Kultūras ministrijas rīkojums Nr.2.1.-25-218

Rīgā 2008.gada 3.septembrī

Par Rencēnmuižas apbūves ar parku Valmieras rajona, Rencēnu pagasta, Rencēnmuižā (zemes kadastra apzīmējumi 9678 004 0089, 9678 004 0087, 9678 004 0120, 9678 004 0122, 9678 004 0119, 9678 004 0053, 9678 004 0004, 9678 004 0093, 9678 004 0105, 9678 004 0123, 9678 004 0046) iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums” 9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 9.punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijai Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta grozījumu projektu ar lūgumu iekļaut objektu Rencēnmuižas apbūve ar parku Valmieras rajona, Rencēnu pagasta, Rencēnmuižā, zemes kadastra apzīmējumi 9678 004 0089, 9678 004 0087, 9678 004 0120, 9678 004 0122, 9678 004 0119, 9678 004 0053, 9678 004 0004, 9678 004 0093, 9678 004 0105, 9678 004 0123, 9678 004 0046 (turpmāk – Objekts) Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas komisijas “Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” 2008.gada 25.aprīļa sēdes protokola izraksts;

1.2. Mirdzas Belogrudovas 2007.gada 22.augusta iesniegums;

1.3. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas 2008.gada 30.janvāra paziņojums Nr.10-04/341 un 2008.gada 28.aprīļa paziņojumi Nr.10-04/1537, Nr.10-04/1538, Nr.10-04/1539, Nr.10-04/1540, Nr.10-04/1541, Nr.10-04/1542, Nr.10-04/1543 Objekta īpašniekiem par kultūras pieminekļa statusa noteikšanu;

1.4. Informācija par Objekta nosaukumu;

1.5. Informācija par Objekta atrašanās vietu un izstrādāto teritoriju (adrese, grupa, grunts, liters, robežpunktu koordinātas LKS-92 sistēmā);

1.6. Objekta apraksts;

1.7. Objekta fotofiksācijas materiāli;

1.8. Ziņas par Objekta īpašniekiem;

1.9. Pamatojums Objekta iekļaušanai Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 3.punktu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2007.gada 25.aprīļa sēdē izvērtēja Objekta atbilstību kultūras pieminekļa statusam un pieņēma lēmumu ierosināt iekļaut Objektu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

3. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” 7.2.punktā noteikto kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekli var iekļaut pilsētu un lauku ēku grupas (piemēram, muižas, tautas celtniecības objektus), kas ir starptautiski vai nacionāli nozīmīgas (vecākas par 50 gadiem).

 Rencēnmuižas apbūves ar parku Valmieras rajona, Rencēnu pagasta, Rencēnmuižā kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” 7.2.punktā noteiktajiem kritērijiem.

Rencēnmuiža no 1842.gada līdz pirmās brīvvalsts agrārajai reformai piederējusi baronu fon Krīgsmaņu (Kriegsmann) dzimtai. Uz 20.gadsimta sākumu muižas apbūvē ietilpa ap 30 dažādas nozīmes un pielietojuma ēkas, piecu savā starpā savienotu dīķu sistēma un parks. Zemes reformas gaitā muiža sadalīta vairākos nekustamos īpašumos, šis dalījums saglabājies arī šobrīd. Muižas apbūvē vērojama dažādu būvniecības periodu liecības. No agrākā perioda saglabājušās “Baltā klēts”, Vecā kungu māja, “Ratūzis”, no jaunāka perioda – Jaunā pils, Spirta brūzis, Pienotava. Kultūvēsturiski nozīmīgas ir muižas apbūvē ietilpstošās ēkas Kalpu māja “Tilīkas”, Kūts ar dzīvojamo galu “klubītis”, “Koku rija”, Kalpu māja un staļļi, Ledus pagrabs, Kūts – staļļi ar iekšpagalmu, Rija – kalte un Šķūnis, kā arī vairāku saimniecības ēku drupas. Parks, kura platība ir 6,2 hektāri, savu veidolu ieguvis vienlaicīgi ar jaunās pils būvniecību, t.i., ap 1886.gadu, tā teritorijā konstatēti 16 introducēto kokaugu taksoni.

4. Ņemot vērā šī rīkojuma 3.punktā uzskaitītos kultūrvēsturisko vērtību veidojošos elementus, Objekts vērtējams kā kultūrvēsturiski vērtīgs – Rencēnmuižas apbūve ar parku ir viens no mazāk pārveidotajiem muižu kompleksiem Ziemeļvidzemē. Kaut arī muižas kompleksu veidojošās ēkas šobrīd ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī, tomēr pēdējo 50 gadu laikā muižā nav veidojusies bieži kultūrvēsturisko vidi un ainavu degradējošā padomju laika saimnieciskā un dzīvojamā apbūve. Tā ir nozīmīga kultūrvēsturiskās ainavas teritorija, kura atspoguļo progresīvas muižu saimniecības attīstību līdz 20.gs. sākumam, kuras aizsardzība un saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas interesēm.

5. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu, likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 7.punkta prasībām:

– Objekta daļas īpašnieks Jānis Circenis (saskaņā ar Rencēnu pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr.275 II.daļas 1.iedaļas ierakstā Nr.4.1. esošo informāciju) š.g. 28.aprīlī rakstveidā ar vēstuli Nr.10-04/1543, kas nosūtīta ierakstītā pasta sūtījumā, informēts par priekšlikumu noteikt Objektam valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu;

– Objekta daļas īpašnieks Aivars Gavars (saskaņā ar Rencēnu pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr.245 II.daļas 1.iedaļas ierakstā Nr.1.1. esošo informāciju) š.g. 28.aprīlī rakstveidā ar vēstuli Nr.10-04/1539, kas nosūtīta ierakstītā pasta sūtījumā, informēts par priekšlikumu noteikt Objektam valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu;

– Objekta daļas īpašnieks Guntars Gavars (saskaņā ar Rencēnu pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr.47 II.daļas 1.iedaļas ierakstā Nr.2.1. esošo informāciju) š.g. 28.aprīlī rakstveidā ar vēstuli Nr.10-04/1538, kas nosūtīta ierakstītā pasta sūtījumā, informēts par priekšlikumu noteikt Objektam valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu;

– Objekta daļas īpašnieces Vita Ādamsone un Agrita Buračevska (saskaņā ar Rencēnu pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr.285 II.daļas 1.iedaļas ierakstos Nr.3.1., Nr.3.2. esošo informāciju) š.g. 28.aprīlī rakstveidā ar vēstuli Nr.10-04/1541, kas nosūtīta ierakstītā pasta sūtījumā, informētas par priekšlikumu noteikt Objektam valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu;

– Objekta daļas īpašniece Ārija Aizstrauts (saskaņā ar Rencēnu pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000282110 II.daļas 1.iedaļas ierakstā Nr.1.1. esošo informāciju) š.g. 30.janvārī rakstveidā ar vēstuli Nr.10/341 informēta par priekšlikumu noteikt Objektam valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu;

– Objekta daļas īpašnieks Imants Elsons (saskaņā ar Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācija publicēšanas sistēmā esošo informāciju īpašnieks nekustamajam īpašumam ar kadastra apzīmējumu 9678 004 0119 ) š.g. 28.aprīlī rakstveidā ar vēstuli Nr.10-04/1540, kas nosūtīta ierakstītā pasta sūtījumā, informēts par priekšlikumu noteikt Objektam valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu;

– Objekta daļas īpašnieks Andrejs Jaundzemnieks (saskaņā ar Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas publicēšanas sistēmā esošo informāciju īpašnieks nekustamajam īpašumam ar kadastra apzīmējumu 9678 004 0123) š.g. 28.aprīlī rakstveidā ar vēstuli Nr.10-04/1537, kas nosūtīta ierakstītā pasta sūtījumā, informēts par priekšlikumu noteikt Objektam valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu.

Minētie Objekta daļu īpašnieki normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav iebilduši pret priekšlikumu noteikt Objektam valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu.

– Objekta daļas īpašnieks LR Satiksmes ministrija un valdītājs VAS “Latvijas valsts ceļi” (saskaņā ar Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas publicēšanas sistēmā esošo informāciju īpašnieks nekustamajam īpašumam ar kadastra apzīmējumu 9678 004 0046) š.g. 28.aprīlī rakstveidā ar vēstuli Nr.10-04/1542, kas nosūtīta ierakstītā pasta sūtījumā, informēts par priekšlikumu noteikt Objektam valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu. VAS “Latvijas valsts ceļi” 2008.gada 14.maija vēstulē Nr.4.8/1743 ir piekritusi priekšlikumam noteikt Objektam valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu;

– Objekta daļas īpašnieks Rencēnu pagasta pašvaldība (saskaņā ar Rencēnu pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr.432 II.daļas 1.iedaļas ierakstā Nr.1.1. esošo informāciju, kā arī saskaņā ar Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas publicēšanas sistēmā esošo informāciju īpašnieks nekustamajiem īpašumiem ar kadastra apzīmējumu 9678 004 0122, 9678 004 0105) 2008.gada 26.marta vēstulē Nr.1316 ir piekritis priekšlikumam noteikt Objektam valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu.

6. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam – Objekta kā vienota kompleksa saglabāšana dotu nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūras mantojuma bagātināšanā. Tādējādi sabiedrība, iekļaujot Objektu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, gūtu labumu, kas ir lielāks nekā tās tiesisko interešu ierobežojums, jo Rencēnmuižas apbūve ar parku – nozīmīga Ziemeļvidzemes kultūrainavas daļa – tiktu saglabāta kā vienots, maz pārveidots kultūrvēsturiskā mantojuma objekts un vērtīga vēstures liecība par Latvijas muižu saimniecības attīstību no 19.gs. pirmās puses līdz 20.gs. sākumam.

7. Pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 9.punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojuma Nr.128 “Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” 2.punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu:

8. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz:

Likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.pantu, Administratīvā procesa likuma 13.pantu, 66.panta pirmās daļas 4.punktu, 62.panta pirmo daļu, 76.panta otro daļu, 188.panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums” 9.11.punktu, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 3., 5., 7. un 9.punktu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” 7.2.punktu.

9. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīga, Antonijas iela 6, LV–1010) mēneša laikā no šī rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Kultūras ministre H.Demakova