Saeimas 2008. gada 25. septembra sēdes stenogramma (sākums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Godātie Saeimas deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas!

Sākam Saeimas 2008.gada 25.septembra sēdi.

Pirms sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus ierosinājumus par grozījumiem tajā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu papildināt 25.septembra sēdes darba kārtības sadaļu “Prezidija ziņojumi” ar ziņojumu par likumprojektu “Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības papildinājumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut 25.septembra sēdes darba kārtības otrajā sadaļā lēmuma projektu “Par Sarmītes Daukštes apstiprināšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”. Vai ir iebildumi pret šādu darba kārtības papildinājumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz papildināt 25.septembra sēdes darba kārtības otro sadaļu ar lēmuma projektu “Par Didža Līdača apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz papildināt 25.septembra sēdes darba kārtības otro sadaļu ar lēmuma projektu “Par Ivetas Puriņas apstiprināšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz papildināt 25.septembra sēdes darba kārtības otro sadaļu ar lēmuma projektu “Par Kaspara Rinča apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz papildināt 25.septembra sēdes darba kārtības otro sadaļu ar lēmuma projektu “Par Geļenas Simoņukas apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz papildināt 25.septembra sēdes darba kārtības otro sadaļu ar lēmuma projektu “Par Ingas Stivriņas apstiprināšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi”. Vai ir iebildumi pret šo papildinājumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Līdz ar to ir izskatīti visi iesniegumi par grozījumiem sēdes darba kārtībā.

Sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību. Pirmā sadaļa – “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” nodot Ārlietu komisijai un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo ierosinājumu? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Buzajeva, Buhvalova, Mitrofanova, Sokolovska un Plinera iesniegto likumprojektu “Par pilnvarojumu Ministru kabinetam atzīt Dienvidosetijas Republikas neatkarību” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt par likumprojekta nodošanu komisijai ir pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs. Lūdzu!

 

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godājamie kungi! Nedz Latvijas, nedz pasaules praksē nekur nav aprakstīta procedūra, kādā veidā tiek atzīta jaunizveidotu valstu neatkarība. Kā piemēru ņemsim kaut vai februāra situāciju, kad tika atzīta Kosovas, kādreizējās Serbijas valstiskuma šūpuļa, neatkarība. Pašreiz teritorijā pārsvarā dzīvo albāņi, arī serbu tur dzīvo ne mazums. Kas konkrēti Latvijā pieņēma lēmumu par Kosovas neatkarības atzīšanu? Neviens to nezina. Klīst baumas, ka notika kaut kāda slepena Ministru kabineta sēde un ka šā jautājuma lēmējs bija mums viesiem zināmās aizokeāna lielvalsts sūtnis. Pēc Kosovas precedenta jautājums par jauno Eiropas valstu atzīšanu arvien biežāk būs atrodams darba kārtībā, tāpēc nebūtu slikti izstrādāt attiecīgi nevis slepenas, bet gan atklātas jautājuma apspriešanas un lēmuma pieņemšanas procedūras saskaņā ar Satversmi, proti, nobalsojot Saeimā.

Lūk, jūsu priekšā atrodas likumprojekts, kas paredz dot Ministru kabinetam pilnvarojumu atzīt Dienvidosetijas Republikas neatkarību. Strukturāli šis likumprojekts ir nokopēts no skandalozi slavenā pilnvarojuma Ministru kabinetam parakstīt robežlīgumu ar Krieviju. Likumprojektā paredzēts atzīt Dienvidosetijas Republikas neatkarību saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras atzīst tautu tiesības uz pašnoteikšanos. Lai šīs tiesības nu būtu arī nelielajai Dienvidosetijas tautai. Dienvidosetiju pārsvarā apdzīvo osetīni, kuri jau kopš kristietības pirmsākumiem, kopš mūsu ēras sākuma, ir pazīstami kā alani, kas pieņēma pareizticību jau 921.gadā.

Pēc diviem nesen notikušiem kariem ar Gruziju osetīnu ir palicis nedaudz, apmēram 70 tūkstošu. Teritorijā, kas atrodas Kaukāza kalnu grēdas otrajā pusē, autonomā republikā Krievijas Federācijas sastāvā dzīvo cita osetīnu tauta daļa, kura ir gandrīz desmit reizes lielāka. Kādēļ arī osetīni nevarētu pašnoteikties divās teritorijās, kā tas februārī notika ar albāņiem?

V.Buzajevs.

