada 1.janvāri. Pēc šo noteikumu ieviešanas saskaņā ar Valsts zemes dienesta sniegto informāciju kopējais rūpniecības apbūves tipa ēku prognozējamais nekustamā īpašuma nodokļa apmērs valstī samazināsies par 10%, vidēji par 13% ir samazinājusies arī ražošanas apbūves zemes bāzes vērtība, kas nozīmē attiecīgu nekustamā īpašuma nodokļa samazinājumu šajā sektorā.

Vienlaikus informēju, ka Latvijas Pašvaldību savienība kategoriski iebilst pret jebkuru grozījumu veikšanu likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kam ir negatīva ietekme uz pašvaldību budžeta ieņēmumiem, turklāt pašvaldības jau ir sagatavojušas nekustamā īpašuma nodokļa prognozi 2009.gadam un iesniegušas to Finanšu ministrijā, lai būtu iespējams aprēķināt pašvaldību vērtēto ieņēmumu apmēru un veikt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu 2009.gadam.

Kapacitātes palielināšana jebkurai valsts pārvaldes institūcijai prasa izanalizēt kopējo regulējuma sistēmu, kas savukārt ir saistīta ar laika patēriņu. Lai paātrinātu šo procesu, ierosinu iesniegt priekšlikumus saistībā ar VDI un VID darbības optimizāciju.

 

5.priekšlikums

Sociāli jutīgus jautājumus neizskatīt un lēmumus nepieņemt bez nopietnām konsultācijām ar sociālajiem partneriem – darba devējiem un arodbiedrībām. Nodrošināt normālu atbildīgu sociālo dialogu valstī gan nacionālajā, gan nozaru, reģionu un uzņēmumu līmenī. Krīzes situācijās ir pilnīgi saprotamas un organiski nepieciešamas konsultācijas ar nevalstisko sektoru, pilsonisko sabiedrību kopumā, kas samazina sociālo spriedzi un atļauj katram cilvēkam izjust savu līdzdalību valstī notiekošajā.

Komentārs

Ministru kabinets ir viens no Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (turpmāk NTSP) partneriem, līdz ar to valdībai ir saistošas konsultācijas ar sociālajiem partneriem par valsts sociālekonomisko jautājumu risināšanu, īpaši par sociālās drošības, valsts budžeta, nodarbinātības un citiem jautājumiem. Sociālo partneru tikšanās notiek vismaz vienu reizi mēnesī un biežāk. 2007. un 2008.gadā sociālie partneri ir vienojušies par darba devēja apmaksājamā darba ņēmēja pārejošās darbnespējas perioda saīsināšanu un darbnespējas apmaksas pilnveidošanu, minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu, par grozījumiem “Darba likumā”, paredzot pienākumu darba devējam maksāt piemaksu par darbu, kas ir saistīts ar īpašu risku, un citus.

Sabiedrības līdzdalība ir neatņemama valdības lēmumu pieņemšanas sastāvdaļa, kas pamatā tiek nodrošināta ar valdības darbības procedūras nosakošo tiesisko regulējumu – Ministru kabineta kārtības rulli. Papildus tam darbojas 2005.gadā pieņemtais nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta memorands, kam ir pievienojušās 163 organizācijas. Memoranda mērķis ir sekmēt efektīvas un sabiedrības interesēm atbilstošas valsts pārvaldes darbību, nodrošinot pilsoniskās sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā.

Mēs augstu vērtējam sociālo partneru līdzšinējo ieguldījumu svarīgu problēmu risināšanā un ceram arī uz turpmāku dialoga un sadarbības attīstību.

 

II. Priekšlikumu grupa

1.priekšlikums

Likvidēt valsts un pašvaldību uzņēmumu “politiskās” padomes, dažādu ministriju paspārnē esošo aģentūru, fondu, citu struktūrvienību apmaksātās konsultatīvās padomes, samazināt algoto padomnieku un pilnvarnieku skaitu, likvidēt parlamentāro sekretāru, kā arī visus valsts sekretāru vietnieku amatus visās ministrijās.

Komentārs

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 75.panta pirmo daļu valsts un pašvaldību akciju sabiedrībām ir obligāti jāveido padomes, bet valsts un pašvaldību sabiedrībām ar ierobežotu atbildību padomes veidošana ir dalībnieku sapulces kompetencē (t.i., valsts un pašvaldību institūcijām, kuras turējumā atrodas kapitāla daļas). Šis princips arī ir nostiprināts Komerclikumā, un atbilstoši Komerclikuma 291.pantam kapitālsabiedrības padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un šajā likumā un statūtos noteiktajos ietvaros uzrauga valdes darbību. Līdz ar to tas ir uzraudzības mehānisms, kā valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības pilda savu komercdarbību un attiecīgi informē valsts institūcijas par paveikto. Saskaņā ar Komerclikuma 169.panta otro daļu padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai.

Pašreiz Ministru prezidenta izveidota darba grupa izstrādā grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, kuros tiks paredzēts noteikt ierobežojumus attiecībā uz atlīdzību valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam.

Attiecībā uz tiešo valsts pārvaldes iestāžu padomniekiem informēju, ka Ministru kabinets šā gada 6.maijā izskatīja informatīvo ziņojumu par valsts pārvaldes iestāžu konsultatīvajām amatpersonām un nolēma, ka, sākot ar 2009.gada 1.janvāri, valsts tiešās pārvaldes iestāžu administratīvajiem vadītājiem un viņu vietniekiem, kā arī struktūrvienību vadītājiem nav štata konsultatīvo amatpersonu (padomnieku) (MK 06.05.2008 prot. Nr.29, 40§).

Attiecībā uz parlamentāro sekretāru amatiem informēju, ka Saeima šogad ir pieņēmusi jaunu Ministru kabineta iekārtas likumu, kurā parlamentārā sekretāra funkcijas un kompetence ir vēl vairāk nostiprināta, bez tam šāda amatpersona nodrošina saikni starp ministriju un Saeimas deputātiem, nodrošinot maksimāli koordinētu izpildvaras un likumdevēja sadarbību, efektivizējot tiesību aktu izstrādi.

Attiecībā uz valsts sekretāru vietnieku skaitu informēju, ka esmu ierosinājis valsts sekretāriem pārskatīt to vietnieku nepieciešamību un samazināt to skaitu.

 

2.priekšlikums

Pārtraukt pašvaldību reformai paredzēto līdzekļu izdalīšanu pēc partiju principa.

Komentārs

Saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 9.¹pantu no valsts budžeta katrai novadu veidojošai pašvaldībai piešķir finansējumu 200 000 latu apmērā novada infrastruktūras attīstībai.

Administratīvi teritoriālās reformas realizācijai paredzētos valsts budžeta līdzekļus piešķir saskaņā ar ikgadējiem Ministru kabineta noteikumiem. 2008.gadā valsts budžeta dotācijas piešķiršanai novadu infrastruktūras attīstībai pašvaldību iesniegumus izskata un vērtē šādā secībā:

1) pirmos vērtē atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.596 “Noteikumi par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu” faktiski izveidoto novadu pašvaldību iesniegtos dokumentus;

2) pēc tam dokumentu izskatīšanu veic atbilstoši novada lielumam pēc apvienoto pašvaldību skaita, sākotnēji izskatot lielāko novadu pašvaldību iesniegtos dokumentus;

3) gadījumos, kad apvienoto pašvaldību skaits novados ir vienāds, dokumentu izskatīšanas secību nosaka pēc novada iedzīvotāju skaita, sākotnēji izskatot pēc iedzīvotāju skaita lielāko novadu pašvaldību iesniegtos dokumentus.

Turklāt Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumi Nr.671 “Noteikumi par finanšu līdzekļu sadalījumu pašvaldībām novadu infrastruktūras attīstībai un kārtību, kādā piešķir valsts budžeta dotāciju novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai” nosaka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu minis­trijas valsts budžeta programmā 12.00.00 “Atbalsts novadiem” paredzētās apropriācijas sadalījumu novadu pašvaldībām infrastruktūras attīstībai un kārtību, kādā no valsts budžeta finanšu līdzekļus maksājuma veidā piešķir kā vienreizēju dotāciju pašvaldībām novadu infrastruktūras attīstībai.

