Precizēts 15.10.2008., Latvijas Vēstnesis Nr.160 (3944)
Ministru kabineta noteikumi Nr.798
Rīgā 2008.gada 29.septembrī (prot. Nr.69 8.§)
1.1. atsevišķas tirgus dalībnieku horizontālās sadarbības vienošanās, kuras būtiski neietekmē konkurenci (šo noteikumu 24.punkts);
1.2. kritērijus, ar kuriem saskaņā atsevišķas tirgus dalībnieku horizontālās sadarbības vienošanās netiek pakļautas Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam (turpmāk – vienošanās aizliegums).
2.1. horizontālā sadarbības vienošanās – vienošanās starp esošiem vai potenciāliem konkurentiem par kopīgu darbību, lai efektivizētu saimniecisko darbību;
2.2. preces – šo noteikumu izpratnē – preces vai pakalpojumi, tai skaitā starppatēriņa preces vai pakalpojumi un galapatēriņa preces vai pakalpojumi, uz kuriem attiecas horizontālās sadarbības vienošanās;
2.3. zinātība (know-how) – speciālas zināšanas – nepatentētas praktiskas informācijas kopums, kas rodas pieredzes un pārbaužu rezultātā un ir slepenas (nav plaši zināmas vai viegli pieejamas), būtiskas (ietver informāciju, kas ir nozīmīga preču ražošanā vai to ražošanas procesu piemērošanā) un pārbaudāmas (ir aprakstītas pietiekami plaši, lai būtu iespējams pārbaudīt, vai tās patiešām ir slepenas un būtiskas);
2.4. pētniecība un izstrāde – zinātības (know-how) (attiecībā uz precēm vai tehnoloģiskiem procesiem) iegūšana, teorētiska analīze, sistemātiski pētījumi vai eksperimenti (tai skaitā eksperimentālā ražošana), preces vai procesa tehniskā pārbaude, nepieciešamo iekārtu radīšana, kā arī ar izpētes un attīstības rezultātiem saistītā intelektuālā īpašuma iegūšana;
2.5. intelektuālais īpašums – šo noteikumu izpratnē – rūpnieciskā īpašuma tiesības, autortiesības un blakustiesības;
2.6. specializācijas vienošanās – horizontālā sadarbības vienošanās, ar kuru saskaņā viena vienošanās puse apņemas izbeigt noteiktu preču ražošanu vai atturēties no šo preču ražošanas un pirkt tās no otras vienošanās puses, kura apņemas saražot un pārdot minēto preci, vai vienošanās, ar kuru saskaņā divas vai vairākas vienošanās puses savstarpēji apņemas izbeigt noteiktu, bet atšķirīgu preču ražošanu vai atturēties no šo preču ražošanas un pirkt tās no vienas vai vairākām šīs vienošanās pusēm, kuras savukārt apņemas saražot un pārdot attiecīgās preces;
2.7. vienošanās par kopīgu preces standartu – horizontālā sadarbības vienošanās, ar kuru saskaņā tirgus dalībnieki vienojas par kopīgām tehniskām vai kvalitātes prasībām attiecībā uz pašreiz vai nākotnē ražoto preci, ražošanas procesu vai metodi;
2.8. kopējā tirgus daļa – šo noteikumu izpratnē – horizontālās sadarbības vienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū, ko ietekmējusi konkrētā horizontālā vienošanās;
2.9. horizontālā karteļa vienošanās – vienošanās starp konkurentiem, kuras mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci starp tiem, tai skaitā vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem, vienošanās par ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai kontroli, vienošanās par tirgus sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus, un vienošanās par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem;
2.10. aizliegta horizontālā sadarbības vienošanās – vienošanās aizliegumam pakļauta konkurentu vienošanās, kura nav horizontālā karteļa vienošanās.
9.1. vienpusējie specializācijas līgumi, ar ko viens tirgus dalībnieks apņemas pārtraukt kādu noteiktu preču ražošanu vai atturēties ražot šīs preces un iegādāties tās no konkurējoša tirgus dalībnieka, bet konkurējošais tirgus dalībnieks apņemas ražot un piegādāt šīs preces;
9.2. abpusējie specializācijas līgumi, ar ko divi vai vairāki tirgus dalībnieki abpusēji vienojas pārtraukt ražot kādas konkrētas (atšķirīgas) preces un iegādāties šīs preces no citiem tirgus dalībniekiem, kuri vienojas tās piegādāt;
9.3. vienošanās par kopīgu preču ražošanu (tai skaitā vienošanās par kopīgu preču ražošanas posmu).
10.1. ja vienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa vienošanās noslēgšanas brīdī nepārsniedz 20 procentu, taču pēc vienošanās noslēgšanas palielinās, nepārsniedzot 25 procentus, šāda horizontālā sadarbības vienošanās netiek pakļauta vienošanās aizliegumam divus turpmākos kalendāra gadus, kas seko pēc gada, kad tirgus daļa pirmo reizi pārsniedza 20 procentu;
10.2. ja vienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa vienošanās noslēgšanas brīdī nepārsniedz 20 procentu, taču pēc vienošanās noslēgšanas palielinās, pārsniedzot 25 procentus, šāda horizontālā sadarbības vienošanās netiek pakļauta vienošanās aizliegumam vienu kalendāra gadu, kas seko pēc gada, kad tirgus daļa pirmo reizi pārsniedza 20 procentu.
