Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 30.septembrī

 

EM: Par Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja un Latvijas Nacionālā metroloģijas centra apvienošanu

30.septemrbrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts MK rīkojuma projekts par valsts aģentūras “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” reorganizāciju. Reorganizācijas rezultātā paredzēts Latvijas Nacionālo akreditācijas biroju (LATAK) pievienot Latvijas Nacionālajam metroloģijas centram (LNMC), mainot iestādes nosaukumu uz Metroloģijas un akreditācijas valsts aģentūra (MAVA).

Reorganizācija tiek veikta, lai optimizētu Ekonomikas ministrijas budžeta izdevumus, veicot līdzekļu ekonomiju par 10,67% (atbilstoši Ministru kabineta 04.09.2008. sēdes protokola Nr.62 1.§ par likumprojektu “Par valsts budžetu 2009.gadam”).

Reorganizācijas rezultātā iespējamais finanšu resursu ietaupījums, sākot ar 2009.gadu, paredzēts 73,1 tūkstoša latu apmērā. LATAK pašreiz ir 18 amatu vietas un nodarbināti 18 darbinieki. Reorganizācijas rezultātā plānots samazināt 17% amatu vietas (t.i., trīs amatu vietas), pārējie LATAK darbinieki turpinās darbu Metroloģijas un akreditācijas valsts aģentūrā.

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards uzsver, ka “LATAK reorganizācija veicinās izdevumu samazināšanu administratīvām vajadzībām un ekonomiskāku esošo līdzekļu apguvi informācijas tehnoloģiju un biroja tehnikas uzturēšanai, nostiprinās grāmatvedību un iekšējo kontroli”.

Tā kā LATAK veic vairākos likumos noteiktās funkcijas, Ekonomikas ministrija izstrādājusi un 30.septembrī Ministru kabinets akceptēja grozījumus šādos sešos likumos: “Par atbilstības novērtēšanu”, “Par mērījumu vienotību”, “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”, Vides aizsardzības likumā, Ceļu satiksmes likumā, kā arī “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”.

Visos likumos redakcionāli precizēts iestādes nosaukums, kura pārņems LATAK un LNMC funkcijas. Plānots, ka grozījumi likumos stāsies spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu” paredz, ka turpmāk sertificēšanas un inspicēšanas institūciju, kā arī testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju akreditāciju veiks Metroloģijas un akreditācijas valsts aģentūra.

Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību” paredz, ka turpmāk Metroloģijas un akreditācijas valsts aģentūra izstrādās nacionālo mērvienību etalonu sarakstu, kuru pēc tam apstiprinās Ministru kabinets.

Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” paredz, ka bīstamo iekārtu pārbaudi turpmāk veiks juridiskā persona, kuru normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir akreditējusi Metroloģijas un akreditācijas valsts aģentūra vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts akreditācijas institūcija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām attiecīgo bīstamo iekārtu jomā.

Grozījumi likumā “Vides aizsardzības likums” paredz, ka turpmāk vides verificētāju akreditāciju, viņu darbības uzraudzību, kā arī vides verificētāju reģistru izveidos un uzturēs Metroloģijas un akreditācijas valsts aģentūra.

Grozījumi likumā “Ceļu satiksmes likums” paredz, ka transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika, braukšanas attāluma un ātruma reģistrēšanas kontrolierīču uzstādīšanu, pārbaudīšanu un plombēšanu veiks inspicēšanas institūcija, kura būs akreditēta Metroloģijas un akreditācijas valsts aģentūra.

Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” paredz, ka tabakas izstrādājumu atbilstības novērtēšanu turpmāk veiks testēšanas laboratorijas, kuras būs akreditētas Metroloģijas un akreditācijas valsts aģentūra vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu paziņotās laboratorijas tabakas izstrādājumu jomā.

Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs nodrošina vienotu atbilstības novērtēšanas sistēmu laboratorijām, sertifikācijas, inspekcijas institūcijām un vides verificētājiem, kuru rezultāti ir starptautiski atzīti, atbilstoši Latvijas tautsaimniecības vajadzībām un dod iespēju apliecināt Latvijas uzņēmēju ražoto produktu atbilstību Eiropas un starptautiskajiem standartiem.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par grozījumiem likumā par budžeta un finanšu vadību

30.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi likumā par budžeta un finanšu vadību.

Lai nodrošinātu vidēja termiņa budžeta plānošanas sistēmas efektivitāti, grozījumi paredz, ka turpmāk FM iesniegs apstiprināšanai MK saimnieciskā gada valsts budžeta likuma projekta un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādes un iesniegšanas grafiku. Tādējādi grozījumi paredz no likuma svītrot termiņus, kas reglamentē budžeta likumprojekta iesniegšanu.

Tāpat grozījumos noteikts, ka finanšu ministram ir tiesības palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju normatīvajos aktos noteikto sociālo apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu segšanai.

Ievērojot, ka pašlaik normatīvajos aktos nav noteikts regulējums par atvasinātu publisko personu budžetu patstāvību, šo personu finanšu kontroles un finanšu stabilizācijas reglamentāciju, finansēšanu budžeta iestādes vai valsts budžeta finansētas institūcijas statusā, kā arī par citiem šo personu finanšu un budžetu vadības jautājumiem, projektā veikti atbilstoši grozījumi.

Grozījumos paredzēts veikt arī vairākus labojumus, kas pilnveido vidēja termiņa budžeta plānošanas sistēmas nepārtrauktību, Valsts kases efektīvāku funkciju izpildi, nosacījumus budžeta jomā izmantojamos terminos un to skaidrojumus.

Grozījumi likumā sagatavoti, pamatojoties uz MK protokollēmumu. Paredzēts, ka likums varētu stāties spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

FM: Par grozījumiem likumā par akcīzes nodokli

30.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi likumā par akcīzes nodokli.

Likumprojekts paredz palielināt akcīzes nodokļa likmi pārējiem (stiprajiem) alkoholiskajiem dzērieniem Latvijā no 630 līdz 705 latiem par 100 litriem absolūtā spirta jeb par 11,9%. Lietuvā un Igaunijā akcīzes nodokļa likmes ir lielākas nekā Latvijā, tādēļ jāmazina starpība starp nodokļa likmēm Baltijas valstīs. Stiprie alkoholiskie dzērieni ir kaitīgi veselībai, tāpēc akcīzes nodoklis tiek izmantots kā instruments sabiedrībai kaitīgo dzērienu patēriņa samazināšanai.

Tāpat grozījumi nosaka, ka tiks palielināts akcīzes nodoklis citai smēķējamai tabakai no 14 līdz 23 latiem par 1000 gramiem, lai to pielīdzinātu smalki sagrieztai tabakai.

Grozījumu projektā arī reglamentēts, ka Zāļu valsts aģentūra ir kompetenta sniegt apliecinājumu par izstrādājumu, kuru sastāvā nav tabakas un kuru atļauts lietot vienīgi medicīniskiem mērķiem.

Tādējādi likumprojekts paredz, ka apliecinājumu cigarešu lietošanai medicīniskiem mērķiem turpmāk izsniegs nevis Veselības ministrija, bet gan Zāļu valsts aģentūra.

Izskatītais likumprojekts precizē normu par norēķinu kartēm, kas ir viens no norēķinu veidiem, lai lauksaimniecības produkcijas ražotājs varētu saņemt akcīzes nodokļa atmaksu par dīzeļdegvielu vai dīzeļdegvielu ar biodegvielas piedevu un šajā gadījumā nebūtu pārpratumu attiecībā uz izmantojamām norēķinu kartēm.

Atbilstoši izmaiņām ES normatīvajos aktos grozījumi reglamentē normu par atbrīvojuma no akcīzes nodokļa piemērošanu akcīzes precēm, kas atrodas to ceļotāju personīgajā bagāžā, kuri ierodas no trešajām valstīm. Pamatā saglabāti līdzšinējie kvantitatīvie ierobežojumi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un degvielai, kas līdz šim ir atrunāti muitas regulā par atbrīvojumiem. Kvantitatīvie ierobežojumi palielināti negāzētam vīnam no 2 līdz 4 litriem, savukārt alum monetārā lieluma vietā ir noteikts kvantitatīvais ierobežojums 16 litru apmērā.

Likumprojektā noteikts, ka akcīzes nodokļa markas varēs iegādāties ne tikai akcīzes preču noliktavas turētājs vai importētājs, bet arī apstiprināts un neapstiprināts tirgotājs.

Lai mazinātu neefektīvu cilvēku un finansiālo resursu izmantošanu, likumprojektā iestrādāta norma, kas noteic, ka Valsts ieņēmumu dienests turpmāk neaprēķinās akcīzes nodokli un soda naudu par nelieliem konfiscētiem akcīzes preču daudzumiem.

Paredzēts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2008.gada 1.decembrī, savukārt normas par likmju palielināšanu pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem un citai smēķējamai tabakai varētu stāties spēkā 2009.gada 1.februārī.

 

FM: Par apropriācijas pārdali valsts pamatbudžeta apakšprogrammās

30.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais MK rīkojuma projekts par pamatbudžeta apropriācijas pārdali starp budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām saskaņā ar likumu par valsts budžetu 2008.gadam.

Rīkojuma projektā, kas izstrādāts atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas un Veselības ministrijas priekšlikumiem, veikta apropriācijas pārdale šādās valsts pamatbudžeta apakšprogrammās:

• Izglītības un zinātnes ministrijas ietvaros apakšprogrammā par Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanu, izdevumi precēm un pakalpojumiem pārdalīti uz izdevumiem dotācijām un citiem transfertiem pašvaldību budžetiem – 5400 lati, kā arī uz izdevumiem subsīdijām un dotācijām – 3364 lati. Tāpat tika pārdalīti izdevumi no atlīdzībām uz izdevumiem subsīdijām un dotācijām – 4215 lati, atlīdzības ietvaros samazinot izdevumus atalgojumiem par 4215 latiem;

• Kultūras ministrijas pamatbudžeta ietvaros apakšprogrammā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) kultūras projektu nodrošināšanu, izdevumi atlīdzībai pārdalīti uz izdevumiem precēm un pakalpojumiem – 19 816 lati, atlīdzības ietvaros samazinot izdevumus atalgojumiem par 15 930 latiem;

• Veselības ministrijas pamatbudžeta ietvaros apakšprogrammā par ERAF projektu īstenošanu, izdevumi pamatkapitāla veidošanai pārdalīti uz izdevumiem precēm un pakalpojumiem – 90 lati.

Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojuma projektu pārdale tika veikta starp izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām – valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu sadalījums pa programmām un apakšprogrammām, kā arī pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē, valsts ilgtermiņa saistību limiti investīcijām (to skaitā Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansētās programmas) un pārējām ilgtermiņa saistībām.

 

FM: Par ilgtermiņa stabilizācijas rezerves izveidi

30.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais likumprojekts par ilgtermiņa stabilizācijas rezerves izveidi. Rezerves fonds sekmēs valsts ekonomiskās attīstības vienmērīgu izaugsmi un mazinās sociālekonomisko un fiskālo risku.

Plānotais ilgtermiņa stabilizācijas rezerves kopējais apjoms ir 300 miljoni latu. Likumprojekts noteic, ka ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļu pārvaldīšanu nodrošinās Valsts kase. Šī nauda tiks nošķirta no citiem valsts budžeta līdzekļiem un izmantota atbilstoši ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļu ieguldīšanas stratēģijai – starptautisku vērtspapīru iegādei, noguldījumiem atzītās bankās un ieguldījumu fondos.

Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves fondā paredzēts novirzīt līdzekļus no valsts īpašuma privatizācijas fonda, valsts pamatbudžeta kopējo nodokļu un nenodokļu ieņēmumus, kuri pārsniedz saimnieciskā gada valsts budžeta likumā noteikto apjomu, ja atbilstoši valsts budžeta izpildes rezultātiem valsts pamatbudžetā ir izveidojies finanšu pārpalikums.

Stabilizācijas fondā pārskaitīs arī gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētās iemaksas un procentu ieņēmumus no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļu ieguldījumiem.

“Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves izveide sekmēs inflācijas bremzēšanu un palīdzēs valdībai līdzsvarot budžeta līdzekļu ieguldījumus. Šādai rezervei var izrādīties būtiska loma sarežģītu finansiālu situāciju vadībā un novēršanā,” uzskata finanšu ministrs Atis Slakteris.

Līdzīgi rezerves fondi izveidoti vairākās pasaules valstīs. Igaunijas Stabilizācijas rezerves fonds darbojas jau kopš 1997.gada, un tā apjoms 2007.gada 3.ceturksnī veidoja 6,29 miljardus kronu jeb 282 miljonus latu. Norvēģijā un Krievijā rezerves fondi tiek veidoti no dabas resursu tirdzniecības ienākumiem, taču šāds darbības princips Latvijas apstākļiem nav piemērots.

 

FM: Par līdzekļiem ārvalstu līdzfinansēto projektu īstenošanai

30.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais MK rīkojuma projekts par FM budžeta apakšprogrammas “Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” līdzekļu pārdali 2008.gadā. Rīkojuma projektā paredzēta līdzekļu pārdale 67 miljonu latu apmērā.

Zemkopības ministrijas budžetam tiks piešķirti 47,5 miljoni latu, kas paredzēti Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda līdzfinansēto pasākumu īstenošanai, Vides ministrijai – 19,2 miljoni latu Kohēzijas fonda projektu realizēšanai. Kultūras ministrijai tehniskajai palīdzībai Eiropas Reģionālās attīstības fonda apgūšanai nolemts piešķirt 196 303 latus, bet 124 065 lati tiks novirzīti Tieslietu ministrijas īstenotajam ieslodzīto socializācijas projektam Zemgalē.

Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem likumā par valsts budžetu 2008.gadam MK ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei 175 miljonus latu ES politiku instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai. Šā gada 12.septembrī tika veikta pirmā līdzekļu pārdale 65 miljonu latu apmērā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par ģenerāļa pakāpes piešķiršanu Kārtības policijas priekšniekam

Ministru kabinets (MK) 30.septembrī piešķīra ģenerāļa pakāpi Valsts policijas priekšnieka vietniekam, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšniekam Valdim Voinam.

V.Voins dienestu Iekšlietu ministrijas iestādēs sāka 1977.gada 1.oktobrī kā Ļeņingradas Ugunsdzēsības tehniskās skolas kursants.

No 1980. līdz 1992.gadam V.Voins dienēja dažādos amatos Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības dienestā, bet pēc tam kļuva par Latvijas Policijas akadēmijas Ierindas nodaļas 1.kursa priekšnieku.

No 1994. līdz 2003.gadam Valdis Voins bija Iekšlietu ministrijas Valsts apsardzes dienesta priekšnieks, bet 2003.gadā – Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, Ceļu policijas pārvaldes priekšnieks.

2003.gada novembrī V.Voins kļuva par Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieku, bet kopš šā gada sākuma viņš iecelts Valsts policijas priekšnieka vietnieka, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka amatā.

Pulkveža pakāpi V.Voins saņēma 1998.gada 21.janvārī un izdiena šajā dienesta pakāpē viņam ir vairāk nekā 10 gadi. 1994.gadā V.Voins absolvēja Latvijas Policijas akadēmiju, iegūstot tiesību zinātnes profesionālo maģistra grādu.

