Uzzinājām, ka pilsētu pašvaldības veic valsts deleģētās funkcijas apkārtējām lauku municipalitātēm un ka šāda sadarbība ir auglīga. Prāgas 6. rajona vadītāji bilda, ka gadā vietējā laulību zālē reģistrējot 700 pārus, baznīcās noslēgtas 100 laulības, laika gaitā esot vērojama jaunlaulāto vecuma palielināšanās.

Mums paveicās ar lielisku tulku. Salaspils zinātniekam Jānim Krastiņam ir lieliskas čehu valodas zināšanas, un tās mums lieti noderēja, iztiekot bez starpniekvalodām. Katrā ziņā Čehijas sabiedrība bija patīkami pārsteigta par tāda kvalificēta cilvēka klātbūtni.

Pašvaldības pārzina Reģionālās attīstības ministrija. Čehijas Republikas teritoriālās pārvaldīšanas galvenie pamatprincipi noteikti konstitūcijā, ko 1992. gada decembrī pieņēmusi Čehijas Nacionālā sapulce. Tā garantē pašvaldību teritoriālo vienību pastāvēšanu, tādējādi nodrošinot juridisko pamatu vietējo pašvaldību darbībai.

Mūsu grupā bija daudz Latvijas rajonu pārstāvju, tāpēc viņus sevišķi interesēja lauku municipalitātes. Čehijas Republikai raksturīga tās iedzīvotāju lielā izkaisītība, un tas atspoguļojas mazo municipalitāšu lielajā skaitā, īpaši Bohēmijā. Kopīgais pašvaldību skaits nemitīgi mainās. Laikā no 1945. līdz 1989. gadam municipalitāšu skaits nemitīgi samazinājās, notika to apvienošanās, kopskaits no 11 tūkstošiem samazinājās līdz 4000. Par robežas šķirtni kļuva 1990. gads. Sākot ar šo laiku, vērojams pretējs process, un patlaban te ir 6230 municipalitātes. Zīmīgi, ka, tāpat kā Latvijā, daudzās pašvaldībās, pat vairāk nekā 90 procentos, dzīvo mazāk nekā 2000 iedzīvotāju.

Kā mēdz teikt, viela pārdomām ir atliku likām. Jo sevišķi administratīvi teritoriālās reformas sakarā. Arī pašvaldību vēlēšanas 2001. gadā nav aiz kalniem. Katram brauciena dalībniekam tagad ir pieejams Čehijas Republikas Reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais izziņu krājums "Vietējās pašvaldības Čehijas Republikā". Tas gan nav pārlieku biezs, tikai pusotra desmita lappušu, tomēr saturā iekļauti galvenie principi valsts pārvaldīšanā, atšifrēta municipalitāšu darbība, izklāstīta Pilsētu un lauku pašvaldību savienības struktūra, dots pārskats par dažādu pašvaldību finansiālo situāciju.

Pēc atgriešanās no Čehijas esam izstrādājuši savas darbības pamatvirzienus līdz pat 1999. gada beigām. Jau augusta otrā pusē ceram iztirzāt Saldus rajona pašvaldību darba pieredzi. Aktuāla ir banku politika un sadarbība ar pašvaldībām un vietējiem uzņēmējiem. Jau tradicionālas kļuvušas mūsu pārrunas ar dažādu ministriju vadību. Oktobrī un novembrī esam iecerējuši tikties ar Zemkopības un Labklājības ministriju vadošajiem darbiniekiem. Kā allaž, decembrī būs Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas dalībnieku darbības pārskata sapulce. Domājams, ka šoreiz tā notiks Bauskā.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors