Eiropas Komisija: Par kapitāla prasībām bankām, lai stabilizētu finanšu sistēmu

Eiropas Komisija ierosinājusi pārskatīt ES noteikumus par kapitāla prasībām bankām, lai nostiprinātu finanšu sistēmas stabilitāti, mazinātu riskantumu un uzlabotu to banku pārraudzību, kas darbojas vairākās ES valstīs. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem bankām tiks noteikti ierobežojumi, cik lielus aizdevumus tās var izsniegt vienam aizņēmējam, savukārt valstu pārraudzības iestādes varēs gūt labāku priekšstatu par pārrobežu banku grupu darbību.

Ar šo priekšlikumu groza spēkā esošās Kapitāla prasību direktīvas, un tajā iestrādāti secinājumi, kas gūti plašās apspriedēs ar starptautiskajiem partneriem, dalībvalstīm un nozares dalībniekiem. Priekšlikums vēl jāizskata Eiropas Parlamentā un ES Ministru padomē.

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Čārlijs Makkrīvijs teica: “Šie jaunie noteikumi ievērojami stiprinās ES banku un finanšu sistēmas regulējumu. Uzskatu, ka šie noteikumi ir saprātīga un samērīga reakcija uz pašreizējo finanšu krīzi. Stingrībai, pārredzamībai un piesardzībai ir izšķirīga nozīme, lai nodrošinātu veselīgu un stabilu banku sistēmu.”

Ierosinātie grozījumi Kapitāla prasību direktīvās

Kapitāla prasību direktīvu mērķis ir nodrošināt banku un ieguldījumu sabiedrību finansiālo stabilitāti. Abās direktīvās noteikts, cik lieliem jābūt pašu banku un ieguldījumu sabiedrību finanšu resursiem, lai segtu riskus un pasargātu noguldītājus. Šis tiesiskais regulējums ir regulāri jāatjaunina un jāprecizē, lai pielāgotos finanšu sistēmas vajadzībām kopumā. Galvenie ierosinājumi ir šādi.

Uzlabot liela riska darījumu vadību: bankām tiks noteikti ierobežojumi, cik lielus aizdevumus tās var izsniegt vienam aizņēmējam. Rezultātā starpbanku tirgū bankas nevarēs citām bankām aizdot vai tajās noguldīt summas, kas pārsniedz noteiktos ierobežojumus, savukārt aizņēmējām bankām faktiski būs noteikti ierobežojumi, cik daudz naudas tās var aizņemties un no kādiem aizdevējiem.

Uzlabot pārrobežu banku grupu pārraudzību: tiks izveidotas “uzraudzītāju kolēģijas” tām banku grupām, kas darbojas vairākās ES valstīs. Valstu attiecīgo pārraudzības iestāžu tiesības un pienākumi būs skaidrāk definēti, un šo iestāžu sadarbība kļūs efektīvāka.

Uzlabot banku kapitāla kvalitāti: tiks noteikti skaidri ES mēroga kritēriji, lai izvērtētu, vai “hibrīda kapitālu” (t.i., kapitālu, kas ietver gan pašu kapitālu, gan parādus) var uzskatīt par daļu no bankas kopējā kapitāla – summas, kas nosaka, cik daudz naudas banka drīkst aizdot.

Uzlabot likviditātes riska pārvaldību: “uzraudzītāju kolēģijās” apspriedīs un koordinēs vairākās Eiropas Savienības valstīs strādājošu banku grupu likviditātes riska vadību – t.i., kā tās finansē ikdienas operācijas.

Šie noteikumi atspoguļo darbu, kas noris Bāzeles Banku uzraudzības komitejā un Eiropas Banku uzraugu komitejā.

Uzlabot riska vadību produktiem, kas pārvērsti vērtspapīros: stingrāki kļūs noteikumi par parāda vērtspapīriem, kuru atmaksāšana atkarīga no attiecīgā kredītu portfeļa kvalitātes.

Sabiedrībām (“iniciatoriem”), kas pārvērš aizdevumus tirgojamos vērtspapīros, būs jāuzņemas daļa no riska, kas saistīti ar šādiem vērtspapīriem, savukārt uzņēmumi, kas iegulda līdzekļus šādos vērtspapīros, drīkstēs pieņemt lēmumu tikai pēc tam, kad veikts visaptverošs iepriekšējs novērtējums.

Pretējā gadījumā uzņēmumiem piemēros ievērojamus ierobežojumus attiecībā uz kapitālu.

Priekšvēsture

Ierosinātie grozījumi lielākoties izriet no ES finanšu ministru panāktās vienošanās par to, kā rīkoties pašreizējās finanšu krīzes apstākļos. Zināmā mērā tie izriet arī no G-7 Finanšu stabilitātes foruma nesenajiem ieteikumiem. Eiropadome paudusi viedokli, ka šie pasākumi ir neatliekami un katrā ziņā jāpieņem līdz 2009.gada aprīlim.