1.tabula

Pašvaldību budžetiem pārskaitītais finansējums no valsts budžeta 2005.–2008.gadam Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei (latos)

2005.gads	1 800 000
2006.gads	2 550 000
2007.gads	32 900 000
2008.gads	55 550 000
2009.gada ietvars	15 600 000

Ņemot vērā iepriekš minēto un valsts budžeta piešķirto finansējuma apmēru, visām Latvijas pašvaldībām, kas administratīvi teritoriālās reformas ietvaros apvienojas, ir vienādas iespējas saņemt finansējumu 200 000 latu apmērā novada infrastruktūras attīstībai un spēkā esošie normatīvie akti neparedz nekādus izņēmumus un/ vai vērtēšanu pēc politiskās piederības.

 

3.priekšlikums

Apturēt visus darbus pie finansiāli ietilpīgu valsts celtniecības objektu projektēšanas un realizēšanas (izņemot Nacionālo bibliotēku), ja tajos nav iesaistīti ESF līdzekļi. Izveidot neatkarīgu ekspertu komisijas, kas izvērtētu šo projektu nepieciešamību. Likvidēt aģentūru “Trīs brāļi”. Līdzīgi rīkoties arī ar citiem projektiem – remonti, jaunas automašīnas, mēbeles visās valsts institūcijās, ieskaitot Prezidenta kanceleju un Saeimu.

Komentārs

Likumprojekta “Par valsts budžetu 2009.gadam” izstrādes procesā Kultūras ministrijai ir noteikti izdevumu mērķa griesti, kuru ietvaros finansējums 799 381 lata apmērā plānots valsts aģentūras “Jaunie “Trīs brāļi”” darbības nodrošināšanai. Šī finansējuma ietvaros aģentūra nodrošina Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības projekta īstenošanas administratīvo vadību, kā arī tās funkcijās vēl ietilpst:

• organizēt valsts kultūras objektu ēku un būvju būvniecību;

• vadīt valsts un starptautiskos projektus un programmas valsts kultūras objektu būvniecībai;

• līdz Laikmetīgās mākslas muzeja nodibināšanai organizēt mākslas darbu iepirkšanu Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma izveidošanai.

Ja valsts aģentūra “Jaunie “Trīs brāļi”” tiktu likvidēta, valstij būtu jānodrošina vismaz atsevišķas tās īstenotās funkcijas, līdz ar to daļa no aģentūras darbiniekiem likvidācijas gadījumā būtu jāpārceļ uz Kultūras ministrijas centrālo aparātu, tādējādi faktiskais ietaupījums būtu salīdzinoši neliels. Bez tam, pārtraucot LNB celtniecību, valstij tiktu nodarīti ievērojami zaudējumi – vismaz 26 miljonu latu apmērā (t.sk. būtu jānoraksta 16 miljoni latu, kas jau iztērēti projekta īstenošanai), bet iespējamais ieguvums, kas gan ir neskaidrs, attiecībā pret nākamā gada budžeta plānu varētu būt aptuveni 10 miljoni latu.

Bez tam citu finansiāli ietilpīgu valsts celtniecības objektu realizācija pašreiz nav plānota.

 

4.priekšlikums

Lūgt Valsts kontrolei pārbaudīt autoceļu būves dārdzības atbilstības izvērtējumu.

Komentārs

Satiksmes ministrija, jau sākot ar 2005.gadu, sadarbībā ar starptautiskajām auditorkompānijām ir veikusi vairākus autoceļu būvniecības izmaksu salīdzinājumus ar citām ES dalībvalstīm. Galvenais secinājums – straujā būvniecības izmaksu pieauguma perioda sākumā (2003. un 2004.gads) autoceļu būvniecības izmaksu līmenis Latvijā bija pat vairākas reizes zemāks nekā atsevišķās Rietumeiropas un Centrāleiropas valstīs, tāpēc pēdējo gadu laikā šis līmenis ir izlīdzinājies. Bez tam būtisks faktors ir globālais izejvielu un resursu cenu pieaugums – naftas produkti (t.sk. bitumens), tērauds, cements, šķembas (granīta šķembas tiek importētas), energoresursi un darbaspēka izmaksas. Tāda pat situācija vērojama arī Igaunijā un Lietuvā.

Vēl viens iemesls straujajam autoceļu būvniecības izmaksu pieaugumam ir apstāklis, ka finansējuma trūkuma dēļ deviņdesmitajos gados autoceļu būvniecības nozare faktiski tika sagrauta un, sākoties straujai attīstībai jeb būtiskam apjomu pieaugumam, uzņēmēji bija spiesti investēt lielas summas attīstībā, kas atspoguļojās izmaksās. Jāatzīmē, ka šogad līdz ar kopējo būvniecības apjomu samazināšanos autoceļu būvniecības izmaksas vairs nepieaug un atsevišķiem projektiem tiek slēgti līgumi par mazākām summām, nekā bija prognozēts.

Pašreiz Satiksmes ministrija kopā ar Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju bankas nolīgtajiem ekspertiem tehniskās palīdzības programmas JASPERS ietvaros veic vienības cenu salīdzinājumu ES finansētajos projektos. Šīs izpētes rezultāti būs zināmi gada nogalē.

Papildus iepriekš minētajam arī Konkurences padome ir uzsākusi autoceļu iepirkumu izvērtējumu savas kompetences ietvaros.

 

5.priekšlikums

Veikt analīzi par likumdošanas nepilnībām, kas traucē VID sekmīgi veikt tam uzticētos pienākumus nodokļu iekasēšanā, atklāt metodes, ar kurām atsevišķi uzņēmēji slēpj ar nodokļiem apliekamos ienākumus un izdevumus, kas saistīti ar darba samaksu.

Komentārs

Nodokļu likumu piemērošanas analīze ikdienā tiek veikta un nepieciešamības gadījumā tiek izdarītas attiecīgas korekcijas normatīvajos aktos. Tiek izmantota arī VID praktiskas nodokļu iekasēšanas rezultātā gūtā pieredze.

 

6.priekšlikums

Samazināt finansējumu iepirkumiem un būvniecībai, tajā skaitā arī pašvaldībām. Aizliegt veikt iepirkumus ārzemēs, ja ar līdzīgu produkciju pasūtītājus var apgādāt vietējais tirgus.

Komentārs

Šis priekšlikums pēc Finanšu ministrijas informācijas var novest pie valsts budžetā noteikto pašvaldību aizņēmumu kopējā palielinājuma, jo pārsvarā pašvaldības, izskatot jautājumu par būvniecības projekta īstenošanu, pieņem lēmumus par finansējuma nodrošināšanu no aizņēmuma līdzekļiem. Attiecībā uz Eiropas Savienības līdzfinansētajiem projektiem informēju, ka noteikt ierobežojumus un apdraudēt to īstenošanu nav nekāda ekonomiskā pamatojuma. Informēju, ka, īstenojot Eiropas Savienības līdzfinansētos projektus, pašvaldībai maksājumus darbu izpildītājiem vispirms ir jāveic no sava budžeta līdzekļiem, bet, tā kā ne visas pašvaldības ir spējīgas projekta līdzfinansējumu nodrošināt no savu budžetu ieņēmumiem, tad pašvaldības šim mērķim var ņemt aizņēmumu Valsts kasē. Atbilstoši pēdējo gadu Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības domstarpību un vienošanās protokoliem, tika panākta vienošanās rast iespēju nodrošināt apstiprinātajiem pašvaldību investīciju projektiem, kurus paredzēts finansēt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, līdzfinansējumu un noteikt to kā prioritāru pasākumu.

Līdzīga situācija ir ar valsts budžeta finansējumu pašvaldību investīcijām, kur prioritāri ir tie projekti, kas uzsākti iepriekšējos gados un finansējums nepieciešams to pabeigšanai. Ja tiktu pieņemts lēmums samazināt valsts budžeta finansējumu, tad izveidotos situācija, ka pašvaldības ir uzņēmušās saistības, kurām nav finansiāla seguma, un šāda situācija var novest pašvaldības līdz finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanai.

Vienlaikus informēju, ka šobrīd Latvijā ir 550 pašvaldības, bet likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas apakšprogrammā “Atbalsts pašvaldību investīciju projektiem” plānotais finansējums ir 18 776 523 latu apmērā un programmā “Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem” plānotais finansējums ir 2 158 968 latu apmērā, līdz ar to kopējais finansējums no valsts budžeta pašvaldību projektu īstenošanai ir 20 935 491 lata apmērā. Savukārt 2009.gada apstiprinātajā ietvarā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas apakšprogrammā “Atbalsts pašvaldību investīciju projektiem” plānotais finansējums ir 20 872 190 latu apmērā, savukārt programmā “Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem” finansējums nav plānots. Līdz ar to valsts budžeta finansējums ir ļoti ierobežots un pašvaldībām ir jāmeklē risinājums, kā nodrošināt savas autonomās funkcijas un sakārtot teritorijas infrastruktūru.

Informēju, ka jau šobrīd ir vērojama tendence, ka liela daļa būvniecības projektu īstenošanas ir apturēta un Latvijas iedzīvotāji ir palikuši bez darba, it sevišķi smaga situācija ir izveidojusies Latgales teritorijas pašvaldībās, kur jau šobrīd pašvaldības ir izjutušas to, ka iedzīvotājiem nav finanšu resursu, lai norēķinātos par komunālajiem pakalpojumiem, un arvien aktuālāks kļūst jautājums par dzīvokļu pabalstiem un citiem sociālajiem pabalstiem maznodrošinātajiem iedzīvotājiem.

Par aizliegumu veikt iepirkumus ārzemēs, ja ar līdzīgu produkciju pasūtītājus var apgādāt vietējais tirgus, informēju, ka šādam priekšlikumam nevar piekrist, jo šāda rīcība būtu pretēja Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā noteiktajai brīvai preču un pakalpojumu apritei. Attiecīgi tiktu pārkāpti arī publisko iepirkumu jomu regulējošajās direktīvās (Direktīva 2004/17/EK un Direktīva 2004/18/EK) nostiprinātie principi, ka iepirkumos ir jādod iespēja piedalīties ikvienam Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētam komersantam (piemēram, sk. Direktīvas 2004/18/EK preambulas 2.apsvērumu). Protekcionisma politikas īstenošanas sekas cita starpā var būt negatīvs iznākums, izskatot attiecīgos strīdus Eiropas Kopienu tiesā, kā arī Eiropas Komisijas sankcijas.

Šāds ierobežojums varētu novest arī pie gadījuma, kad pasūtītājiem būtu jāpērk, iespējams, dārgākas un ar zemāku kvalitāti preces no vietējiem ražotājiem, nekā to būtu iespējams izdarīt no ārvalstu ražotājiem, kas samazinātu konkurenci un palielinātu izmaksas. Ceļu būves nozares analīze pierāda, ka konkurences trūkums šajā nozarē ir bijis viens no iemesliem, kas veicināja ceļu būves izmaksu strauju palielinājumu.

 

7.priekšlikums

Atcelt visus birokrātiskos šķēršļus eksporta produkcijai, sekmēt eksportspējīgo uzņēmumu attīstību visiem ES ekonomiskajā telpā atļautajiem līdzekļiem.

Komentārs

Latvijas uzņēmumu eksportspējas palielināšanai un Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanai tiek sniegta virkne tiešo eksporta atbalsta pakalpojumu, t.sk. konsultācijas uzņēmējiem ar eksportu saistītos jautājumos (2008.gada 1.pusgadā – 855), organizēti informatīvie un eksporta prasmju semināri (2008.gada 1.pusgadā – 12), sagatavoti tirgus apskati par valstu dažādām nozarēm (2008.gada 1.pusgadā – 7), saskaņā ar Latvijas uzņēmēju interesēm tiek plānotas tirdzniecības misijas ārvalstīs un starptautiskās izstādes, tiek veikti ārējā mārketinga pasākumi, īstenota sadarbības partneru atrašanas programma, gatavotas uzņēmēju vizītes ārvalstīs valsts augstāko amatpersonu vizīšu ietvaros u.c.

Viens no būtiskākajiem programmas eksportētāju atbalsta instrumentiem ir Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības, kas sekmē eksporta pieaugumu un investīciju projektu plūsmu uz Latviju, sniedz atbalstu Latvijas uzņēmumiem biznesa kontaktu veidošanā un uzturēšanā, nodrošina ar informāciju par attiecīgo ārvalstu tirgus prasībām, realizē eksporta veicināšanas un investīciju piesaistes mārketinga pasākumus ārvalstīs, identificē potenciālos investorus un darījumu partnerus. Šobrīd ir atvērtas un darbojas 12 pārstāvniecības ārvalstīs: Vācijā, Lielbritānijā, Zviedrijā, Francijā, Krievijā, Kazahstānā, Nīderlandē, Dānijā, Norvēģijā, ASV, Polijā un Japānā.

Valsts finanšu atbalsta instrumentu virzienā ir paredzētas ES 2007.–2013.gada struktūrfondu darbības apakšprogrammas “Ārējo tirgu apgūšana” un “Finanšu instrumenti”, kuru ietvaros paredzēts sniegt atbalstu mazajām un vidējām komercsabiedrībām noteiktām eksporta veicināšanas aktivitātēm un nodrošināt eksporta kredītu garantijas.

Latvija ir noslēgusi 11 ekonomiskās sadarbības līgumus, kas aptver sadarbību rūpniecībā, tūrismā, transporta jomā, farmācijā, lauksaimniecībā, finanšu pakalpojumu jomā, komunikācijās, investīciju politikā, tehnoloģiju un inovāciju u.c. jomās. Šo līgumu ietvaros ir izveidotas Starpvaldību komisijas vai/un Apvienotās komitejas, kas notiek regulāri un kuru darba kārtībā tiek skatīti ekonomiskās sadarbības jautājumi, t.sk. administratīvo barjeru novēršanai, kas ir aktuāli abām pusēm gan valdības, gan uzņēmēju līmenī un meklēti iespējamie risinājumi.

 

8.priekšlikums

Izmantojot citu valstu pieredzi, izstrādāt kredītu atmaksas nosacījumus mājsaimniecībām, kas nespēj nokārtot kredītsaistības.

Komentārs

Attiecības starp kredīta devēju un kredīta ņēmēju regulē noslēgtie kredītlīgumi, tādejādi, ja kāda mājsaimniecība nespēj nokārtot savas līgumā noteiktās kredītsaistības, tad jaunus kredītu atmaksas nosacījumus šī mājsaimniecība var panākt pārrunu rezultātā ar kreditoru, noslēdzot (pārjaunojot) kredītlīgumu. Šādu iespēju jau tagad pieļauj Latvijas tiesību akti. Valsts iejaukšanās šajā procesā ne tikai nav nepieciešama, bet arī nebūtu vēlama.

Kredītu atmaksas nosacījumu izstrādāšana mājsaimniecībām, kas nespēj nokārtot kredītsaistības, iespējams būtu mājsaimniecības atbalstošs instruments, tomēr šādu nosacījumu izstrādāšana varētu radīt negatīvu ietekmi uz banku kreditēšanas politiku, jo tādā gadījumā gan bankas, gan mājsaimniecības varētu uzņemties neadekvāti paaugstinātu risku kredītu izsniegšanā, rēķinoties, ka valsts jebkurā gadījumā nodrošinās šo kredītu atmaksu.

Uzskatu, ka banku pienākums ir objektīvi izvērtēt konkrētās mājsaimniecības aizņemšanās iespējas, kas noteikts gan Kredītiestāžu likumā, gan Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tāpat bankas jau šobrīd veic kredītu restrukturizāciju, atvieglojot kredītu nosacījumus (pagarinot kredīta termiņu, atliekot procentu maksājumus u.tml.) grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem. Turklāt šobrīd Ministru kabinets ir akceptējis Ministru kabineta noteikumus Nr.692, kas reglamentē informācijas sniegšanu par gada procentu likmi un aizdevuma procentiem, to iespējamajām izmaiņām un citiem riskiem, kas saistīti ar aizņemšanos, tādējādi stimulējot atbildīgas aizņemšanās nosacījumus, tāpat noteikumi paredz ierobežojumus attiecībā uz kredītu reklāmu saturu.

Šobrīd ar jaunā Maksātnespējas likuma spēkā stāšanos ir ieviesta arī fizisko personu maksātnespēja, kas zināmā mērā atvieglo fiziskās personas gadījumos, kad to maksātspēja ir ierobežota.

Pašreiz Latvijas mājsaimniecību nokavēto kredītu maksājumu īpatsvars ir salīdzinoši neliels, līdz ar to šobrīd nebūtu lietderīgi veikt jebkādas stimulācijas šajā sfērā, jo tas var veicināt kredītu nemaksāšanu.

 

9.priekšlikums

Izstrādāt normatīvos dokumentus, kas samazinātu banku un citu mājsaimniecības kreditējošo struktūru iespējas palielināt ārvalstu finanšu resursu iesaistīšanu mājsaimniecību kreditēšanā.

Komentārs

Brīvas finanšu un kapitāla plūsmas ierobežošana būtu pretrunā ar vienu no Eiropas Savienības pamatprincipiem – brīvībām, proti, brīvu kapitāla plūsmu, bez tam šis priekšlikums negatīvi ietekmēs valsts budžeta ieņēmumus un palielinās tā izdevumus.

Informēju, ka šobrīd mājsaimniecību kreditēšanas tempi ir ievērojami samazinājušies gan zemāku ienākumu, gan banku kreditēšanas politiku, gan arī kredītresursu sadārdzināšanās dēļ. Gadījumā, ja tiktu noteikti vēl papildu ierobežojumi attiecībā uz resursu piesaistīšanu ārvalstu finanšu tirgos, tas varētu vai nu ievērojami samazināt kreditēšanas apjomus vai arī radīt neatbilstošu resursu sadārdzinājumu iekšējā (latu) finanšu tirgū. Rezultātā ievērojami pieaugtu mājsaimniecību bankrota risks. Līdz ar to pašreizējā brīdī šāds kredītresursu pieejamības trūkums vai kredītresursu sadārdzināšanās Latvijas ekonomikas recesijas draudus tikai palielinātu. Par to liecina arī LB šā gada 11.septembrī samazinātā obligātā rezervju norma, kas tieši norāda, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos lietderīgāk būtu veicināt naudas līdzekļu pieejamību ekonomikā, nevis to ierobežot.

Turklāt šādu ierobežojumu kontroles nodrošināšanai ļoti iespējams būtu nepieciešams izveidot jaunu mehānismu, kas sadārdzinātu gan banku, gan uzraugošo institūciju administratīvās izmaksas.

 

10.priekšlikums

Paredzēt valsts budžetā finanšu līdzekļus ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistīto zaudējumu kompensēšanai autopārvadātājiem 100% apmērā, ievērojot 1969.gada 26.jūnija regulas (EKK) Nr.1191/69 un Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma prasības, nodrošinot iedzīvotājiem pieejamus kvalitatīvus pakalpojumus un nodrošinot darba algu pieaugumu ne mazāk par 17% visiem autobusu, tramvaju un trolejbusu vadītājiem un citiem darbiniekiem.

Komentārs

2008.gada valsts budžeta programmā 31.00.00 “Sabiedriskais transports” iekļautais finansējums 74,4 milj. latu apmērā pēc Satiksmes ministrijas aprēķiniem ir pietiekams, lai izpildītu Regulā 1191/69 un Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā ietverto normu par zaudējumu kompensēšanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem. Līdzekļi zaudējumu kompensācijām sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem Satiksmes ministrijas maksimāli pieļaujamajā valsts budžeta izdevumu kopējā apjomā 2009.gadam, ņemot vērā valsts budžeta reālās iespējas, ir plānoti 2008.gada līmenī, t.i., 74 401 137 lati. Šo līdzekļu sadali sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem veic Autotransporta direkcija atbilstoši 2007.gada 2.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.672 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā radušos zaudējumu un izdevumu kompensēšanas un sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifa noteikšanas kārtība”.

Satiksmes ministrija, iesniedzot jaunās politikas iniciatīvas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus un pilnu zaudējumu kompensēšanu, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem pieprasīja papildus 2009.gadam – 65 484 125 latus, 2010.gadam – 57 032 497 latus, 2011.gadam – 75 013 856 latus. Šādu līdzekļu pieaugumu iepriekš minētajam mērķim no valsts budžeta pašlaik nodrošināt nav iespējams, tāpēc tiek optimizēts maršrutu tīkls, samazināts reisu skaits, atsevišķi maršruti tiek slēgti, un tiek celtas biļešu cenas.

 

11.priekšlikums

MK rīkojumā Nr.870 no 2006.gada 6.novembra “Par Programmu “Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006.–2015.gadam”” veselības aprūpē strādājošo darba samaksai 2009.gadā paredzētos koeficientus pret vidējo darba samaksu tautsaimniecībā (ārstam – 2,5) sasniegt pakāpeniski līdz 2012.gadam, to attiecīgi precizējot ar atsevišķiem Ministru kabineta noteikumiem (pēc analoģijas ar Ministru kabineta iekārtas likuma IX nodaļu un pārejas noteikumiem).

Komentārs

Lai nodrošinātu 2009.gadā atbilstoši Cilvēkresursu programmai (ārstam darba samaksu tiek noteikta ar koeficientu 2,5 no tautsaimniecībā vidējās darba samaksas 363 Ls) plānoto pieaugumu, no valsts budžeta papildus nepieciešami 128,5 milj. latu. Savukārt, ja ārstam darba samaksai 2009.gadā piemēro koeficentu 2,125 pret tautsaimniecībā vidējo darba samaksu (koeficientu 2,5 sasniedzot 2012.gadā), tad papildus no valsts budžeta būtu nepieciešami 63,2 milj. latu.

 

12.priekšlikums

Precizēt, ka mēneša vidējā darba samaksa veselības aprūpē ir piesaistīta CSP oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī tautsaimniecībā strādājošo iepriekšējā gada 1.ceturkšņa mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos.

Komentārs

Lai nodrošinātu 2009.gadā atbilstoši Cilvēkresursu programmai (ārstam darba samaksa tiek noteikta ar koeficentu 2,5 no tautsaimniecībā vidējās darba samaksas 363 lati) plānoto pieaugumu, no valsts budžeta papildus nepieciešami 128,5 milj. latu. Savukārt, ja piemērotu 2008.gada 1.ceturkšņa vidējo darba samaksu tautsaimniecībā 453 latu, tad 2009.gadā papildus no valsts budžeta būtu nepieciešami 250,4 milj. latu.

 

13.priekšlikums

Nosakot mēneša vidējo darba samaksu veselības aprūpē strādājošajiem 2009.gadam, ārstam piemērot koeficientu 1,8 (818 Ls pret 654 Ls 2008.gadā).

Komentārs

Ja ārstam 2009.gadā, nosakot atlīdzību, piemēro koeficientu 1,8 (darba samaksa 2009.gadā – 818 lati), papildu nepieciešamais finansējums visiem veselības aprūpes nozarē strādājošiem no valsts budžeta sastāda 99,5 milj. latu.

 

14.priekšlikums

Privatizācijas procesā iegūtos finanšu līdzekļus (arī “Lattelekom” un LMT privatizācijas gadījumā) ieskaitīt Valsts kasē, kompensējot ar tiem daļu no sociālajā budžetā veiktā aizņēmuma pamatbudžeta vajadzībām.

Komentārs

Latvijā valsts budžeta izpildes sistēma ir centralizēta, un sociālā budžeta līdzekļi tiek glabāti Valsts kases kontos kopā ar valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Taču, ņemot vērā sociālā budžeta speciālo statusu, tiek pieļauta sociālā budžeta līdzekļu noguldīšana Valsts kasē. Jāuzsver, ka šis līdzekļu noguldīšanas mērķis ir iegūt sociālajam budžetam papildu ienākumus, un līdzekļu noguldījumi Valsts kasē (t.s. pamatbudžeta aizņemšanās no sociālā budžeta) nekādā gadījumā nav atkarīgi no tā, cik līdzekļu konkrētajā brīdī ir pieejami valsts pamatbudžetam. Sociālā budžeta līdzekļu noguldījumi Valsts kasē turpināsies līdz brīdim, kamēr vien sociālajā budžetā būtu pārpalikums, t.i., arī tādā gadījumā, ja valsts pamatbudžetā būtu pārpalikums un valsts pamatbudžetam papildu resursi nebūtu nepieciešami.

Līdz ar to jebkāda privatizācijas rezultātā iegūto līdzekļu novirzīšana, lai segtu pamatbudžeta aizņēmumu no sociālā budžeta (faktiski – sociālā budžeta līdzekļu noguldījumus Valsts kasē), nav iespējama pēc būtības, jo tad vai nu būtu jāatsakās no procentu maksāšanas sociālajam budžetam (kas nebūtu korekti, ņemot vērā šā budžeta speciālo statusu), vai arī jāpārskaita sociālā budžeta līdzekļi noguldījumos bankās (kas pēc būtības sagrautu līdzšinējo valsts budžeta izpildes sistēmu).

 

15.priekšlikums

Aplikt ar ienākumu nodokli dividendes no uzņēmējdarbības, kapitāla pieaugumu, kapitāldaļu atsavināšanu, nekustamā īpašuma un vērtspapīru regulārus darījumus (10–15% apmērā).

Komentārs

Pašreiz Finanšu ministrijā strādā darba grupa jaunas iedzīvotāju ienākuma nodokļa redakcijas izstrādei un ir sagatavoti priekšlikumi šajā jomā. Darba grupa arī izvērtē iespējas aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kapitāla pieaugumu un ienākumu no kapitāla, tajā skaitā dividendes. Plānots, ka šie normatīvie akti stāsies spēkā ar 2010.gada 1.janvāri. Savukārt nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākumu aplikšanu paredz jau likuma pašreizējā redakcija. Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” redakcija paredz, ka ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tikai tad, ja nekustamais īpašums 12 mēnešu laikā pirms tā atsavināšanas ir personas deklarētā dzīvesvieta un tas ir personas īpašumā vismaz 5 gadus. Likuma pārejas noteikumi paredz arī iepriekš minētās normas pārejas periodu līdz 2010.gada 31.decembrim, kas galvenokārt attiecas uz tādiem gadījumiem, kad īpašums personai ir piederējis pirms likuma normas spēkā stāšanas (12.06.2007.), bet īpašumtiesības uz šo īpašumu nav bijušas nostiprinātas zemesgrāmatā.

 

16.priekšlikums

Palielināt PVN līdz 25% luksusprecēm (ekskluzīvas vieglās automašīnas, jahtas un kuteri, helikopteri un lidmašīnas, dārglietas utt.

Komentārs

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 96.pantu dalībvalstis piemēro vienu pamatlikmi, kas nevar būt mazāka par 15%. Līdz ar to nav iespējams palielināt PVN likmi atsevišķai preču grupai. Bez tam šāda pieeja sarežģītu arī nodokļa administrēšanu, jo līdzšinējā pieredze liek secināt, ka likumdošanā ir ļoti grūti definēt, kas ir “luksusprece”.

 

17.priekšlikums

Kā pēdējo līdzekli mēs uzskatām budžeta deficīta palielināšanu līdz 2,5–3%, nepasliktinot mūsu valsts kredītreitingus. Nepiekrītam, ka šāda budžeta deficīta paaugstināšana varētu nelabvēlīgi ietekmēt iespēju Latvijai pievienoties eiro zonai, jo tā mūs valstij būs ne agrāk kā 2012.–2015.gadā.

Komentārs

Kredītreitings ir valsts kredītspējas vērtējums, kas izriet no vairākiem faktoriem vienlaikus, kas ir savstarpēji saistīti (makroekonomika, fiskālā politika un valdības finanšu pozīcija, finanšu sektors, ārējie apstākļi). Savukārt valsts finanšu pozīciju, kas ir ļoti būtisks faktors, raksturo gan deficīta lielums, gan budžeta struktūra, gan valsts parāda lielums un struktūra.

Pašreizējo kredītreitinga līmeni notur tieši kredītreitinga aģentūru pozitīvais vērtējums par valdības finansēm – gandrīz sabalansētu budžetu un zemo parāda līmeni. Protams, kredītreitingu aģentūras, ņemot vērā Latvijas ekonomikas samazinātos izaugsmes tempus, pieļauj valsts budžeta deficīta rašanos, taču ziņojumos runa ir par nelielu deficītu, kas nepārsniedz 2% no IKP. Bez tam esošā situācija pasaules finanšu tirgos būtiski apgrūtina valsts aizņemšanās iespējas jau pašreizējā budžeta deficīta līmenī. Pieļaujot lielāku deficītu, pieaugs valdības parāds un valsts izdevumi parāda apkalpošanai, līdz ar to Latvijas valdības finanšu pozīcija būs vājināta un ir iespējams tālāks reitinga samazinājums un investoru uzticības zaudēšana.

Nelabvēlīgā un neskaidrā ekonomiskā situācija Latvijā un pasaulē prasa, lai fiskālā politika būtu maksimāli piesardzīga. Arī Starptautiskais valūtas fonds brīdina, ka kredītreitingu un investoru uzticību iespējams saglabāt, nosakot stingrus izdevumu griestus valsts budžetā un maksimāli ierobežojot izdevumus patēriņam.

 

Ar cieņu,

Ivars Godmanis

Latvijas Darba devēju konfederācijai

Ministru prezidents sadarbībā ar Finanšu ministriju un citām atbildīgajām nozaru ministrijām ir iepazinies un izvērtējis Latvijas Darba devēju konfederācijas sagatavotos priekšlikumus 2009.gada valsts budžeta projektam un sniedz komentārus par tiem.

 

1.priekšlikums

Valsts pārvaldes izdevumus 2009.gadam samazināt par 15%, pakāpenisku samazinājumu iestrādājot arī vidēja termiņa budžetā ar iespēju pārvaldes izdevumus samazināt par 25%.

Par valsts pārvaldes reorganizāciju un funkcijām

Īstenot valsts pārvaldes vispārēju struktūru reorganizāciju, lai novērstu funkciju dublēšanos. Piemēram, grāmatvedību valsts pārvaldes institūcijās kārtot centralizēti vai arī saņemt to kā ārpakalpojumu no privātā sektora, jo pašreiz, lai ievērotu “četru acu” principu, pat mazajās aģentūrās algo divus grāmatvežus. Efektivitātes nolūkā izvērtēt nepieciešamību virknei valsts uzņēmumu uzturēt telekomunikāciju tīkla infrastruktūras un nodarboties ar telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu, nelietderīgi tērējot ievērojamus līdzekļus. Izvērtēt iespēju dažādām valsts institūcijām neīrēt telpas visdārgākajās Rīgas vietās, tajā pašā laikā valsts īpašumā esošos nekustamos īpašumus iznomājot par cenu, kas ir zem tirgus vērtības.

Īstenojot valsts pārvaldes reorganizāciju, noteicošajam ir jābūt sniegtā pakalpojuma minimumam, vienlaikus nodrošinot pakalpojuma kvalitāti un izmaksu samazinājumu par 15% 2009.gadā. Par uzdevuma īstenošanu individuāli atbildīgam jābūt katram vidējā un augstākā līmeņa vadītājam.

LDDK turpina veikt nozaru asociāciju un organizāciju aptauju, apkopojot priekšlikumus par funkciju pārņemšanu, un 25.septembrī to iesniegs Ministru prezidentam izvērtēšanai.

LDDK pauž savu gatavību, pamatojoties uz Valsts kontroles sniegtajiem izvērtējumiem, iesaistīties dažādu valsts pārvaldes institūciju funkciju izvērtēšanā un darbības optimizēšanā.

Komentārs

2008.gada 4.septembra Ministru kabineta sēdē tika pieņemts lēmums, kas paredz, ka ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm ir jāveic savu budžetu izdevumu samazinājums par 10,67%, paredzot, ka līdzekļu samazinājums pamatā skars ministriju administratīvos izdevumus. Tas nozīmē, ka ministrijām ir nepieciešams izvērtēt esošo funkciju realizācijas izmaksas, meklējot iespējas šīs izmaksas samazināt.

Ministriju centrālajos aparātos, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Valsts kancelejā kopā uz 16.07.08. ir 4068 amatu, 15% no amatu kopskaita veido 610 amatus. 2008.–2009.gadā ministrijas ir apņēmušās likvidēt 194 amatus jeb 4,8% no amatu kopskaita, kas veido finansējuma ietaupījumu 1,5 milj. latu 2009.gadā. Ja likvidētu 15% no amatu kopskaita, iespējamais finansējuma ietaupījums varētu būt 5,9 milj. latu.

Pašreiz Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu samazināt valsts pārvaldi par 10%.

Jautājums attiecībā uz telekomunikāciju tīkla infrastruktūru un pakalpojumu sniegšanu, tāpat kā citi saimnieciskās darbības jautājumi, ir katra konkrētā uzņēmuma kompetencē. Grūti piekrist apgalvojumam, ka tādējādi tiek nelietderīgi tērēti līdzekļi, jo katrs uzņēmums, t.sk. arī valsts uzņēmums, ir atbildīgs par saviem saimnieciskās darbības rezultātiem, un, ja ekspluatēt un uzturēt vēsturiski izveidojušos esošo telekomunikāciju infrastruktūru, vienlaikus gūstot papildu ieņēmumus no pakalpojumiem, ir izdevīgāk nekā pirkt ārpakalpojumu, tad nav būtisku iemeslu to aizliegt.

 

2.priekšlikums

Par nodokļu politiku un budžeta prognozēm. Veidojot 2009.gada budžetu, jāievēro princips nepalielināt nodokļus, attiecīgi precizējot budžeta projektu. Darba devēji pauž pārliecību, ka, saglabājot šovasar likumā “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” iekļauto normu, kura paredz atcelt obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālā apmēra ierobežojumu laika posmā no 2009.gada 1.janvāra līda 2013.gada. 31.decembrim, netiks iegūts plānotais pieaugums budžetā, tieši pretēji – tas var pat samazināties. Šāda ierobežojuma atcelšana jebkurā gadījumā sadārdzinās augsti kvalificētu darbinieku piesaisti un mazinās uzņēmēju konkurētspēju, kā arī kavēs uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstību.

LDDK atkārtoti ar šo jautājumu vērsīsies pie Saeimas priekšsēdētāja un Sociālo un darba lietu komisijas.

LDDK iebilst pret MK kārtības rullī noteiktajā saskaņošanā esošiem normatīvajiem aktiem, kuri ir izstrādāti ar mērķi palielināt budžeta ieņēmumus un ir pretrunā ar principu ekonomiskās lejupslīdes laikā nepalielināt nodokļus:

1) Par grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli”. Ar grozījumiem iecerēts palielinot akcīzi alkoholam, palielināt ieņēmumus par Ls 11,7 milj., par pamatu izmantojot pagājušā gada apgrozījumu, neņemot vērā esošo ekonomisko situāciju un patēriņa strauju kritumu un neizvērtējot grozījumu netiešo ietekmi, kuras rezultātā ieguvumu daļa ievērojami samazināsies, nesniedzot cerēto efektu. Tā kā jau šī gada pirmajos 6 mēnešos bija novērojama alkohola patēriņa samazinājuma tendence (saražots par 12% mazāk nekā 2007.gada attiecīgajā periodā), kura turpina pieaugt, nozares aprēķini liecina, ka pat pie nosacījuma, ja 2009.gadā patēriņš samazināsies tikai par dažiem procentiem, ieņēmumu pieaugums ne tuvu nebūs tik liels kā plānotais, pat neņemot vērā iespēju, ka būs jāatlaiž darbinieki un varētu palielināties nelegālā alkohola tirdzniecība;

2) Par grozījumiem likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”. Ar grozījumiem iecerēts iegūt papildus Ls 600 000, neņemot vērā esošo situāciju un nozares apgrozījuma samazinājumu. Nozares pārstāvju aplēses liecina, ka ieguvums pārvērtīsies par budžeta ieņēmumu samazinājumu no nozares par aptuveni Ls 6 milj.;

3) Papildus LDDK norāda uz iepriekš NTSP panākto vienošanos straujāk palielināt neapliekamo minimumu. Neapliekamā minimuma pieaugums nav pietiekams un aicina MK ievērot NTSP panākto vienošanos.

Komentārs

Grozījumi normatīvajos aktos 2009.gadā neparedz uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielināšanu. Tieši pretēji – ir paredzēts palielināt jau esošos nodokļu stimulus, un normatīvo aktu projektos ir iestrādāti jauni nodokļu atvieglojumi, piemēram, likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” ir paredzēti 7 jauni nodokļa stimuli. Savukārt likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” saskaņā ar Finanšu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sarunās panākto vienošanos, grozījumi, kas varētu ietekmēt pašvaldību budžetu ieņēmumus, 2008.gadā netiks veikti.

Attiecībā uz pārējām LDDK priekšlikumā minētajām izmaiņām nodokļu likumdošanā informēju:

1. Saskaņā ar plānotajiem grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” akcīzes nodokļa likmes pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem paaugstināšana no Ls 630 līdz Ls 705 (likmes pieaugums par 11,9%) par 100 litriem absolūtā alkohola tiek plānota no 2009.gada 1.februāra un minētā likumdošanas izmaiņu ietekme uz budžeta ieņēmumiem tiek prognozēta 9,9 milj. latu apmērā.

Jāatzīmē, ka stiprie alkoholiskie dzērieni ir kaitīgi veselībai un akcīzes nodoklis ir viens no instrumentiem, ar kura palīdzību var ietekmēt veselībai kaitīgu produktu, šajā gadījumā stipro alkoholisko dzērienu, patēriņa samazinājumu. Tādējādi akcīzes nodokļa likmes palielināšana stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ir pozitīvi vērtējama no sabiedrības veselības un sociālajiem aspektiem.

Bez tam akcīzes nodokļa likme vienādi attieksies kā uz vietējā ražojuma stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, tā uz importētajiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Jāatzīmē, ka Eiropas Savienības minimālais nodoklis pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem un spirtam ir 550 eiro jeb Ls 387,2 par 100 litriem absolūtā spirta, un, salīdzinot plānoto nodokļu likmi ar Baltijas valstīm – Lietuvu un Igauniju, Latvijā šis nodoklis šobrīd ir viszemākais. Lietuvā akcīzes nodoklis pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem ir 1112 eiro jeb Ls 783 par 100 litriem absolūtā spirta, tātad par Ls 153 par 100 litriem absolūtā spirta jeb 24,3% lielāks nekā Latvijā un Igaunijā – 1291 eiro jeb Ls 909 par 100 litriem absolūtā spirta, tātad par Ls 279 par 100 litriem absolūtā spirta jeb 44,3% lielāks nekā Latvijā. Līdz ar to jāsecina, ka pēc akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanas Latvijā par aptuveni 11,9% stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem tā tik un tā būs viszemākā Baltijas valstīs, salīdzinot ar Lietuvu, par 10% zemāka un, salīdzinot ar Igauniju, par 29% zemāka.

