Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 25.septembrī

EM: Par Būvniecības nozares attīstības pamatnostādnēm

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi jaunu būvniecības nozares politikas plānošanas dokumentu – Būvniecības nozares attīstības pamatnostādnes 2009.–2013.gadam, kas noteiks nozares attīstības pamatprincipus un virzienus turpmākajiem pieciem gadiem.

Pamatnostādnes 25.septembrī tiek nodotas starpinstitūciju saskaņošanai, kurā aktīvi aicinām iesaistīties arī būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas un uzņēmējus, paužot savu viedokli par izstrādāto dokumenta projektu un piedāvātajiem rīcības virzieniem.

Jauns politikas plānošanas dokuments izstrādāts, jo būtiski ir mainījusies situācija nozarē kopš 2002.gada, kad Ministru kabinets apstiprināja Būvniecības nacionālo programmu. Šajā laikā Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu ES dalībvalsti, būvniecības nozare kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, būtiski pieauguši būvniecības apjomi, kā arī pašreiz vērojamās izmaiņas ekonomikā prasa izvirzīt jaunus mērķus, mainīt nozares prioritātes un darbības virzienus.

Pamatnostādņu galvenais mērķis ir nodrošināt stabilu konkurētspējīgas, ilgtspējīgas un efektīvas būvniecības nozares attīstību.

Lai sasniegtu šo mērķi, pamatnostādnēs ir noteikti trīs galvenie darbības virzieni:

• samazināt administratīvos šķēršļus, pārskatot būvniecības procesu un publisko iepirkumu kārtību, precizējot būvniecības dalībnieku atbildību, funkcijas un pienākumus, kā arī uzlabojot nozares institucionālo sistēmu (iesaistītās institūcijas un to funkcijas). Papildus uzmanība ir vērsta uz sabiedrības un nevalstiskā sektora lomas paaugstināšanu nozares attīstībā;

• pilnveidot būvniecības valsts kontroles un uzraudzības sistēmu, uzlabojot valsts kontroles funkcijas un ieviešot vienotas būvniecības informācijas sistēmu;

• veicināt būvnieku profesionālās izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas sistēmas un būvzinātnes attīstību atbilstoši tirgus prasībām.

Pamatnostādnēs noteikto mērķu sasniegšanai un identificēto problēmu novēršanai Ekonomikas ministrija katriem diviem gadiem izstrādās rīcības plānu, kurā tiks detalizēti noteikti veicamie pasākumi, izpildes termiņi, atbildīgās institūcijas un to īstenošanai nepieciešamais finansējums.

EM: Par ēku energosertifikācijas noteikumiem

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par ēku energosertifikāciju”. 25.septembrī MK noteikumu projekts nodots starpinstitūciju saskaņošanai.

MK noteikumu projekts nosaka:

• ēku energoefektivitātes minimālās prasības;

• kārtību, kādā veicama ēku energosertifikācija;

• ēkas energosertifikāta veidu, paraugu, saturu, izsniegšanas un reģistrācijas kārtību;

• energosertifikācijas pārraudzības kārtību;

• informācijas par izsniegtajiem ēku energosertifikātiem apkopošanas, aktualizēšanas un izmantošanas kārtību;

• pārbaudes kārtību apkures katliem, kuru nominālā jauda ir lielāka par 20 kilovatiem, un gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru nominālā jauda ir lielāka par 12 kilovatiem.

Ēku energoefektivitātes minimālās prasības pamatā izriet jau no spēkā esošiem normatīviem aktiem būvniecības jomā. Noteikumi nosaka, ka ēku energosertifikāciju veiks sertificēti energoauditori un informācija par ēku energoaudita rezultātiem (ēku energosertifikātiem) būs jāsniedz Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrai. Aģentūra nodrošinās energosertificēšanas monitoringu un ēku energosertifikācijas informācijas tehnisku un administratīvu uzturēšanu.

Apkures katla un gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaude būs veicama ēkas energosertifikācijas laikā vai brīvprātīgi.

Šis ir jau trešais MK noteikumu projekts, kas sagatavots, lai izpildītu Ēku energoefektivitātes likuma un ES direktīvas 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti prasības.

Iepriekš Ekonomikas ministrija jau ir sagatavojusi MK noteikumu projektus “Noteikumi par energoauditoriem” un “Ēku energoefektivitātes aprēķina metode”, kuri šobrīd atrodas saskaņošanas procesā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku dienesta apliecības aprakstu un paraugu

Finanšu ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas nosaka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdņu un darbinieku dienesta apliecības aprakstu un paraugu. 25.septembrī noteikumu projekts izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Saskaņā ar noteikumu projektu VID dienesta apliecība būs plastikāta karte ar noapaļotiem stūriem un kartē iestrādātiem pretviltošanas elementiem.

