Jūlija nogalē notika III starptautiskais teātru festivāls "Skatuve Jūrmalā ’99", kurā piedalījās desmit teātri no astoņām valstīm: Latvijas, Lietuvas, Somijas, Anglijas, Krievijas, Vācijas, Polijas un Dānijas. Repertuārs bija ļoti dažāds: klasika, modernā dramaturģija, pašveidots sižets, absurdo lugu meistars Bekets.

Pēc festivāla sarunājos ar Jūrmalas teātra māksliniecisko vadītāju Aigaru Baluli: "Šādi festivāli aizsākās jau 80. gadu vidū, kad Emila Melngaiļa tautas mākslas centrs rīkoja Tautas teātru skates. Vēršot šo tradīciju plašumā, sākām pieaicināt arī ārzemju viesus. Piedalās arī profesionālas teātra trupas. Šādi svētki prasa lielus līdzekļus. Lai arī festivāla dalībnieki tērē paši savu vai biežāk gan savas zemes sponsoru naudu, tomēr mums viesi jāapmetina un jārūpējas par viņu paēdināšanu. Bez Jūrmalas pilsētas domes un Kultūrkapitāla fonda gādības tas nebūtu bijis iespējams. Pēc izrāžu noskatīšanās notika apspriedes, diskusijas un meistarības stundas. Izrādes vērtēja žūrija profesores Līvijas Akurāteres un režisora Romāna Grabovska vadībā. Arī paši dalībnieki varēja izteikt savu vērtējumu par redzētām izrādēm. Godalgu par labāko režiju saņēma Imants Jaunzems par Laura Gundara lugas "Burvju aploks" iestudējumu, par labāko sieviešu lomas tēlojumu — Badria Timimi — Solānža Žana Ženē lugā "Kalpones", ko bija atvedis Lielbritānijas teātris "West", viena no vadošajām "krogus teātru" trupām. Teātris specializējas jaunu 20. gadsimta tekstu rakstīšanā un inscenēšanā. 1996.gada novembrī šis teātris ar S.Beketa ludziņām apbraukāja desmit Latvijas pilsētas, bet 1998.gadā teātris Bristolē un citviet Anglijā noorganizēja Latvijas teātru "Brīvības festivālu". Par labāko vīriešu lomas tēlotāju atzīts Andris Lasmanis no Ventspils. Viņš atveido Klārku Gundara "Burvju aplokā".

Imans Jaunzems ieguva balvu par labāko režiju un uzaicinājumu ar izrādi "Burvju aploks" viesoties Vācijā, Štutgartē. Vācijas ģimnāzijas teātri "Thag" vada kā režisors—amatieris profesors Adolfs Franks. Uz festivālu bija atveduši S.Beketa lugu "Teātris", galvenokārt veidotu uz ekspresīvu kustību un izteiksmīgu mizanscenu akcentējumu. Lai publika labāk saprastu darbību, šajā izrādē vīrs "A" runāja angļu, vīrs "B" vācu valodā.

Man pašam ļoti patika Polijas jauniešu studijas "P" izrāde "Es dzīvoju tikai vienu dzīvi". Tā varētu derēt kā labs ierosinājums mūsu skolēnu izrādēm. Uz pilnīgi tukšas skatuves, izmantojot tikai rekvizītus, tos dažādi raksturojot un apdzīvojot (piemēram, grāmata ir putniņš un lidmašīna) rada vides un notikumu raksturojumu. Studija darbojas jau vairāk nekā 25 gadus. Viesojusies daudzās Eiropas valstīs un saņēmusi dažādas prēmijas.

Krievijas Čeļabinskas municipālais teātris "Manekens" parādīja saīsinātu Šekspīra "Romeo un Džuljetas" variantu īpatnējā iestudējumā. Uz skatuves vienlaikus darbojās trīs Džuljetas un trīs Romeo, pārņemot darbības gaitu no epizodes epizodē, bet "klusējošais un pauzējošais" pāris darbojās attiecību plānā. Tas bija interesanti, un aktieri apliecināja augstu meistarību.

No latviešu izrādēm parādījām Valkas teātra dzejnieces Kriles "Kains" un Jūrmalas teātra Strinberga darba iestudējumu "Pelikāns", bet, lai atbraucēji justu arī kaut ko no latviskās identitātes, brīvdabā parādījām skatus no Blaumaņa — Liniņa "Īsas pamācības mīlēšanā" Guntas Mīlenbergas iestudējumā. Šajā pasākumā lielā mērā mūs atbalstīja akciju sabiedrība "Jūras līcis", atļaudama spēlēt un viesoties savā teritorijā. Svētkos ar latviešu tautas dejām piedalījās arī "Dandari" un noslēgumā "Jūras līča" ļaudis visus cienāja un aicināja uz bagātīgi sarīkotu zivju degustāciju.

Visi apgalvoja, ka festivāls esot izdevies. Tam palīdzēja arī saulainās īsti vasarīgās dienas, jūra un patiesā interese par Latviju un mūsu skaisto Jūrmalu.

Nora Vētra–Muižniece

— "Latvijas Vēstnesim"