Tikšanās laikā Hradeckrālovas domē: Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts, tulks Jānis Krastiņš un Hradec-krālovas domes administratīvais sekretārs maģistrs Jirži Mohs

Foto: Gunta Ļuļe — "Latvijas Vēstnesim"

Nu tas ir noticis. Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācija sasniegusi senlolotu mērķi: kopš šīs vasaras uzņemts kontakts ar radniecīgu struktūru Čehijas Republikā — Pilsētu un municipalitāšu administrāciju sekretāru apvienību. Par to stāsta Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Bruno Otersons.

— Tas lielā mērā izdevies, pateicoties mūsu kolēģei Lidijai Škaļnijai, kas strādā Prāgā, ir eksperte starptautiskajā programmā "Credo", joprojām ir arī LPS valdes locekle. Tālab jau pavasarī (saposām 35 dalībnieku grupu un gandrīz nedēļu šķērsojām visu Čehiju no Hradeckrālovas un Karlovivariem līdz Ostrovai un Berounai, tuvāk ielūkojāmies Prāgas 6.rajona ikdienā. Iespaidiem bagātas dienas!

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas priekšsēdētājam daugavpilietim Vitālijam Aizbaltam bija patīkami iepazīties ar savu kolēģi Vladimiru Zamazalu, Letohradas pilsētas administratīvo sekretāru, lai uzzinātu, ka šajā mazpilsētā ar 6300 iedzīvotājiem ir piedzimusi pašreizējā ASV valsts sekretāre Madelaine Olbraita. Tikšanās noslēgumā tika parakstīts savstarpējās sadarbības līgums ar piebildi par līguma pielikumu, ko izstrādāsim nākamajā gadā, kad kolēģi no Čehijas pauda vēlmi atbraukt uz Latviju. Tajā līgumu detalizēsim.

Turp devāmies cauri Varšavai un Vroclovai, jau laikus zinādami, ka mūsu maršruts ar Čehijas kolēģu atbalstu būs gana daudzpusīgs. Piemēram, Hradeckrālova ar simttūkstošiem iedzīvotāju savā ziņā pielīdzināma Daugavpilij. Tai 2000.gadā būs 775 gadi, pēc 1998.gada rudenī notikušajām pašvaldību vēlēšanām pilsētas domē ir 37 deputāti. Mums bija būtiski uzzināt, ka Čehija, tāpat kā Latvija, ir administratīvi teritoriālās reformas gaidās: ar 2000.gada 1.janvāri stāsies spēkā jauns konstitucionālais likums, tagadējo septiņu reģionu vietā būs četrpadsmit, pārmaiņas gaidāmas visos 76 rajonos un arī 6231 municipalitātē. Arī tur ir aktuāla pašvaldību apvienošanās.

Protams, arī Hradeckrālovai ir savas problēmas — pašlaik sevišķi aktuāla kļuvusi apvedceļa izbūve, bezdarbs sasniedzis piecus procentus. Tomēr mūs pārsteidza pilsētas budžets. Tas sasniedzis 1,4 miljardus Čehijas kronu (24 miljonus latu!), turklāt kredītus pilsētas dome bankās var dabūt par 6–8 procentiem. Iespaidīga ir minimālā alga — 3500 kronu mēnesī.

Kontrastam — Ostrova netālu no Vācijas robežas, kādreizējā Sudetija. Ar 18 tūkstošiem iedzīvotāju kā atgādina mūsu Cēsis vai Tukumu. Netālu no tās piecdesmitajos un sešdesmitajos gados bijušas gulaga parauga stingrā režīma urāna raktuves, kas tagad izsīkušas. Te atrodas arī rīdziniekiem pazīstamā trolejbusu rūpnīca "Škoda". Mums parādīja modernu pansionātu, kas sācis darboties tikai 1997.gada septembrī. Vairākstāvu (ne daudzstāvu) korpusos te ir 110 dzīvojamās vienības, 58 dzīvokļi bez virtuves, 14 ar virtuvi, 37 atsevišķas istabas. Kaut gan šīs mītnes izmantošana maksājot 2000 kronu, pieprasījums pārsniedzot iespējas. Atgādināsim: čehu krona ir visai stabila.

Šķiet, ko gan varētu piebilst par Karlovivariem, kādreizējo Karlsbādi? Ar 56 tūkstošiem iedzīvotāju tā pielīdzināma Jūrmalai, tās 12 veselības avoti aprakstīti gana daudz un plaši, tostrap arī trīspadsmitais — populārais stiprais liķieris "Beherovka". Samērā augsts bezdarba līmenis (8-9 procenti), daudzi dodas strādāt uz Vāciju. Arī populārā kūrorta noslogojums tikai daļējs, aptuveni puse joprojām iebraucot no bijušās PSRS. Kapitālai pārbūvei patlaban pakļauts pilsētas teātris, kas daļēji atgādina mūsu operu.

Berouna 40 kilometrus no Prāgas vedina domāt par Siguldas situāciju Rīgas tuvumā. Mūs darīja domīgus fakts, ka te joprojām cieņā sadraudzības pilsētu statuss, kas mums sāk piemirsties. Turienieši zināja teikt, ka viņiem esot stabili kontakti ar Goslāru Vācijā, Trnavu Slovākijā, Reisveinu Holandē, Arkašonu Francijā un pat ar Kandigu Nikaragvā. Ne velti šīs pilsētas vadītāja ir Čehijas vēsturisko apdzīvoto vietu asociācijas prezidente.

Prāgas 6. rajons ir trešais lielākais pilsētā ar 107 tūkstošiem iedzīvotāju un atsauca atmiņā mūsu galvaspilsētu ar Elizabetes un Valdemāra ielas staltajām ēkām. Cita starpā, Prāgā ir 15 rajoni, bet tā sauktajā Lielajā Prāgā ietilpst arī 42 mazās lauku minicipalitātes, kas apjož tuvāko apkaimi.

Ko var iespēt vienā nedēļā? Visai daudz, ja brauciena programma ir tik noslogota kā mūsējā. Mēs pabijām iespējami dažādās pašvaldībās un pārliecinājāmies, ka netrūkst kopīgu problēmu. Arī Čehijā lūkots atteikties no vēlētām pašvaldībām rajonu līmenī, tomēr līdz ar 2000. gada pārmaiņām nolemts pie tām atkal atgriezties, jo valsts ieceltie ierēdņi neizjūtot atbildību vietējās sabiedrības priekšā. Mēs pārliecinājāmies, ka nav būtiskas atšķirības tajā apstāklī, ka mums darbojas izpilddirektori, bet Čehijā — pilsētu un municipalitāšu administrāciju sekretāri, jo funkcijas ir visai radniecīgas. Tomēr lēmējvaras un izpildvaras attiecības palaikam mēdz būt sarežģītas, kaut gan deputātu skaits ir aptuveni vienāds — lielajā Hradeckrālovā pilsētas domē ir 37 deputāti, Karlovivaros arī tikpat.