Latvijas Saeimas ar 73 balsīm pieņemtais Valsts valodas likums ir izsaucis protesta vētru gan no austrumiem, gan no rietumiem. Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga jau pirms prezidentes zvēresta nodošanas uz preses jautājumiem par Valsts valodas likumprojektu bija izteikusies, ka ar likumprojekta agrākām versijām ir iepazinusies un esot iepazinusies arī ar citiem dokumentiem, kas saistīti ar šo jautājumu. Prezidente izteica domu, ka Valsts valodas likumu varētu parakstīt, ja Saeima to pieņemtu ar ievērojamu balsu vairākumu. 8.jūlijā, pēc prezidentes zvēresta nodošanas plenārsēdes turpinājumā, Saeima to arī pieņēma ar ievērojamu balsu vairākumu. Tad prezidente, izvērtējot pieņemto likumu, bija nākusi pie slēdziena, ka tas pašreizējā redakcijā nav pieņemams. Un 14.jūlijā prezidente neparakstīto Valsts valodas likumu nosūtīja Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem otrreizējai Saeimas caurskatīšanai, norādot uz 7 Valodas likuma pantiem, kas ir pretrunā gan ar Satversmi, gan ar Latvijas starptautiskām saistībām.

Lieki būtu atgādināt, ka Valsts valodas likuma nodošana otrreizējai caurskatīšanai ir izsaukusi gan labvēlīgu, gan nelabvēlīgu reakciju sabiedrībā, gan iekšpus, gan ārpus valsts robežām. Piemēram, Viktors Kalniņš, bijušais politiskais ieslodzītais un nerimstošais cīnītājs par latviešu tautas tiesībām, "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" ir publicējis asu, kritisku rakstu ar virsrakstu: "Vai Jūs, Vaira, saprotat, ko Jūs izdarījāt?" piezīmējot, ka šīs ir skarbas, pat rūgtas pārdomas par Latvijas turpmāko likteni sakarā ar likumu par valodu. Kaut gan — netrūkst arī atsaucīgas kritikas. Tā no Norvēģijas vēstnieka Herberta Lindena, kurš informējis, ka Norvēģijas valdība atbalstīs latviešu valodas apguvi Latvijā, piešķirot šim mērķim 100 000 ASV dolārus. Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) prezidents lords Rasels Džonstons (Lord Russel Johnston) ir izteicis izpratni par Latvijas valdības likumīgajām tiesībām atbalstīt nacionālo valodu un latviešu kultūru. Bet Somijas ārlietu ministre T.Halonena ir sacījusi, ka izsvērta Valodas likuma parakstīšana, kas atbilstu ES sabiedrības principiem, dotu vēl vienu pozitīvu impulsu Latvijas uzaicināšanai uz sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). T.Halonena kā ES prezidējošās valsts pārstāve tāpat apstiprinājusi, ka Latvija arī turpmāk var sagaidīt atbalstu no ES latviešu valodas mācīšanai un attīstībai. Un tā par Valsts valodas likuma atdošanu Saeimas otrreizējai caurskatīšanai ir saņemtas lielākoties labvēlīgas atsauksmes no rietumu demokrātijām.

Savukārt Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Vladimirs Rahmaņins jau dažas stundas pēc Latvijas Saeimas lēmuma paziņoja, ka Valsts valodas likums atklāti diskriminējot krieviski runājošo minoritāti Latvijā un ka šis Rīgas solis nepalikšot nepamanīts arī no Krievijas sabiedrības puses. Andrejs Požarnovs, "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas priekšsēdētājs, "Nacionālajā Neatkarībā", rakstā "Saeimas izšķiršanās par latviešu valodas saglabāšanu vai par EDSO rekomendācijām" izskaidro: "Lielajām tautām nav ērti, ja jārēķinās ar pamatnācijas interesēm un jāprot sazināties nelielas tautiņas valodā. Iemācīties valodu, kurā runā puse pasaules, ir izdevīgi. Taču iemācīties valodu, kurā runā tikai 1,5 miljoni iedzīvotāju, ir neracionāli. Tas traucē okupācijas varas pārstāvju komfortu." Požarnovs vēl piezīmē, ka Krievija ir ieinteresēta un ka Krievijai pat nepieciešams Latvijā saglabāt noteiktu latviski nerunājošu iedzīvotāju daļu, ar ko tad var manipulēt, paturot arī zināmu ekonomisku ietekmi šajā apgabalā. Bet Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšsēdētājs Egils Baldzēns konstatējis, ka Igaunijas Valodas likuma normas ir daudz stingrākas nekā Latvijas likumā. Piemēram, "Visiem Igaunijas darbaspējīgajiem iedzīvotājiem jāprot valsts valoda, un cittautiešiem šīs zināšanas jāapliecina eksāmenā. Igaunijā ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā strādājošiem valsts valoda jāzina savu pienākumu veikšanai atbilstošā līmenī." Tāpēc Baldzēns arī aizrādījis, ka ES jāpieņem lēmums, kas nediskriminētu Latviju salīdzinājumā ar citām ES kandidātvalstīm. Tajā pašā laikā ārlietu ministrs Indulis Bērziņš (LC) presei ir izteicies: "Tie labojumi, kas Valodas likumā tiks izdarīti, nekādā veidā neiedragās latviešu valodas statusu Latvijā. Bērziņš norādījis — kamēr katrs latvietis Latvijā nekļūs par šī likuma īstenotāju, nepalīdzēs pat pats stingrākais likums. Ir jāpieņem kā neapstrīdama patiesība, vismaz saredzamā nākotnē, ka krievvalodīgie neatgriezīsies uz savu tēvzemi. Ja jau Krievija, kā viena no Ženēvas 1948.gada konvencijas garantēm un parakstītājām atsakās pildīt konvencijas noteikumu, kas nosaka, ka, kara stāvoklim izbeidzoties, civilie okupanti ir jāizved no okupētās teritorijas, tad varam droši uzskatīt, ka krievvalodīgie paliks kā pastāvīgie iedzīvotāji Latvijā.

Ko mēs, latvieši, šādā situācijā varētu darīt?

Ja neaizsargāsim savu latviešu valodu Latvijā, tad neizbēgami un varbūt neatgriezeniski nostiprināsies divvalodu situācija Latvijā. Latviešu valoda neizbēgami tiks nomākta no krievvalodas runātājiem, starp kuriem aiz īsredzības esam arī mēs — latvieši. Un arī likums, ja tā varētu teikt, bez zobiem un bez pašu latviešu aktīvas iesaistīšanās latviešu valodu neaizsargās. Ārvalstis ir jau ziedojušas ievērojamas summas latviešu valodas apgūšanai, arī nākotnē sola vēl šim mērķim ziedot, bet līdzšinējie panākumi valodas apgūšanā ir diezgan bēdīgi. Daži simti krievvalodīgo ir pamanījušies iegūt nelegālas apliecības par valsts valodas zināšanām, bet pagaidām nav dzirdēts, ka par šo kriminālo rīcību būtu kāds sodīts.

Tāpēc ir atkal jājautā: ko mēs varētu darīt?

Atbilde: iesim visi savai valodai palīgā!

Ar latviešu valodas skolotājiem vien ir par maz, it sevišķi, ja šie skolnieki — krievvalodīgie — latviešu valodu nevēlas mācīties.

Mēs katrs varam būt lieliski latviešu valodas skolotāju palīgi savas valodas praktiskajā lietošanā.

Runāsim tikai latviski ikkatrā saskarē ar krievvalodīgajiem!

Atmetīsim nevajadzīgo kautrību lietot latviešu valodu, izbeigsim nevajadzīgo pazemību piemēroties krievvalodas runātājam, būsim beidzot lepni uz savu valodu!

Un tad arī krievu valodu runājošie respektēs latviešu valodu.

Bostonā Ādolfs R.Gailītis