11.1. specializācijas vienošanās satur ekskluzīvās piegādes (izplatīšanas) vienošanos, kas tiek īstenota specializācijas vienošanās ietvaros, vai nekonkurēšanas pienākumu attiecībā uz preces iepirkšanu;
11.2. specializācijas vienošanās ietvaros vai vienošanās ietvaros par kopīgu preces ražošanu tirgus dalībnieki vienojas par preces kopīgu pārdošanu vai izplatīšanu vai vienojas noteikt citu tirgus dalībnieku par ekskluzīvu vai neekskluzīvu izplatītāju, ja vien šis tirgus dalībnieks nav esošs vai potenciāls konkurents.
12.1. vienošanās par kopīgu preces vai tehnoloģiskā procesa pētniecību un izstrādi;
12.2. vienošanās par kopīgu pētniecības un izstrādes rezultātu izmantošanu, ja pētniecība un izstrāde ir veikta saskaņā ar esošo vai iepriekšējo vienošanos starp tiem pašiem vienošanās dalībniekiem.
15.1. kopīgās pētniecības un izstrādes rezultātus visiem vienošanās dalībniekiem ir atļauts izmantot turpmākajā pētniecībā un izstrādē. Zinātniskās institūcijas vai tirgus dalībnieki, kuri pētniecību un izstrādi veic kā saimniecisko darbību, bet pētniecības un izstrādes rezultātus parasti neizmanto, drīkst vienoties izmantot pētniecības un izstrādes rezultātus tikai turpmākajā pētniecībā;
15.2. ja vienošanās paredz tikai kopīgu pētniecību un izstrādi, katrai pusei ir tiesības patstāvīgi izmantot pētniecības un izstrādes rezultātus, kā arī visu esošo zinātību (know-how), kas nepieciešama šādai izmantošanai. Šādas izmantošanas tiesības drīkst ierobežot tikai attiecībā uz vienu vai vairākām tehniskām izmantošanas jomām, kurās puses vienošanās noslēgšanas laikā nav konkurējoši tirgus dalībnieki;
15.3. pētniecības un izstrādes rezultātu kopīga izmantošana attiecas uz rezultātiem, kurus aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības vai kuri atbilst zinātības (know-how) kritērijiem un ir būtiski preces ražošanā vai vienošanās procesu piemērošanā.
16.1. ierobežojums vienošanās pusēm veikt pētniecību un izstrādi (neatkarīgi no tā, vai ierobežojums attiecas uz sadarbību ar trešajām personām kādā ar konkrēto pētniecību un izstrādi nesaistītā jomā vai pēc konkrētās pētniecības un izstrādes – arī ar to saistītā jomā);
16.2. aizliegums pēc pētniecības un izstrādes vai vienošanās termiņa beigām apstrīdēt intelektuālā īpašuma tiesības, kas saistītas ar pētniecību un izstrādi. Minētais aizliegums neattiecas uz tiesībām izbeigt vienošanos, ja viena no pusēm apstrīd minētās intelektuālā īpašuma tiesības;
16.3. aizliegums piešķirt trešajām pusēm tiesības ražot vienošanās preces vai piemērot tehnoloģisko procesu, ja kopīgās pētniecības un izstrādes rezultāti netiek izmantoti vai vienošanās nosaka, ka vismaz viena no vienošanās pusēm kopīgās pētniecības un izstrādes rezultātus neizmantos.
18.1. vienošanās aizliedz pusēm attīstīt alternatīvu preces standartu vai pārdot preci, kura neatbilst kopīgajam standartam;
18.2. vienošanās piešķir tirgus dalībniekam ekskluzīvas tiesības pārbaudīt preces atbilstību standartam;
18.3. vienošanās dod iespēju tirgus dalībniekiem kopīgi kontrolēt ražošanas procesu vai noteiktu ražošanas posmu, ierobežojot tirgus dalībnieku iespējas konkurēt ar preču individuālajām pazīmēm.
19.1. personāla, aprīkojuma, transportlīdzekļu vai stacionāru iekārtu apmaiņa vai kopīga izmantošana, lai sniegtu transporta pakalpojumus;
19.2. pārvadājumu, kā arī pārvadājumu kopējās cenas un nosacījumu noteikšana vai piemērošana tiem, ja minētie pārvadājumi ir secīgi, papildina, apvieno vai aizstāj cits citu;
19.3. no ekspluatācijas viedokļa racionālākā maršruta izvēle pārvadājumos ar viena veida transportlīdzekļiem;
19.4. transportlīdzekļu grafiku saskaņošana maršrutu savienošanai;
19.5. atsevišķu kravu grupēšana.
20.1. kopīgiem autopārvadājumiem;
20.2. kopēju transporta iekārtu vai aprīkojuma finansējumu vai iegādi, ja šīs darbības ir tieši saistītas ar šo noteikumu 20.1.apakšpunktā minētajiem kopīgajiem autopārvadājumiem.
Ekonomikas ministrs K.Gerhards