Par Valsts prezidenta darba vizīti Amerikas Savienotajās Valstīs un tikšanos ar Serbijas un Tadžikistānas prezidentiem

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers 26.septembrī darba vizītes laikā Amerikas Savienotajās Valstīs, divpusējās sarunās tiekoties ar Serbijas Republikas prezidentu Borisu Tadiču (attēlā pa kreisi) un Tadžikistānas Republikas prezidentu Emomali Rahmonu (attēlā pa labi) Foto: Gatis Bergmanis, VPK

Piektdien, 26.septembrī,

Valsts prezidents Valdis Zatlers tikās ar Serbijas Republikas prezidentu Borisu Tadiču un Tadžikistānas Republikas prezidentu Emomali Rahmonu. Abu tikšanos gaitā apspriesti vairāki aktuāli starptautiskās politikas jautājumi, kā arī valstu divpusējās attiecības un sadarbība starptautiskajās organizācijās.

Tiekoties ar Serbijas Republikas prezidentu Borisu Tadiču, pārrunāta abu valstu divpusējo attiecību perspektīva, ņemot vērā, ka attiecības valstu starpā bija kļuvušas īpaši mazaktīvas, kopš Latvija atzina Kosovas neatkarību. Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta aktivizēt diplomātiskos sakarus un nozīmēt Latvijas nerezidējošo vēstnieku Serbijā.

Pārrunāta arī Balkānu reģiona nākotne un veidi, kā panākt reģiona integrāciju Eiropas Savienībā, tādējādi panākot mieru un stabilitāti ilgtermiņā. Kā uzsvēra V.Zatlers, institucionālās reformas valsts pārvaldē, tiesu sistēmā un ekonomikā ir būtisks priekšnosacījums Serbijas integrācijai ES kopīgajā telpā, turklāt būtiski, lai reformu procesā tiktu izvērtēti nesenās vēstures notikumi un to sniegtās mācības nākotnei.

Tāpat piektdien notika Valsts prezidenta un Tadžikistānas Republikas prezidenta Emomali Rahmona divpusējā tikšanās. V.Zatlers uzsvēra Centrālāzijas un Kaukāza reģiona būtisko lomu enerģijas un derīgo izrakteņu tirgū, jo “pēc konflikta Gruzijā Centrālāzijas reģions ieņems aizvien būtiskāku lomu enerģijas tirgū, savukārt Kaukāza valstis var kļūt par nopietnu tranzīta alternatīvu Centrālāzijas dabas resursu tranzīta ceļā uz Dienvideiropu. Tāpēc būtiski pielikt visas iespējamās starptautiskās sabiedrības pūles, lai šajos reģionos nodrošinātu mieru, stabilitāti un ekonomisko izaugsmi ilgtermiņā”.

Pārspriesta arī abu valstu divpusējo attiecību dinamika un turpmākas ekonomiskās sadarbības iespējas. Kā norādīja Valsts prezidents, sadarbībai valstu starpā jābalstās uz savstarpējās intereses un vērtības respektējošu līgumtiesisko bāzi.

Tāpat sarunas gaitā apspriesti notikumi reģionā – Afganistānā un Pakistānā – un to ietekme uz Dienvidāzijas reģiona turpmāko attīstību.

Darba vizīte ASV kopsavilkumā

No 20. līdz 28.septembrim Valsts prezidents Valdis Zatlers uzturējās darba vizītē ASV, kur piedalījās ANO Ģenerālās asamblejas 63.sesijā. Vizītes laikā notika arī vairākas Valsts prezidenta un citu valstu vadītāju divpusējās tikšanās, kurās pārrunātas Latvijas un citu valstu divpusējās attiecības, Latvijas un citu valstu sadarbība starptautisko organizāciju ietvaros, kā arī starptautiskās politikas aktualitātes, īpašu uzmanību pievēršot enerģijas politikas jautājumiem. Darba vizītes laikā V.Zatlers tikās arī ar ASV dzīvojošo latviešu kopienas pārstāvjiem un apmeklēja filmas “Padomju stāsts” pirmizrādi Ņujorkā.

