Par Valsts prezidenta darba vizīti Amerikas Savienotajās Valstīs, apmeklējot biržu Ņujorkā un piedaloties diskusijā par Tūkstošgadi

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers un Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess (centrā) kopā ar biržas pārstāvjiem Ņujorkā 25.septembrī Foto: Gatis Bergmanis, VPK

Ceturtdien, 25.septembrī,

Valsts prezidents Valdis Zatlers kopā ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu iezvanīja Ņujorkā bāzētās NASDAQ OMX [pasaules lielākā biržu kompānija, kurā ietilpst arī Baltijas vērtspapīru tirgus, ko veido Rīgas, Tallinas un Viļņas fondu biržas – Red.] biržas darba dienas beigu zvanu, kas veltīts šajā pilsētā notiekošajai ANO Ģenerālās asamblejas sesijai. Īsā uzrunā pirms simboliskā sesijas beigu zvana abu valstu vadītāji savās uzrunās vērtēja ASV finanšu institūciju krīzes ietekmi uz globālo ekonomiku un jo īpaši mazām valstīm, kā Latvija un Igaunija.

 “Šī ir krīze, taču līdztekus negatīvajiem efektiem krīzes situācijas mums paver arī jaunas iespējas,” teica Valsts prezidents, kā piemēru minot nepieciešamību ražotājiem meklēt jaunus tirgus, jaunus tehnoloģiskos risinājumus un pārskatīt nākotnes ieceres. Savā uzrunā Valsts prezidents norādīja, ka krīzes apstākļos dabiska investoru reakcija ir atvilkt līdzekļus no tādiem attīstībā esošiem tirgiem kā Baltija, taču ne vienmēr šis “ganāmpulka instinkts ir precīzs attiecībā uz tādiem tirgiem kā Baltijas biržas,” it īpaši, kopš tās ir NASDAQ OMX grupas sastāvā. “Tas mums nodrošina ievērojami lielāku likviditāti un tirgus dziļumu, tajā pašā laikā saglabājot arī būtiskas attīstības perspektīvas. Šī ir iespēja ar svaigu skatu vērtēt investīciju iespējas. Turklāt ir jāizsver, vai nav pienācis laiks pārvietot finanšu līdzekļus no riska pārpārdošanas uz inovācijām un vērtību radīšanu tādās jomās, kas dos labumu mums visiem,” teica Valsts prezidents, kā piemēru minot alternatīvās enerģijas tehnoloģiju attīstību.

Globālās ekonomiskās problēmas un to ietekme uz centieniem apkarot nabadzību, slimības un globālo sasilšanu bija aktuālākais neformālo diskusiju temats gadskārtējās augsta līmeņa sanāksmes “Clinton Global Initiative” atklāšanā, kurā piedalījās arī Valsts prezidents. Neformālās sarunās ar bijušo ASV prezidentu Bilu Klintonu un bijušo ASV viceprezidentu Alu Goru apsprieda Klintona globālās iniciatīvas paveikto alternatīvo enerģiju attīstībā, kas ir īpaši aktuāli ne tikai globālās sasilšanas, bet arī enerģijas drošības kontekstā.

Ceturtdien Valsts prezidents piedalījās arī ANO Ģenerālās asamblejas 63.sesijas ietvaros notiekošajā augsta līmeņa diskusijā par Tūkstošgadi, tās attīstības mērķiem un tai sekojošā augsta līmeņa apaļā galda diskusijā par vides ilgtspējību.

Savā uzrunā apaļā galda diskusijā Valsts prezidents uzsvēra, ka no Tūkstošgades mērķu sasniegšanai atvēlētā laika ir pagājusi jau vairāk nekā puse, tādēļ būtiski aktivizēt kopējos pūliņus vides ilgtspējības veicināšanā, jo, lai panāktu uzlabojumus vides jomā, būtiska ir valstu sadarbība. “Latvijai ir veiksmīga pieredze sadarbībā ar kaimiņvalstīm Baltijas jūras reģionā. Baltijas jūras valstu padomes ietvaros mēs – visas ap Baltijas jūru esošās valstis – meklējam labāko un efektīvāko veidu, kā izpildīt mūsu kopīgo pienākumu nākamo paaudžu priekšā un kā mūsu vidi saglabāt ekoloģiski tīru,” teica Valsts prezidents, piebilstot, ka Latvija jau šodien ir zaļa un ekoloģiski daudzveidīga valsts, īpaši ja skatās globālā kontekstā. Taču, kā norādīja Valsts prezidents, Latvija pievērš lielu uzmanību vidi atjaunojošiem projektiem, piemēram, pie mežu atjaunošanas.

Jāpiebilst, ka 12% no Latvijas mežiem ir aizsargājamas teritorijas, tāpēc, kā norādīja Valsts prezidents, Latvija strādā, lai gan attīstītu videi draudzīgu lauksaimniecību, gan arī samazinātu siltumnīcas gāzu izmešus. Savas uzrunas noslēgumā Valsts prezidents uzsvēra, ka vides problēmu risināšanā ir būtiska visu valstu iesaiste, pretējā gadījumā panākt būtisku ietekmi uz vidi globālā mērogā būs grūti. “Tas nav lēti, taču visdārgāk vides jomā būs nedarīt neko,” teica Valsts prezidents.

Jāpiebilst, ka nepieciešamība pielikt būtiskus pūliņus 2000.gadā izvirzīto Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai, tajā skaitā ekoloģisko problēmu risināšanai, bija viens no četriem svarīgākajiem punktiem Valsts prezidenta uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas ietvaros.

