Ko šovasar, šoruden gaidīt no mūsu druvām?

Šogad salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem labība nogatavojusies un graudaugu pļauja druvās sākusies krietni agrāk. Pērn valstī tika apsēti 423 tūkstoši hektāru graudaugu lauku. Vērtējot izaudzēto, zemnieki secinājuši, ka šīs vasaras sausais laiks vairāk iespaidojis vasarāju sējumus, tāpēc raža visur nebūs cerētā, vārpās graudi ir sīki, tie neattīstījās mitruma trūkuma dēļ. Ziemas kviešu ievākums varētu atbilst gaidītajam. Tur, kur tiek ievēroti visi agrotehniskie nosacījumi, no ziemāju laukiem tiek ievāktas pat 4–5 tonnas graudu no hektāra. Vislabvēlīgākie apstākļi graudaugu audzēšanai ir Dobeles, Jelgavas, Saldus un Bauskas rajonā. Tur iesētie graudaugi veido 33 procentus no visām valstī esošajām graudaugu platībām.

Labības pļauja šogad rit bez pārtraukuma. Piemēram, Zemgales pusē tikko pielikts punkts ziemāju kūlumam, kad jau sācies vasaras kviešu ievākums. Citviet, piemēram, Ziemeļvidzemē, vēl pilnā sparā tiek ievākti ziemas kvieši. Šobrīd izskan prognozes, ka valstij vajadzētu nodrošināt savu iekšējo patēriņu ar pārtikas kviešiem.

Sākusies arī graudu piegāde. Pēc Zemkopības ministrijas rīcībā esošās informācijas, līdz 2. augustam graudu pieņemšanas vietās piegādāts vairāk nekā 26,5 tūkstoši tonnu kviešu, apmēram 2 tūkstoši tonnu rudzu. Daži graudu pārstrādes uzņēmumi sākuši graudu pirkšanu. Par uzņēmumu līdzekļiem jau iepirkti vairāk nekā 2 tūkstoši tonnu kviešu un aptuveni 200 tonnas rudzu. Dzirnavnieki solījuši lielākus labības apjomus un intensīvāk iepirkt šajā mēnesī. Zemkopības ministrija ir panākusi, ka šogad graudu tirdzniecība notiks vispirms starp graudu audzētājiem un pārstrādātājiem, pēc tam, ja tas būs vajadzīgs, labību iepirks valsts intervencē. Atšķirībā no aizvadītā gada šogad tika laikus nosauktas intervences cenas. Tās ir šādas: no 1. līdz 30. novembrim — 67 lati; no 1. līdz 31. decembrim — 68 lati; no 1. līdz 31. janvārim — 69 lati; no 1. līdz 28. februārim — 70 latu; no 1. līdz 31. martam — 71 lats; no 1. līdz 30. aprīlim — 72 lati. Turklāt noteiktā intervences cena ir daudz vairāk pietuvināta tai cenai, kas būtu reāla pārtikas kviešiem un rudziem. Intervences cena pakāpeniski katru mēnesi pieaug par 1 latu, tādējādi graudu ražotājiem tiek kompensēti ar graudu glabāšanu saistītie izdevumi. Šie nosacījumi kopumā atbilst Eiropas Savienības prasībām, vispirms graudus pērk privātie uzņēmēji, pēc tam atlikušo — valsts.

Ministru kabinets ir akceptējis grozījumus intervences noteikumos, nosakot, ka tiek mainīts kvantitatīvais ierobežojums graudu pārdošanā — 300 tonnu vienai zemnieku saimniecībai. Turpmāk šāds nosacījums graudu valsts intervencē nebūs spēkā.

Zemkopības ministrija ir iesniegusi arī grozījumus likumā par norēķiniem ar neapstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, paredzot, ka graudu iepircējiem ar zemniekiem jānorēķinās mēneša laikā vai pamatojoties uz savstarpēji noslēgto līgumu.

Šonedēļ zemkopības ministrs Aigars Kalvītis, tiekoties ar Graudu audzētāju, glabātāju un pārstrādātāju kooperatīvās savienības, Zemnieku federācijas un Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas pārstāvjiem, vienojās par to, ka valsts atbalsts daļējai kredītprocentu dzēšanai (ne vairāk kā 9% no kredītprocentu likmes) tiks piešķirts tiem labības pārstrādes uzņēmumiem, kas par tonnu piegādāto graudu maksās ne mazāk kā 63 latus. Šis noteikums attieksies uz pārtikas kviešiem un rudziem, ja tie būs atbilstoši intervencē noteiktajām graudu kvalitātes prasībām.

Dagnija Muceniece

— "Latvijas Vēstnesim"