Enerģijas politikas jautājumi bija būtiskākie Valsts prezidentam, gan tiekoties ar Eiropa Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barrozu, gan ar Kaukāza un Centrālāzijas reģiona valstu vadītājiem. Sarunu gaitā viņš uzsvēra Centrālāzijas un Kaukāza reģiona būtisko lomu enerģijas un derīgo izrakteņu tirgū, jo “pēc konflikta Gruzijā Centrālāzijas reģions ieņems aizvien būtiskāku lomu enerģijas tirgū, savukārt Kaukāza valstis var kļūt par nopietnu tranzīta alternatīvu Centrālāzijas dabas resursu tranzīta ceļā uz Dienvideiropu. Tāpēc būtiski pielikt visas iespējamās starptautiskās sabiedrības pūles, lai šajos reģionos nodrošinātu mieru, stabilitāti un ekonomisko izaugsmi ilgtermiņā”. Šādu viedokli Valsts prezidents pauda, gan tiekoties ar EK prezidentu, gan Gruzijas, Armēnijas un Tadžikistānas prezidentiem. Tāpat par enerģijas politiku un alternatīviem enerģijas ceļiem runāts tika arī ar Turcijas prezidentu. V.Zatlers šīs divpusējās tikšanās vērtē kā konstruktīvas un auglīgas, īpaši ņemot vērā gaidāmās valsts vizītes Centrālāzijas reģiona valstīs – Kazahstānā, Uzbekijā un Turkmenistānā. Turklāt būtiski, ka pirms vizītes Centrālāzijas reģionā ES kopīgā politiskā stratēģija, veidojot dialogu ar šā reģiona valstīm, tika apspriesta tieši ar EK prezidentu un sarunas gaitā puses bija vienisprātis, ka pēc konflikta Gruzijā šis reģions varētu būt viens no perspektīvākajiem, lai dažādotu enerģijas piegādes avotus un ceļus.

Starptautiskās politikas aktualitātes tika apspriestas ne vien valstu vadītāju oficiālo divpusējo tikšanos reizēs, bet arī vairākās neformālās diskusijās, kas notika līdztekus ANO Ģenerālās asamblejas oficiālajām darba sesijām. Tā, piemēram, Valsts prezidents apmeklēja ikgadējo augsta līmeņa sanāksmi “Clinton Global Initiative”, kur neformālās sarunās tika apspriestas globālās ekonomiskās problēmas un to ietekme uz centieniem apkarot nabadzību, slimības un globālo sasilšanu. Neformālās sarunās ar bijušo ASV prezidentu Bilu Klintonu un bijušo ASV viceprezidentu Alu Goru V.Zatlers apsprieda Klintona globālās iniciatīvas paveikto alternatīvo enerģiju attīstībā, kas ir īpaši aktuāli ne tikai globālās sasilšanas, bet arī enerģijas drošības kontekstā.

Gan oficiālo, gan neformālo tikšanos laikā tika apspriestas arī konflikta Gruzijā radītās sekas un ietekme uz starptautiskās politikas veidošanu. Tieši šim tematam bija veltīta Valsts prezidenta lekcija un tai sekojošā diskusija Kolumbijas universitātē. Uzrunājot studentus un pasniedzējus, viņš teica: “Karš Gruzijā pēdējo mēnešu laikā ir būtiski mainījis pasaules kārtību. Notikušais liek atcerēties demokrātijas pamatvērtības, kuras mums svarīgas, un domāt par to, kā aizstāvēt savas intereses un nepieļaut, ka konflikts tiek risināts ar rupja militāra spēka palīdzību.” Valsts prezidents arī piebilda, ka Krievija jau ilgstoši pārbaudījusi starptautiskās sabiedrības pacietību, gan patvaļīgi palielinot tā saukto miera uzturētāju skaitu, gan nodibinot formālas attiecības ar Abhāziju un Dienvidosetiju, gan, visbeidzot, virs Gruzijas teritorijas notriecot Gruzijas lidaparātu. “Mēs, Baltijas valstis un Polija, jau maijā brīdinājām starptautisko sabiedrību, ka Krievijas rīcība ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām un to nedrīkst nedz akceptēt, nedz atzīt par adekvātu, taču toreiz reti kurš gribēja sadzirdēt mūsu brīdinājuma signālus,” teica Valsts prezidents, piebilstot, ka starptautiskās sabiedrības nevērības rezultāts tagad ir skaidri redzams. Taču, kā norādīja V.Zatlers, šobrīd svarīgāk ir nevis meklēt vainīgo, bet gan sniegt visu nepieciešamo palīdzību Gruzijai, lai valsts tiktu atjaunota un turpinātu uzsāktās reformas ceļā uz ES un NATO.

Gruzijas konflikta radītās izmaiņas starptautiskajā politikā bija arī viens no Valsts prezidenta uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā pamatpunktiem. Savā uzrunā viņš aicināja apzināties “iesaldēto konfliktu” bīstamību un nepieciešamību tos atrisināt, jo “kā pierādīja notikumi Gruzijā, iesaldēts, tas nenozīmē atrisināts”.

Līdztekus Gruzijas jautājumam savā uzrunā Valsts prezidents akcentēja arī nepieciešamību beidzot veikt ANO institucionālās reformas, jo, atsaucoties uz Gruzijā notikušo, redzams, ka, piemēram, Eiropas Savienība ir spējīga ātri un vienoti reaģēt, savukārt ANO Drošības padome tā arī līdz šim brīdim nav spējusi paust vienotu viedokli un vērtējumu konfliktam Gruzijā un nav spējusi piedāvāt ilgtermiņa risinājumu ar mērķi garantēt mieru un stabilitāti reģionā.

Trešā svarīgākā Valsts prezidenta uzrunas tēma bija 2000.gadā izvirzīto Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšana un nepieciešamie darbi, kas starptautiskajai sabiedrībai veicami, lai risinātu tādas globālas problēmas kā nabadzība, HIV infekcijas izplatība, izglītības pieejamība un globālās sasilšanas radītās ekoloģiskās problēmas. Vizītes laikā V.Zatlers piedalījās arī vairākās augsta līmeņa diskusijās, kas bija veltītas izvirzīto Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai.

Savas uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā noslēgumā Valsts prezidents atzīmēja, ka tieši šogad aprit 60 gadi, kopš pieņemta Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. “Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 60.gadadiena šogad simboliski sakrīt ar Latvijas Republikas 90.jubileju. Latvijas Republikas proklamēšanas aktā jau 1918.gadā tika pasludināts: “... visi pilsoņi, neatkarīgi no viņu tautības, ir aicināti palīdzēt, jo Latvijā tiks garantētas visu cilvēku tiesības. Tā būs demokrātiska un taisnīga valsts, kurā nebūs vietas apspiestībai un netaisnībai...” Es ļoti lepojos ar šiem vārdiem. Jau 30 gadus pirms Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas Latvijas Republika apliecināja uzticību tām pašām pamatvērtībām un principiem, kas atrodami deklarācijā, tos pilnībā īstenojot jaundibinātajā valstī. Diemžēl laikā, kad tika pieņemta Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, Latvija jau bija okupēta un Latvijas tautai bija liegtas tiesības brīvi noteikt savu politisko statusu, tā bija pakļauta apspiestībai un netaisnībai. Tikai 1991.gadā Latvija atjaunoja savu valstiskumu un pēctecību uzticībā cilvēktiesību pamatprincipiem – katra cilvēka cieņai, līdztiesībai un brīvībai, šīs vērtības attiecinot uz visiem valsts iedzīvotājiem,” teica V.Zatlers.

Par veidu, kā labāk ārpus Latvijas skaidrot mūsu valsts vēsturi un atgādināt par totalitāro režīmu noziegumiem pret cilvēci, tika runāts, Valsts prezidentam tiekoties ar ASV dzīvojošiem latviešiem un kopīgi noskatoties filmas “Padomju stāsts” pirmizrādi Ņujorkā. Kā uzsvēra Valsts prezidents, ir labi, ka šo filmu tagad izrāda ASV plašām interesentu grupām, jo tādējādi daudz plašāka auditorija gūs priekšstatu par nežēlīgajām padomju režīma represijām ne vien pret latviešu, bet arī citām tautām.

Valsts prezidenta preses dienests