V.Voins kļuvis par 19. ģenerāli Iekšlietu ministrijas sistēmā.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

LM: Par vienreizēja sociālā pabalsta piešķiršanu trīnīšu mātei

30.septembrī valdība atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) rosināto vienreizējā sociālā pabalsta 6000 latu piešķiršanu augusta beigās dzimušo trīnīšu māmiņai Nataļjai Zaborovskai.

“Esmu patiesi priecīga par šo gaišo ģimeni un novēlu, lai trīnīšu mājās allaž valda tikpat sirsnīga un mīlestības pilna gaisotne, kādu to izjutu vakar, klātienē sveicot Zaborovsku ģimeni,” norādīja I. Purne.

Tā kā Labklājības ministrijai likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” nav iekļauts finansējums vienreizējā pabalsta izmaksai saistībā ar trīnīšu piedzimšanu, nepieciešamos līdzekļus LM lūdza piešķirt no Finanšu ministrijas valsts budžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Trīnīši ir dzimuši 28.augustā. Līdz ar to, lai uzlabotu Zaborovsku ģimenes materiālo stāvokli, labklājības ministre Iveta Purne rosināja piešķirt Nataļjai Zaborovskai vienreizēju pabalstu 6000 latu.

Šie ir jau otrie šogad Latvijā dzimušie trīnīši. Pirmie trīnīši piedzima gada sākumā, un arī viņu ģimenei valdība piešķīra vienreizējo sociālo pabalstu 6000 latu.

Vienreizējais pabalsts ģimenēm, kurās piedzimst trīnīši, tiek izmaksāts jau vairāk nekā 10 gadus, un pa šiem gadiem pabalsta apmērs ir audzis. Tā, piemēram, 2004. un 2005.gadā pabalsts bija 3000 latu, savukārt 2006.gadā tas tika paaugstināts līdz 5000 latiem, šogad tas ir 6000 latu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par mērķdotācijām interneta bezmaksas lietošanai pašvaldību bibliotēkās

30.septembrī Ministru kabinets (MK) atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavoto rīkojumu par mērķdotāciju piešķiršanu no valsts budžeta, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem pašvaldību bibliotēkās bez maksas izmantot internetu un datorus.

Bibliotēku likums nosaka, ka valsts un pašvaldību bibliotēku lietotājiem ir tiesības bez maksas izmantot publiski pieejamos datorus, internetu un vispārpieejamos elektroniskās informācijas resursus.

RAPLM ir aprēķinājusi visām pašvaldībām piešķiramās mērķdotācijas summu, kas sastāda 940 900 latus. Rīkojuma projekta izpildi nodrošinās Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par projekta “Rail Baltica” īstenošanu

Dzelzceļa projekta “Rail Baltica” 1.posma realizēšanai piecu gadu laikā no valsts budžeta būs nepieciešami 37,47 miljoni latu, kā arī gandrīz 1 miljons latu jaunas Eiropas platuma sliežu līnijas tehniski ekonomiskā pamatojuma veikšanai. Savukārt 2009.gadā valsts budžeta līdzfinansējums nepieciešams tikai 34,79 tūkstoši latu izpētes projektam. To nosaka 30.septembrī valdībā izskatītais informatīvais ziņojums par projekta “Rail Baltica” īstenošanu.

Projekta realizācija sāksies šā gada beigās no VAS “Latvijas dzelzceļš” līdzekļiem, bet, sākot ar 2009.gadu, varēs saņemt Eiropas komunikācijas tīklu (TEN-T) budžeta finansējumu un valsts budžeta daļu.

Projekta pirmajā kārtā paredzēta infrastruktūras sakārtošana pierobežas posmos Valka–Valmiera un Jelgava–Meitene, kā arī posmā Jugla–Valmiera. Veicot nepieciešamos tehniskos uzlabojumus, lai novērstu kritiskās problēmas sliežu ceļos, to īstenos VAS “Latvijas dzelzceļš”. Kopējais projekta izmaksu apjoms ir 79,9 miljoni latu: TEN-T budžeta finansējums – 15,69 miljoni latu, VAS “Latvijas dzelzceļš” finansējums – 26,8 miljoni latu un valsts budžeta finansējums – 37,47 miljoni latu.

Savukārt kopējās tehniski ekonomiskā pamatojuma izpētes projekta “Par Eiropas platuma sliežu ceļa izbūves iespēju un nepieciešamību” izmaksas ir 1,82 miljoni latu, no kuriem TEN-T budžeta finansējums ir 50% un tikpat arī nacionālais finansējums.

“Rail Baltica” mērķis ir attīstīt ziemeļu–dienvidu asi, atjaunojot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļa tīklu un tādējādi veicinot reģionālo integrāciju, jo darbus esošās infrastruktūras sakārtošanā vienlaikus veiks arī Igaunija un Lietuva. “Rail Baltica” kļūs par alternatīvu pasažieru pārvadājumu veidu starp Latviju un kaimiņvalstīm, kā arī Poliju un Vāciju. Līdz ar līnijas atjaunošanu varēs nodrošināt dzelzceļa kravu pārvadājumus ziemeļu–dienvidu virzienā, jo šobrīd tādu iespēju nav.

Tādējādi būs iespējams samazināt autosatiksmes plūsmu un autoceļu noslogojumu, kā arī veicināt videi draudzīgāka dzelzceļa transporta attīstību.

Lai nodrošinātu savstarpēji koordinētu projekta ieviešanu visās Baltijas valstīs, Satiksmes ministrija 2007.gada jūnijā parakstīja saprašanās memorandus ar Lietuvas un Igaunijas atbildīgajām ministrijām. Memorandi paredz vienlaikus ar esošā sliežu ceļa atjaunošanu veikt tālāku izpēti par jaunas Eiropas standarta “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas iespējamību.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par grozījumiem Notariāta likumā

30.septembrī valdība akceptēja grozījumus Notariāta likumā. Grozījumi paredz, ka zvērinātam notāram, apliecinot iedzīvotāju parakstus pie likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta, vairs nebūs jāpārbauda personas dati Iedzīvotāju reģistrā un Nederīgo dokumentu reģistrā. Līdz ar to arī maksa par notāra pakalpojumiem – 9,99 lati, kas līdz šim bija jāmaksā, parakstoties pie likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta, kas tiek iesniegts Centrālajai vēlēšanu komisijai, tiktu samazināta līdz 2,15 latiem.

Grozījumi Notariāta likumā izstrādāti, jo pašlaik personu identitāte tiek pārbaudīta divreiz – pirmo reizi to dara zvērināts notārs, savukārt, lai konstatētu, ka iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu parakstījuši ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, Centrālā vēlēšanu komisija vēlreiz pārbauda pie likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta parakstījušos personu datus.

Grozījumi likumā stāsies spēkā pēc to pieņemšanas Saeimā.

 

TM: Par grozījumiem Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā

30.septembrī valdība akceptēja grozījumus Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā, kas paredz par gadu atlikt zemnieku un zvejnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu reformas sākšanu.

2008.gada 31.janvārī Saeima pieņēma Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumu, kas noteica, ka no 2009.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 30.jūnijam zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kā arī individuālajiem uzņēmumiem jāpārreģistrējas Komercreģistrā vai arī jāveic likvidācija. Tās zemnieku un zvejnieku saimniecības un individuālos uzņēmumus, kas nebūs veikuši pārreģistrāciju, paredzēts no uzņēmumu reģistra izslēgt.

Tā kā ir konstatētas vairākas juridiska un tehniska rakstura problēmas minētās reformas sākšanai, to paredzēts sākt tikai 2010.gada 1.janvārī, pagarinot pārreģistrācijas termiņu līdz 2011.gada 30.jūnijam.

Grozījumi likumā stāsies spēkā pēc to pieņemšanas Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par vēsturiski piesārņoto vietu sanāciju

30.septembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.4.aktivitāti “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija””.

Noteikumu projekts nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam un Vides ministriju kā atbildīgo iestādi.

Aktivitātes “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” mērķis ir panākt augsnes, grunts, pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanu, atjaunot un uzlabot vides kvalitāti piesārņotajās vietās, kā arī novērst iedzīvotāju veselības apdraudējumu.

Tās ietvaros tiks atbalstīta piesārņojuma avota likvidācija, piesārņotā areāla sanācija un sanācijas procesā izņemtā piesārņojuma utilizācija. Aktivitāti īstenos ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, kas ietver piecus projektus: Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projektu, Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projekta 1. un 2.kārtu, Jelgavas šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves “Kosmoss” sanācijas projektu un Liepājas Kara ostas kanāla attīrīšanas projektu.

Projekta iesniedzējs varēs būt vietējā pašvaldība, valsts vai pašvaldības iestāde vai aģentūra, vai Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, kura atbildīga par vēsturiski piesārņotās vietas sanāciju, šī sanācija atzīta par prioritāti Nacionālajā vides politikas plānā un, pēc piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistra datiem, atzīta par 1.kategorijas piesārņotu vietu.

Šīs aktivitātes ietvaros īstenotos projektus līdzfinansēs no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem 34 437 396 latu apmērā un valsts budžeta finansējuma – 14 758 884 lati.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ĪUMEPLS: Par Īpašu uzdevumu ministra e-pārvaldes lietās sekretariāta jauno vadītāju

30.septembrī valdība Ministru kabineta (MK) sēdē par Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta jauno vadītāju apstiprināja Juri Jansonu, kas līdz šim bija Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrācijas direktors.

E-lietu ministre Signe Bāliņa J.Jansona virzīšanu e-lietu sekretariāta vadītāja amatam skaidro ar kandidāta iepriekš gūtajiem panākumiem Juridiskās palīdzības administrācijas izveidošanā un vadīšanā, gūtajām zināšanām par valsts pārvaldi un pieredzi vadošos amatos.

Par pamatu šādam S.Bāliņas lēmumam bijis arī ministres un J.Jansona vienots redzējums par e-pārvaldes attīstību valstī un tās veicināšanai nepieciešamo pasākumu īstenošanu.

Kā vienu no darbības prioritātēm J.Jansons izvirza uzdevumu skaidrot sabiedrībai e-lietu būtību, veicināt jau esošo e-pakalpojumu lietojumu un attīstīt ikvienam izprotamus un pieejamus e-pakalpojumus. “E-lietu sekretariāts ir veicis labas iestrādes e-pakalpojumu ieviešanā, tomēr nozīmīgi panākt, lai e-pakalpojumi kļūtu plaši pieejami visiem iedzīvotājiem, tādējādi veicinot arī efektīvu un operatīvāku valsts pārvaldi,” norāda J.Jansons.

J.Jansons kopš Juridiskās palīdzības administrācijas izveidošanas 2006.gada 2.janvārī bija tās direktors. Iepriekš 11 gadus strādājis Latvijas Bankā. J.Jansonam ir jurista kvalifikācija, maģistra grāds ekonomikā, un šobrīd tiek turpinātas doktorantūras studijas tiesību socioloģijā Rīgas Stradiņa universitātē.

J.Jansons e-lietu sekretariāta vadītāja amatā darbu sāks 1.oktobrī.

Līdzšinējais e-lietu sekretariāta vadītājs Viesturs Krievāns turpmāk e-lietu sekretariātā būs vadītāja vietnieks politikas plānošanas un Eiropas fondu jautājumos.

Evita Naglinska, e-lietu ministra preses sekretāre