Osetija pēc pašas lūguma tika uzņemta Krievijas impērijas sastāvā 1774.gadā – 27 gadus agrāk nekā Gruzija. Jau tolaik Osetija atradās Kaukāza kalnu grēdas abās pusēs. Krievijas impērijas pirmā sabrukuma laikposmā gruzīnu karaspēks daudzkārt centās attīrīt no osetīniem Dienvidosetijas teritoriju, kamēr neatnāca Sarkanā armija. Kopš 1922.gada Dienvidosetijas tauta ieguva autonomu apgabalu Gruzijas PSR sastāvā. Kad impērija, jau padomju, sāka sabrukt otrreiz, osetīni, pareizi interpretēdami lozungu “Gruziju – gruzīniem!”, kas visos līmeņos tika sludināts no Tbilisi, vērsās ar pazemīgu lūgumu pārveidot autonomo apgabalu par autonomo republiku. Saņēmuši atteikumu, 1990.gada 9.decembrī viņi rīkoja parlamenta vēlēšanas. Jau nākamā gada 6.janvārī Gruzijas karaspēks uzsāka Chinvali graušanu. Tolaik amerikāņu instruktoru gruzīniem vēl nebija, un osetīni ar ieročiem rokās nosargāja savu neatkarību.

Kas notika šā gada 8.augustā, to jūs lieliski zināt, neskatoties uz tā saucamās civilizētās pasaules visnotaļ melīgo propagandu.

Jūsu priekšā ir Dienvidosetijas Republikas parlamenta lūgums, kas adresēts Latvijas Republikas Saeimai.

Aicinu jūs izdarīt arī savu ieguldījumu, lai glābtu šo mazo tautu no genocīda, un nobalsot par likumprojekta nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Pret likumprojekta nodošanu komisijai runās deputāts Pēteris Tabūns.

 

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Savā runā es būšu nikns, bet taisnīgs.

Es uzskatu, ka, iekļaujot šo nekaunīgo piedāvājumu darba kārtībā, esam piedrazojuši – tieši tā, piedrazojuši! – Latvijas parlamenta darba kārtību. Nākotnē tātad varam sagaidīt vēl trakākas lietas. Nākamais solis šiem nekauņām – es atļaujos ar pilnu atbildību viņus tā saukt! – būs tas, ka viņi piedāvās Saeimai iekļaut darba kārtībā kaut ko līdzīgu… kļūt par Krievijas republiku, apgabalu vai vēl kaut kādu tur provinci. Tāds piedāvājums nāks no viņiem, “sarkanajiem”, un mēs tātad liksim darba kārtībā…

Draugi mīļie! Latvijas politika attiecībā uz Krievijas agresiju pret Gruziju mums ir skaidra, tā ir pilnībā izteikta no Valsts prezidenta, no Ministru prezidenta, no parlamenta, no visu institūciju un arī no sabiedrības puses. Bet, lūk, ko mums tagad piedāvā!

Nekaunība ir sasniegusi neredzētus apmērus. Latvijas politika šajā sakarā ir pilnīgi pretēja tam, uz ko aicina “sarkanie”. Nu ieklausieties 3.punktā! “Nodibinot un uzturot kontaktus ar Dienvidosetijas Republikas valdību, noteikt humānās palīdzības apjomu, kas nepieciešama, lai likvidētu sekas Gruzijas militārajai agresijai pret Dienvidosetijas Republiku, un iekļaut 2009.gada valsts budžeta projektā nepieciešamos finanšu līdzekļus.” Ne vairāk, ne mazāk! Dīvaini, ka nav ierakstīta vēl arī summa – 20 vai 50 miljonu, vai vēl nezin cik…

Krievija pārbauda pasaules pacietību. Tā, uzstājoties Kolumbijas universitātē, teica Valsts prezidents Zatlera kungs. Un piebilda, ka Baltijas republikas kopā ar Poliju jau daudzkārt brīdinājušas pasauli – brīdinājušas pasauli! –, ka notikumi var izvērsties apmēram tā, ka Krievijas rīcība nav prognozējama. Un, lūk, rezultāts!

Arī mēs, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, esam brīdinājuši – un arī es personīgi desmitām reižu esmu brīdinājis un aicinājis jūs ieklausīties –, ka mēs no šiem, “sarkanajiem”, varam sagaidīt atkal un atkal visvisādas provokācijas, kas vērstas pret Latvijas valsts neatkarību, pret tās politiku. Diemžēl neesam neko pasākuši, lai viņi to izbeigtu. Taisni otrādi – viņi izmanto šo tribīni, lai paustu savus pretvalstiskos mērķus. Skaidri un gaiši, nepārprotami – pretēji valsts un sabiedrības interesēm. Cik ilgi mēs to cietīsim, draugi mīļie? Tā ir nekaunības augstākā pilotāža, ko šodien mēs piedzīvojam! Un, ja to ļausim, piedzīvosim vēl trakāku nekaunību. Tā ir Krievijas “piektās kolonnas” ideologu nekaunība. Skaidri un gaiši! Nepārprotami! Un viens no “sarkanajiem”, Mirskis, kaut kur Gruzijā esot redzēts uz padomju tanka, uz Krievijas tanka. Ko tas nozīmē? Tā ziņoja…

Sēdes vadītāja.