Tāpat savā uzrunā Valsts prezidents akcentēja nepieciešamību beidzot veikt ANO institucionālās reformas, jo, atsaucoties uz Gruzijā notikušo, redzams, ka, piemēram, ES ir spējīga ātri un vienoti reaģēt, savukārt ANO Drošības padome tā arī līdz šim brīdim nav spējusi paust vienotu viedokli un vērtējumu konfliktam Gruzijā un nav spējusi piedāvāt ilgtermiņa risinājumu ar mērķi garantēt mieru un stabilitāti reģionā. Savas uzrunas noslēgumā Valsts prezidents atzīmēja, ka tieši šogad aprit 60 gadi, kopš pieņemta Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. “Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 60.gadadiena šogad simboliski sakrīt ar Latvijas Republikas 90.jubileju. Latvijas Republikas proklamēšanas aktā jau 1918. gadā tika pasludināts: “... visi pilsoņi, neatkarīgi no viņu tautības, ir aicināti palīdzēt, jo Latvijā tiks garantētas visu cilvēku tiesības. Tā būs demokrātiska un taisnīga valsts, kurā nebūs vietas apspiestībai un netaisnībai...” Es ļoti lepojos ar šiem vārdiem. Jau 30 gadus pirms Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas Latvijas Republika apliecināja uzticību tām pašām pamatvērtībām un principiem, kas atrodami deklarācijā, tos pilnībā īstenojot jaundibinātajā valstī. Diemžēl laikā, kad tika pieņemta Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, Latvija jau bija okupēta un Latvijas tautai bija liegtas tiesības brīvi noteikt savu politisko statusu, tā bija pakļauta apspiestībai un netaisnībai. Tikai 1991.gadā Latvija atjaunoja savu valstiskumu un pēctecību uzticībā cilvēktiesību pamatprincipiem – katra cilvēka cieņai, līdztiesībai un brīvībai, šīs vērtības attiecinot uz visiem valsts iedzīvotājiem,” teica Valsts prezidents, piebilstot, ka Latvija ir izvirzījusi savu kandidatūru Cilvēktiesību padomei 2014.gadam.

Kā būtisku savā uzrunā Valsts prezidents akcentēja arī nepieciešamību risināt “iesaldētos konfliktus”, jo, kā pierādīja Gruzijā notikušais, tie var būt par cēloni karam, kura laikā tiek pārkāptas starptautisko tiesību normas, nesaskaņas risinot ar rupja militāra spēka palīdzību.

Latvijas Republikas Valsts prezidents Valdis Zatlers, 25.septembrī tiekoties ar Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas prezidentu Mahindu Radžapaksu un Igaunijas Republikas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu Foto: Gatis Bergmanis, VPK

Situāciju Kaukāza reģionā un Centrālāzijā kopumā pēc Gruzijā notikušā Valsts prezidents pārrunāja divpusējās tikšanās laikā ar Armēnijas prezidentu Seržu Sargsjanu. Abas puses apmainījās viedokļiem par reģiona turpmākas attīstības perspektīvām un priekšnosacījumiem, kas nepieciešami, lai kādā citā reģiona valstī netiktu no jauna aktivizēti “iesaldētie konflikti”. Sarunas gaitā Valsts prezidents pateicās Armēnijas prezidentam par palīdzību Gruzijas konflikta laikā, jo tieši caur Armēnijas galvaspilsētu Erevānu Rīgā atgriezās Latvijas valsts piederīgie. Tāpat laikā, kad humānās palīdzības kravu lidmašīnas nevarēja nosēsties Tbilisi lidostā, Latvijas palīdzība Gruziju sasniedza caur Erevānas lidostu. Abas puses sarunas gaitā bija vienisprātis, ka militāra spēka lietošana nekādos apstākļos nesekmē konfliktu atrisināšanu, turklāt militāru konfliktu laikā “vienmēr vissmagāk cieš tieši mazās tautas”.

Valstu vadītāju sarunas gaitā apspriestas arī Latvijas un Armēnijas divpusējo ekonomisko attiecību pilnveidošanas iespējas, kuras, kā atzīmēja abas puses, līdz ar tiešo avioreisu atklāšanu starp abu valstu galvaspilsētām patiešām kļuvušas aktīvākas un daudzpusīgākas.

Divpusējās sadarbības iespējas tika apspriestas arī ceturtdien notikušajā Latvijas Valsts prezidenta un Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas prezidenta Mahinda Radžapaksa tikšanās laikā. Sarunas gaitā īpaša uzmanība pievērsta sadarbībai izglītības jomā, kuru, pēc abu pušu domām, būtu jānostiprina ar atbilstošu sadarbības līgumu. Jāpiebilst, ka Latvijas augstākajās mācību iestādēs šobrīd studē vairāki desmiti studentu no Šrilankas un, kā atzīmēja Šrilankas prezidents, Latvijas augstskolu sniegtā izglītība Šrilankas jauniešu vidū tiek augstu novērtēta. Būtiska uzmanība sarunas gaitā tika veltīta abu valstu tirdzniecības attīstības iespējām, jo Šrilanka Latviju redz kā sadarbības partneri Eiropas Savienības kopējā tirgus kontekstā. Abu valstu vadītāji apmainījās viedokļiem arī par iespējamo turpmāko sadarbību starptautisko organizāciju ietvaros. Jāpiebilst, ka šī bija pirmā Latvijas un Šrilankas prezidentu oficiālā tikšanās.

Valsts prezidenta preses dienests