Izglītības un zinātnes ministre: Par izglītību un tās attīstību pēc komunisma sagrāves

2.oktobrī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe pēc Konrāda Adenauera fonda akadēmijas uzaicinājuma Berlīnē starptautiskā konferencē “After the End of Communism – How to Pass on the Knowledge of Dictatorship to the Young Generation” (“Pēc komunisma beigām – kā nodot jaunajai paaudzei zināšanas par komunistisko diktatūru”) uzstājās ar referātu par izglītības attīstību pēc komunisma sagrāves un par nākotnes izaicinājumiem tajā.

Pateicoties aktīvam un ilggadējam starptautiskajam darbam, T.Koķe saņēma uzaicinājumu uz šo konferenci, lai pārstāvētu visas trīs Baltijas valstis, un ministres dalība tajā iezīmēja līdzšinējo pozitīvo Latvijas un Vācijas sadarbību, kā arī pavēra jaunas iespējas sadarbības turpināšanai. Konferences ietvaros T.Koķei bija vairākas tikšanās, tajā skaitā ar Vācijas Bundeskancelejas vadītāju un īpašu uzdevumu ministru Tomasu de Maicīru.

Pasākums notiek vēsturiskā vietā – bijušajā politiski ieslodzīto cietumā. Īpaša uzmanība konferencē tiek veltīta izglītībai, tajā skaitā pārmaiņām izglītībā, izglītības lomai un izpratnes veidošanai par procesiem Eiropā un tās vēsturi 20.gadsimtā. T.Koķe atbalstīja konferences dalībnieku pausto atziņu, ka skolēnu izglītošanā, izziņas veidošanā, kā arī zinātnieku pētniecības darbā vairāk jāizmanto vēsturisko notikumu dalībnieku un aculiecinieku atmiņas.

Ministre pauda nepieciešamību izglītības procesā lielāku uzmanību veltīt mācību satura koordinācijai un saskaņotībai starp priekšmetiem, piemēram, vienā klasē mācot vēsturi, tās pašas klases literatūras mācību saturā būtu aplūkojamas attiecīgā laika literatūras tendences. Tas veicinātu skolēniem vienotu izpratni par pagātnes notikumiem un ļautu atbilstošāk vērtēt patlaban notiekošos procesus. T.Koķe atzīmēja, ka līdz ar jaunā vidējās izglītības satura apstiprināšanu un tā pakāpenisku ieviešanu Latvija sākusi ceļu šajā virzienā, stiprinot saskaņotību gan starp izglītības pakāpēm, gan starp noteiktas izglītības pakāpes mācību priekšmetiem. Ministre uzsvēra, ka Latvijā izglītības saturā akcents likts uz kompetenču un prasmju apguvi, pilnveidotas un dažādotas mācību metodes, dota zināma mācību satura izvēles brīvība, Latvijas izglītības sistēma kļuvusi atvērta starptautiskajiem procesiem u.c.

Savā runā ministre īpašu uzmanību veltīja pārmaiņām Latvijas izglītībā pēc neatkarības atgūšanas, fokusējoties uz izglītības reformu, kas saistīta ar neatkarīgas un kritiskas domāšanas veicināšanu un stiprināšanu. T.Koķe uzsvēra, ka viens no galvenajiem uzdevumiem ikvienā tā sauktā Austrumu bloka valstī iepriekšējo 20 gadu laikā bija mainīties no slēgtas un centralizētas sistēmas uz atvērtu sistēmu, mācīties pieņemt demokrātiskas un atvērtas sabiedrības spēles noteikumus. Līdz ar to gan ikvienam sabiedrības pārstāvim, gan skolēnam, studentam un pedagogam bija un ir jāmācās uzņemties iniciatīvu un atbildību par pašu pieņemtajiem lēmumiem, jāprot izvēlēties un izmantot piedāvātās iespējas, jāizprot vērtību nozīme, kā arī jāprot pieņemt globalizācijas izaicinājumus, vienlaikus stiprinot piederību savai valstij.

Runas noslēgumā T.Koķe minēja, ka izglītībā svarīgi stiprināt autonomiju un atvērtību daudzveidībai, kas veltīta cilvēcīgām vērtībām; pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai, jāuzsver atbildība un uz pierādījumiem balstīta lēmumu pieņemšana; jāpaplašina un jāpilnveido izglītības finansēšanas mehānismi, tajā skaitā paverot lielākas iespējas publiskajai un privātajai partnerībai; jāpaplašina izglītības pieejamība un izglītībā jāiekļauj ikviens sabiedrības pārstāvis u.c.

Latvijas un Konrāda Adenauera fonda sadarbība ilgst 15 gadus, tā ir nozīmīga Latvijas izglītības sistēmai. Pateicoties fonda atbalstam, vairāk nekā 400 visu līmeņu Latvijas mācībspēki saņēmuši tālākizglītības atbalstu un pilnveidojuši zināšanas.

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece