Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 25. septembra sēdes

J.Eglītis
(Tautas partijas frakcija):

Tā nu ir sanācis, ka šodien tie, manuprāt, svarīgākie ir kā reiz nepieņemtie jautājumi. Un pie šiem es gribētu pieskaitīt divus lēmuma projektus – par Dienvidosetijas neatkarības atzīšanu un Abhāzijas Republikas neatkarības atzīšanu.

Es  uzskatu, un arī Tautas partijas frakcija uzskata, ka šobrīd mums ir ļoti svarīgs Gruzijas teritoriālās integritātes jautājums. Bez tam nav pieņemams tas veids, kādā veidā šīs republikas ir nodibinātas un sevi pasludinājušas, tā ir ļoti bīstama starptautiska prakse.

Bez tam šajās valstīs lielākā daļa iedzīvotāju ir vēl citas valsts pilsoņi, līdz ar to neatkarības atzīšana radītu virkni ļoti bīstamu un nesaprotamu precedentu.

Tāpat Tautas partija atturējās balsojumā par grozījumu likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”. Mēs uzskatām, ka šis statuss ir pietiekami skaidri definēts pašreizējā likumdošanā un šeit kaut kādas izmaiņas, kas ir visai neviennozīmīgi vērtējamas, var radīt daudz problēmu mūsu attiecībās ar mūsu partneriem NATO un Eiropas Savienībā.

Kā divus pieņemtos dokumentus, manuprāt, svarīgākais ir grozījums Valsts fondēto pensiju likumā. Tas ļaus nākamgad realizēt piemaksas pie pensijām gan par nostrādātajiem darba gadiem, gan arī palielināt invaliditātes pensijas, tātad pildīt valdības dotos solījumus. Šis likumprojekts tika pieņemts otrajā un galīgajā lasījumā.

Un no citiem likumprojektiem vēl, manuprāt, ir ļoti svarīgi Saeimas atbalstītie grozījumi Krimināllikumā, kas gan vēl ir tikai otrais lasījums. Šie grozījumi paredz to, ka personas, kas ir sodītas par noziegumiem pret nepilngadīgajām personām, nevar pretendēt uz pirmstermiņa atbrīvošanu vai tātad amnestijas jautājumiem.

Tas, manuprāt, ir šodien svarīgākais.

S.Bendrāte
(frakcija “Jaunais laiks”):

Jāsaka tā, ka šodien dienas kārtība nebija sevišķi saspringta mums Saeimā, bet tas ir arī saprotams, jo visi mēs gaidām budžeta ienākšanu Saeimā un tad jau noteikti tās diskusijas būs daudz karstākas un ilgākas.

Tomēr, pirms es sāku stāstīt par to, kas ir šodien tas svarīgākais, uzsverot arī to, ka Fondēto pensiju likums tiešām bija svarīgs likums, ko šodien papildināja un pieņēma ar grozījumiem, es gribētu palabot kolēģa iepriekšteikto šajā likumā. Jāsaka tā, ka tie nav pieņemti – minētie grozījumi par invaliditātes pensijām un piemaksām. Tas ir pavisam cita likuma jautājums, bet šajā konkrētajā likumā arī bija ļoti svarīgas nostādnes, un tās pirmām kārtām “Jaunā laika” skatījumā  mēs bijām izpētījuši, ka šī valsts garantētā nauda, kas no sociālajām iemaksām tiek novirzīta ieguldījumiem otrajā pensiju līmenī ar cerību, ka nākotnē tā varētu papildināt pensionāru, tā jau nākotnes laika pensionāru pensijas lielumu, mums bija svarīgi apskatīties, kā šī nauda tiek apsaimniekota.  Mums likās tomēr, ka nepietiekami. Jo, kā mēs zinām, jau vairākus gadus šī nauda, kas ir nodota privātajiem apsaimniekotājiem, tātad ir šī apsaimniekošana bijusi nevis ar peļņu, bet ar zaudējumiem bieži vien. To rāda gan vidējie lielumi, gan izanalizējot atsevišķos pensiju plānus. Un, kas mūs sevišķi uztrauca: jo sliktākas ir šīs sekmes, jo lielāks šis garantētais procents par apsaimniekošanu tiek paņemts par šo konkrēto darbību. Un tas nekādā ziņā nav pieļaujams. Ja 2005.gadā, kad vēl kaut cik normāla situācija bija un šie plāni pelnīja, tad patiesībā šis paņemtais par apsaimniekošanu procents bija ievērojami mazāks, nekā tas jau ir šobrīd, kad ir pieļauts, ka to drīkst darīt 2,5 procentu apmērā. To nosaka Ministru kabineta noteikumi. Bet jau pamazām mēs redzam, ka atsevišķi aktīvie plāni, piemēram, “Hansa” dinamika jau tuvojas divu procentu atzīmei un ir aizdomas, ka šajā grūtajā laikā, kad šiem plāniem neveicas un nav pietiekami gudra bijusi šī politika, kādā veidā šī nauda tiek apsaimniekota, būs vēlme paņemt maksimāli visu šo atļauto, nu atskaitījumu daļu un, kas ir tie 2,5 procenti.

Šajā pirmajā etapā, tā kā nu šis likums virzījās steidzamības kārtā cauri Saeimai, mums neizdevās atrast to labāko risinājumu, jo būtu jāpiesaista pie sekmēm šī atskaitījuma lielums garantētais. Bet mēs spērām pirmo soli, mēs piedāvājām, tā kā valstī ir pasludināts par 10 procentiem samazināt visus izdevumus, samazināt arī šo procentu, šos griestus no 2,5 uz 2,25 vismaz pirmajā etapā un tad turpināt strādāt pie tā. Diemžēl šis mūsu priekšlikums netika atbalstīts, tāpēc mēs turpināsim noteikt šo priekšlikumu attīstīt tālāk.

Otrs, ko es gribēju pieminēt – “Jaunā laika” darbiņš mums šķiet diezgan arī tāds labs un gaidīts un īsti vietā un, ko atbalstīja arī kolēģi, arī Saeima atbalstīja, tas bija “Grozījumi Krimināllikumā”, kur “Jaunais laiks” bija iesniedzis priekšlikumu par pirmstermiņa atbrīvošanu no soda par sevišķi smagiem nodarījumiem nepilngadīgām personām, ka to pirmstermiņa atbrīvošanu nepiemēro šādām personām, kā arī stingrākus sodus par nepilngadīgo nolaupīšanu šiem cilvēkiem brīvības atņemšanā. Tā kā šis tika atbalstīts, un mums šķiet, ka tas ir ārkārtīgi labi.

Un tad es vēl gribētu pateikt, ka nu šodien patiešām mēs jau tādās budžeta gaidās esam šodien strādājuši un arī sprieduši par diezgan tādiem jūtīgiem jautājumiem. Jau kolēģis minēja par Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarības atzīšanu, bet Saeima to neatbalstīja un pilnīgi loģiski, un šādos brīžos rodas pārdomas par to, kādās informatīvajās telpās gan mēs dzīvojam, un cik lojāli ir cilvēki, kas iesniedz šādus likumprojektu, cik viņi ir zinoši un izprotoši par to, kā šīs lietas notiek pasaulē un ir arī, protams, pārdomas par to, ka laiki gan mainās, bet, kā mēs mēdzam teikt, vilks met spalvu, bet nemet tikumu, tātad mūsu lielais kaimiņš – Krievija gan ir mainījusies modernizējoties varbūt ārējā apģērbā un ārējā izskatā, bet metodes ir tieši tādas pašas – agresīvās. Tā kā mums ir jātur acis vaļā un jāturas pie demokrātijas, pie cilvēka tiesībām un pie normālas lietu kārtības, kādā konfliktsituācijas tiek risinātas pasaulē.

B.Rivža
(ZZS frakcija):

Pirmais ir Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmas vadības likums, kas ir pirmajā lasījumā šodien uzsaukts un, kas ir ļoti, tiešām ļoti svarīgs, jo tas attiecas uz tādām svarīgām programmām, kur mums Latvijā ir labas iestrādes jau iepriekš: kā Latvijas un   Lietuvas pārrobežu sadarbība, Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbība, Baltijas jūras reģionu pārrobežu sadarbība, kā arī sadarbības programmas, kas ir starpreģionu – vēl tātad reģioni bez šiem. Nu un tas ir ļoti būtiski, jo mēs saprotam, ka Eiropas fondu izlietojuma periods ir līdz 2013.gadam un tāpēc mums ir maksimāli ātri jāsagatavo visi tie dokumenti, kas ir vajadzīgi, ir jāsagatavo, lai programmas varētu normāli strādāt.

Otra lieta, ko es šodien gribētu īpaši atzīmēt, tas ir grozījums Izglītības likumā. Un šeit ir tātad aicinājums papildināt 54.pantu ar 4.punktu un tas ir, piedalīties skolas un tās apkārtnes uzkopšanā un labiekārtošanā. Un tas ir lielā mērā risinājums tām daudzajām diskusijām par to, cik tad lielā mērā bērni var piedalīties savas skolas sakopšanā, savas skolas apkārtnes sakopšanā. Mums ir bijuši desmitiem dažādu domstarpību par to, ka bērni vienu otru reizi sūdzas vecākiem, ka, lūk, viņi skolā ir nodarbināti, un vecāki atkal vēstules raksta uz Izglītības un zinātnes ministriju: kāds pamats ir bērnus nodarbināt, ka bērniem galvenais pienākums ir mācīties. Nu šeit likumdevējs mēģina tomēr šo jomu sakārtot, sakot, ja tas ir ārpus stundām, ja tas ir saskaņots, ja vecāki ir informēti, tad nekādu sliktumu šāds darbs, piedalīšanās skolas un apkārtnes sakopšanā, nevarētu nodarīt.

Jāsaka, ka šīs dienas Saeimā ir tādā izglītības gaisotnē, jo šodien Saeimā ierodas Jelgavas skolu direktori, un es pati tikšos ar skolu direktoru delegāciju. Mēs esam uzaicinājuši arī no Izglītības un zinātnes ministrijas Kivriņu par Eiropas fondu apgūšanu un ministres padomnieci Ņinu Lindi par darba samaksas jautājumiem, kā arī šajā tikšanās reizē piedalīsies Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš. Es zinu, ka mēs esam aicinājuši arī kolēģus no citām partijām, un, piemēram, Ērika Zommere, kas arī ir deputāte no Jelgavas, viņa arī piedalīsies šajā sarunā. Rīt būs šeit pikets pie Saeimas, kur arī būs skolotāji, un sarunai ar skolotājiem ir izvirzīts mūsu, Zaļo un Zemnieku pārstāvis Jānis Strazdiņš. Zaļo un Zemnieku nostāja ir tāda, ka mums tomēr ir jāizvērtē visas iespējas un ir jānāk pretim skolotājiem.

A.Mackevičs
(LPP/LC frakcija):

Šodien Saeimā tika iesniegti daudzi jauni likumprojekti, tostarp arī divi likumprojekti: par pilnvarojumu Ministru kabinetam atzīt Dienvidosetijas Republikas neatkarību un otrs likumprojekts – Ministru kabinetam atzīt Abhāzijas Republikas neatkarību. Likumprojekts paredz dot Ministru kabinetam uzdevumu atzīt Abhāzijas Republikas neatkarību, nodibināt diplomātiskās attiecības un sniegt Abhāzijai diplomātisku palīdzību. Pēc LPP/LC frakcijas domām, šo jautājumu risināšana nav Saeimas kompetencē, bet gan paša Ministru kabineta kompetencē. Tāpēc mēs nevaram sniegt apstiprinājumu šo likumprojektu tālākai izskatīšanai Ārlietu komisijā, kaut arī, bez šaubām, mēs apzināmies jautājuma nopietnību.

Otrs jautājums, par ko vēlos runāt, ir ierosinājums par jaunu tradīciju Latvijā – katru gadu septembra otro svētdienu pasludināt par Tēva dienu. Latvijā jau tiek atzīmēta Ģimenes diena un Mātes diena, kas ir kļuvušas par svētkiem lielai daļai sabiedrības. Veiktajā aptaujā Bērnu un ģimenes lietu ministrijas mājas lapā stabils vairākums cilvēku – 85 procenti – atbalsta Tēva dienas ieviešanu. Tēva diena nav jauns izgudrojums. Tā tiek svinēta arī citās valstīs kā, piemēram, ASV, Vācijā, Itālijā, Spānijā, un – īpaši gribu atzīmēt – arī Lietuvā un Igaunijā. Es un arī mūsu partija, LPP/LC, uzskatām, ka Tēva diena būs laba iespēja akcentēt tēva un vīrieša lomu sabiedrībā, kā arī atcerēties, ka bērnam vislabāko audzināšanu un pieredzi var dot māte kopā ar tēvu.

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Vakar, 24.septembrī, tiekoties ar “Saskaņas Centra” frakcijas deputātiem, valsts kontroliere Inguna Sudraba norādīja, ka Valsts kontroles budžeta samazināšana par 10 procentiem, kā to plāno valdība pašlaik, nozīmē, ka revidentiem būs jāatsakās aptuveni no 6 revīzijām.

Apvienības “Saskaņas Centrs” Saeimas frakcija iebilst pret līdzekļu samazināšanu Valsts kontrolei, jo uzskata, ka tas samazinās iespēju padarīt efektīvāku valsts aparāta darbu un apkarot nelietderīgu un neefektīvu līdzekļu izmantošanu valsts un pašvaldību iestādēs.

“Saskaņas Centra” deputāti atbalsta valsts kontrolieres Ingūnas Sudrabas pozīciju par nepieciešamību nekavējoties atteikties izmaksāt ierēdņiem milzīgas prēmijas, kuras būtiski pārsniedz viņu algas. Mēs atbalstām arī ideju par nepieciešamību veikt visas Valsts pārvaldes sistēmas funkcionālu auditu. Ingūna Sudraba norāda, ka funkcionālajam auditam visās Valsts pārvaldes struktūrās būtu nepieciešams aptuveni pusgads, un tas ļautu ekonomēt līdzekļus valsts aparāta uzturēšanai saprātīgi, nevis mehāniski.

Mēs uzskatām, ka šobrīd pieņemtā prakse nesekmē caurskatāmību valsts aparāta finanšu darbībā un padara apšaubāmu valsts līdzekļu ekonomijas ideju. Mēs esam pārliecināti, ka funkcionālais audits ļautu atklāt izdevumu posteņus, kuri tiešām ir apšaubāmi. Bet mēs arī uzskatām, ka Valsts kontroles strauja budžeta samazināšana, kuras dēļ nevarēs veikt dažas revīzijas, galarezultātā novedīs pie nepārdomātas valsts līdzekļu tērēšanas.

“Saskaņas Centrs” varētu atbalstīt Sudrabas kandidatūru, ja viņa tiks atkārtoti izvirzīta Valsts kontroles vadītājas amatam šī gada decembrī.

Kas attiecas uz šodien Saeimas sēdes laikā pieņemtiem likumprojektiem, es vēlos pievērst jūsu uzmanību grozījumiem Krimināllikumā un vēlos īpaši atzīmēt trīs principiālas novitātes.

Pirmām kārtām nosacīt pirmstermiņa atbrīvošanu no soda nepiemēros, ja notiesātais ir persona, kam sods piespriests par smagu vai sevišķi smagu noziegumu pret nepilngadīgu personu. Tas ir ļoti apsveicami, bet no otras puses vēlos pateikt, ka šis priekšlikums tika iesniegts vēl pirms gada. Un opozīcijā esošās partijas gan “Jaunais laiks”, gan “Saskaņas Centrs” mēģināja aktualizēt šo jautājumu krietni ātrāk. Un es uzskatu, ka Saeima varētu sākt rīkoties krietni agrāk.

Otra lieta, runājot par Krimināllikumu ir sekojoša. Par personas sagrābšanu, lietojot vardarbību vai draudus, vai aizvešanu ar viltu, vai izmantojot personas bezpalīdzības stāvokli, turpmāk varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu, vai bez mantas konfiskācijas.

Savukārt par tādām pašām darbībām, izmantojot personas bezpalīdzības stāvokli, ja tas izdarīts atkārtoti, kā arī par mazgadīgā nolaupīšanu, varēsim sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, vai bez mantas konfiskācijas.

Un trešā lieta saistībā ar Krimināllikumu, tas ir jauns pants – pamudināšana iesaistīties seksuālās darbībās. Un panta būtība ir sekojoša. Par sešpadsmit gadu vecumu nesasniegušas personas pamudināšanu iesaistīties seksuālās darbībās, vai šādas personas pamudināšanu tikties ar mērķi izdarīt seksuālas darbības, vai stāties dzimumattiecībās neatkarīgi no veida, kādā pamudinājums izteikts, ja to izdarījusi pilngadīga persona, varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, vai arestu, vai ar piespiedu darbu. Un par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas ar mazgadīgo, tiesībsargājošās institūcijas varēs piemērot sodu – brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.

“Saskaņas Centrs” rosināja risināt šo problēmu krietni agrāk, bet nu, protams, apsveicams, ka beidzot Saeima pievērš dotajam jautājumam pastiprinātu uzmanību.

A.Seile
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Frakcijas deputāti ņem ļoti aktīvu dalību komisijas sēdēs, gatavojot likumprojektus, un arī frakcijas sēdēs runā par tiem aktuālajiem jautājumiem, kuri pašreiz satrauc visu sabiedrību. Un tas ir, valsts budžeta gatavošana un arī jautājums par administratīvi teritoriālo reformu.

Nākošajā nedēļā frakcijai ir paredzēta tikšanās ar valdības vadītāju Ivaru Godmani un valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, un mēs pārrunāsim šos jautājumus, lai varētu saprast, vai tiešām zemākajiem ierēdņiem ir jāsavelk tās jostas, vai tas varbūt ir tas darbīgākais posms, kurš veic mūsu valsts likumdošanas sagatavošanu un arī to realizāciju. Varbūt, ka ir jāpārskata tomēr ļoti rūpīgi šie atalgojumi padomēs, kas zināmā mērā ir arī partiju barotne un zināmā mērā arī ir jāpārskata valsts sekretāru un viņu vietnieku pārstāvniecība un lielais atalgojums, ko tie saņem par valsts kapitāldaļu pārstāvēšanu valsts uzņēmumos. Tur varētu būt ļoti lieli resursi un frakcijas deputāti veic pētījumu, kur drīzumā arī sniegsim publikāciju.

Jāsaka, ka šodienas plenārsēdē nebija pārāk daudz jautājumu, bet viņi bija būtiski un ļoti žēl, ka par Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu nenobalsoja Saeimas vairākums un šis jautājums atkal tiek atlikts uz tālāku laiku.

Tāpat gribētos arī teikt, ka svarīgi bija tas, ka izdarījām grozījumus – pieņēmām likumprojektu “Grozījumi Augu aizsardzības likumā”, un šo likumu noteica kā steidzamu, jo ir nepieciešams noteikt kompensācijas nosacījumus par kaitēkļu radītajiem zaudējumiem un īpaši par bakteriālās iedegas radītajiem zaudējumiem.

Bet tomēr šodien es gribētu tā īpaši parunāt par dažiem jautājumiem. Tā, piemēram, atkal ir mēģinājums pagarināt parlamentārās izmeklēšanas komisijai termiņu viņas darbībai līdz pavasarim. Šis termiņš beidzas 5.oktobrī un frakcijas jau tagad ir pieņēmusi lēmumu, ka darbs šajā izmeklēšanas komisijā nav efektīvs un tā līdzšinējā pieredze rāda, ka faktiski izmeklēšanas komisijas ļoti reti kad veic savu darbību arī tā, lai tam būtu arī kāds rezultāts. Un vispārējās līdzekļu taupīšanas apstākļos, protams, ir jāietaupa arī šie līdzekļi, kuri tiek izmaksāti šīs komisijas deputātiem. Mūsu komisijas pārstāve Ilma Čepāne no šīs komisijas jau ir izstājusies un atteikusies.

Diezgan aktīva darbība notiek arī šajā Juridiskās komisijas izveidotajā apakškomisijā, kura gatavo Satversmes grozījumus, bet diemžēl neiet darbs uz priekšu. Un tāda vienošanās par kopīgu iespēju dot tautas nobalsošanā atlaist Saeimu, nav joprojām panākta. Bet labi ir tas, ka speciālisti, tajā skaitā, Egils Levits, ir devuši savus ieteikumus un varbūt tas kaut kādā veidā pavirzīs šo lietu uz priekšu un arī Valsts prezidents ir atbalstījis pēc iespējas ātrāku šo labojumu pieņemšanu Latvijas Republikas Satversmē.

Bet vislielākais satraukums, protams, ir par to, kādā veidā risināsies administratīvi teritoriālā reforma. Un bīstami ir tas, ka likumprojekts tiek virzīts diezgan ātrā veidā, nesagaidot Satversmes tiesas spriedumu par tām pašvaldībām, kuras tomēr vēlējās iegūt savu patstāvību. Un ja šis likumprojekts aizies pārāk ātri, tad būs ļoti daudz nepieņemamu kritēriju, ar kuriem tiek noteikta jauno novadu izveidošana. Tā, piemēram, ne mazāk kā 4000 iedzīvotāju? 4000 iedzīvotāju ir jābūt jaunizveidojamā novadā. Šie kritēriji būtu ļoti rūpīgi jāpārvērtē un mēs gatavosim savus priekšlikumus un paziņojumu.

Pie tam, izsakām tādu vēlēšanos frakcijā, lai netiktu tik lielā steigā šis likumprojekts virzīts uz priekšu, kas var radīt ļoti grūti pārredzamas sekas. Pie tam likumprojekts “Par apriņķiem”, kas ir paredzēts izstrādāt līdz 2009.gada 1.jūnijam un, ka tas ir jāiesniedz Ministru kabinetam līdz šim manis minētajam datumam, praktiski nevarēs tikt pieņemts Saeimā līdz tam datumam, kad beigs pastāvēt pašreizējie rajoni. Tāpēc šeit ir vajadzīga ciešāka sadarbība starp – gan starp opozīcijas, gan starp pozīcijas frakcijām, varbūt tieši tādas kā frakcijas sarunas, piedaloties arī Pašvaldību savienībai, ko mēs mēģināsim no savas puses ietekmēt un organizēt.

M.Grīnblats
(TB/LNNK frakcija):

Tuvojas 2009.gada valsts budžeta projekta galīgā izskatīšana valdībā.

Frakcija atbalsta valdības iniciatīvas, kas ir saistītas ar tēriņu ierobežošanu visās ministrijās un lielākajās iestādēs. Tomēr aicinu arī pietiekami elastīgi pieiet katrā individuālā gadījumā. Tā secināja arī mūsu deputāti pēc sarunas ar Valsts kontrolieri Ingūnu Sudrabu, kuras iestādes kopējie tēriņi ir krietni mazāki nekā mazākajām no ministrijām un neapšaubāmi, ka šeit ļoti burtiski 10, 11 procentu līdzekļu ekonomija varētu radīt problēmas ar likumības un lietderības kontroli attiecībā uz valsts un pašvaldību līdzekļu izlietošanu, kas beigu beigās dod arī zināmu pozitīvu efektu.

Šeit mēs drīzāk piekrītam tam, ka nevajadzētu par katru cenu censties samazināt šos līdzekļus – vajag paskatīties arī dažu citu iestāžu, aģentūru virzienā, varbūt uz šo ekonomiju – varbūt lielāku, lai šo kopējo rezultātu samazinātu par 10–11 procentiem tomēr sasniegtu.

Šodien atkārtoti piedāvājām nodot komisijām grozījumus likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku statusu”, lai latviešu leģionāriem, kas 1943.–45.gadā ar ieročiem rokās cīnījās frontē pret Sarkanās armijas atgriešanos un Padomju okupācijas atjaunošanu, būtu iespējams saņemt Pretošanās kustības dalībnieku statusu, tāpat kā tas ir iespējams nacionālajiem partizāniem. Argumenti, protams, ir skaidri, jo jau 1998.gadā Saeima pieņēma rezolūciju, kurā pietiekami objektīvi izvērtēja šo vēsturisko nozīmi un atzina leģionāru cīņu pret PSRS okupācijas otrreizējo atjaunošanu par ļoti nozīmīgu, ka tā neapšaubāmi nav identificējama ar cīņu pret antihitlerisko koalīciju, bet tikai ar cīņu pret staļinisko Padomju Savienību. Jāatzīst, ka ASV kongresa 1950.gadā pieņemtā rezolūcija, kas nekādā gadījumā nepielīdzina latviešu leģionārus nacistiskajam karaspēkam vai vēl vairāk – nacistiskajiem kara noziedzniekiem. Nu, šeit Saeimā jāsaka, ka nedēļas laikā tomēr bija darbojušies pietiekami aktīvi tie, kas nevēlējās šī likumprojekta nodošanu komisijām un diemžēl daļa no deputātiem, kas pirms nedēļas balsoja “par”, šoreiz nebalsoja vai balsoja “pret”, kaut arī daži no tiem, kas iepriekš nebija balsojuši “par”, arī balsoja “par” šoreiz, bet kopējais balsu skaits bija samazinājies. Līdz ar to arī mūsu frakcija ir spiesta secināt, ka šīs Saeimas laikā šādu grozījumu acīmredzot pieņemt neizdosies.

Jāpiezīmē arī tas, ko minēja agrākie runātāji, ka PCTVL frakcija piedāvāja atzīt gan Abhāzijas, gan Dienvidosetijas Republiku neatkarību, uzdodot to Ministru kabinetam, par ko jāsaka, arī nebūtu īpaši jābrīnās, ka tas atbilst Kremļa ārpolitiskajai līnija. Jābrīnās bija par ko citu, ka vienā no punktiem bija paredzēts visā nopietnībā, ka Latvijas 2009.gada valsts budžetā vajadzētu iekļaut līdzekļus, kuri Latvijai būtu jāsniedz kā humanitārā palīdzība, lai likvidētu to zaudējumu sekas, kurus Gruzija nodarīja Dienvidosetijā, cenšoties atjaunot, jāsaka, ar militāriem līdzekļiem, savas valsts teritoriālo integritāti. Grūti saprast, uz kāda pamata tieši Latvija būtu jāuzņemas šo zaudējumu segšana. Tas nu jāsaka, bija unikāli nekaunīgs priekšlikums, kur, godīgi sakot, būtu darīšana Latvijas valsts drošības iestādēm, kāpēc tādi priekšlikumi vispār parādās.

Mūsu frakcija arī ir gandarīta, ka Drošības policija informē mūs, ka pēc mūsu frakcijas ierosinājuma mēs sāktu pārbaudes lietas sakarā ar filmu par Uzvaras svētkiem, kas visai greizā veidā parāda gan Otrā pasaules kara gaitu, gan arī to lomu, kāda Sarkanai armijai bija 1945.gadā Latvijā, ko šie filmas veidotāji sauc par Latvijas atbrīvošanu, bet faktiski tā ir Latvijas otrreizējā okupācija. Nu, cerams, ka šī pārbaude vismaz kaut ko atklās vai vismaz kalpos kā brīdinājums, lai turpmāk tādas ideoloģiskas diversijas Latvijas skolās neveiktu.

V.Buhvalovs
(PCTVL frakcija):

Šodien Saeimas valdošā koalīcija noraidīja mūsu frakcijas divus likumprojektus par pilnvarojumu Ministru kabinetam atzīt Dienvidosetijas Republikas neatkarību un Abhāzijas Republikas neatkarību.

Kas notika šā gada 8.augustā un pēc tam Dienvidosetijā, to jūs lieliski zināt. Neskatoties uz tā saucamo civilizētās pasaules melīgo propagandu.

Bet es gribu pastāstīt par Abhāzijas Republiku. 16.septembrī Tautas sapulcē Abhāzijas Republikas parlaments pieņēma aicinājumu Latvijas Republikas Saeimai ar lūgumu izskatīt jautājumu par Abhāzijas Republikas suverenitātes un neatkarības atzīšanu un savstarpējo diplomātisko attiecību nodibināšanu starp Abhāzijas Republiku un Latvijas Republiku.

Piecpadsmit gadu laikā kopš savas neatkarīgās pastāvēšanas Abhāzija demonstrē savu uzticību demokrātijas principiem, cilvēka tiesību un brīvību ievērošanai, cenšanos būt par cienīgu demokrātisko valstu sadraudzības partnervalsti. Pēckara gados, kad tika izdarīts bezprecedenta spiediens no starptautiskās sabiedrības puses, izolācijas un blokādes apstākļos Abhāzijas Republika izveidojās kā neatkarīga demokrātiska tiesiska valsts un tai reāli piemīt visi varas atribūti, kas tika veidoti ievērojot demokrātiskus standartus. Sekmīgi darbojas demokrātijas institūcijas, efektīva ir tieslietu sistēma, kas atbilst starptautisko tiesību normām. Attīstīta pilsoniskā sabiedrība, funkcionē brīvie masu informācijas līdzekļi. Pastāv legālā opozīcija. Abhāzijas ekonomika patstāvīgi funkcionē un dinamiski attīstās. Īstenodama savas tiesības uz pašnoteikšanos, uz brīvu sava likteņa lemšanu, Abhāzijas Republikas tauta izvēlējās patstāvīgas pastāvēšanas ceļu, suverenas, neatkarīgas valsts izveidošanu.

Vēlreiz atkārtošu, ka diemžēl Saeimas valdošā koalīcija noraidīja mūsu priekšlikumu.

Saeimas preses dienests