Kā vēl viens no mērķiem akcīzes nodokļa likmes stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem paaugstināšanai ir ne tikai veselības un sociālie aspekti un tā tuvināšana stiprā alkohola akcīzes nodokļa likmei pārējās Baltijas valstīs, bet arī tas, ka šim nodokļa likmes paaugstinājumam daļēji jākompensē paredzamais budžeta ieņēmumu samazinājums sakarā ar jaunu uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu ieviešanu un esošo saglabāšanu, kā arī sakarā ar summu, ko neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, palielināšanu.

Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, palielinot akcīzes nodokli pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, prognozējams budžeta ieņēmumu palielinājums 11 680 tūkst. latu apmērā, t.sk. akcīzes nodoklis 9898 tūkst. latu un PVN 1782 tūkst. latu (aprēķinā ir ņemts vērā, ka 2009.gadā un turpmākajos gados patēriņa pieauguma tendence, kas vērojama iepriekšējos gados, varētu nedaudz samazināties).

2. Šā gada 4.septembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, kurā tika paredzēts nodokļa un nodevu palielinājums, taču noteikumu projekta saskaņošanas laikā Finanšu ministrija secināja, ka šādi grozījumi netiks virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā.

3. Saistībā ar neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošām personām paaugstināšanu 2009.gadā neapliekamo minimumu paredzēts palielināt par 10 latiem mēnesī (no 80 latiem līdz 90 latiem), bet nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām – par 7 latiem mēnesī (no 56 latiem līdz 63 latiem). Iepriekšminēto regulējumu paredzēs Finanšu ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumi, kas līdz septembra beigām tiks iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ministru kabineta noteikumos paredzētā palielinājuma rezultātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma samazinājums tiek prognozēts 36,0 milj. latu apmērā un jau šobrīd pašvaldības pieprasa šo summu kompensēt caur iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pārdali. Savukārt ja neapliekamo minimumu 2009.gadam noteiktu 108 latu apmērā un nodokļa atvieglojumu 76 latu apmērā, tad iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma samazinājums tiek prognozēts 100,8 milj. latu apmērā, kas ietekmēs pašvaldību budžetu ieņēmumus.

 

3.priekšlikums

Nodrošināt grūtībās nonākušos uzņēmumus ar praktisku iespēju veikt atliktos nodokļu maksājumus.

Daudzi uzņēmumi šobrīd ievērojamu daļu no apgrozāmajiem līdzekļiem izlieto nodokļu atskaitījumiem. Ar katru mēnesi, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī, šī tendence pieaug, pieaugot sadarbības uzņēmumu kavētajiem maksājumiem.

LDDK lūdz iepazīstināt ar valdības plānoto rīcību gadījumā, ja nodokļu ieņēmumi valsts budžetā turpinās samazināties. Garantēt atbildīgo amatpersonu mērķtiecīgu rīcību, lai nodrošinātu nodokļu maksātājiem iespēju nepārtraukt uzņēmējdarbību, tādējādi nepakļaujot apdraudējumam ekonomisko aktivitāti valstī, pat ja viņi ir nonākuši īslaicīgās grūtībās, aktīvi informējot uzņēmējus par šīm iespējām.

Komentārs

Termiņa pagarinājums varētu tikt attiecināts arī uz nokavētiem maksājumiem, bet tikai īpašos gadījumos, kad nokavējums ir radies objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, darījumu partnera maksātnespējas dēļ u.tml. Vienlaikus atzīmēju, ka maksāšanas termiņu nevar atlikt uz nenoteiktu laiku, ir jānosaka konkrēts periods, piemēram, pusotrs gads no nodokļu maksājuma maksāšanas termiņa iestāšanās. Atšķirībā no pašreizējās kārtības, kas paredz piemērot termiņa pagarinājumu tikai kārtējiem maksājumiem, likumā ir paredzēts iestrādāt regulējumu, kas atļautu termiņa pagarinājumu piemērot arī nokavētiem maksājumiem. Finanšu ministrija ir sagatavojusi attiecīgus grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas tuvākajā laikā tiks iesniegti izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē.

 

4.priekšlikums

Uzturēt ekonomisko aktivitāti valstī. Nodrošināt efektīvu ES līdzekļu apgūšanu un nepieļaut to izmantošanu birokrātijas palielināšanai.

LDDK sadarbībā ar Latvijas Komercbanku asociāciju izstrādā priekšlikumus ES fondu līdzekļu apguves administratīvo procedūru vienkāršošanai un aicina nepieļaut struktūrfondu līdzekļu izmantošanu valsts birokrātiskā aparāta uzturēšanai un tā reģionālo tīklu attīstībai. Uzskatām, ka vienam no pamatkritērijiem, izlemjot, kam izmantot līdzekļus, ir jābūt sasniegto rezultātu ilgtspējai, kuru varēs nodrošināt bez valsts finanšu līdzekļu piesaistes.

Komentārs

2007.–2013.gada plānošanas periodā jau ir ieviesta virkne vienkāršojumu salīdzinājumā ar 2004.–2006.gada plānošanas periodu, piemēram:

• projektu atlases kritēriju izstrādāšanā nodrošināta partnerība;

• pēc konkursu izsludināšanas seko 1 mēneša “klusuma periods”, kurā projektu iesniedzēji iepazīstas ar projektu atlases nosacījumiem un tikai pēc tam var iesniegt projektu;

• lielāka uzmanība tiek pievērsta projektu kvalitatīvai izvērtēšanai, to efektivitātei;

• projektu vērtēšana saīsināta līdz 3 mēnešiem un lēmumu pieņem vienā institūcijā u.c.

Izskatot un atbalstot informatīvo ziņojumu par pasākumiem makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2008.–2009.gadam, Ministru kabinets jau atbalstīja priekšlikumu, ka projektu iesniegumu vērtēšanā augstāks vērtējums jādod projekta iesniegumam, kuram ir lielāks projekta iesniedzēja finansējums vai cits finansējums, kas nav ES fondi vai valsts budžeta finansējums, kā arī tas, ka projektu atlases kritērijos jāparedz vērtējums par to, vai projekta īstenošanas rezultātā tiek samazinātas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas, vai arī palielinās pakalpojuma kvalitāte salīdzinājumā ar izmaksām. Līdz ar to – jo lielāks ir izmaksu samazinājums, vai kvalitātes – izmaksu koeficienta pieaugums, jo augstāks vērtējums jādod projekta iesniegumam. Tas atbilst jūsu viedoklim, ka jāatbalsta tādi projekti, kuri nākotnē samazina uzturēšanas izdevumus valsts budžetam un pašvaldībām.

Papildus Ministru kabinets ir lēmis par paātrinātu kārtību, kādā turpmāk izskatīs 2007.–2013.gada plānošanas perioda Ministru kabineta noteikumus par ES fondu aktivitāšu īstenošanu (tie turpmāk netiks izsludināti valsts sekretāru sanāksmēs), kā arī Finanšu ministrija strādā pie priekšlikumiem, lai paātrinātu finanšu apriti.

Labprāt uzklausīsim jūsu priekšlikumus par ES fondu efektīvu apguvi.

 

5.priekšlikums

LDDK uzskata, ka vidējā termiņa budžets, jo īpaši FM makroekonomisko rādītāju prognozes daļā par 2009.gadu ir pārāk optimistiskas, tādēļ aicinām veikt risku novērtējumu un prognozēs būt iespējami piesardzīgiem. Izvērtēt to, cik pamatota ir FM prognoze vidējam termiņam, ja tiek prognozēts, ka ekonomiskās attīstības cikla zemākais punkts tiks sasniegts tieši 2009.gadā, kā arī to vai budžetā esošajiem skaitļiem ir pamats ticēt, ņemot vērā, ka lielākajā daļā prognožu ieņēmumi vidējā termiņā saglabāti nemainīgi.

