Eiropas Komisija: Par mobilo datu pārraides pakalpojumu izmaksām ārzemēs

Paredzams, ka mobilo tālruņu lietotājiem nākamā gada vasarā par īsziņu sūtīšanu no ārzemēm Eiropas Savienības teritorijā būs jāmaksā daudz mazāk.

Eiropas Komisija 23.septembrī ierosināja no 2009.gada 1.jūlija samazināt īsziņu viesabonēšanas maksu par 60%. Eiropas Savienības iedzīvotājiem, kas uzturas citās ES valstīs, nevajadzētu maksāt vairāk kā 0,11 eiro par vienu īsziņu, salīdzinot ar pašreizējo pakalpojuma maksu, kas ES vidēji ir 0,29 eiro.

Komisija arī vēlas uzlabot pārredzamību attiecībā uz sērfošanu tīmeklī un datu lejupielādēšanu mobilajā telefonā. Atrodoties ārzemēs, klientiem, kas pieraduši pie lētākiem datu pārraides pakalpojumiem savā valstī, jābūt labāk pasargātiem pret šokējošiem viesabonēšanas rēķiniem, kas var sasniegt vairākus tūkstošus eiro.

Priekšlikumi tiks iesniegti Eiropas Parlamentam un Padomei, kuriem tie ir jāapstiprina, pirms tie kļūst par tiesību aktiem. ES jau 2007.gada vasarā par 60% samazināja maksu par zvanu veikšanu un saņemšanu ārzemēs (balss pakalpojumu viesabonēšana).

“Ar GSM standarta palīdzību Eiropa padarīja mobilo telefoniju saistošu visā pasaulē. Tagad ir laiks parādīt, ka pastāv patiesi vienots telesakaru tirgus, kurā lietotāji var izmantot mobilos tālruņus visās 27 ES valstīs, nesaņemot sodu, tiklīdz ir šķērsota robeža,” paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu. “Ja to izdarīsim ātri, pieredzēsim milzīgu izaugsmi īsziņu un datu pārraides pakalpojumu jomā, tādējādi parādot, ka pazemināta maksa par īsziņas nosūtīšanu viesabonēšanā var būt izdevīga visiem.”

Savukārt Eiropas Savienības telesakaru komisāre Viviena Redinga teica: “Neatkarīgi no tā, vai tā būtu zvanu veikšana, īsziņu sūtīšana vai sērfošana tīmeklī, par mobilā tālruņa lietošanu ārzemēs ES teritorijā nevajadzētu maksāt nepamatoti vairāk, kā darot to savā valstī. 37 miljoni Eiropas tūristu un 110 miljoni darījumu ceļotāju gaida, kad solījums par vienotu tirgu bez robežām beidzot pozitīvā nozīmē ietekmēs viņu telefona rēķinus.”

Eiropas Savienības patērētāju tiesību aizsardzības komisāre Meglena Kuneva paskaidroja: “Ja Eiropa vēlas sniegt konkrētus rezultātus 500 miljoniem klientu, tad nav pieņemams, ka operatori liek maksāt par pakalpojumu, ko tie nesniedz. Par zvaniem, kas veikti ārzemēs, izmantojot mobilo tālruni, klienti patlaban pārmaksā vidēji 24%, jo maksa par viesabonēšanas zvaniem ļoti bieži tiek aprēķināta nevis sekundēs, bet minūtēs. Mums ir svarīgi, lai pret klientiem izturētos godīgi, kad tie šķērso valsts robežu, tāpēc Komisija šodien nolēma ieviest principu, saskaņā ar kuru maksa par visiem viesabonēšanas zvaniem tiek aprēķināta sekundēs.”

Īsziņu sūtīšana ir ārkārtīgi populāra Eiropas Savienības iedzīvotāju vidū: 2007.gadā tie nosūtīja 2,5 miljardus īsziņu, kas naudas izteiksmē izsakāms 8 miljonos eiro.

Ar īsziņu starpniecību visvairāk sazinās jaunā paaudze – 38% jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, atrodoties ārzemēs, izmanto tikai īsziņas. Taču salīdzinājumā ar maksu par īsziņu sūtīšanu savā valstī viesabonēšanas maksa var būt desmit reizes augstāka.

Piemēram, ceļotājiem no Beļģijas maksa par vienas īsziņas nosūtīšanu var sasniegt līdz pat 0,75 eiro. Klients no Francijas, pavadot brīvdienas Itālijā un viesabonēšanā sūtot īsziņu, šovasar varētu samaksāt līdz 0,30 eiro, bet čehu tūrists maksātu līdz pat 0,42 eiro (10 CZK). Spānijā atpūtnieks no Zviedrijas varētu samaksāt līdz 0,40 eiro (3,79 SEK) par viesabonēšanā sūtītu īsziņu, atpūtnieks no Vācijas – 0,32 eiro, no Polijas – 0,47 eiro (1,50 ZL), tūrists no Apvienotās Karalistes – 0,63 eiro (0,40 GBP), bet latvietis pat 0,70 eiro (0,49 LVL) par vienu īsziņu.

Tāpēc īsziņu sūtīšanai viesabonēšanā Komisija ierosina noteikt mazumtirdzniecības cenas griestus 0,11 eiro apmērā (bez PVN), bet vairumtirdzniecības līmenī 0,04 eiro.

Vairumtirdzniecības cenas viens operators nosaka otram operatoram, lai klients varētu nosūtīt īsziņu pa to sakaru tīkliem. Operatori tiek mudināti konkurēt ar pakalpojumu maksām, kas ir zemākas par cenu griestiem, kurus Komisija noteica pēc tam, kad ar Eiropas Regulatoru grupas (ERG) atbalstu tika veikts detalizēts ietekmes novērtējums.

Viesabonēšanas pakalpojumu lietotājiem vajadzētu saņemt arī automātisku ziņojumu par datu pārraides viesabonēšanas pakalpojumu maksu valstī, kurā tie ir iebraukuši. No 2010.gada vasaras klientiem jānodrošina iespēja laikus noteikt, cik liels varētu būt rēķins par datu pārraides pakalpojumu izmantošanu viesabonēšanā, pirms pakalpojumi tiek atslēgti – pasākums, kas paredzēts, lai novērstu “rēķinu šoku”.

Ir bijuši gadījumi, kad klienti ir saņēmuši milzīgus rēķinus, piemēram, klienta rēķins viesabonēšanā par veiktu TV pārraides lejupielādi mobilajā tālrunī sasniedza 40 000 eiro. Turklāt vairumtirdzniecības maksas drošības robežai, kas noteikta 1 eiro apmērā par vienu megabaitu, jānodrošina līdzvērtīgi apstākļi un jāveicina konkurence.

Visbeidzot, Komisija vēlas, lai 2007.gadā noteiktie cenu griesti zvaniem viesabonēšanā (šobrīd 0,46 eiro par zvaniem, kas veikti, un 0,22 eiro par zvaniem, kas saņemti, atrodoties ārzemēs) līdz 2012.gada 1.jūlijam tiktu samazināti līdz 0,34 eiro par zvaniem, kas veikti, un 0,10 eiro par zvaniem, kas saņemti, atrodoties ārzemēs (bez PVN).

Klientiem būtu izdevīgi, ja maksu par viesabonēšanā veiktiem zvaniem aprēķinātu sekundēs pēc 30 sarunu sekundēm, bet maksu par viesabonēšanā saņemtiem zvaniem uzskaitītu sekundēs visas sarunas laikā.

Šodien klienti apmaksā par 24% vairāk minūšu, nekā tie faktiski izmanto zvanu veikšanai, un par 19% vairāk, nekā zvanus saņemot.

Pamatojums

2007.gadā pieņemtā Eiropas Savienības Viesabonēšanas regula šobrīd paredz robežas summai, ko operatori var noteikt klientiem par viesabonēšanas zvaniem citās ES valstīs – līdz 0,46 eiro minūtē par zvaniem, kas veikti, un līdz 0,22 eiro minūtē par zvaniem, kas saņemti, atrodoties ārzemēs (bez PVN).

Pirms iesaistījās ES, maksa par viesabonēšanas zvanu 2005.gadā vidēji bija 1,10 eiro minūtē.

Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes īpašās prasības Eiropas Savienības Viesabonēšanas regula paredz Komisijai 2008.gadā veikt pārskatu par izmaiņām viesabonēšanas zvanu, īsziņu un datu pārraides pakalpojumu jomā un, ja nepieciešams, ierosināt regulas darbības termiņa pagarināšanu.

Pētījums, kas tika veikts 2008.gada jūnijā, parāda, ka augstās cenas (parasti svārstoties no 5 līdz 10 eiro par vienu megabaitu) un pārskatāmības trūkums kavē datu pārraides viesabonēšanas pakalpojumu attīstību ES.

Maksa par īsziņas nosūtīšanu uz ārzemēm 2008.gada augustā bija 0,29 eiro, kas ir saglabājusies nemainīga salīdzinājumā ar situāciju pirms gada, neraugoties uz atkārtotiem Komisijas aicinājumiem par nozares pašregulēšanu.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa