Nododot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumus

“Grozījumi Valsts civildienesta likumā”

Valsts prezidents Valdis Zatlers piektdien, 26.septembrī, saskaņā ar Satversmes 71.pantu nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai šā gada 18.septembrī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”.

[Pilns Valsts prezidenta motivētā raksta teksts Saeimas priekšsēdētājam – šīsdienas Saeimas materiālu kopojumā “Saeima: darbs, stenogrammas”].

Valsts prezidents uzskata, ka izmaiņas valsts civildienesta ierēdņu sociālo garantiju sistēmā pašreizējā ekonomiskajā situācijā jāveido solidāri ar citām sabiedrības grupām.

Likums “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” atbalstīja vairākus grozījumus, paredzot ieviest vienotu valsts civildienesta ierēdņu veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, precizējot pabalsta saņemšanas kārtību bērna piedzimšanas gadījumā.

Nosūtot likumu otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidents norāda uz papildinājumu attiecībā uz Valsts civildienesta likuma 25.pantā noteikto pabalsta apmēru par katru piedzimušo bērnu gadījumos, ja vienās dzemdībās piedzimuši vairāki bērni. Šobrīd likums paredz pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā saņemt sešu ierēdņa mēnešalgu apmērā. Tādējādi ierēdnis ar augstu mēnešalgu par bērna piedzimšanu saņem ievērojami augstāku summu no valsts budžeta līdzekļiem. Valsts prezidents uzskata, ka tas rada sociālo nevienlīdzību starp ierēdņiem un ka šāds papildu valsts atbalsts ierēdnim bērna piedzimšanas gadījumā nevar būt saistīts vienīgi ar mēnešalgas apmēru, kas savukārt ir atkarīgs no ieņemamā amata pakāpes civildienesta sistēmā. Valsts prezidents uzskata, ka būtu jāpārdomā iespēja noteikt stingrākus ierobežojumus minētā pabalsta maksimālajam apmēram, un, pamatojoties uz Satversmes 47.pantu, aicina Saeimu izvērtēt iespēju radīt jaunu tiesisko regulējumu par ierēdņu pabalsta apmēra noteikšanu bērna piedzimšanas gadījumā, vai nu piesaistot to minimālajai mēnešalgai vai arī nosakot šā pabalsta maksimālo apmēru.

“Izmaiņām valsts civildienesta ierēdņu sociālo garantiju sistēmā ir jābūt pamatotām ar valsts un sabiedrības interesēm, tādēļ šobrīd nebūtu vēlams ierobežotam personu lokam – valsts civildienesta ierēdņiem – paredzēt būtisku sociālo garantiju pieaugumu,” vēstulē Saeimai norāda Valsts prezidents. Viņš kopumā atbalsta valsts civildienesta sociālo garantiju sistēmas iekļaušanu vienotā valsts dienesta sociālo garantiju sistēmā, papildinot līdzšinējās valsts civildienesta ierēdņu sociālās garantijas ar veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem. Tāpat V.Zatlers atzinīgi vērtē Valsts civildienesta likuma un Darba likuma normu saskaņošanu jautājumā par atlaišanas pabalstu, kā arī to, ka likumdevējs ir novērsis līdzšinējās sociālo garantiju regulējošo normatīvo aktu nepilnības un atšķirīgās interpretācijas iespējas attiecībā par atvaļinājuma pabalsta izmaksu saistībā ar ierēdņa tiesībām saņemt atvaļinājuma pabalstu, izbeidzot valsts civildienesta attiecības.

Tāpat savā vēstulē Saeimai Valsts prezidents norāda arī uz citām tiesību normām. Tā, piemēram, izdarot grozījumus Valsts civildienesta likuma 27.pantā, ir ieviests jauns termins “strādāšana valsts iestādē”, taču nav skaidri noteikts brīdis, ar kuru tiek aprēķināts strādāšanas valsts iestādē laika posms, un tas var radīt problēmas, aprēķinot pabalstus sakarā ar valsts civildienesta attiecību izbeigšanu.

Valsts prezidenta preses dienests

“Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”

Valsts prezidents Valdis Zatlers piektdien, 26.septembrī, pamatojoties uz Satversmes 71.pantu, nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai šā gada 18.septembrī pieņemto likumu “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”.

[Pilns Valsts prezidenta motivētā raksta teksts Saeimas priekšsēdētājam – šīsdienas Saeimas materiālu kopojumā “Saeima: darbs, stenogrammas”].

Valsts prezidents uzskata, ka likums rada būtiskas izmaiņas līdzšinējā tiesiskajā regulējumā, jo, atsakoties no Ministru kabineta kontroles zemesgabala minimālās vērtības noteikšanā, nav noteikti caurskatāmi kritēriji iespējami zemākas vērtības noteikšanā un paredzēta nesamērīgi plaša rīcības brīvība tiesību normas piemērotājam.

Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”, pēdējā lasījumā atbalstot par likumprojektu atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, papildinot Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 8.pantu ar astoto daļu, kas paredz iespēju noteikt atsavināšanai paredzētā zemesgabala nosacīto cenu zemāku par tā kadastrālo vērtību. Līdz ar to likumā Saeima veikusi būtiskas izmaiņas, atsakoties no kadastrālās vērtības principa piemērošanas.

Valsts prezidents, nosūtot likumu otrreizējai caurlūkošanai, uzsver, ka šāds radikāls pagrieziens tiesiskajā regulējumā pieļaujams tikai pēc rūpīga risku novērtējuma gan uz iespējamajām izmaiņām finanšu ieņēmumu jomā, gan citiem jaunā regulējuma izmantošanas riskiem. Zemes kadastrālās vērtības princips kā minimālā atsavināšanas vērtība zemesgabalam ir nostiprinājies kā būtisks Latvijas Republikas zemes reformas pamatelements un attīstījies kopš Latvijas Republikas zemes reformu reglamentējošo tiesību aktu pieņemšanas 1991.gadā. Līdz ar to valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā zemesgabala minimālā atsavināšanas vērtība ir skaidri noteikta, un plašu rīcības brīvību tās samazināšanai likums nepieļauj.

“Saeimas pieņemtās tiesību normas nenostiprina caurskatāmu un tiesiski noteiktu valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas procedūru, kas var radīt pateicīgu augsni iestādes subjektīviem lēmumiem un interešu konflikta situācijām,” vēstulē Saeimai norāda V.Zatlers.

Valsts prezidents uzskata, ka spēkā esošais likuma 8.pantā noteiktais regulējums ir nepietiekams, jo lēmumu par nekustamā īpašuma vērtības nosacītās cenas zemāko slieksni katrā atsevišķā gadījumā attiecībā uz valsts nekustamo īpašumu nosaka vienīgi valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” amatpersonas, savukārt attiecībā uz pašvaldību nekustamo īpašumu – attiecīgā pašvaldība vai tās institūcijas.

Izprotot šā brīža situāciju nekustamo īpašumu tirgū, kur var rasties situācija, ka kadastrālā vērtība ir augstāka par tirgus vērtību, Valsts prezidents savā vēstulē Saeimai piedāvā divus iespējamos risinājumus: pirmais – noteikt efektīvu mehānismu kadastrālo vērtību aktualizācijai un izdot atbilstošus noteikumus, paredzot elastīgāku kadastrālo vērtību bāzes aktualizācijas procesu gadījumā, ja objektīva informācija liecina par būtiskām izmaiņām nekustamā īpašuma tirgū; otrs – paredzēt stingrāku un detalizētāku nekustamā īpašuma novērtēšanas un nosacītās cenas noteikšanas kārtību.

Valsts prezidenta preses dienests