Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 2.oktobrī
LM: Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu un par Eiropas Sociālās drošības kodeksu
Izvērtējot Latvijas likumdošanas atbilstību Eiropas Sociālās hartas prasībām, Latvija plāno ratificēt vairāk nekā divdesmit šīs hartas normas, kas saistītas ar darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības ievērošanu. Tāpat Latvija vēlas ratificēt arī vairākus Eiropas Sociālās drošības kodeksa noteikumus saistībā ar sociālās aizsardzības nodrošināšanu iedzīvotājiem.
Šī iecere ietverta Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajos likumprojektos par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu un par Eiropas Sociālās drošības kodeksu. Tie 2.oktobrī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.
Lēmums par konkrēto Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas un Eiropas Sociālās drošības kodeksa normu ratificēšanu balstās uz Latvijas likumdošanas atbilstības izvērtējumu abu iepriekšminēto dokumentu prasībām.
Pamatojoties uz izvērtējumā iegūtajiem secinājumiem, LM eksperti sadarbībā ar citām iesaistītajām ministrijām par atbilstošiem ratifikācijai atzina hartas divdesmit vienu pantu, piemēram, par tiesībām uz taisnīgiem darba apstākļiem, par tiesībām uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, par strādājošo tiesībām uz aizsardzību darba devēja maksātnespējas un darba saistību izbeigšanas gadījumos u.c.
Tāpat plānots ratificēt vairākas Eiropas Sociālās drošības kodeksa prasību normas, kas attiecas, piemēram, uz slimības, bezdarbnieka, maternitātes pabalstu un vecuma pensiju nodrošināšanu.
Latvijai šīs normas būs saistošas pēc to ratifikācijas Saeimā.
Latvija Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu parakstīja 2007.gadā. Un atbilstoši valdības lēmumam LM līdz 2009.gadam jāiesniedz valdībā likumprojekts par šīs hartas pantu ratifikāciju. Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas mērķis ir noteikt standartus, uz kuriem Eiropas Padomes dalībvalstīm virzīties, lai nodrošinātu cilvēkiem aizsardzību darba tiesību, sociālās aizsardzības u.c. jautājumos.
Savukārt Eiropas Sociālās drošības kodeksu Latvija parakstīja 2003.gadā. Kodeksa mērķis ir panākt lielāku vienotību starp Eiropas Padomes dalībvalstīm, sekmējot valstu sociālās politikas progresu, kā arī garantēt noteiktajiem standartiem atbilstošu minimālo līmeni sociālo pakalpojumu nodrošināšanā.
Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments
RAPLM: Par nepieciešamajiem grozījumiem valdības noteikumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu
2.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts par nepieciešamajiem grozījumiem valdības noteikumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu.
Rīkojuma projekts paredz 218 MK noteikumus, kuros jāizdara grozījumi saistībā ar jaunā administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikšanu, attiecīgo administratīvo teritoriju, vietējo pašvaldību domju (padomju) un citu institūciju neesamību, lai nodrošinātu vietējo pašvaldību darbību pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām.
Piemēram, no noteikumiem jāizslēdz pagasti, rajona pilsētas, kā arī pilsētas ar lauku teritorijām un rajoni, jo šādu administratīvo teritoriju pēc administratīvi teritoriālās reformas vairs nebūs.
RAPLM un citām attiecīgajām institūcijām atbilstoši savai kompetencei jāsagatavo nepieciešamie grozījumi MK noteikumos un līdz 2009.gada 31.martam jāiesniedz attiecīgie noteikumu projekti apstiprināšanai valdībā.
RAPLM sagatavotais rīkojuma projekts vēl jāizskata un jāpieņem valdībā.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa
VesM: Par pārtikas etiķskābes (virs 9 %) izplatīšanas aizliegumu mazumtirdzniecībā
2.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai virzīti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi MK noteikumos, kas paredz aizliegt izplatīt mazumtirdzniecībā pārtikas etiķskābi ar koncentrāciju virs 9%. Plānots, ka augstas koncentrācijas etiķskābi varēs izmantot tikai profesionālajā lietošanā – pārtikas uzņēmumos.
Starptautiskā pieredze liecina, ka augstas koncentrācijas etiķskābes izmantošana sadzīvē pilnībā aizstājama ar vājākas koncentrācijas etiķskābi vai citiem, mazāk bīstamiem produktiem.
Veselības ministrijas Komunikācijas departaments
ZM: Par konsultāciju kompensācijām lauksaimnieciskajā darbībā
Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu pasākuma “Lauksaimniekiem un mežsaimniekiem paredzēto konsultāciju pakalpojuma izmantošana” aktivitātē “Lauksaimniekiem paredzēto konsultāciju pakalpojumu izmantošana””, ko 2.oktobrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Atbalsta pretendents var būt fiziska vai juridiska persona, kura pēdējā noslēgtajā gadā saņēmusi tiešos maksājumus un izmantojusi atzīta konsultāciju pakalpojuma sniedzēja konsultācijas par prasību ievērošanu lauksaimnieciskajā darbībā.
Kompensācijas pieprasījumu divos eksemplāros var iesniegt Lauku atbalsta dienestā (LAD) personiski, pa pastu vai elektroniski līdz kārtējā gada 1.janvārim, 1.aprīlim, 1.jūlijam vai 1.oktobrim. Pieprasījumam jābūt pilnībā aizpildītam un sagatavotam atbilstoši veidlapai, kas atrodama šā noteikumu projekta pielikumā.
Normatīvā akta projekts nosaka, ka pretendents var saņemt kompensāciju 60% apmērā no kopējās izdevumu summas par saņemtajām konsultācijām, savukārt kompensācijas kopsumma vienam atbalsta saņēmējam 2007.–2013.gada programmēšanas periodā nedrīkst pārsniegt 1000 eiro.
ZM: Par atbalsta piešķiršanas kārtību pasākumā “Investīcijas zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās”
Zemkopības ministrija (ZM), pamatojoties uz projektu iesniegumu pieņemšanas 1.kārtas pieredzi, izstrādājusi grozījumu projektu MK noteikumos Nr.371 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Investīcijas zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās”, ko 2.oktobrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.
Grozījumos tiek mainīts atbalsta apmērs ar projekta sagatavošanu saistītajām projekta vispārējām izmaksām, pazeminot to no 90% uz 40%. Šādā veidā tiek samazināts šo izmaksu īpatsvars kopējā publiskajā finansējumā.
Grozījumu projektā paredzēts, ka vienas projektu iesniegumu pieņemšanas kārtas ietvaros atbalsta pretendents var iesniegt vienu projektu. Tādējādi tiks paplašināts pretendentu loks. Tāpat arī precizēts, kādi ostu pārvalžu nekustamo īpašumu, kurā projekts tiks īstenots, dokumenti iesniedzami.
Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa