Kultūras ministrijas rīkojums Nr.2.1.-25-227

Rīgā 2008.gada 15.septembrī

Par Vecās kungu mājas (“Vidus mājas”) Valmieras rajona, Rencēnu pagasta, Rencēnmuižas “Rozēs” (būves kadastra apzīmējums 9678 004 0087 001) iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums” 9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 9.punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijai Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta grozījumu projektu ar lūgumu iekļaut objektu Vecā kungu māja (“Vidus māja”) Valmieras rajona, Rencēnu pagasta, Rencēnmuižas “Rozēs”, būves kadastra apzīmējums 9678 004 0087 001 (turpmāk – Objekts), Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas komisijas “Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” 2008.gada 25.aprīļa sēdes protokola izraksts;

1.2. Mirdzas Belogrudovas 2007.gada 22.augusta iesniegums;

1.3. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas 2008.gada 28.aprīļa paziņojums Nr.10-04/1541 Objekta īpašniekiem par kultūras pieminekļa statusa noteikšanu;

1.4. Informācija par Objekta nosaukumu;

1.5. Informācija par Objekta atrašanās vietu (adrese, grupa, grunts, liters);

1.6. Objekta apraksts;

1.7. Objekta fotofiksācijas materiāli;

1.8. Ziņas par Objekta īpašniekiem;

1.9. Pamatojums Objekta iekļaušanai Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 3.punktu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2007.gada 25.aprīļa sēdē izvērtēja Objekta atbilstību kultūras pieminekļa statusam un pieņēma lēmumu ierosināt iekļaut Objektu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

3. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” 7.3.punktā noteikto kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekli var iekļaut būves, ēkas un to konstrukcijas, ieskaitot to detaļas un rotājumus, kas ir starptautiski vai nacionāli nozīmīgi stilu paraugi, ievērojamu arhitektu darbi vai reti sastopamu tipu celtnes (vecākas par 50 gadiem).

Vecās kungu mājas (“Vidus mājas”) kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” 7.3.punktā noteiktajiem kritērijiem.

Rencēnmuižas vecā kungu māja, saukta par “Vidus māju”, celta 1835.gadā. Vecā kungu māja būvēta klasicisma stilā ar profilētām dzegām un uzsvērtu galvenās ieejas lieveni, ko veido neliela portika izbūve un kuras frontonu balsts sešas koka kolonnas. Saglabājušies oriģinālie koka sešrūšu logi ar metāla stūra apkalumiem un profilētiem pildiņu slēģiem ar kaltām eņģēm, oriģinālās ieejas durvis un citas detaļas. Labi saglabājies ēkas sākotnējais plānojums, daļēji saglabājusies ampīra stila interjera apdare – ozolkoka paneļi zālēs, krāsnis.

4. Ņemot vērā šī rīkojuma 3.punktā uzskaitītos kultūrvēsturisko vērtību veidojošos elementus, Objekts vērtējams kā kultūrvēsturiski vērtīgs – Rencēnmuižas vecā kungu māja ir pilnībā saglabājusi autentisko būvapjomu, fasāžu kompozīciju, plānojumu, un daļēji – iekštelpu apdari un detaļas. Tā ir viena no nedaudzajām klasicisma stila ēkām, kas tik labi saglabājusies, kā arī ir tipoloģiski mazsaglabājies 19.gadsimta sākuma kungu mājas tips. Tā kopā ar citām muižas ēkām un parku veido nozīmīgu arhitektoniski ainavisku Ziemeļvidzemes būvmākslas ansambli.

5. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu, likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 7.punkta prasībām Objekta īpašnieces Vita Ādamsone un Agrita Buračevska (saskaņā ar Rencēnu pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr.285 II.daļas 1.iedaļas ierakstos Nr.3.1., Nr.3.2. esošo informāciju) š.g. 28.aprīlī rakstveidā ar vēstuli Nr.10-04/1541, kas nosūtīta ierakstītā pasta sūtījumā, informētas par priekšlikumu noteikt Objektam valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu.

Objekta īpašnieces normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav iebildušas pret priekšlikumu noteikt Objektam valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu.

6. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam – Objekta saglabāšana dotu nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūras mantojuma bagātināšanā. Tādējādi sabiedrība, iekļaujot Objektu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, gūtu labumu, kas ir lielāks nekā tās tiesisko interešu ierobežojums, jo Vecā kungu māja (“Vidus māja”) – tipoloģiski rets 19.gadsimta kungu mājas tips un labi saglabājusies, un maz pārveidota klasicisma stila ēka, ir vērtīga vēstures liecība par Ziemeļvidzemes muižu apbūvi.

7. Pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 9.punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojuma Nr.128 “Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” 2.punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu:

8. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz:

Likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.pantu, Administratīvā procesa likuma 13.pantu, 66.panta pirmās daļas 4.punktu, 62.panta pirmo daļu, 76.panta otro daļu, 188.panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums” 9.11.punktu, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 3., 5., 7. un 9.punktu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” 7.3.punktu.

9. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīga, Antonijas iela 6, LV–1010) mēneša laikā no šī rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Kultūras ministre H.Demakova