Par platjoslas interneta nākotni Eiropas Savienībā

Kā ES var panākt, lai visiem eiropiešiem – no Somijas ziemeļiem līdz Itālijas dienvidiem, no Īrijas rietumiem līdz Rumānijas austrumiem – būtu piekļuve platjoslas internetam?

Šis ir galvenais jautājums, kas izvirzīts 25.septembrī publicētajā Komisijas ziņojumā.

2007.gadā ES platjoslas pakalpojumus izmantoja 36% mājsaimniecību – tas ir trīsreiz vairāk nekā 2003.gadā. Tomēr 7% ES iedzīvotāju (30% lauku apvidos) tie joprojām nav pieejami. ES pastāv pārsteidzošas atšķirības – Dānijā, Luksemburgā un Beļģijā platjoslas pārklājums ir nodrošināts 100% iedzīvotāju, taču vairāk nekā 60% iedzīvotāju Rumānijā (75% lauku apvidos) platjoslas pakalpojumi nav pieejama. Pat ekonomiski attīstītās valstīs, piemēram, Itālijā un Vācijā, platjoslas pārklājuma nav attiecīgi 18% un 12% iedzīvotāju, kas dzīvo lauku apvidos.

Tā kā platjosla kļūst arvien nozīmīgāka ikdienas dzīvē, tādi politiskie instrumenti kā radiofrekvenču spektra pārvaldība un mobilie satelītsakaru pakalpojumi jāapvieno ar plašām diskusijām par universālo pakalpojumu telesakaru jomā. Universālais pakalpojums darbojas kā drošības tīkls, kas nodrošina minimālo pakalpojumu līmeni, piemēram, pieslēgumu tālruņu tīklam un interneta piekļuves pamatlīmeni gadījumā, ja tirgus šīs pamatvajadzības nenodrošina.

“Ātrdarbīgs internets ir durvis uz informācijas sabiedrību un svarīgs ekonomiskās izaugsmes nosacījums. Tāpēc šīs Komisijas politikas mērķis ir līdz 2010.gadam platjoslas internetu padarīt pieejamu visiem Eiropas iedzīvotājiem,” sacīja ES telesakaru komisāre Viviena Redinga. “Pēdējos četros gados ir paveikts daudz, turklāt jauni instrumenti, piemēram, platjoslas satelītsakaru pakalpojumi, jau veiksmīgi darbojas. Iepriecina arī fakts, ka platjoslas izmantošanas ziņā astoņas labākās ES valstis krietni apsteidz ASV. Taču, lai to izmantotu, vispirms vajadzīga piekļuve, kuras dažos ES reģionos nav. Mums jāapvieno visi spēki, lai panāktu, ka visiem iedzīvotājiem drīzumā ir nodrošināta piekļuve platjoslai.”

Komisija 25.septembrī publicēja ziņojumu, kas parāda, ka tirgi, kas konkurē platjoslas interneta jomā, nodrošina ES iedzīvotājiem plašu un cenu ziņā pieņemamu piekļuvi. Tomēr jāveic papildu pasākumi, lai nodrošinātu platjoslas pieejamību visiem. Līdz šim brīdim Komisija ir veicinājusi platjoslas pieejamību, izmantojot trīs instrumentus.

• Telesakaru noteikumus konkurences un investīciju sekmēšanai. Eiropā 2008.gada janvārī bija gandrīz 100 miljoni platjoslas līniju, bet pieauguma temps – 20%; 2007.gadā katru dienu tika pieslēgti 52 000 jaunu līniju. Nesen Komisija publicēja turpmākas reglamentējošās vadlīnijas konkurences un investīciju nodrošināšanai optisko šķiedru tehnoloģiju jomā.

• Jaunu sistēmu, kas tika izveidota šā gada vasarā, lai veicinātu mobilo satelītsakaru pakalpojumus, kuri ar satelītu palīdzību var nodrošināt platjoslu visā Eiropas Savienībā. Eiropas Parlaments un Padome izveidoja vienotu procedūru, lai saņemtu atļauju šādu pakalpojumu sniegšanai – 27 procedūru vietā mobilo satelītsakaru operatori tagad iesniedz pieteikumus Komisijai.

• 2007.gada novembrī Komisija iesniedza priekšlikumus par reformu veikšanu radiofrekvenču spektra pārvaldības jomā, kas paredz atbrīvot frekvences jauniem bezvadu pakalpojumiem, kurus Eiropas Parlaments lielā mērā atbalstīja šā gada 24.septembrī. Ja Padome atbalstīs arī šo jauno spektru pārvaldības veidu, tad digitālo dividendi – papildu radiofrekvenču spektru, kas būs pieejams pēc pārejas no analogās uz digitālo televīziju –, varēs izmantot ne tikai jauniem televīzijas kanāliem, bet arī jauniem bezvadu platjoslas pakalpojumiem.

Komisijas ziņojumā ir uzdots jautājums par to, vai ar šiem pasākumiem pietiek vai arī ir jāapsver iespēja par jauna pienākuma ieviešanu universālā pakalpojuma jomā.

Ziņojumā arī parādīts, ka krietni palielinājies eiropiešu skaits, kas lieto mobilo tālruni. Kopš brīža, kad darbu sāka pašreizējā Komisija, mobilo sakaru abonēšanas līmenis ir pieaudzis no 85% līdz 112%.

“Šie skaitļi skaidri apliecina, ka mobilo tālruņu abonenti ir pārliecināti par Eiropas mobilo sakaru nozares spēju darboties veiksmīgi,” paziņoja ES komisāre Viviena Redinga. “Tie parāda, ka šobrīd nav vajadzības mobilo tālruņu operatoriem uzlikt universālā pakalpojuma pienākumus, lai gan pēdējā laikā vismaz daži to lobiji cenšas mums pierādīt pretējo.”

Pamatojums

Saskaņā ar Eiropas Savienības 2002.gada universālā pakalpojuma direktīvu universāls pakalpojums nozīmē, ka iedzīvotājiem jābūt iespējai pieslēgties publiskam tālruņu tīklam noteiktā atrašanās vietā un piekļūt publisko tālruņu pakalpojumiem balss un datu pārraides jomā, kā arī nodrošinātai funkcionālai piekļuvei internetam.

Direktīva arī nosaka, ka lietotājiem jābūt iespējai piekļūt uzziņu dienestu pakalpojumiem – abonentu sarakstiem, taksofoniem un īpašiem pasākumiem, ja lietotājiem ir invaliditāte. Komisija pārskata universālā pakalpojuma direktīvas darbības jomu ik pēc trim gadiem. 25.septembrī publicētajā ziņojumā Parlaments, Padome, valstu regulatori, telesakaru pakalpojumu sniedzēji, patērētāju organizācijas un iedzīvotāji tiek aicināti piedalīties diskusijās par to, lai platjosla ES būtu pieejama visiem. Gūtās atziņas tiks iekļautas paziņojumā, kuru Komisija publicēs 2009.gada otrajā pusē un, iespējams, tiesību aktu priekšlikumos 2010.gadā.

Eiropas Parlaments 24.septembrī atbalstīja Komisijas priekšlikumus nostiprināt citas lietotāju tiesības, ko paredz direktīva – vienotā Eiropas neatliekamās palīdzības dienestu numura 112 efektivitāti, it īpaši cilvēkiem, kam ir invaliditāte, un tiesības nomainīt fiksētā vai mobilā tālruņa operatoru vienas dienas laikā, nezaudējot tālruņa numuru.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa