Eiropas Parlaments: Par stingrām kuģniecības drošības prasībām

24.septembrī, otrajā lasījumā izskatot likumprojektu sēriju par kuģniecības drošību (pēc kārtas trešo kopš tankkuģa “Erika” avārijas), Eiropas Parlaments pieprasīja stingrākas prasības ostu inspekcijai, skaidrākus noteikumus par atbildību grūtībās nonākušu kuģu uzņemšanai, kā arī par pasažieru pārvadātāju civiltiesisko atbildību. Par daudziem jautājumiem Parlamenta un dalībvalstu (ES Padomes) viedoklis atšķiras.

Pēc tam, kad pie Bretaņas krastiem 1999.gadā nogrima tankkuģis “Erika”, ES pieņēma jaunus noteikumus par kuģniecības drošību, uzlabojot kuģu pārbaudi ostās, aizliedzot naftas produktu pārvadāšanai izmantot vienkorpusa kuģus un nodibinot Eiropas Jūras drošības aģentūru. Tomēr pasākumi joprojām nav pietiekami, un Komisija ierosināja septiņus jaunus likumdošanas aktus, kas apvienoti tā dēvētajā trešajā kuģniecības drošības jeb “Erika III” paketē. “Erika III” galvenie mērķi ir mazināt negadījumu risku, novērst piesārņojumu un precīzāk noteikt pārvadātāju civiltiesisko atbildību. Likumprojekti skar tādus jautājumus kā: jūras satiksmes uzraudzība; kopīgas ES metodoloģijas izveide avāriju izmeklēšanai; pasažieru pārvadātāju atbildība nelaimes gadījumos; ostu uzraudzība; kuģu kontrole. 

Deputātu vairākums nožēlo, ka dalībvalstu ministri nav atbalstījuši vairumu Parlamenta pirmā lasījuma prasību un joprojām bloķē divus no likumprojektiem: par karoga valsts atbildību un pārvadātāju civilatbildību. Kavēšanās ES Padomē saistīta ar to, ka priekšlikumi skar jutīgus jautājumus, kas līdz šim bijuši dalībvalstu pārziņā. Galvenos grozījumus, kas attiecas uz bloķētajiem likumprojektiem, deputāti 24.septembrī iekļāva tajos likumprojektos, kuru izskatīšana turpinās.

Uzstājot, ka drošība ir galvenā prioritāte, Eiropas Parlaments atjauno vairumu pirmajā lasījumā izvirzīto prasību.

Priekšlikuma mērķis ir uzlabot un darīt skaidrākus kuģu inspekcijas noteikumus dalībvalstu ostās. Galvenās Parlamenta domstarpības ar dalībvalstu valdībām attiecas uz: kuģu inspekciju biežumu dažādās riska kategorijās; inspekciju mērķiem, uz ko dalībvalstīm jātiecas; izņēmumiem; aizliegumu izmantot ostas. Proti, saskaņā ar ES Padomes priekšlikumu pastāv iespēja, ka nevienam kuģim nevar noteikt pastāvīgu aizliegumu. Parlaments uzskata, ka aizliegums var būt pastāvīgs, ja kuģis neatbilst drošības prasībām.

Uzstājoties debatēs, Roberts Zīle aicināja ņemt vērā arī to valstu apstākļus, kurām ir mazas flotes. Deputāta skatījumā šajā ziņā ES Padomes nostāja par “baltā, pelēkā un melnā saraksta” noteikšanas metodi ir sabalansētāka nekā Parlamenta grozījumi. “Ja tiek lietota tikai matemātiska pieeja, tad valstij ar nelielu floti ar dažiem kuģiem, kas liek visu šo sarakstu iekļaut pelēkajā zonā, ir ļoti grūti no tā izkļūt,” skaidroja deputāts.

Saskaņā ar matemātisko metodi iekļaušana “baltajos”, “pelēkajos” un “melnajos” sarakstos ir atkarīga no nedrošu kuģu īpatsvara.

R.Zīle uzskata, ka arī izņēmumu jautājumā ES Padomes nostāja ir līdzsvarotāka: “Var pastāvēt izņēmumi, kad inspekcijas var neveikt. Īpaši, ja tās notiek naktī, īsā laikā, arī ļoti tālu no krasta. Tad kvalitatīvu inspekciju valstīs, kurās ir bargas ziemas, nav iespējams veikt.”

Parlaments atjaunoja grozījumus par to, kā tiek norīkota neatkarīgā iestāde grūtībās nonākušu kuģu uzņemšanai. Pieredze, jo īpaši kuģu “Erika” un “Prestige” avārijas, rāda, ka daudz dārgā laika, ko varētu izmantot katastrofas novēršanai, tiek zaudēts, jo nav skaidri noteikts atbildīgais.

Parlaments iesaka, lai katra dalībvalsts izraugās neatkarīgu kompetento iestādi, kas glābšanas operācijas laikā pieņemtu lēmumus par uzņemšanu patvēruma vietā. Apdrošināšanas trūkums nedrīkst būt šķērslis grūtībās nonākuša kuģa uzņemšanai.

Regulas galvenais mērķis ir nostiprināt pasažieru pārvadātāja atbildību un precizēt apdrošināšanas nosacījumus saskaņā ar Atēnu konvenciju par pasažieru un viņu bagāžas pārvadājumiem pa jūru.   

Parlaments atjaunoja pirmajā lasījumā izteiktās prasības: atbildība jāattiecina uz visiem, ne tikai uz lielākajiem kuģiem; atbildībā jāiekļauj avansa maksājums 21 000 eiro vērtībā cietušajiem, ko negadījums padarījis par invalīdiem uz mūžu vai radījis īpaši smagus ievainojumus (skarti vairāk nekā 75% ķermeņa); jānosaka saskaņota pieeja attiecībā uz kompensāciju griestiem. Savukārt pirmajā lasījumā pausto prasību regulā iekļaut ne vien jūras, bet arī iekšzemes ūdeņu transportu Parlamenta vairākums noraidīja.

Tas, ka Parlaments izskatītajos aktos iekļāva Padomē bloķēto likumprojektu nosacījumus, nozīmē: deputāti vēlas, lai pieņemšana nekavētos. Lai paketi pieņemtu galīgi, Parlamentam un Padomei jāvienojas par kopīgu redakciju. Lai atvieglotu vienošanos, deputāti izteica vēlēšanos pēc balsojuma atsākt neformālas sarunas starp Parlamentu, Padomi un Komisiju. Tas nozīmē, ka samierināšanas procedūra (3.lasījums) varētu sākties 7.oktobrī. 

Eiropas Parlamenta preses dienests