Tabūna kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

P.Tabūns.

…tā ziņoja radio.

Kolēģi, šādu priekšlikumu nevajag iekļaut nemaz darba kārtībā un kur nu vēl par to veikt balsošanu! Tas ir noraidāms uzreiz un absolūti!

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi, jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijai viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Mums jāizšķir šis jautājums balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 68, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Mitrofanova un Sokolovska iesniegto likumprojektu “Par pilnvarojumu Ministru kabinetam atzīt Abhāzijas Republikas neatkarību” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” likumprojekta nodošanu komisijai runāt vēlas deputāts Valērijs Buhvalovs.

 

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! 16.septembrī Tautas sapulce – Abhāzijas Republikas parlaments – pieņēma aicinājumu Latvijas Republikas Saeimai – lūgumu izskatīt jautājumu par Abhāzijas Republikas suverenitātes un neatkarības atzīšanu un savstarpēju diplomātisko attiecību nodibināšanu starp Abhāzijas Republiku un Latvijas Republiku. Mūsu sagatavotais likumprojekts, kas ir jūsu priekšā, atbilst tieši šim mērķim. Abhāzijas tautas valstiskumam ir sava sena vēsture. Tā saknes meklējamas agrīnajos viduslaikos. Parlamenta lēmumā ir teikts, ka līdz 1931.gadam Abhāzijai, kas atradās PSRS sastāvā, bija tāds pats savienotās republikas statuss kā Gruzijai un vienīgi ar Staļina patvaļīgu lēmumu tā tika iekļauta Gruzijas PSR sastāvā kā autonoma republika. Pēc PSRS sabrukuma Abhāzijai saskaņā ar tālaika padomju likumiem radās iespēja pašai lemt savu likteni. Abhāzijas mierīgo attīstību pārtrauca 1992.gadā Gruzijas militārā agresija, kuru pavadīja šaušalīgi genocīda un vandalisma akti. Abhāzijas tauta ar ieročiem rokās guva uzvaru šajā asiņainajā atbrīvošanās karā un izcīnīja savas tiesības uz neatkarību de facto.

Abhāzijas Republikas suverenitātes nesējs un vienīgais varas avots ir tās tauta. Saskaņā ar starptautiskajām normām katrai tautai ir tiesības brīvi noteikt savu politisko statusu un īstenot savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību. Abhāzijas valstiskās neatkarības tapšana un tiesiskā noformēšana tika īstenota pilnīgā saskaņā ar atzītām starptautisko tiesību normām un pilnībā atbilst starptautiskajiem kritērijiem, saskaņā ar kuriem tiek vērtēts valstu, kas izvēlējušās pašnoteikšanās ceļu, valstiskums, un tādējādi ir tikai nepieciešams leģitimēt tās suverenitāti saskaņā ar ANO statūtiem.

Piecpadsmit gadu laikā kopš tās neatkarības pastāvēšanas Abhāzija ir demonstrējusi savu uzticību vispāratzītiem demokrātijas principiem cilvēka tiesību un brīvību ievērošanā, ir centusies būt cienīga demokrātisko valstu sadraudzības partnervalsts. Pēckara gados, kad tika izdarīts bezprecedenta spiediens no starptautiskās sabiedrības puses, izolācijas un blokādes apstākļos Abhāzijas Republika izveidojās par neatkarīgu, demokrātisku un tiesisku valsti, un tai reāli piemīt visi varas atribūti, kas tika veidoti, ievērojot demokrātijas standartus. Te sekmīgi darbojas demokrātijas institūcijas, efektīva ir tieslietu sistēma, kā arī citas valsts struktūras.

Īstenodama savas tiesības uz pašnoteikšanos – uz brīvu sava likteņa lemšanu, Abhāzijas Republikas tauta izvēlējās patstāvīgās pastāvēšanas ceļu – suverēnas, neatkarīgas valsts izveidošanu.

Ņemot vērā visu nupat izklāstīto un pieminot to ceļu, kuru ir izgājusi arī Latvija, cenzdamās panākt savas valstiskās neatkarības atjaunošanu, es aicinu jūs balsot “par” šā likumprojekta nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijai runāt neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi par šā likumprojekta nodošanu komisijai? (No zāles: “Jā!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 67, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Tabūna, Rasnača, Dobeļa un Kalniņa iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” likumprojekta nodošanu komisijai runās deputāts Juris Dobelis.

 

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tik tālu nu mēs esam nonākuši, ka valstij ir bail aizstāvēt pašai savus karavīrus. Viens otrs mūsu valsts pārstāvis ir sācis tik krampjaini trīcēt, ka sācis rakstīt pilnīgas bezjēdzības, galīgi nesaprazdams, ko viņš raksta. Diemžēl!

Un tad man ir jautājums: vai valstij ir jāciena un jāaizstāv tie savi karavīri, kuriem vienmēr kaujas laukā galvenā ir bijusi Latvija, vai nav jāaizstāv? Cik ilgi Latvija pieļaus, ka kāds cits lemj tās vietā un par jebkuru lēmumu neatkarīgi no tā, lai arī kāds tas būtu, Latvijai neko nepasaka un pat neatvainojas, ja lēmums bijis nepareizs? Ne Teherāna, ne Jalta, ne Pots­dama… Nevienu neuztrauc tas, ka mēs, divas paaudzes, esam pārcietuši okupāciju. Arī tas nevienu neuztrauc! Pat vēl Atmodas sākumā ASV un PSRS prezidenti uz kuģa, sliktā laikā šūpodamies, lēma, ko tad darīt ar Latviju tālāk, taču tanī pašā laikā visas Rietumu valstis tūlīt pēc Otrā pasaules kara ir ļāvušas latviešu leģionāriem tajās apmesties. Tās ir skaidri novilkušas robežu starp nacistiem un latviešu leģionāriem. Tāpat tas ir arī ar igauņu leģionāriem.

Tad kur ir problēma? Kurā vietā? Vīzu došanā vai nedošanā vai bezvīzu režīmā ar kādu no valstīm? Kāds kādai citai valstij ir sakars ar to, kā mēs paši izturamies pret saviem karavīriem? Varbūt tomēr padomāsim par viņu likteņiem, par to, cik viņu ir atlicis? Vai tiešām viņi nav pelnījuši kaut nelielu cieņu arī no mums, Saeimas deputātiem? It īpaši vēl tāpēc, ka mēs taču pieņēmām šo deklarāciju, un toreiz šīs histērijas nebija. Mēs šo deklarāciju pieņēmām jau tad, kad vēl nebijām iestājušies ne NATO, ne Eiropas Savienībā, taču nekādu seku tam nebija, tāpēc ka mēs skaidri pateicām savu viedokli. Varbūt jums vajag atgādināt, kā Izraēla rīkojās tad, kad vienkārši nolaupīja dažus tās karavīrus? Izraēla bija gatava līdz ar zemi nolīdzināt kaimiņvalsti, it īpaši tās galvaspilsētu, lai parādītu, ko nozīmē uzbrukums tās karavīriem. Mēs gadiem ilgi raustāmies, drebam un domājam, ka tik nepasprūk viens lieks vārds, tā vietā, lai jebkurā starptautiskā saietā paskaidrotu, kas ir pasaules vēsture un kāda ir leģionāru loma. Viens otrs plānprātiņš salīdzina leģionārus ar sarkanarmiešiem, sacīdams, ka arī viņi esot cīnījušies par Latvijas brīvību. Nu es nezinu, cik daudz ir jāizdzer varbūt tā paša krievu šņabja, lai līdz tādai jocīgai lietai aizdomātos.

Tā kā šobrīd ir runa par šā jautājuma izskatīšanu komisijā, es ļoti aicinu komisijās šo jautājumu izskatīt, izvērtēt un varbūt vairāk izzināt, kas ir bijuši latviešu leģionāri, kāds ir bijis viņu likteņgaitu sākums un kāds ir bijis noslēgums.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijām runās deputāts Jakovs Pliners.

 

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Mūsu frakcija iebilda pret šā likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā jau pagājušajā pirmdienā Saeimas Prezidija sēdē. Un šādas mūsu rīcības iemesls ir tāds, ka šis likumprojekts vārds vārdā sakrīt ar to pašu autoru iesniegto likumprojektu, kuru Saeimā noraidīja jau pagājušajā ceturtdienā.

Kā jums ir zināms, pastāv Saeimas kārtības ruļļa 91.panta pirmā daļa (citēju): “Ja likumprojekts nav pieņemts pirmajā lasījumā, tas uzskatāms par noraidītu un to var atkārtoti iesniegt izskatīšanai šajā sesijā tikai tad, ja likumprojektu parakstījis vismaz 51 deputāts vai arī tajā izdarīti grozījumi.” Citāta beigas. Šajā likuma rindkopā ir ietvertas četras definīcijas, kuras pilnībā var tikt piemērotas attiecībā uz apspriežamo dokumentu.

Pirmkārt, mūsu priekšā, bez šaubām, ir likumprojekts.

Otrkārt, tas pirmajā lasījumā nav pieņemts, nav pat skatāms. Tātad tas ir uzskatāms par noraidītu.

Treškārt, šo likumprojektu ir parakstījis nevis vismaz 51 deputāts, bet tikai 5 deputāti.

Un visbeidzot – tajā nav izdarīti grozījumi.

Vienīgais, ko Prezidija sēdē varēja iebilst mūsu frakcijas pārstāvim, bija tas, ka citētais Kārtības ruļļa pants atrodas sadaļā, kura tomēr attiecas uz likumprojektiem, kas jau bijuši nodoti komisijām un ir noraidīti pirmajā lasījumā.

Dāmas un kungi! Šis arguments ir vājš un apstrīdams, jo likumprojekti, kurus Saeima ir noraidījusi jau pirms to nodošanas komisijām, raugoties pēc Saeimas atbalsta pakāpes, atrodas daudz zemāk nekā tie likumprojekti, kuri ir noraidīti pirmajā lasījumā. Tātad, pat vērtējot pēc formālās loģikas noteikumiem, arī attieksme pret tiem nedrīkst būt liberālāka par attieksmi pret tiem likumprojektiem, kurus Saeima jau reizi ir atbalstījusi.

Tagad ir pienācis laiks pateikt, tieši par ko mums šobrīd piedāvā balsot. (No zāles dep. J.Dobelis: “Laiks!”) Likumprojekts piedāvā latviešu eksleģionāriem iespēju saņemt nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu un līdz ar to arī ikmēneša pabalstu no Aizsardzības ministrijas budžeta. Mēs lieliski saprotam, ka ne jau visi leģionāri iestājās Waffen SS karaspēkā brīvprātīgi, kā to tika darījuši brīvprātīgo policijas bataljonu kaujinieki, kuri kļuva bēdīgi slaveni, slepkavodami mierīgos iedzīvotājus ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs – Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Polijā.

Piespiedu mobilizācija Waffen SS leģionā – tā ir milzīga Latvijas tautas traģēdija, bet vai tad šī traģēdija būtu jāpārvērš par farsu, kā to piedāvā darīt šā likumprojekta autori? It īpaši vēl tāpēc, ka Waffen SS karaspēka pielīdzināšana nacionālās pretošanās kustības karavīriem ir līdzvērtīga atzinumam, ka Otrajā pasaules karā Latvija tika karojusi Hitlera pusē.

Dāmas un kungi! Pirmkārt, es, būdams Sarkanās armijas 43.gvardes latviešu strēlnieku divīzijas, kas cīnījās antihitleriskās koalīcijas sastāvā, karavīra dēls, apgalvoju, ka tā nav taisnība.

Otrkārt, šāds atzinums Latvijas valstij nenesīs neko citu, kā vien kaunu un kārtējās nepatikšanas starptautiskajā sabiedrībā.

Aicinu Saeimas vairākumu demonstrēt veselo saprātu un balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Pēc Plinera kunga runā izskanējušajiem pārmetumiem par procedūras pārkāpumiem Saeimas Prezidijs vēlas paskaidrot, ka minētie pārmetumi ir pilnīgi nevietā, kas deputātam Buzajevam arī jau tika paskaidrots Prezidija sēdē, jo Kārtības ruļļa 91.pants attiecas uz kārtību, kā likumprojekti tiek skatīti lasījumos. Diemžēl deputāts izmanto vienīgi gramatisku interpretāciju, bet ir jāņem vērā arī likuma jēga un hronoloģiskā secība, kādā panti ir izkārtoti, lai regulētu likumdošanas procesu.

Jautājums par šā likumprojekta nodošanu komisijai ir izšķirams balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 26, atturas – 24. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums skar atvaļinājuma piešķiršanu. Ir saņemts deputāta Aigara Kalvīša iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu no šā gada 1.oktobra līdz 8.oktobrim. Lūdzu zvanu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam! (No zāles: “Nekādu atvaļinājumu! Lai strādā!”) Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas– nav. Atvaļinājums piešķirts.

Nākamā darba kārtības sadaļa ir “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Pirmo mēs izskatīsim lēmuma projektu “Par Guntas Grinbergas atbrīvošanu no Saldus rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

 

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labrīt, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Guntas Grinbergas atbrīvošanu no Saldus rajona tiesas tiesneša amata”. Lūdzu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums – lēmuma projekts “Par Sarmītes Daukštes apstiprināšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

 

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un vienbalsīgi atbalstījusi lēmuma projektu “Par Sarmītes Daukštes apstiprināšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Sarmītes Daukštes apstiprināšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Didža Līdača apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

 

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un vienbalsīgi atbalstījusi lēmuma projektu “Par Didža Līdača apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Didža Līdača apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Ivetas Puriņas apstiprināšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

 

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un vienbalsīgi atbalstījusi lēmuma projektu “Par Ivetas Puriņas apstiprināšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ivetas Puriņas apstiprināšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Kaspara Rinča apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

 

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un vienbalsīgi atbalstījusi lēmuma projektu “Par Kaspara Rinča apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”. Lūdzu kolēģus atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Kaspara Rinča apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Geļenas Simoņukas apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

 

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un vienprātīgi atbalstījusi arī lēmuma projektu “Par Geļenas Simoņukas apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”. Lūdzu kolēģus atbalstīt arī šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Geļenas Simoņukas apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 2, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Ingas Stivriņas apstiprināšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

 

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un vienbalsīgi atbalstījusi arī lēmuma projektu “Par Ingas Stivriņas apstiprināšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu kolēģus atbalstīt arī šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ingas Stivriņas apstiprināšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi”! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Sākam likumprojektu izskatīšanu.

Nākamais jautājums darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

 

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, sēdes vadītājas kundze!

Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 2630, – ar likumprojektu “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā”.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi 12 priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam.

1.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

2.priekšlikums. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli tas ir no agrāk iesniegta likumprojekta – no pagājušajā nedēļā Saeimai nodota likumprojekta ar šādu pašu nosaukumu, un komisija to atbalsta, iekļaujot 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

Paldies.

3.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi, iekļaujot 4.priekšlikumā, un 4.priekšlikums ir tas, ko atbalstīt es aicinu parlamentu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 3. un 4.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

5.priekšlikums ir nedaudz pārsteidzošs. Komisija bija pārsteigta par to, ka Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Elita Šņepste konceptuāli atbalstītā likumprojektā iesniedza jaunu konceptuālu normu, kas atskaitījumu palielinājumu nobremzē vai patiesībā atstāj negrozītu, lai gan, pieņemot likumprojektu pirmajā lasījumā, mēs šeit diskutējām par situāciju, par to, ka problēma ir īslaicīga, attiecināma uz viena vai, augstākais, divu gadu termiņu. Tāpēc komisija neatbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

Paldies.

6.priekšlikums, tāpat kā 2.priekšlikums, ir no pagājušajā nedēļā komisijai nodotā likumprojekta, kuru bija iesniegusi valdība. Komisija to ir ievietojusi šajā likumprojektā un atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Paldies.

7.priekšlikums ir deputāta Latkovska priekšlikums, kura būtība ir samazināt to atskaitījumu summu, kas ir tērējama uzkrājumu administrēšanai. Bet jāteic, ka Latkovska priekšlikums, lai gan ir izskatāms (un šajā sakarā komisija nosūtīja attiecīgu vēstuli Finanšu ministrijai), tomēr ir saistīts ar citām šā likuma panta izmaiņām, kuras netika piedāvātas. Līdz ar to komisija Latkovska kunga priekšlikumu neatbalstīja, lai gan saprata problēmu un aicināja Finanšu ministriju Ministru kabineta noteikumos, kur būtībā šis apjoms ir noteikts, izdarīt izmaiņas, kas atbilstu Latkovska kunga priekšlikumam.

Tā ka aicinu neatbalstīt 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates par 7.priekšlikumu. Debatēt pieteikusies deputāte Silva Bendrāte.

 

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! “Jaunais laiks” tomēr uzskata, ka šis ir ļoti svarīgs priekšlikums, kurš būtu vērtējams pozitīvi jau šodien. Un nepietiks ar to, ka izdarīs izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, jo tomēr lielāka skaidrība un drošība būs tad, ja stingrāks regulējums būs jau noteikts likumā. Un arī izvēlētā vieta šim priekšlikumam nemaz nav neiespējama un neatbilstoša. Tā ka mēs uzskatām, ka šo priekšlikumu varētu atbalstīt.

Kāda ir tieši šā priekšlikuma būtība?

Kā jūs zināt, daļu sociālo iemaksu, valsts garantētu, novirza otrajam pensiju līmenim. Tā ir garantēta nauda, tāpēc valstij ļoti atbildīgi jāraugās uz to, kā šī nauda tiek otrajā pensiju līmenī apsaim­niekota, – cerībā, ka tas kādreiz nesīs pieaugumu un tiem, kas saņems šā, otrā, līmeņa pensiju naudu, pensijas būs mazliet lielākas. Tomēr, izpētījuši šo valsts attieksmi pret otrā pensiju līmeņa naudas apsaimniekošanu, mēs redzam, ka tur ir nepilnības, jo apsaimniekotājiem, deviņām privātām sabiedrībām, ir iespējas tērēt apsaimniekošanas izdevumiem 2,5 procentus neatkarīgi no tā, kādas ir šā pensiju līmeņa sekmes. Un, kā mēs zinām, jau vairākus gadus otrajā pensiju līmenī naudas apsaimniekošanai ir diezgan lieli mīnusi.

Un otrs jautājums. Ja jau reiz nav šīs sekmes pietiekamas, tad būtu jābūt mazākai arī šai apsaimniekošanas naudai, šiem atskaitījumiem, kas tiek veikti no mūsu iemaksām. Tā ir daļa no mūsu sociālā nodokļa. Šiem atskaitījumiem vajadzētu būt mazākiem, tomēr tā nenotiek. Piemēram, 2005.gada pirmajā ceturksnī vidējais ienesīgums šiem otrā līmeņa apsaimniekotājiem bija 7,9 procenti un tad tika par apsaimniekošanu paņemti 1,25 procenti. 2006.gada pirmajā ceturksnī tās sekmes, tas vidējais ienesīgums, bija 4,3 procenti, bet paņemti par šo apsaimniekošanu tika 1,34 procenti. Jau tuvāk mūsdienām, 2007.gada pirmajā ceturksnī, attiecīgi ienesīgums bija 3,5 procenti, bet apsaimniekošanas izdevumi – 1,4 procenti.

Šogad, 2008.gadā, kā mēs redzam, mīnuss ir patiešām liels un faktiski neapstrīdams – dažā apsaimniekošanas plānā pat mīnus 7 procenti un vairāk, ienesīgums pirmajos divos ceturkšņos ir 4,6 procenti, bet par to vidēji ir ņemti apsaimniekošanas izdevumiem 1,8 procenti. Tā ka tas jau tuvojas šiem 2,5 procentiem. “Jaunajam laikam” šķiet, ka tas nav pieļaujams. Būtu šīs sekmes tomēr cieši jāsaista ar to, kādā veidā tiek iekasēti šie apsaimniekošanas izdevumi. Šajā ziņā varu piebilst to, ka tad, kad Valsts kase bija viens no pensiju plāna apsaimniekotājiem, tika ņemti tikai 0,5 procenti šo apsaimniekošanas izdevumu segšanai un Valsts kasei bija jāapsaimnieko nauda no iemaksām, ko bija veikusi turpat ceturtā daļa visu to dalībnieku, kuri bija iesaistīti šajā, otrajā, pensiju līmenī.

Es vēlreiz gribu uzsvērt to, ka nav maznozīmīgi tas, kādas ir sekmes, otrajā pensiju līmenī šo naudu apsaimniekojot. Un nevar būt tā, ka gan konservatīvajiem, gan sabalansētajiem, gan aktīvajiem plāniem visiem ir vienādas iespējas – pat ar jebkādām sekmēm, pat ar jebkādiem mīnusiem! – saņemt šo garantēto apjomu – 2,5 procentus lielus atskaitījumus. Tas nav pieļaujams.

Nu, piemēra labad es jums varu pateikt, ka Hansa “Dinamika”, aktīvais pensiju plāns, ir šajā gadā cietis zaudējumus – mīnus 7,46 procenti ir bijis ienesīgums. Un paņemtā apsaimniekošanas atlīdzība šim pašam plānam ir 1,98 procenti. Un arī kopējais ienesīgums šim plānam kopš 2003.gada, kad viņi ir sākuši apsaimniekot šo naudu šajā plānā, nemaz nav liels – tie ir 3,86 procenti. Citiem ir veicies daudz labāk, ir bijuši mazāki atskaitījumi apsaimniekošanas ziņā, nav paņemta visa maksimālā nauda. Tāpēc šeit būtu vajadzīgs stingrāks regulējums saistībā ar sekmēm.

Un par to arī iestājas “Jaunais laiks”, iesniedzot šo priekšlikumu, ko, mēs ceram, jūs atbalstīsiet. Jo nav jāatliek šis jautājums uz vēlāku laiku, to var risināt jau tagad.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Vai deputāts Leiškalns vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

K.Leiškalns.

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Paldies iepriekšējai runātājai.

Taču jāteic, ka 7.priekšlikumā, ko piedāvā Latkovska kungs, nekādā veidā nav mēģināts sasaistīt atskaitījumu apjomu ar fondu ienesīgumu, ar attiecīgā ieguldījuma ienesīgumu. Šeit ir tikai par 0,25 procentiem samazināti tie griesti, kas šobrīd ir noteikti Ministru kabineta noteikumos.

Ja mēs atbalstām 7.priekšlikumu, tad nevaram atbalstīt likumprojektu, tad mums jāpārstrādā 10.pants un, ja nemaldos, arī 11.pants, jāpieņem pārejas noteikumi, kas deleģētu valdībai uzdevumu pārveidot Ministru kabineta noteikumus, kuri šobrīd ir spēkā. Es domāju, ka mēs ar šādu vienu priekšlikumu varam ievārīt lielu putru.

Protams, šis likums, cik es zinu, vēlreiz tiks labots, un tad acīmredzot ir jādomā par deleģējumu Ministru kabinetam. Tajā jānosaka atskaitījumu apjoma lielums. Kā man ziņoja Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas pārstāvji, šobrīd neviens neizmanto maksimālos noteiktos 2,5 procentu griestus, bet iztiek ar tādiem, kas ir līdz 2 procentiem. Līdz ar to šim priekšlikumam nav arī tūlītēja efekta uz fondu ienesīgumu un tautsaimniecību.

Ja jau mēs runājam par tiem zaudējumiem, kas šobrīd ir ieguldījumiem, tad jāteic, ka tie ir skaidri saprotami, tie ir šābrīža zaudējumi; manuprāt, tā kā tie ir ilgtermiņa ieguldījumi, tie acīmredzot to pensiju kapitālu uzlabos. Un tad rodas arī šāds jautājums: varbūt vispār nevajadzēja savulaik izņemt šo naudu no Valsts kases un atdot bankām? Valsts kase vismaz maksāja 4 procentus, bet noteikti un cieti.

Tā ka te ir par ko diskutēt. Bet šis priekšlikums nav atbalstāms, un komisijas vārdā aicinu to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Latkovska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 43, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Atbildīgā komisija nav atbalstījusi arī Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes priekšlikumu, kas saistīts ar iepriekšējo, neatbalstīto, viņas priekšlikumu. Tā ka aicinu atbalstīt komisiju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

9.priekšlikums ir no pašas atbildīgās komisijas. Šeit, protams, ir paredzēts atskaitījumu iesaldējuma termiņa pagarinājums par gadu; tajā ziņā mēs varējām iet pretī Finanšu ministrijai šobrīd. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.

 

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Man ir prieks, ka atbildīgajā komisijā vismaz bija izpratne par to, ka nedrīkst iebalsot tādu Finanšu ministrijas priekšlikumu, kurš apturētu iemaksu pieaugumu otrā līmeņa pensijām. Taču es gribētu šajā sakarā atgādināt to, ko mēs dzirdējām iepriekšējā Saeimas sēdē, proti, ka šī atlikšana būs tikai uz vienu gadu. Un es gribētu vēlreiz paskaidrot savus argumentus.

Bija plānots, ka 2009.gadā šo atskaitījumu apmērs būtu 9 procenti. Dzirdējām solījumu, ka 2010.gadā tiks atjaunots tāds iemaksu apmērs, kāds ir līdz šim bijis likumā noteikts, – proti, 10 procenti. Tā starpība, kas katra gada laikā gulstas uz tiem cilvēkiem, kuri mēģina veidot savas privātās iemaksas pensiju fondos, ir vairāk nekā 40 miljoni latu. Tas ir nodoklis jums, tiem deputātiem un visiem tiem jaunajiem cilvēkiem, kuri veic iemaksas otrajā pensiju līmenī. Tas ir nodoklis jums par to, ka valsts pārvalde strādā neefektīvi.

Mēs esam arī dzirdējuši, ka nākamā gada budžeta projektā ir paredzēts, ka joprojām sociālo iemaksu apmērs ir tas, no kā tiks segti pamatbudžeta izdevumi vairāk nekā 200 miljonu latu apmērā. Kāpēc? Jebkuram cilvēkam, kas paskatās uz nodokļu struktūru, ir skaidrs, ka valstī ir vai nu pārāk augstas sociālās apdrošināšanas iemaksas, ja tās nav kur likt, ja no tām ir jāsedz pamatbudžeta izdevumi… Un vispār tā ir taisnība! Nodokļi uz darbaspēku Latvijā ir otri augstākie Eiropas Savienībā. Mūsu iedzīvotāju ienākuma nodoklis, algas nodoklis ir otrs augstākais. Ja jau sociālās apdrošināšanas iemaksu ir par daudz, tad varbūt, draugi mīļie, atsacīsimies no augstajiem nodokļiem uz darbaspēku, mēģināsim tādējādi palīdzēt saviem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kuriem šobrīd ir ārkārtīgi grūti! Savukārt, ja mēs palūkosimies uz prognozēm (protams, mums ir ilgtermiņa prognoze sociālās apdrošināšanas iemaksām), mēs konstatēsim, ka šī nauda ir plānota vairāku gadu, es pat teiktu, gadu desmitu periodam. Un tā ir galvenā iezīme, kas raksturo prognozējamu un stabilu valsti, – nemainīt nodokļu politiku, nodokļu likmes tajā brīdī, kad valdībai nevis ekonomikas cikliskuma vai anticikliskas politikas dēļ, bet vienkārši savas mazspējas dēļ ir pietrūcis naudas, ko tērēt uzblīdušās valsts pārvaldes finansējumam.

Paldies par uzmanību. Es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 60.laidienā