LDDK ierobežotā laika dēļ izlases kārtā ir veikusi budžeta projekta analīzi, un mums neskaidrs jautājums, piemēram, ir par vīzas vai uzturēšanās atļaujas nodevas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistīto pakalpojumu apjomu, kas ir iekļauts gan Iekšlietu ministrijas sadaļā, gan kā nodeva par darba atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu Labklājības ministrijas ieņēmumos, lai gan šo funkciju bija plānots apvienot.

Uzskatām, ka nepieciešams izstrādāt alternatīvu rīcības scenāriju gadījumam, kad ekonomiskā situācija attīstās vēl sliktāk, nekā prognozēts.

Komentārs

Finanšu ministrijas makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz IKP palielinājumu 2009.gadā par 2% salīdzināmās cenās. Scenārijs ir izstrādāts 2008.gada jūlijā un, salīdzinot ar citu institūciju publiskotajām prognozēm, bija vērtējams kā piesardzīgs. Ņemot vērā jaunākos pieejamos datus par Latvijas tautsaimniecību, kā arī globālās finanšu krīzes ieilgšanu un ietekmi, jāsecina, ka ir īstenojusies daļa no scenārija risku faktoriem, kas šo scenāriju liek pārvērtēt kā optimistisku, tomēr ar joprojām salīdzinoši augstu izpildes varbūtību. Tāpat joprojām paliek spēkā gan negatīvi, gan pozitīvi riska faktori, kas var ietekmēt faktisko attīstību.

 

6.priekšlikums

Par darba samaksu valsts pārvaldē:

Nepieļaut darba samaksas palielinājumu valsts sektorā bez būtiskas un caurspīdīgas funkciju precizēšanas un pārvaldes kopīgās sistēmas optimizācijas. Izvērtējot vidējā un augstākā līmeņa amatpersonu ienākumus, jāatzīst, ka to atbildība ir zemāka un ienākumu līmenis augstāks par līdzīgu darba ņēmēju privātajā sektorā, tādēļ atsevišķos gadījumos iespējams ir pamats runāt par algas samazinājumu.

LDDK uzskata, ka personām, kas veic sociāli svarīgu darbu, lai nodrošinātu sabiedrisku nozīmīgu valsts funkciju veikšanu (policistiem un medmāsām), kuru darba samaksa ir zemāka par vidējo darba samaksu valstī, algas ir jāpaaugstina 2009.gadā, ņemot vērā finanšu iespējas, bet ne mazāk kā par 5%.

Vērtējot zemāk atalgoto valsts sektora darbinieku atalgojumu – reālo pirktspēju un lomu valstij svarīgu funkciju veikšanā, nepieciešams palielināt darba samaksu atsevišķām kategorijām. Valsts pārvaldē būtiski jāsamazina izdevumi, jo ievērojamu ietaupījumu algu fondā iespējams īstenot, arī neizmaksājot ierēdņiem “13. algu” un aizliedzot slēgt vadības līgumus.

Valstī īstenotā sociālā politika ir netaisnīga un neproporcionāla. Kā piemēru varam minēt ierēdņiem izmaksājamo bērna piedzimšanas pabalsta apmēru, kurš šobrīd tiek izmaksāts 6 mēneša algu apmērā. Piemēram, pie atalgojuma Ls 2000 šāda pabalsta apmērs ir Ls 12 000. LDDK uzskata, ka ir pamats izvērtēt šāda stimula nepieciešamību, ievērojot vispārējo taisnīgumu un neizceļot kādu atsevišķu sabiedrības daļu virs pārējiem, radot ne tikai ievērojamus izdevumus budžetā, bet arī ievērojami kropļojot darba tirgu. Tas pats attiecināms uz ierēdņiem izmaksājamiem cita veida pabalstiem.

LDDK kopā ar LBAS pārstāvjiem un valdību ir gatava iesaistīties detalizētā budžeta analīzē un veikt turpmāku darbu, lai atbalstītu valdības centienus samazināt valsts pārvaldes administratīvās izmaksas un veicinātu godīgas atalgojuma politikas īstenošanu valsts pārvaldē.

Komentārs

Valsts pārvaldes atalgojuma sistēma ir balstīta uz salīdzinošu privātā sektora atalgojuma analīzi un mēnešalgas privātā sektora atalgojuma līmeni nepārsniedz, papildus ienākumus pie mēnešalgas rada neregulāro piemaksu un vadības līgumu sistēma. Ar Ministru kabineta 17.jūnija sēdes lēmumu par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.995 “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju” ir noteikts ierobežojums attiecībā uz atalgojumu, nosakot, ka mēnešalgas, piemaksu un vadības līguma kopējais apjoms mēnesī nedrīkst pārsniegt 3500 latus, kas atsevišķos gadījumos nozīmē personai izmaksājamā atalgojuma samazinājumu, kā arī ar minētajiem grozījumiem, sākot ar 2009.gadu, ir būtiski ierobežota iespēja saņemt dažāda veida piemaksas un vadības līgumus.

Attiecībā uz atsevišķu profesionālo grupu atalgojuma paaugstināšanu informēju, ka tas ir saistīts ar papildu samazinājumu citās jomās, piemēram, piemērojot 5% atalgojuma pieaugumu vidējam un jaunākajam medicīnas personālam (neietverot ārstus un pārējās kategorijas), papildus no valsts budžeta būs nepieciešami 6 588 348 lati, piemērojot 6% pieaugumu – 7 954 864 lati, piemērojot 7% pieaugumu – 8 949 222 lati. Bez tam, ja 5% atalgojuma pieaugums tiek piemērots policistiem, papildus no valsts budžeta būs nepieciešami 3 337 064 lati. Papildus informēju, ka arī tiešajā valsts pārvaldē ir iestādes, kurās vidējais atalgojums ir būtiski zemāks gan par vidējo atalgojumu valstī, gan par vidējo atalgojumu valsts sektorā.

Attiecībā uz vadības līgumiem informēju, ka pēc būtības vadības līgumu mērķi iespējams nodrošināt ar piemaksu par darba intensitāti un papildu pienākumu veikšanu un atbilstoši pastāvošajiem normatīvajiem aktiem tos paredzēts atcelt, sākot ar 2010.gadu. Bez tam samazinot reālo atalgojumu valsts pārvaldē strādājošajiem, tomēr jāņem vērā tas, ka arī privātajā sektorā pastāv plašas motivācijas sistēmas gan prēmiju, gan pabalstu un piemaksu veidā, un ir jāizvairās no situācijas, kāda jau bija izveidojusies darba tirgū pirms valsts pārvaldes darba samaksas reformas uzsākšanas, kad kvalificētākie valsts pārvaldes darbinieki atstāja darbu valsts pārvaldē, lai turpinātu darba gaitas privātajās struktūrās.

Ierēdņu sociālo garantiju sistēma ir skatīta un atbalstīta 2007.gadā valdībā, pieņemot Koncepciju par valsts pārvaldē strādājošo sociālo garantiju sistēmu, pamatojoties uz kuru ir tikuši sagatavoti attiecīgi Civildienesta likuma grozījumi, piedāvājot diferencēt bērna piedzimšanas pabalsta apjomu atkarībā no valsts pārvaldē nostrādāto gadu skaita. Šie priekšlikumi tomēr neguva likumdevēja atbalstu un likuma grozījumos tika saglabāta līdzšinējā pabalstu sistēma.

Attiecībā uz LDDK minēto piemēru jāsaka, ka tas atbilst atsevišķiem valsts pārvaldes izņēmuma gadījumiem un nebūtu uzskatāms par tipisku, jo minēto atalgojuma apmēru atbilstoši iepriekš minētajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.995 “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”, ir iespējams noteikt tikai nodarbinātajiem, kuri ieņem augstākā līmeņa vadītāju amatus (piemēram, ministriju valsts sekretāriem un valsts sekretāru vietniekiem, vidēju un lielu padotības iestāžu vadītājiem, ļoti lielu iestāžu vadītāja vietniekiem, kuri koordinē vairākas kontroles struktūrvienības).

 

Ar cieņu,

 

Ivars Godmanis