Dienesta apliecības priekšpusē tiks izvietots iestādes nosaukums – “Valsts ieņēmumu dienests”, papildinātais mazais Latvijas valsts ģerbonis zeltītā krāsā, dokumenta nosaukums – “Apliecība”, kā arī informācija par dienesta apliecības lietotāju – vārds, uzvārds, personas kods, amata nosaukums, dienesta pakāpe un lietotāja fotogrāfija. Tāpat apliecības priekšpusē būs norādīts dienesta apliecības numurs, izdošanas datums un vieta, kā arī derīguma termiņa beigu datums.

Savukārt dienesta apliecības aizmugurē tiks izvietots apliecības priekšpusē norādītās informācijas (mainīgo datu) atšifrējums angļu valodā, kā arī dienesta apliecības lietošanas informatīvais teksts. Fona apdrukā tiks iekļauts iestādes logo attēls un tā hologramma, kā arī ultravioletajā gaismā redzama druka “Valsts ieņēmumu dienests”.

Noteikumu projekts paredz, ka dienesta apliecības, kas izsniegtas VID darbiniekiem pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, būs derīgas līdz 2010.gada 31.decembrim. Papildu valsts budžeta līdzekļi projekta ieviešanai nav nepieciešami.

FM: Par pabalstu un kompensāciju apmēru Valsts ieņēmumu dienesta sakaru virsniekiem ārvalstīs

Finanšu ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu par pabalstu un kompensāciju apmēru un to izmaksas kārtību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdņiem, kuri dienesta pienākumus veic ārvalstīs sakaru virsnieka statusā. 25.septembrī noteikumu projekts izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Ministru kabineta noteikumu projektā sakaru virsniekam ir paredzēts algas pabalsts par dienesta pienākumu pildīšanu ārvalstī, kā arī pabalsti par laulātā un bērna uzturēšanos ārvalstī.

Tāpat noteikumu projekts nosaka pabalsta apmēru mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī, un pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai.

Noteikumu projektā atrunāta arīdzan dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācija, bērna skolas un pirmsskolas izdevumu kompensācija, ceļa un pārcelšanās izdevumu kompensācija un kompensācija par veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem. Tāpat noteikumu projektā noteikts, ka katru gadu līdz 1.jūlijam MK pārskatāmi pabalstu un kompensāciju apmēri, kā arī ārvalstu dzīves dārdzības koeficienti, ar ko tie saistīti.

Projekta ieviešanai papildu valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļi nav nepieciešami, jo tā īstenošana tiks nodrošināta VID piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par soda naudas piedziņas kārtību no ārvalstu šoferiem

Ja netiks mainīta administratīvo naudas sodu piedziņas kārtība attiecībā pret ārvalstniekiem, tad arī turpmāk nevarēs no ārzemju šoferiem piedzīt naudas sodus.

Tādējādi nebūs iespējams novērst arī izvairīšanos no nākamgad paredzētā maksājuma – eirovinjetes. Šāda problēma akcentēta 25.septembrī valsts sekretāru sanāksmē izskatītajā informatīvajā ziņojumā par 2004.gada 24.jūlijā Ministru kabineta sēdes protokolā Nr.41 52.§ dotā uzdevuma izpildes gaitu un problēmām.

Patlaban soda piedziņa no ārvalstu šoferiem ir tikpat kā neiespējama, jo pietiekams ir tikai tiesiskais regulējums attiecībā uz naudas soda uzlikšanu un tā piedzīšanu no Latvijas autopārvadātājiem.

Pēc Autotransporta inspekcijas datiem, 2006.gadā ārvalstu pārvadātājiem kopumā uzlikti 7075 latu naudas sodi, no kuriem tika samaksāti 2480 lati. Pagājušogad uzlikto sodu apmērs veido 62 400 latus, no tiem samaksāti 7618 lati. Parādnieku sarakstu galvenokārt veido Krievijas, Lietuvas, Polijas, Igaunijas, Baltkrievijas, Čehijas un Slovākijas autopārvadātāji.

Satiksmes ministrija piedāvā ieviest Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā soda nomaksai garantijas naudas principu, kāds darbojas arī vairākās Eiropas valstīs. Tā būtība ir garantijas naudas iekasēšana pārkāpuma izdarīšanas vietā par konkrēto administratīvo pārkāpumu likumā noteiktā maksimālā naudas soda apmērā.

Garantijas naudas samaksas piespiedu mehānisms ir transportlīdzekļa dokumentu un kravas dokumentu aizturēšana līdz garantijas naudas samaksai. Pieņemot likumprojektu, naudas sodu iekasēšana par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem no ārvalstniekiem varētu krasi pieaugt.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par zaļā publiskā iepirkuma un videi draudzīgas būvniecības veicināšanu

25.septembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts informatīvais ziņojums “Par ieteikumiem zaļā publiskā iepirkuma veicināšanai valsts un pašvaldību institūcijās un ieteikumiem videi draudzīgas būvniecības veicināšanai” (turpmāk – informatīvais ziņojums).

Informatīvais ziņojums ir izstrādāts, lai motivētu un izglītotu iepirkuma speciālistus zaļā iepirkuma jomā un sniegtu informāciju un zināšanas par valsts iepirkuma izmantošanu, lai veicinātu videi draudzīgāku preču un pakalpojumu izplatīšanos.

EK uzdevumā veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā zaļais iepirkums pagaidām nav populārs: tikai 20% no visiem iepirkumiem reģistrēta vides nosacījumu iekļaušana iepirkumu dokumentācijā.

“Ieteikumi zaļā publiskā iepirkuma veicināšanai valsts un pašvaldību institūcijās” sastāv no trīs neatkarīgām sadaļām: zaļā iepirkuma ieviešanas stratēģijas, iepirkuma normatīvā ietvara un vides kritērijiem sešām preču un pakalpojumu grupām (biroja papīrs; tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi; biroja aprīkojums; autotransports; biroja mēbeles; pārtikas preces un ēdināšanas pakalpojumi).

Vides ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Zemkopības ministrijas speciālistu un pieaicināto ekspertu darba grupā izstrādātie “Ieteikumi videi draudzīgai būvniecībai” domāti būvdarbu iepirkumiem, tai skaitā ar būvdarbiem saistītajiem pakalpojumiem. Tie attiecas uz projektēšanas, būvdarbu, būvju ekspluatācijas un nojaukšanas posmu. Katrā no šiem posmiem tiek apskatītas iespējas ietvert vides kritērijus.

Ieteikumi kopā aptver septiņas preču un pakalpojumu grupas, sniedzot iepirkumu procedūrā “izmantošanai gatavus” divu līmeņu vides kritērijus. Pamatkritēriji attiecas uz visbūtiskāko ietekmi uz vidi, un tos var izmantot ar minimālām papildu atbilstības pārbaudēm un bez ievērojama izmaksu pieauguma. Izvērstie kritēriji ir paredzēti tiem pasūtītājiem, kas cenšas iepirkt videi visdraudzīgākās preces, un tie var prasīt papildus administratīvās procedūras un papildu izmaksas.

VidM: Par grozījumiem Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā

25.septembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais MK likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”.

Stājoties spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.decembra regulai Nr.1907/2006, kas attiecas uz ķīmisko vielu un ķīmisko produktu reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), tiek noteikti īpaši pienākumi un saistības vielu, to preparātu vai izstrādājumu ražotājiem, importētājiem un pakārtotajiem lietotājiem. Tā kā Latvijai ir saistoša regula Nr.1907/2006, tad Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā lietotais termins “darbības ar ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem (preparātiem)” tiek papildināts ar vārdiem “izplatīšana” un “laišana tirgū”, lai ne tikai ražotāji, bet arī izplatītāji un importētāji apzinātu savas lomas un pienākumus attiecībā uz ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apriti.

Terminu precizēšana nodrošinās iesaistīto pušu izpratni par pienākumiem attiecībā uz darbībām ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem. Likumprojekta īstenošanas mērķis ir nepieļaut, aizkavēt, mazināt kaitējumu iespējamību, ko ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti tiem piemītošo īpašību dēļ var nodarīt videi, cilvēku veselībai un īpašumam.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par atbalstu meža ugunsdrošības uzlabošanai

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi MK noteikumu projektu “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākuma “Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvu pasākumu ieviešana” aktivitātē “Meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu ieviešana””, ko 25.septembrī izskatīja valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projektā paredzēts noteikt ES atbalstu pasākuma “Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvu pasākumu ieviešana” aktivitātei “Meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu ieviešana”. Atbalsts nepieciešams, lai pilnveidotu ugunsdrošības profilaktiskos pasākumus Latvijas mežos, samazinot mežam nodarītos postījumus.

Uz atbalstu varēs pretendēt valsts pārvaldes iestāde, un atbalsts tiks piešķirts meža apsardzības infrastruktūras ierīkošanai, preventīvu ugunsdrošības mežsaimniecisku pasākumu īstenošanai, uguns novērošanas torņu būvniecībai un rekonstrukcijai, kā arī sakaru un novērošanas iekārtu tīkla izveidošanai un pilnveidošanai.

ZM: Par atbalsta piešķiršanu kompensāciju maksājumu veidā lauku un zivsaimniecības attīstībai

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu kompensāciju maksājumu veidā lauku un zivsaimniecības attīstībai”, ko 25.septembrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumu projektā precizēti nosacījumi par lēmumiem, kas tiek pieņemti, kad ir izvērtēta projektu iesniegumu un ikgadējo pārskatu atbilstība administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumiem.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa