Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 2.oktobrī

EM: Par tirdzniecības organizēšanas likumdošanas sakārtošanu

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kurus 2.oktobrī iesniedza starpinstitūciju saskaņošanai. Grozījumi izstrādāti, lai sakārtotu tirdzniecības organizēšanas tiesisko vidi un nodrošinātu efektīvu tās uzraudzību atbilstoši šodienas tirdzniecības attīstības tendencēm Latvijā.

Kā būtiskāko jāuzsver, ka pēc grozījumu spēkā stāšanās uzņēmēji vienuviet varēs nodarboties gan ar vairumtirdzniecību, gan mazumtirdzniecību, savukārt iedzīvotāji varēs iepirkties vairumtirdzniecības bāzēs, veicot bezskaidras naudas norēķinus. Vienlaikus spēku zaudēs Ministru kabineta (MK) 1999.gada 31.augusta noteikumi Nr.312 “Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība”.

Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 1999.gada 31.augusta noteikumos Nr.312 “Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība” ietvertais tirdzniecības organizēšanas kārtības regulējums zināmā mērā ierobežo komercdarbības brīvību un nav vairs aktuāls un atbilstošs šodienas tirdzniecības attīstības tendencēm Latvijā un, lai sakārtotu tirdzniecības organizēšanas tiesisko vidi un nodrošinātu efektīvu tās uzraudzību, sākotnēji EM izstrādāja grozījumus iepriekšminētajos MK noteikumos. Tā kā grozījumi šajos MK noteikumos juridisku apstākļu dēļ nevar tikt pieņemti (jo MK noteikumi izdoti, pamatojoties uz 1993.gada 15.jūlija Ministru kabineta iekārtas likumu un tagad šis likums ir zaudējis spēku), sagatavoti atbilstoši grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredz precizēt skaidras naudas lietošanas ierobežojumus vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, nosakot, ka fiziskas personas (bet kuras nav individuālie komersanti) vairumtirdzniecībā veic tikai bezskaidras naudas norēķinus (t.sk. ar maksājumu kartēm), kā arī nodokļu maksātājs, kas nodarbojas ar vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību vienā ēkā, veic tikai bezskaidras naudas norēķinus.

Savukārt grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz iekļaut tiesību normas attiecībā uz tirgotāja un tā preču identificēšanu mazumtirdzniecības vietās, kā arī papildināt pārejas noteikumus ar punktu, kas nosaka Ministru kabineta noteikumu Nr.312 atzīšanu par spēku zaudējušiem.

EM: Par vienotas sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēmas izveidi

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, ko 2.oktobrī iesniedza starpinstitūciju saskaņošanai.

Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” paredz izveidot vienotu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēmu valstī, ko Ministru kabinets ir atbalstījis 2006.gada 4.janvārī, akceptējot Koncepciju par efektīva un Latvijas situācijai vislabāk atbilstoša sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas modeļa izveidi.

Šobrīd Latvijā ir izveidota divpakāpju regulēšanas sistēma, atdalot valsts līmenī regulējamās sabiedrisko pakalpojumu nozares no pašvaldību līmenī regulējamām nozarēm. Likumprojekts paredz, ka sabiedriskos pakalpojumus regulēs tikai valsts līmenī vienota regulēšanas iestāde (Regulators), kas būs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Lai nodrošinātu institūcijas saikni ar pakalpojumu lietotājiem un reģionālā līmenī strādājošiem pakalpojumu sniedzējiem, tiks izveidotas reģionālas struktūrvienības uz pašreizējo pašvaldību regulatoru bāzes, ņemot vērā administratīvi teritoriālo reformu. Šāds modelis nodrošinās vienotu pieeju pakalpojumu sniedzējiem ar reģionālu raksturu, centralizētu un vienveidīgu ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu saistītu jautājumu izskatīšanu un vienotu valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu.

Vienoto sabiedrisko pakalpojumu modeli plānots ieviest no 2010.gada, un līdz šim laikam SPRK jāizveido konsultatīva institūcija pašvaldību interešu pārstāvēšanai un viedokļu izzināšanai.

Koncepcijā noteiktais process jau šobrīd ir sākts uz brīvprātīgas vienošanās pamata, kad pašvaldības noslēdz līgumu ar SPRK par attiecīgās pašvaldības funkciju deleģēšanu SPRK. Piemēram, saskaņā ar 2007.gada 20.novembrī noslēgto Deleģēšanas līgumu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, SPRK regulē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu kā komercdarbību Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā pašvaldību regulējamās nozarēs.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kārtību

2.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumiem par valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kārtību. Grozījumu mērķis ir uzlabot gada pārskatu sagatavošanu, tādēļ noteikta vienota pieeja informācijas un darījumu uzrādīšanai pārskatos.

Projekts reglamentē detalizētāku konsolidētā finanšu pārskata sagatavošanas aprakstu un nosaka iestādes, kurām jānodrošina konsolidētā gada pārskata sagatavošana. Dokumentā mainīta kārtība, kādā tiek uzrādīti avansa maksājumi par aktīviem – ailēs par citām izmaiņām turpmāk paredzēts uzrādīt tikai tos avansa maksājumus, kuri veikti iepriekšējos pārskata periodos.

Grozījumu projektā noteiktas arī darbības par gada pārskatu sniegšanu, kas saistītas ar rajona pašvaldību reorganizāciju 2009.gadā, no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu gada pārskatu iesniegšanu un pašvaldību kopīgo iestāžu gada pārskatiem.

Ieviestas atkāpes, kas reglamentē, ka pārskatos nav jāuzrāda darījumu iedalījums pa institucionālajiem sektoriem. Tas darīts, jo pašlaik vēl nav izveidots vienots budžeta iestāžu statusu reģistrs, lai visā valstī katra iestāde tiktu klasificēta tikai vienā sektorā.

Pirms grozījumu projekta izstrādāšanas Valsts kase apkopoja priekšlikumus no ministrijām un pašvaldībām par nepieciešamajiem grozījumiem, lai izteiktu noteikumus prasības vieglākā un saprotamākā formā. Pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē grozījumu projektu saskaņos ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm.

FM: Par lēmumu pieņemšanas kārtību par finanšu instrumentiem

2.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta īstenošanas, uzraudzības, novērtēšanas un auditu veikšanas kārtību.

Grozījumi samazina iesniedzamo projekta pārskatu skaitu, nosakot, ka turpmāk vairs nebūs jāiesniedz projekta gada progresa pārskats. Šo informāciju varēs iekļaut katra gada pēdējā projekta progresa pārskatā. Grozījumi nodrošina arī to, ka visas finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas iesniegs informāciju par auditu, tā rezultātiem un ieteikumiem vienotā formā.

Projekts maina normas, kas attiecas uz individuālo projektu iesniegumu vērtēšanu, vadošās iestādes lēmumiem par programmu, grantu shēmu un individuālo projektu iesniegumu atbalstīšanu vai noraidīšanu.

Dokuments arī precizē kārtību, kādā individuālo projektu iesniegumi tiek nosūtīti Finanšu instrumentu birojam.

MK noteikumu grozījumi sagatavoti, lai tos precizētu saskaņā ar grozījumiem likumā par EEZ un Norvēģijas valdības finanšu instrumentiem un lēmumu pieņemšanas kārtību padarītu skaidrāku un elastīgāku. Pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē grozījumi tiks saskaņoti ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par Iekšlietu ministrijas sporta centra reorganizāciju

Iekšlietu ministrija 2.oktobrī pieteica izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts aģentūras “Iekšlietu ministrijas sporta centrs” reorganizāciju.

Projekts paredz reorganizēt Iekšlietu ministrijas padotībā esošo valsts aģentūru “Iekšlietu ministrijas sporta centrs”, ar nākamā gada 1.janvāri pievienojot to Iekšlietu ministrijas Veselības un sociālo lietu valsts aģentūrai.

Aģentūras reorganizāciju izvērtēja darba grupa, kas secināja, ka, veicot reorganizāciju, iespējams uzlabot aģentūras darbību un samazināt iestādes uzturēšanai nepieciešamos administratīvos izdevumus, tos tālākā gaitā novirzot reģionālu darbinieku amatu vietu izveidei, kas nepieciešamas aģentūras funkciju veikšanai un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm fiziskās sagatavotības veicināšanai.

Valsts aģentūrā “Iekšlietu ministrijas sporta centrs” pašreiz ir nodarbināti 22 darbinieki. Reorganizācijas rezultātā plānots samazināt darbinieku skaitu, likvidējot četras štata vietas ar kopējo darba algas fonda ietaupījumu 8160 lati gadā. Pārējie valsts aģentūrā “Iekšlietu ministrijas sporta centrs” nodarbinātie pēc reorganizācijas turpinās darbu Iekšlietu ministrijas Veselības un sociālo lietu valsts aģentūrā.

Iekšlietu ministrijas sporta centrs nodarbojās ar specializētā valsts civildienesta ierēdņu fiziskās sagatavotības jautājumiem un koordinēja un veicināja dažādu sporta veidu attīstību Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs. Centrs arī sniedza maksas pakalpojumus – tajā varēja nokārtot kvalifikācijas pārbaudījumu par ieroču un munīcijas aprites kārtību un prasmi rīkoties ar ieroci, kā arī iziet apmācības apsardzes darbiniekiem.

