Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 18. septembra sēdes

J.Pliners (PCTVL frakcija):

Šodien Saeimas plenārsēde izskatīja dažādos lasījumos vairākus desmitus likumprojektu. Es pieskaršos tikai vienam, kurā runa ir par pašvaldību vēlēšanām.

Kā jums ir zināms, faktiski jums blakus dzīvo tūkstoši un tūkstoši – Latvijā tādu ir ap 360 tūkstošiem – nepilsoņu, tādi paši cilvēki kā jūs. Viena trešā daļa ir dzimuši Latvijā, pārējie dzīvo mūsu valstī ap 40 gadiem, bet diemžēl 80 parametros viņu tiesības atšķiras no pilsoņu tiesībām. Un viena no tām – viņiem nav tiesību ne tikai būt ievēlētiem, bet pat vēlēt pašvaldības vēlēšanās.

Kā jums ir zināms, mūsu oponenti mums iestāsta, ka viņi uzkarinās sarkanos karogus, pārdos savas pilsētas vai ciematus vai pievienos Krievijai… Tas viss ir muļķības! Šie cilvēki maksā nodokļus. Mēs parēķinājām, ka no 1994.gada līdz šai baltai dieniņai ir iemaksāti nodokļi, kuri ir 80 procenti no visiem nodokļiem, kuri bija virzīti uz pašvaldības darbību, vienu miljardu un vairāk par četriem simtiem tūkstošu latu. Pašvaldības funkcijas ir saimnieciskas funkcijas, un, ja viņi pieņem nelikumīgu lēmumu, attiecīgi Saeima un reģionālais ministrs var šos lēmumus atcelt.

Mūsu pārstāvji, nosacīti krievu partijas pārstāvji, jau šodien ir pie varas. Mūsu vicemērs, PCTVL deputāts Iļja Kļemanovs strādā Rēzeknē, PCTVL deputāts Oļegs Tolmačovs strādā Daugavpilī. 2001.–2002.gadā PCTVL frakcija bija pie vadības Rīgas domē, un tur viņi tajā laikā uzsāka celt sociālos dzīvokļus, ieveda kārtību daudzos saimnieciskos jautājumos.

Mēs uzskatām, ka latvieši dzīvos brīvi un mierīgi tikai tad, kad blakus viņiem cilvēki tāpat brīvi un mierīgi dzīvos un ideālā variantā arī turīgi, kad viņiem būs tādas pašas tiesības vai pamatā tādas pašas tiesības kā pilsoņiem. Un mums to ieteica gan ANO, gan Eiropas Parlaments, gan EDSO, gan Eiropas Padome. Diemžēl mūsu valdošā koalīcija un atsevišķi opozīcijas frakciju deputāti negrib ieklausīties ne veselajā saprātā, ne arī starptautisko organizāciju rekomendācijās. Tas nozīmē, ka mūsu valsts ir slima, un mums kopā ar jums ir cerības, ka agrāk vai vēlāk mēs kļūsim veseli.

S.Šķesters (ZZS frakcija):

Šodien šeit mans kolēģis tikko minēja par šiem jautājumiem, kas saistīti ar pilsonību.

Es domāju, ka mēs arī šodien izskatījām grozījumus Valsts civildienesta likumā, kur arī ir noteikts, ka par ierēdņiem var strādāt tikai cilvēki, kuriem ir Latvijas pilsonība. Un tas ir loģiski un normāli, un valstī ierēdņiem ir jābūt cilvēkiem, kuri ir lojāli valstij, kuriem ir šī pilsonība. Naturalizēties ir iespējas, un tāpēc šeit varbūt nevajadzētu šo problēmu aktualizēt. Ja cilvēki paši negrib šo pilsonību iegūt, tad tas ir viņu jautājums.

Otra lieta, kas šodien Saeimā tika… Arī Zaļo un Zemnieku savienība atbalstīja šos “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumus likumprojektā par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu piešķiršanu cilvēkiem, kuri ir cīnījušies par mūsu valsts neatkarību, un pretošanās kustības dalībniekiem, tātad devuši šo iespēju, teiksim, saņemt šo atbalstu no valsts.

Ļoti nopietns jautājums pašreiz tiek skatīts un frakcijās mums izskatīti jautājumi par budžetu. Un šodien arī opozīcija iesniedza priekšlikumus par īpašu uzdevumu ministru sekretariātu reorganizāciju, par likvidāciju faktiski. Es domāju, ka valdība tiks galā ar šiem jautājumiem bez opozīcijas. Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka ir jābūt pamatotam risinājumam, cik būs šīs izmaksas. Vai būs ekonomija no tā, ka mēs likvidēsim īpašu uzdevumu ministru sekretariātus? Un, ja mēs tos arī likvidējam, tad ko mēs iegūstam un kur paliek funkcijas, kas jāpilda, un cik naudas tās izmaksās, ja mēs tos pievienosim citai ministrijai? Mēs neesam pret šo sekretariātu reorganizāciju, bet arī tad ir jābūt skaidriem cipariem, skaidrai politikai, ko mēs darām ar šiem pienākumiem, ko šie sekretariāti ir veikuši.

Es domāju, kad arī Zaļo un Zemnieku savienība uzstata pie budžeta to, ka nedrīkst samazināt šīs subsīdijas, kas ir lauksaimniekiem. Tas ir vienīgais garants tam, ka vēl laukos cilvēki strādā un dzīvo. Kā arī Labklājības ministrijas ir šīs pozīcijas, kas attiecībā uz pensijām, uz pabalstiem, tās ir jāsaglabā un jāizdara viss, lai šīs izmaksas tiktu izmaksātas pensionāriem un cilvēkiem, kuriem tas ir vajadzīgs.

Vēl ļoti nopietns jautājums. Pašreiz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā strādā pie šīs administratīvi teritoriālās reformas likumiem, šīs paketes un arī reizē pie reorganizācijas jeb, es teiktu, likvidācijas likumiem. Un šeit mums skaidrs, ka šīs domas nesakrīt ar koalīcijas partneriem, un tik slikti, ka faktiski arī viņus atbalsta, teiksim, “Saskaņas Centrs” un “Jaunais laiks” šajos jautājumos, ka mēs jūtam, ka nav izdiskutēts jautājums par reģionālām pašvaldībām. Un šodien, izvērtējot rajona funkcijas un rajona vietu šajā politiskajā aprisē jeb, teiksim, administratīvi teritoriālajā reformā, mēs jūtam, ka īpaši nav skaidrs, kam mēs varam nodot tās rajona funkcijas, jo nav šī koncepta, nav šīs izvēles par šīm reģionālajām pašvaldībām, par šiem apriņķiem, kādi viņi varētu būt. Un Zaļo un Zemnieku savienība faktiski piedāvā to, ka tie varētu būt republikas pilsētas centri šīm reģionālām pašvaldībām. Bet nu diemžēl, diemžēl šī atbalsta nav.

Tātad, kā jūs zināt, Satversmes tiesā 32 pašvaldībām ir iesniegts šis prasījums, lai atzītu šos Ministru kabineta pieņemtos noteikumus faktiski par neatbilstošiem Satversmei. Un es domāju, ka šis reformas jautājums šai krīzes situācijā būtu ļoti nopietni jāpārdomā, vai mums ir jāturpina šāda divu līmeņu pašvaldību reorganizācija, varbūt mums būtu jāpabeidz šī novadu reforma un tad ir jādomā, teiksim, tālāk, kā šī reģionālā reforma var virzīties, un nevis šīs abas lietas. Rajonus nolikvidējot un arī pagastus daļēji, teiksim, apvienojot, mēs rezultātā varam iegūt vēl situācijas pasliktināšanos un ekonomiskās situācijas pasliktināšanos tieši varbūt lielākā mērā laukos nekā pilsētās.

A.Barča (Tautas partijas frakcija):

Es vēlos pamatā vēstīt par vienu likumu, kurš šodien Saeimā tika pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā, jo pagājušajā ceturtdienā Saeima atbalstīja steidzamības kārtību. Tas ir Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums. Un turpmāk no 1.oktobra, kad likums stāsies spēkā, Latvijā pašvaldībām ir noteikts otrs obligāti maksājamais pabalsts, tas ir dzīvokļu pabalsts, jo šodien atbilstoši likumam pašvaldības prioritārā kārtībā maksā pabalstus garantētā minimālā ienākuma nodrošināšanai tā saukto, ko Latvija atpazīst ar trīs vārdiem, GMI, vispirms nosakot trūcīgas personas statusu, un otrs tagad būs dzīvokļu pabalsts. Un šai jautājumā, piešķirot dzīvokļu pabalstus saviem iedzīvotājiem, pašvaldības, protams, vadīsies un izstrādās savus saistošos noteikumus.

Vienlaikus vēlos vēstīt, ka Latvijā ir 99 pašvaldības, kuras šāda veida atbalstu saviem iedzīvotājiem pašreiz nav sniegušas un nesniedz. Un tādēļ arī mūsu labā griba un vēlēšanās, lai pašvaldības to darītu, tuvojoties nākošai apkures sezonai, kad cilvēkiem būs ļoti grūti izdzīvot no saviem līdzekļiem.

Komisija sadarbībā ar Labklājības ministriju, ar Latvijas Pašvaldību savienību, arīdzan ar Finanšu ministriju ļoti nopietni diskutēja par šiem jautājumiem, un tādēļ arī ir izdarīti grozījumi likuma 5.pantā, tas ir, par sociālās palīdzības sniegšanas pamatprincipiem. Un likums nosaka, kādus ienākumus turpmāk no 1.oktobra neuzskatīt par ienākumiem, aprēķinot un izvērtējot klienta materiālos resursus. Tātad šeit ir uzskaitīti visi šie ienākumi, tātad tie ir bērna kopšanas pabalsts, piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta vai vecāku pabalstu par dvīņiem vai vairākiem bērniem vienās dzemdībās dzimušiem, tātad dvīņi, trīņi un tā tālāk, pirmos 100 latus no vecāku pabalsta, ģimenes valsts pabalsts un tā tālāk – tas tagad likumā viss būs skaidri definēts.

Vēl esam arīdzan vienojušies, un ļoti lielu darbu ir izdarījusi Latvijas Pašvaldību savienība sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas meži” un Zemkopības ministriju par iespēju sniegt mantiskā veidā atbalstu mazturīgiem vai arī vientuļiem cilvēkiem, kuri paši nespēj malku sagādāt, tātad sadarbojoties. Un tur tiks izstrādāti konkrēti Ministru kabineta noteikumi, kur mēs esam rakstījuši, ka ne vēlāk kā līdz 1.janvārim tas ir izdarāms. Un uzskatām, ka pašvaldībām būs iespējas arīdzan cilvēkus nodarbināt tādā veidā malkas sagatavošanā. Un šeit ir iespējas līdzdarboties vai, precīzāk, nodarbināt darbaspējīgus cilvēkus algotos sabiedriskos darbos un tā tālāk. Tātad vēl vairākas labas lietas, kuras atbalstīja Saeima otrajā, galīgajā, lasījumā. Un esam skaidri un gaiši pateikuši arī to, kas notiks turpmāk ar sociālās aprūpes centriem, par to atstāšanu finansējumā un pārraudzībā valstij, tas ir, Sociālo pakalpojumu pārvaldei Labklājības ministrijā.

Esam izdarījuši arī konkrētas norādes likumā par to, kā palīdzēt cilvēkiem, kuri ir no sociālās aprūpes centriem vai, citiem vārdiem sakot, pansionātiem izteikuši vēlēšanos nākt atpakaļ mūsu sabiedrībā, reintegrēties atpakaļ, uzsākt savas darba gaitas, tas ir, sākt dzīvot grupu dzīvokļos. Un šeit ir divas iespējas. Ja pašvaldības šos grupu dzīvokļus pašas būs izveidojušas, tātad valsts atbalsts tur būs 50 procenti no ikdienā aprēķinātajiem izdevumiem, bet tur, kur iesaistījās arīdzan pašvaldības, valsts un arī šie aprūpes centri ERAF līdzekļu apguvē Latvijā iepriekšējā plānošanas periodā, tur šī apmaksa būs 100 procentu apmērā cilvēkiem.

Tātad daudzas labas lietas, kuras iestrādātas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kuras sāks savu darbību ar šā gada 1.oktobri.

Es vēlu jums Latvijā izturību, savstarpēju sapratni un aicinu sociālo dienestu darbiniekus un pašvaldību darbiniekus iepazīties ar grozījumiem likumā un piemērot tos jūsu iedzīvotāju dzīves uzlabošanai.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija):

Mūsu apvienība, tāpat kā citas valdībā iesaistītās partijas, šobrīd lielāko uzmanību pievērsīs tieši 2009.gada budžeta gatavošanai. Skaidrs ir tas, ka skaitļi, uz kuru pamata veidos prognozi ieņēmumiem nākamajam gadam, nav iepriecinoši. Ekonomiskā aktivitāte ir samazinājusies. Otrajā ceturksnī – dramatiska un trešajā un ceturtajā droši vien nekādi uzlabojumi nebūs gaidāmi. Kā informē premjers, tad septembra pirmās desmit dienas spiež skatīties uz ieņēmumu prognozi vēl piesardzīgāk, nekā tas šķita augustā, kad viņš sniedza koalīcijas partneriem pirmo informāciju.

Tātad skaidrs, ka taupība skars ne tikai tās jomas, kurās dažādas arodorganizācijas jau aktīvi protestē un ir neapmierinātas, bet, protams, ka šī taupība var skart arī tās valsts iestādes, kuras parasti šī taupība neskar. Acīmredzot premjers ir devis pietiekami skaidru mājienu, ka arī valdībai, arī Ministru kabinetam būs jātaupa. Tajā skaitā iespējama šeit ir sekretariātu likvidēšana vai integrēšana citās ministrijās, kas varbūt katrs atsevišķi arī nedos lielu ietaupījumu, tomēr būtu signāls no valdības puses, ka arī tā ir gatava ieekonomēt un tā tālāk.

Acīmredzot, es domāju, mūsu apvienība šos visus faktus analizēs un skatīs. Pirmdien mums ir paredzēta valdes sēde. Jo, protams, ka taupība nevar notikt arī tādā veidā, ka pazūd līdzekļu, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu, apguves caurskatāmība, ka tā netiek garantēta vai ka valsts nespēj pildīt kādas funkcijas vispār.

Bet tas, ka ir jātaupa, tas, protams, pirmām kārtām ir jāpārrauga ministriem, valsts sekretāriem, valsts iestāžu vadītājiem, kuriem pirmām kārtām ir jāatrod savās sienās iespēja tērēt mazāk vai veikt tos pašus darbus ar mazāku darbinieku skaitu.

Pie nozīmīgākajām lietām jāmin arī Saeimas pārliecinošais balsojums par Horvātijas un Albānijas pievienošanos Ziemeļatlantijas līguma organizācijai. Latvija var būt tikai priecīga, ka šī organizācija nostiprinās – šajā gadījumā Balkānu virzienā, jo Balkāni vienmēr Eiropā ir bijuši zināmas nestabilitātes avots vairāk nekā 100 gadu garumā.

Protams, Saeimā ir atsevišķi deputāti, kuriem NATO nostiprināšanās nepatīk, tāpat tādi, kuriem ir liela vēlme, lai nepilsoņi ātrāk kļūtu gan par civildienesta ierēdņiem, gan par pašvaldību deputātiem un par daudz ko citu.

Protams, ka šie politiskie spēki labi saprot, ka šādus grozījumus šeit panākt nevarēs – nevarēs ne šajā, ne nākošajā, ne aiznākošajā Saeimā un arī tālāk nevarēs, es domāju. Bet nu diemžēl tādi cilvēki ir, kas arī bauda zināmas Latvijas vēlētāju daļas uzticību un šeit izsaka viņu viedokli. Tas mums jāpatur vērā.

Mūsu apvienība šodien piedāvāja Saeimas izskatīšanai grozījumus likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”, lai šo statusu varētu piešķirt latviešu karavīriem leģionāriem, kas būtu pietiekami zīmīgi tāpēc, ka jau 1998.gada oktobrī – pirms desmit gadiem – Saeima pieņēma deklarāciju, kurā objektīvi izvērtēja leģionāru lomu Otrajā pasaules karā, un proti, to, ka viņi nav cīnījušies pret antihitlerisko koalīciju, bet tikai pret vienu šīs koalīcijas dalībnieku, Latvijas okupētājvalsti – PSRS, lai nepieļautu 1944./45.gadā sarkanās okupācijas atjaunošanu.

Līdz ar to Saeimai būtu korekti atdot to parādu un labot šo likumu tikai vienā punktā, lai arī nacionālie karavīri varētu baudīt tās priekšrocības, kuras nu ir, nelielās priekšrocības, nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusam. Jāsaka, ka balsojums šoreiz atšķirībā no iepriekšējām reizēm bija cerīgs, jo tikai viena balss pietrūka, lai šo likumprojektu nodotu komisijām.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Diemžēl valstī mēs esam tiktāl nonākuši, ka lielai iedzīvotāju daļai, lai viņi varētu izdzīvot, būs jāiet uz pašvaldību pēc pabalstiem. Ļoti spilgti šo kārtību raksturoja mana kolēģe Barčas kundze.

Arī es gribētu pieskarties valsts budžetam. “Pilsoniskā Savienība” pagaidām nav redzējusi šo budžeta projektu, bet es tomēr piekrītu Ministru prezidentam Godmaņa kungam, ka arī šīs birokrātiskā aparāta izmaksas būtu jāsamazina. Es gribētu teikt vēl tēlaināk. Ja Godmaņa kungs saka, ka algas ir jāiesaldē, es gribētu teikt, ka atsevišķas algas ir jāatsaldē, jo nav normāla situācija, ka valstī, piemēram, es esmu pētījusi, skolas direktoram ir desmit reizes mazāka alga nekā, teiksim, pozīcijas partijām pietuvinātām personām, kas strādā vairākās valsts akciju sabiedrībās, valdēs un tamlīdzīgi. Tas šos godīgos cilvēkus, kas tiešām savu darbu veic rūpīgi, manuprāt, netaisnīgi pat pazemo.

Otra lieta, par ko es gribētu runāt, ir par apakškomisiju, kura ir izveidota Saeimā, lai izstrādātu Satversmes grozījumus par tautas tiesībām atlaist Saeimu.

Pēdējā sēde liecināja, ka pozīcijas partijas ir aizmirsušas pēc referenduma teikto un pašlaik izvirza nesamērīgas prasības, skaidri zinot, ka tādā veidā būtu grūti panākt, lai šie grozījumi Satversmē tiktu izdarīti, jo, kā mēs zinām, ir nepieciešamas divas trešdaļas deputātu balsu.

Trešā lieta, par ko es gribētu runāt, ir partijas “Pilsoniskā Savienība” Saeimas frakcijas iniciatīva, sagatavojot pieteikumus Satversmes tiesai par likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 22.panta otrā teikuma neatbilstību Satversmes 1.pantam.

Mūsu sagatavotajam pieteikumam ir pievienojušies arī “Jaunā laika” deputāti un neatkarīgais deputāts Štokenberga kungs, un šodien mēs šo pieteikumu iesniegsim tiesā. Pieteikuma būtība ir šāda. Prasība notariāli apliecināt to balsstiesīgo pilsoņu parakstus, kuri grib iesniegt kādu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, mūsuprāt, neatbilst Satversmei. Parakstu pārbaudīšana nevajadzīgi tiek dublēta, un turklāt balsstiesīgajiem pilsoņiem par savām Satversmē garantētajām tiesībām ir jāmaksā nesamērīgi augsta cena.

Jo, pirmkārt, paraksta apliecināšana pie zvērināta notāra, mūsuprāt, nav obligāts priekšnoteikums, lai pilsonis varētu īstenot savas Satversmē noteiktās tiesības, jo šos parakstus jau pārbauda Centrālā vēlēšanu komisija.

Un, otrkārt, notāriem, apliecinot katra pilsoņa parakstu, uzdots ieskatīties divos reģistros, proti, Iedzīvotāju reģistrā un Nederīgo dokumentu reģistrā, bet līdz ar to notāri arī paziņo un valdība ir apstiprinājusi, ka pakalpojumu tas sadārdzina piecas reizes – no Ls 1,97 līdz Ls 9,99. Un, mūsuprāt, likuma ierosināšana nevar būt atkarīga no privātā finansējuma apmēra vai administratīvā resursa izmantošanas. Ja tas tā ir, tad tas ir nopietns demokrātijas defekts.

Un pēdējais, par ko es gribētu runāt, ka šodien Saeima, balsojot tikai 20 deputātiem “pret”, izdarīja grozījumus Valsts un pašvaldības likumā, kas paredz valsts un pašvaldības mantas atsavināšanu. Un proti, likums tiek papildināts ar normu, ka atsevišķos gadījumos atsavināšanai paredzētā zemes gabala nosacītā cena var būt mazāka par zemes kadastrālo vērtību. Piemēram, ja tiek atsavināts zemes starpgabals, ja tiek atsavināts apbūvēts zemes gabals, likumdevējs šajā gadījumā nav noteicis, cik tad ir jābūt šai mazākajai apakšējai cenai, šai robežai. Ja ņemam vērā, ka starpgabali atsevišķās pilsētās, likuma izpratnē, var būt diezgan lieli, piemēram, Rīgā tie varētu būt pat līdz 599,9 kvadrātmetriem, citās pilsētās, Jūrmalā, Ogrē, piemēram, 1199,9 kvadrātmetri, tad katrā ziņā šī likuma piemērošana būs atkarīga tikai no pašvaldību godaprāta. Bet diemžēl man ir jāsecina, zinot šo praksi, arī tiesu praksi, ka daudzos gadījumos pašvaldība nedomā par savas kases papildināšanu, bet daudzkārt domā par sev pietuvināto, teiksim, sponsoru labklājību.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”):

Esiet sveicināti, godātie radioklausītāji! Nu jau vairākus mēnešus, domāju, katrs no jums redz Latvijas masu medijos aktīvi notiekošo politisko seriālu, ko varētu saukt par “Budžeta sagatavošana”. Un šī politiskā seriāla galvenais darbojošais aktieris, protams, ir premjers Ivars Godmanis, un galvenās tēzes un tēmas ir visu algu iesaldēšana, ekonomikas krīze un it kā vēlamā atsevišķu administratīvā aparāta cilvēku algu un apjoma samazināšana.

Tas, ko es gribēju pastāstīt, ir konkrētie priekšlikumi, kurus “Jaunais laiks” ir iesniedzis Saeimā izskatīšanai. Tātad kā vienmēr konstruktīvi, kā vienmēr tiecoties sasniegt mērķi, par ko publiski iestājas arī pozīcijas partijas, tikai diemžēl izskatās, ka atkal kā vienmēr šie darbi ne vienmēr sakrīt ar vārdiem.

Tātad pirmais. “Jaunais laiks” šodien bija iesniedzis Saeimā likumprojektu, kurā aicināja vai noteica, ka valdībā vairs nav tādi sekretariāti, par ko mēs te bieži runājam. Tātad šis te Integrācijas sekretariāts, E-lietu sekretariāts un Eiropas fondu apguves sekretariāts. Šīs ir trīs tādas simboliskas pusministrijas, kuru funkcijas mierīgi varētu pildīt kāds cits, un to ir atzinuši pilnīgi visi. Tomēr, ja šoreiz konkrēti par šādu konkrētu priekšlikumu ir jābalso, nevis jārunā publiski, ja, tad pozīcijas partijas diemžēl šo neatbalsta, ar ko parāda, ka visas šīs publiskās debates, sabiedrību aicinot taupīt, bet pašiem turpinot šķērdēt, kā vienmēr neatbilst patiesībai.

Otrs pierādījums ir, manuprāt, vēl skaidrāks un saprotamāks. Tātad premjers vairākkārtīgi ir aicinājis valsts aparātu samazināt savus izdevumus, bet, ņemot vērā, ka valsts aparāts tiešām ir ļoti liels un ļoti plašs un šīs funkcijas ne vienmēr ir saprotamas gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē, mēs ierosinājām lēmuma projektu Saeimā, kurā aicinājām līdz 1.decembrim, tātad divu mēnešu laikā aktīvi pastrādāt un izvērtēt šīs funkcijas, šo funkciju lietderību, tātad veikt valsts pārvaldes funkciju auditu, kas būtu ļoti normāli, ko jebkura privāta sabiedrība vai pašvaldības institūcija bieži vien dara, un parasti šādas lietas ir efektīvas, pēc kā izdara secinājumus. Arī šeit, pretēji tam, ka līdz šim medijos gan premjers, gan ministri ir publiski runājuši, ka šādam auditam būtu jābūt, ka šīs funkcijas ir par lielu, ka viņas vajadzētu mazināt, arī šeit šobrīd Saeimas deputāti koalīcijā ar vairākumu noraidīja šo, mūsuprāt, pil­nīgi nevainīgo “Jaunā laika” priekšlikumu, kurš pēc būtības absolūti atbilst tam, par ko šobrīd runā gan valdība, gan premjers.

Un trešā lieta, ko jau nedaudz aizskāra Čepānes kundze, mūsuprāt, arī ļoti, ļoti bīstama tendence, kad laikā, kad visiem būtu jātaupa, laikā, kad taupīgam, saprātīgam saimniekam ļoti nopietni jāraugās, kā rīkoties ar savu īpašumu, valsts un pašvaldība ar grozījumiem un ierosinājumiem likuma trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma tādu normu, kas sagrauj līdzšinējo kārtību valsts mantas pārdošanā. Tātad līdz šim valsts mantu varēja privatizēt vai pārdot par cenu, kura nav zemāka par kadastra vērtību. Šobrīd ar šiem grozījumiem šī kadastra vērtība kā zemākā cena tiek noņemta, līdz ar to principā tikai vērtētāju atzinums vai pašvaldības atsevišķu deputātu vai ierēdņu godaprāts ir tas kritērijs vai nosacījums, pēc kura šī te valsts manta tiks vai netiks pārdota. Punkts viens. Un par kādu cenu tā tiks pārdota – punkts divi.

Mums nav nekādu ilūziju par to, ka, piemēram, Rīgas domē šie ierēdņi, šie cilvēki būs mainījušies. Līdzšinējā pieredze ir tāda, ka šīs cenas ir bijušas vienmēr nesamērīgi zemas, ja likums to pieļauj. “Jaunā laika” vadībā savulaik mēs šo kārtību nostiprinājām tādu, ka vairs nevarēja rīkoties pilnīgi brīvi ar šiem līdzekļiem, tomēr trešajā lasījumā šodien Saeima šādu lēmumu diemžēl ir pieņēmusi.

Protams, “Jaunais laiks” ar to nav samierinājies. Mēs iesniegsim šodien pat Valsts prezidentam aicinājumu šo likumu atgriezt Saeimā izskatīšanā, un ļoti ceram, ka Ministru prezidents atbildēs uz to jautājumu: kāpēc laikā, kad notiek vispārīga taupība, Ministru prezidents ar savu parakstu ir gatavs atdot lielus un ļoti dārgus zemes gabalus Rīgā par sviestmaizi? Tātad šīs ir tās lietas, kas, mūsuprāt, šobrīd ir aktuālākās un kas ļoti spilgti apliecina, ka ne vienmēr valdības ierēdņu, tai skaitā premjera darbi, atbilst tam, par ko viņi runā.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”):

Šodien tika pieņemts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums. Pie tam ļoti būtiski ir tas, ka tika atbalstīts mūsu deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums par to, ka par ienākumiem netiek uzskatīti bērna invalīda kopšanas pabalsts un pabalsts invalīdam, kuram nepieciešama īpaša kopšana. Tas nozīmē, ka tagad, novērtējot klienta materiālos resursus, par ienākumiem neuzskata bērna kopšanas pabalstu, piemaksu pie bērna kopšanas pabalsta vai vecāku pabalstu par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem, pirmos simts latus no vecāku pabalsta, ģimenes valsts pabalstu un piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu, bērna invalīda kopšanas pabalstu, pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, pabalstu ar celiakiju slimajiem bērniem, pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, bērna piedzimšanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, bezdarbnieka stipendiju un īres un transporta izdevumu kompensāciju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas laikā, kā arī neformālās izglītības ieguves laikā.

Bet diemžēl, no otras puses, šodien netika atbalstīts opozīcijas piedāvātais grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā. Saskaņā ar šo grozījumu bija paredzēts, ka līdz 2011.gada 11.janvārim, veidojot jaunus Ministru kabinetus, netiek veidoti jauni īpašu uzdevumu ministru sekretariāti, bet šobrīd izveidotie īpašu uzdevumu ministru sekretariāti tiek likvidēti likumā noteiktajā kārtībā līdz 2009.gada 1.janvārim.

Man ir prieks par to, ka beidzot (un tas ir ļoti svarīgi un būtiski) Saeimā atkal sākās diskusijas par tēmu, ko “Saskaņas Centrs” ierosināja vēl pirms divarpus gadiem. Tā ir vardarbība pret bērniem, mazgadīgo personu izvarošana un tā tālāk. Pašlaik Saeima vienprātīgi atbalstīja Latvijas Pirmās partijas ierosinājumu šoreiz par to, ka vardarbība pret bērniem, mazgadīgo personu izvarošana un tamlīdzīgas darbības, ja tās izraisījušas smagas sekas, kā arī, ja tās izdarītas ar mazgadīgo personu, šīs te visas darbības ir nepieciešams sodīt ar mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu uz laiku no 10 līdz 20 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz 3 gadiem. “Saskaņas Centrs” mēģināja aktualizēt šo tematu vēl pirms divarpus gadiem, pirms pusotra gada, pirms gada, un, iespējams, ka vajadzēja mūsu idejas atbalstīt vēl toreiz. Bet pašlaik mēs aktīvi piedalīsimies šo Krimināllikuma grozījumu pilnveidošanā un noteikti iesniegsim arī savus priekšlikumus.

“Saskaņas Centra” Saeimas frakcija nolēmusi kategorisku nepiekrist nākamgad plānotajai algu iesaldēšanai. Tieši otrādi – mēs esam par algu “atsaldēšanu”. Mūsu frakcija uzskata, ka ir jābūt algu būtiskam paaugstinājumam valsts sektorā strādājošiem. Mēs uzskatām arī, ka ir jālikvidē dažādu aģentūru administratīvie aparāti, jo, mūsuprāt, nav lietderīgi izmantot līdzekļus, piemēram, dažādu departamentu uzturēšanai, ja to funkcijas var veikt kāds centrālais aparāts. Un mēs rūpīgi strādāsim pie šo te tēmu pilnveidošanas.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija):

Es negribu atkārtot kolēģu izteiktos priekšlikumus vai domas, pārdomas par izskatītajiem daudziem citiem jautājumiem. Bet es gribu akcentēt, ka tieši mūsu LPP/LC frakcija uzskata, ka, neskatoties uz to, ka ekonomiskie apstākļi Latvijā ir diezgan sarežģīti un tiešām daudz jāstrādā pie budžeta veidošanas jautājumiem, kur arī mēs nesam zināmu atbildību, jo mūsu partijas pārstāvis Ivars Godmanis tiešām ir atbildīgs par budžeta sastādīšanu un mēs, frakcijas deputāti, mēģinām sniegt viņam nopietnu atbalstu šajā jautājumā un tiešām lemt arī jautājumus, kas skar valsts pārvaldes štata vienību samazināšanas iespējas, bet šajos apstākļos tomēr ir jāatceras, ka nav jāaizmirst par dažādiem ģimenes atbalsta pasākumiem un arī bērnu aizsardzības jautājumiem.

Es varbūt gribu akcentēt nedaudz citus jautājumus – tos, kas it īpaši arī mūs uztrauc un par kuriem mēs uzskatām, ka tie ir īpaši jārisina un jāatbalsta. Kaut arī tuvojas jau septembra beigas, tomēr daudzi vecāki vēl nav aizmirsuši gatavošanos jaunajam mācību gadam – drudžaino steigu un lielos tēriņus saistībā ar mācību grāmatu iegādi savām atvasēm.

Tāpēc gribēju jūs informēt, ka 16.septembrī notika Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas kopējā sēde, kurā uzklausīja tiesībsarga atzinumu pārbaudes lietā, vai mācību grāmatu iegāde par skolēnu ģimeņu līdzekļiem ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 112.pantā teikto. Tiesībsargs konstatēja, ka situācijās, kad vecāki ir spiesti iegādāties mācību grāmatas par personiskiem līdzekļiem, ir pārkāptas bērnu tiesības uz bezmaksas izglītību un valsts pienākums ir nodrošināt izglītojamos ar mācību grāmatām.

Šis tiesībsarga pētījums atklāja daudzas nepilnības likumdošanā, kas būs jānovērš un jāuzlabo. Tāpēc tika pieņemts lēmums griezties gan pie premjerministra Ivara Godmaņa, gan arī pie Izglītības un zinātnes ministrijas, lai veicinātu valsts atbalstu skolēnu mācību grāmatu iegādei. Un ministre ir ieplānojusi nepieciešamos līdzekļus, lai nosegtu šī Ministru kabineta noteikto normu uz vienu skolnieku 2009.gadam. Un mēs ceram, ka šis atbalsts arī tiks panākts.

Šodien Saeimas sēdē tika izskatīti daudzi jauni likumprojekti. Un arī LPP/LC frakcijas deputāti iesniedza izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Es uzskatu, ka ar steigu ir jānovērš visas nepilnības likumdošanā, kuras ir saistītas ar fizisku un seksuālu vardarbību pret bērniem.

Tiešām, daudzas likumdošanas normas, grozījumi šajā likumā tika iesniegti jau kādu laiku iepriekš vai arī diskutēti. Tika izveidotas darba grupas, bet pagaidām virzība ir ļoti lēna. Tāpēc arī LPP/LC deputāti ierosina veikt grozījumus Krimināllikuma 160.pantā, kur ir teikts, ka par mazgadīgas meitenes izvarošanu likums paredz sodu mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu no 10 līdz 20 gadiem, savukārt par dzimumtieksmes apmierināšanu ar mazgadīgu zēnu, brīvības atņemšanu tikai no 5 līdz 15 gadiem. Sods par nozieguma nodarījumu pret zēnu ir neadekvāti mazāks nekā pret meiteni. To arī atzīmēja dažādi eksperti.

Es uzskatu, ka valstij un sabiedrībai ir bargi jāvēršas pret dzimumnoziegumiem pret bērniem neatkarīgi no viņu dzimuma, jo smagas psiholoģiskas traumas seksuālā vardarbība izraisa bērnos neatkarīgi no to dzimuma.

Izvērtējot sodu adekvātumu nodarītājiem, jāatceras, ka sodiem ir jābūt efektīviem, tādiem, lai noziedzniekiem nerastos vēlēšanās atkārtot pret personu vērstos noziegumus, sodam ir jābūt proporcionālam cietušā pārdzīvotajam un arī nodarītajam kaitējumam. Kā Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas vadītājs rosinu uzsākt diskusiju. Svarīgi ir ne tikai, lai vainīgais saņemtu bargu sodu, bet arī tas, kāda šī persona pēc soda izciešanas atgriezīsies sabiedrībā.

Uzskatu, ka valstij ir jādara viss iespējamais, lai šādas personas neveiktu dzimumnoziegumus atkārtoti. Un šeit ir diezgan svarīgi jautājumi, kuri noteikti operatīvi ir jārisina.

Saeimas preses dienests