Eiropas Parlaments: Par tiesībām uz vārda brīvību un datu aizsardzību

23.septembrī pieņemtajā atzinumā lēmumprojektam par datu aizsardzību, dalībvalstīm sadarbojoties cīņā pret terorismu, deputāti prasa garantēt labāku aizsardzību informācijai par personu etnisko un reliģisko piederību, kā arī to uzskatiem. Citā atzinumā par plānu ES terorisma noziegumu sarakstā iekļaut aicinājumu veikt teroristiskus nodarījumus, vervēšanu un apmācību terorismam deputāti aicina nodrošināt, lai netiktu pārkāptas tiesības uz vārda brīvību.

Lai labāk aizsargātos pret terorisma draudiem, ES Padome gatavojas veikt izmaiņas pēc 2001.gada 11.septembra izstrādātajā pamatlēmumā “Par terorisma apkarošanu”. Par noziegumiem paredzēts uzskatīt pamudinājumus uz terorismu, vervēšanu un apmācīšanu terorismam.

Deputāti iniciatīvu atbalsta, tomēr iesaka veikt grozījumus, kas ļautu labāk aizsargāt pamatbrīvības, īpaši izteiksmes brīvību. Parlaments iesaka precizēt jēdzienu “publisks aicinājums veikt teroristiskus nodarījumus”, vārda “aicinājums” vietā lietojot “kūdīšana”, kas ir precīzāks. Deputāti uzsver, ka par kūdīšanu jāuzskata rīcība, kas “nepārprotami rada apdraudējumu”.

Deputāti aicina pamatlēmumā arī uzsvērt pamattiesības un juridiskos pamatprincipus, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā.

Parlamenta viedoklim ir ieteikuma raksturs.

Ziņojumu Parlaments pieņēma ar 556 balsīm par, 90 pret un 19 atturoties.

Stingrāk jāaizsargā dati par etnisko piederību un uzskatiem

Deputāti vēlas, lai pamatlēmums par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, attiektos ne vien uz datu apmaiņu dalībvalstu starpā, bet arī to iekšienē.

Deputāti 23.septembrī pieņemtajos grozījumos iesaka stingrākas prasības informācijas apmaiņai par rasu vai etnisko piederību, kā arī politiskajiem, reliģiskajiem un filozofiskajiem uzskatiem. Šādu datu apstrāde deputātu skatījumā jāaizliedz, izņemot ārkārtas gadījumus, kad informācijas izmantošana īpaši jāpamato.

Deputāti nožēlo, ka likumprojekts pakļauts vienprātības principam, kas rezultātā vājina tā spēku. Parlamentam šajā procedūrā ir konsultatīva loma.

Ziņojumu Parlaments pieņēma ar 600 balsīm par, 21 pret un 39 atturoties.