2008.gadā valsts aģentūrai “Iekšlietu ministrijas sporta centrs” piešķirtais finansējums visu izdevumu segšanai ir 279 077 lati, tai skaitā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 199 077 lati.

Pēc reorganizācijas Sporta centra funkcijas, uzdevumus un finansējumu pārņems Iekšlietu ministrijas Veselības un sociālo lietu valsts aģentūra, kas sniegs arī Sporta centra piedāvātos maksas pakalpojumus.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

LM: Par bezdarbnieku stipendijas palielināšanu neformālās izglītības ieguves laikā

Lai bezdarbniekiem profesionālās apmācības laikā nodrošinātu nepieciešamo finansiālo atbalstu, Labklājības ministrija (LM) plāno ar 2009.gadu paaugstināt stipendiju bezdarbniekiem no 40 līdz 70 latiem.

Līdz ar to bezdarbnieku stipendija būtu līdzvērtīga stipendijai, kuru saņem valsts finansētajās studiju vietās studējošie augstskolu studenti.

Tāpat LM plāno no 25 līdz 35 latiem palielināt bezdarbnieku stipendiju neformālās izglītības ieguves laikā.

Šāda iecere iekļauta Labklājības ministrijas izstrādātajā noteikumu projektā par bezdarbnieka stipendiju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas un neformālās izglītības ieguves laikā.

Minētais projekts 2.oktobrī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, un tas vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām, kā arī jāapstiprina valdībā.

LM norāda, ka profesionālās apmācības laikā piešķiramās stipendijas apmērs paaugstināts, par pamatu ņemot 31 latu, kas ir maksimālā summa, kuru bezdarbniekam šobrīd var kompensēt par transporta un īres izdevumiem mācību laikā. Līdz ar to plānots, ka no nākamā gada mācību laikā bezdarbniekiem nebūs tiesību saņemt īres un transporta izdevumu kompensācijas.

Minētās izmaiņas saistītas ar sarežģīto transporta un īres izdevumu kompensāciju administrēšanas mehānismu, kā arī ar tā realizēšanas praktiskajām problēmām, piemēram, laikus neiesniegtajiem izdevumus attaisnojošiem dokumentiem, dzīvesvietas un izvēlētā transporta līdzekļa maiņu mācību laikā.

Savukārt neformālās izglītības ieguves laikā stipendijas apmērs noteikts 50% apmērā jeb 35 lati no profesionālās apmācības laikā piešķirtās stipendijas.

Atgādinām, ka šobrīd bezdarbniekam stipendiju piešķir 40 latu apmērā par apmācību kalendāra mēnesi. Savukārt īres un transporta izdevumus bezdarbniekiem kompensē 50% apmērā no faktiskās izdevumu summas mēnesī, bet ne vairāk kā vienu latu dienā.

Neformālā izglītība ir pasākumi, kas domāti darba tirgum nepieciešamo sociālo un profesionālo pamatprasmju un iemaņu apguvei (valsts valodas un svešvalodu apguve, projektu vadības prasmes, uzņēmējdarbības pamati, datorzinības, lietvedības zināšanas, autovadītāja prasmes u.c.). Šī apmācība ilgst no 50 līdz 150 akadēmiskajām stundām, turklāt vienas programmas apmācības laiks nav ilgāks par diviem mēnešiem.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par Probācijas programmu licencēšanas komisijas nolikumu

2.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Probācijas programmu licencēšanas komisijas nolikumu. Nolikuma projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts probācijas dienesta speciālisti saskaņā ar Valsts probācijas dienesta likumu.

Kā teikts noteikumu projekta paskaidrojuma rakstā, šā gada 18.februārī tika pieņemta kārtība, kādā licencē un īsteno probācijas programmas, un aprīlī tika izveidota Probācijas programmu licencēšanas komisija.

Probācijas programmu licencēšanas komisijas nolikums izstrādāts, lai nodrošinātu izveidotās komisijas darbu, noteiktu komisijas priekšsēdētāja, komisijas priekšsēdētāja vietnieka un komisijas locekļu kompetenci probācijas programmu licencēšanā, kā arī komisijas lēmumu pieņemšanas kārtību, komisijas darba organizāciju un finansēšanas kārtību.

Saskaņā ar noteikumu projektu komisijas priekšsēdētājam un komisijas priekšsēdētāja vietniekam ir jābūt Valsts probācijas dienesta amatpersonām.

Komisijai noteiktas tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu licencēt probācijas programmu, par licences pagarināšanu uz trim gadiem vai par atteikumu pagarināt licenci. Turklāt komisijai ir tiesības sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī ar ārvalstu personām un organizācijām.

Noteikumu projektam nav ietekmes uz valsts budžetu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Izglītības un zinātnes, Labklājības un Veselības ministrijai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa