Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2008. gada 2. oktobrī

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2008.gada 2.oktobrī pulksten 17.00:

1. Deputātu J.Plinera, V.Buhvalova, M.Mitrofanova, V.Buzajeva un J.Sokolovska jautājums tieslietu ministram Gaidim Bērziņam (jautājumu reģistra Nr.74/J9)

“Par 2008.gada 29.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.612 pamatotību” (pilns jautājuma teksts pielikumā).(Atbildes dok. Nr.2911)

2. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, M.Mitrofanova, V.Buzajeva un V.Buhvalova jautājums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei (jautājumu reģistra Nr.75/J9)

“Par etniskās kultūras apguvi un mazākumtautību integrāciju” (pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētāja vietā

Rīgā 2008.gada 29.septembrī Saeimas priekšsēdētāja biedre V.Muižniece

Pielikums

Par 2008.gada 29.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.612 pamatotību

2008.gada 29.jūlijā Ministru kabinets pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas pieņēma grozījumus 2000.gada 22.augusta MK noteikumos Nr.296 “Par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību”.

Pamatgrozījumi skāra minēto MK noteikumu 2.pielikumu, kas satur privāto iestāžu, organizāciju un uzņēmumu amatu un profesiju iedalījumu atbilstoši minimālajam valsts valodas prasmes līmenim un pakāpei. Proti, grozījumu rezultātā amatu un profesiju saraksts palielinājās no 48 līdz 1200 – tātad uzreiz 25 (!) reizes.

Paskaidrojuma rakstā noteikumu projektam nekādi netiek izskaidrota ne tikai nepieciešamība pēc tik radikālas saraksta paplašināšanas, bet arī nav statistisko vai kādu citu datu, pamatojoties uz kuriem varētu prognozēt ieviesto grozījumu sekas.

Sakarā ar iepriekšminēto lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kas izsauca nepieciešamību paplašināt profesiju sarakstu 2.pielikumā? Kādēļ šāda nepieciešamība parādījās tieši 2008.gada augustā, 4 gadus pēc tam, kad skolas, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas, daļēji pārgāja uz latviešu apmācības valodu?

Ja šī nepieciešamība radās sakarā ar statistiski nozīmīgu iedzīvotāju sūdzību skaita pieaugumu, tad, lūdzu, miniet šādus datus par katru no profesijām/amatiem, kas no jauna iekļauti 2.pielikumā.

2. Cik liels ir to personu skaits, uz kurām attiecas ieviestie ierobežojumi? Lūdzu, miniet vispārējos datus un datus par katru no profesijām/amatiem, kas no jauna iekļauti 2.pielikumā. Par katru no šīm profesijām/amatiem norādiet strādājošo personu vidējo vecumu un darba stāžu ieņemamajā amatā.

3. Lūdzu, pamatojiet pārejas perioda, kas norādīts MK noteikumu jaunās redakcijas 41.pantā, ilgumu (no 5 līdz 17 mēnešiem). Pamatojoties uz kādiem pētījumiem tika noteikti šie pārejas termiņi? Kādēļ pārejas perioda ilgums nekādi nav atkarīgs no tās personas vecuma, kurai uzstādītas valodas prasības?

4. Kādi pasākumi ir veikti, lai apmācītu tās personas, kurām tiks piemēroti 2.pielikuma noteikumi? Ja šādi pasākumi nav ieplānoti, tad kas par to būs atbildīgs?

5. Kādi pasākumi tiks veikti, lai iekārtotu darbā tās personas, kuras var zaudēt savu darbu pēc MK noteikumos norādītā pārejas termiņa izbeigšanās?

6. Noteikumu Nr.296 spēkā esošās redakcijas 5.pantā ir teikts, ka tiesības sastādīt to personu sarakstu, kuras tiks pakļautas valodas atestācijai, ir darba devējam. Vai 2.pielikuma saraksta krasa paplašināšana nav pretrunā ar šīm likumā joprojām paredzētajām tiesībām? Kāda ir darba devēju reakcija uz viņu likumā paredzēto tiesību sašaurināšanu?

7. Noteikumu Nr.296 5.pantā ir norādīts, ka “privāto iestāžu, organizāciju un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kuru profesijas vai amati nav minēti šo noteikumu 2.pielikumā, bet kuri savā darbā tieši saskaras ar patērētājiem, jānodrošina patērētājiem iespēja saņemt nepieciešamo informāciju par preci vai pakalpojumu”.

Šīs prasības darbiniekiem tika ieviestas kopš 2000.gada novembra un jau 8 gadus attiecas uz visiem tiem darbiniekiem, kuru amatu un profesiju saraksts ar noteikumiem Nr.612 tika iekļauts 2.pielikumā tikai no 2008.gada augusta. Par šo prasību nepildīšanu likums paredz sodīt ar naudassodu.

Tagad no tiem pašiem darbiniekiem, izņemot faktisku valsts valodas lietošanu, tiks prasīts arī, lai viņiem būtu speciāla apliecība.

Lūdzu, pamatojiet, kādā veidā šī jaunā prasība varēs uzlabot jau pastāvošo prasību izpildi? Vai tas nenovedīs pie tā, ka Valsts valodas centra inspektori pārbaudīs nevis valsts valodas lietošanu de facto, bet gan to, vai darbiniekiem ir apliecības? Vai to personu loka, kam nepieciešama valodas atestācija, paplašināšana nav saistīta vienīgi ar vēlmi papildināt valsts budžetu uz attiecīgo valsts nodevu rēķina, kā arī palielināt to personu skaitu, kuras nodarbojas ar valodas atestāciju?

LR 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buhvalovs,
Rīgā 2008.gada 18.septembrī M.Mitrofanovs, V.Buzajevs, J.Sokolovskis

Par etniskās kultūras apguvi un mazākumtautību integrāciju

Izglītības likuma 41.panta otrajā daļā ir noteikts, ka “mazākumtautību izglītības programmās papildus iekļauj attiecīgās etniskās kultūras apguvei un mazākumtautību integrācijai Latvijā nepieciešamo saturu”. Sakarā ar to lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai IZM ir izstrādājusi atbilstošus etniskās kultūras komponenšu satura paraugus mazākumtautību izglītības programmām? Ja ir izstrādājusi, lūdzam iesniegt mums šos paraugus.

2. Vai IZM ir izstrādājusi atbilstošus integrācijas komponenšu satura paraugus mazākumtautību izglītības programmām? Ja ir izstrādājusi, lūdzam iesniegt mums šos paraugus.

3. Kā IZM rekomendē noteikt optimālu attiecību starp etniskās kultūras un integrācijas komponentēm mazākumtautību izglītības programmās, lai nepieļautu izglītojamo asimilāciju un saglabātu viņu nacionālo identitāti?

4. Pēc kādiem kritērijiem tiek vērtēts skolu darbs etniskās kultūras apguvē un izglītojamo integrācijai Latvijas sabiedrībā? Lūdzam uzskaitīt šos kritērijus.

LR 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis,
Rīgā 2008.gada 24.septembrī M.Mitrofanovs, V.Buzajevs, V.Buhvalovs