Valsts parāda pieaugums ir ievērojams, taču pagaidām draudus Latvijas finansiālajai stabilitātei nerada, — tā piektdien, 30. jūlijā, tiekoties ar žurnālistiem un komentējot valsts ārējā un iekšējā parāda stāvokli, atzina Valsts kases Ārvalstu finansu resursu departamenta direktore Ingūna Kupča un Valsts kases Riska vadības departamenta direktora vietnieks Pēteris Dzintars.

Saskaņā ar Valsts kases sagatavoto operatīvo pārskatu šī gada sākumā valsts iekšējais parāds bija 141 miljons latu, ārējais parāds — 231 miljons latu. Līdz šā gada jūlija sākumam, tātad sešu mēnešu laikā, valsts iekšējais parāds pieaudzis par 14 miljoniem latu, sasniedzot 155,6 miljonus latu, bet ārējais parāds palielinājies par 92 miljoniem latu, jūlija sākumā tuvojoties 323,6 miljonu robežai. Valsts iekšējā un ārējā parāda summa gada pirmajos sešos mēnešos pieaugusi par 106,6 miljoniem latu, sasniedzot 479 miljonus latu.

Kā atzina I. Kupča, ārējā parāda pieaugums noticis, valstij joprojām aizņemoties no ārvalstu finansu institūcijām, galvenokārt no Pasaules bankas.

Par nozīmīgāko notikumu Latvijas valsts ārējā parāda attīstībā šī gada pirmajā pusē I. Kupča atzina Latvijas veikto eiroobligāciju emisiju 150 miljonu eiro (gandrīz 93 miljonu latu) vērtībā. Šim notikumam bijušas vairākas pozitīvas sekas. Pirmkārt, tas ļāvis valstij uz vidēji ilgu termiņu aizņemties ievērojami lētākus resursus, nekā tas būtu iespējams iekšējā tirgū, un šim aizņēmumam ir fiksēta procentu likme. Otrkārt, pirmo reizi kopš neatkarības atgūšanas Latvijas valsts kotējusi savus vērtspapīrus ārvalstu biržās, un ievērojamā privāto ārvalstu investoru interese liecina, ka Latvija ir valsts, kurai starptautiskā finansu sabiedrība uzticas un uzskata par drošu, perspektīvu ieguldījumu vietu. Tā kā tirdzniecība ar šiem Latvijas valsts vērtspapīriem notiek publiski, to vērtība ļauj Latvijas pusei ik brīdi novērtēt arī savas izredzes un cenu, par kādu starptautiskajā finansu tirgū būtu iespējams aizņemties jaunus finansu resursus. Tā kā par eiroobligāciju galvenajiem pircējiem Eiropas biržās kļuva galvenokārt privātie investīciju fondi un citi privātie investori, līdz ar šo Latvijas valsts vērtspapīru emisiju no pieciem līdz 30 procentiem pieauga privātā kapitāla īpatsvars valsts ārējo kreditoru vidū.

Nozīmīgs ieguvums, ko Latvijai devusi eiroobligāciju emisija, ir arī fakts, ka līdz ar to dažādojusies Latvijas ārējā parāda valūtu struktūra. Kaut arī lielāko ārējā parāda daļu joprojām veido aizņēmumi ASV dolāros — 183 miljoni dolāru (109,5 miljoni latu), tomēr nozīmīgi pieaudzis arī citu valūtu īpatsvars, otro vietu ieņem aizņēmumi Eiropas vienotajā valūtā — 250 miljoni eiro (155 miljoni latu), vēl atdodami arī Latvijas valstij un uzņēmumiem aizdotie trīs miljoni Šveices franku (1,1 miljons latu), 14 miljoni Dānijas kronu (1,2 miljoni latu), 5 miljoni Japānas jēnu (24 tūkstoši latu), 297 tūkstoši Zviedrijas kronu (4 tūkstoši latu), kā arī 39 tūkstoši Starptautiskā valūtas fonda norēķinu vienību XDR (31 tūkstotis latu).

Šādas izmaiņas — eiro īpatsvara pieaugums Latvijas ārējā parāda struktūrā — I.Kupča vērtēja kā pozitīvas, jo, dažādojoties parāda valūtu sastāvam un samazinoties ASV dolāros saņemto kredītu nepārprotamajam pārsvaram, tiek samazināts arī valūtu vērtību svārstību risks.

I.Kupča nevarēja dot skaidru atbildi uz žurnālistu uzdoto jautājumu par to, cik liela daļa eiroobligāciju emisijā iegūto līdzekļu jau ir izlietota budžeta deficīta finansēšanai. Kā atzina Valsts kases Ārvalstu finansu resursu departamenta direktore, daļa iegūto līdzekļu ir konvertēta latos, daļa joprojām tiek uzglabāta eiro un, tā kā šie resursi tiek uzglabāti kopā ar pārējiem Valsts kases rīcībā esošajiem finansu līdzekļiem, precīzi noteikt, cik no latos konvertētajiem līdzekļiem jau ir izlietoti, ir sarežģīti.

Kaut arī šī gada pirmajos sešos mēnešos ievērojami pieaudzis gan valsts iekšējais, gan ārējais parāds, I. Kupča pašreizējo valsts parāda līmeni un tā pieauguma prognozi — gada beigās līdz 12 — 13 procentiem no šī gada iekšzemes kopprodukta apjoma — nevērtēja kā bīstamu. Kā uzsvēra I. Kupča, arī gadījumā, ja valsts parāds sasniegs šo apjomu, tas joprojām būs proporcionāli viens no mazākajiem starp Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm. I. Kupča arī atgādināja, ka Eiropas Savienības valstis par kritēriju, lai kāda valsts varētu kļūt par Eiropas monetārās ūnijas dalībnieci noteikusi maksimālo iespējamo valsts parāda apjomu — 60 procentus no gada iekšzemes kopprodukta apjoma. Tātad Latvijai, lai tā vairs neatbilstu šim Māstrihtas līguma kritērijam, savs parāds vēl būtu jāpalielina vismaz četras reizes.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore