Ministru kabineta noteikumi Nr. 268

Rīgā 1999.gada 3.augustā (prot. Nr. 39, 3.§)

Noteikumi par darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem

Izdoti saskaņā ar likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"
25.panta pirmo daļu un likuma "Par vides aizsardzību" 27.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. augstas radioaktivitātes atkritumi - tādi atkritumi, kuros siltuma izdalīšanās jauda radioaktīvās sabrukšanas dēļ ir 2 kW/m³ vai lielāka;

1.2. barjeras - dabiski šķēršļi vai inženierbūves sastāvdaļas, kas aiztur vai traucē radioaktīvo materiālu iespējamo migrāciju no glabātavas. Atkritumu glabātavās izmanto daudzpakāpju barjeras, lai nodrošinātu radioaktīvo atkritumu ilgstošu un drošu uzglabāšanu;

1.3. dabiskais radioaktivitātes līmenis - attiecīgajai teritorijai raksturīgā vidējā radionuklīdu īpatnējā radioaktivitāte materiālos un izejvielās, ja radioaktivitātes lielums nav būtiski palielinājies pēc kādas radioloģiskās avārijas;

1.4. fiksētā radioaktīvā nosmērētība - tāda cieta objekta virsmas nosmērētība ar radioaktīvajām vielām, kas pārsniedz 0,4 Bq/cm² beta un gamma starojuma avotiem, kā arī zema toksiskuma alfa starojuma avotiem vai kas pārsniedz 0,04 Bq/cm² pārējiem alfa starojuma avotiem, ja minētās radioaktīvās vielas nevar noņemt no virsmas ar parastajām dezaktivācijas metodēm;

1.5. ģeoloģiskā glabātava - radioaktīvo atkritumu glabātava, kas izveidota ģeoloģiski stabilās formācijās vismaz 100 metru dziļumā no zemes virsmas;

1.6. īsdzīvojošie radioaktīvie atkritumi - radioaktīvie atkritumi, kas satur radionuklīdus, kuru pussabrukšanas periods ir mazāks par 30 dienām (ja pēc radionuklīdu sabrukšanas nerodas ilgdzīvojoši meitas produkti) un kam var piemērot sabrukšanas glabāšanu. Arī citi radionuklīdi, ja radioaktīvo atkritumu ražotājs pierāda, ka tie tiks uzglabāti tik ilgi, cik nepieciešams, lai pēc radionuklīdu sabrukšanas to daudzums nepārsniegtu minimāli nozīmīgo radioaktivitāti;

1.7. minimāli nozīmīgā radioaktivitāte - šajos noteikumos konkrētiem radionuklīdiem noteiktie radioaktivitātes limiti ar radioaktīvajiem atkritumiem saistītajos materiālos, kas nav uzskatāmi par radioaktīvajiem atkritumiem (radionuklīdu radioaktivitātes skaitliskās vērtības dotas šo noteikumu 1.pielikumā). Minētie materiāli nav pakļauti radiācijas drošības valsts uzraudzībai, un darbības ar tiem reglamentē citi normatīvie akti;

1.8. nefiksētā radioaktīvā nosmērētība - tāda cieta objekta virsmas nosmērētība ar radioaktīvajām vielām, kas pārsniedz 0,4 Bq/cm² beta un gamma starojuma avotiem, kā arī zema toksiskuma alfa starojuma avotiem vai kas pārsniedz 0,04 Bq/cm² pārējiem alfa starojuma avotiem, ja minētās radioaktīvās vielas var noņemt no virsmas ar parastajām dezaktivācijas metodēm;

1.9. pievirsmas glabātava - inženiertehniska būve radioaktīvo atkritumu apglabāšanai, kas atrodas nelielā dziļumā no zemes virsmas vai ir izveidota uz zemes virsmas;

1.10. radioaktīvo atkritumu apglabāšana - radioaktīvo atkritumu ievietošana glabātavā īpašā tvertnē (ārpus glabātavas radioaktīvo atkritumu pārvietošana nav paredzēta), kur tie nevar atstāt kaitīgu ietekmi uz vidi, personālu un iedzīvotājiem. Radioaktīvie atkritumi ir apglabāti līdz laikam, kad to radioaktivitāte izotopu radioaktīvās sabrukšanas dēļ samazinās līdz minimāli nozīmīgajai radioaktivitātei;

1.11. radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punkts - uzņēmums vai tā daļa, kurā nodarbojas ar radioaktīvo atkritumu ilgstošu uzglabāšanu, kā arī ar to pārstrādi un apglabāšanu;

1.12. radioaktīvo atkritumu apstrāde - operācijas radioaktīvo atkritumu pārveidošanai, lai tos varētu droši uzglabāt vai transportēt;

1.13. radioaktīvo atkritumu glabātava - uzņēmuma teritorijas daļa, speciāla telpa vai telpas uzņēmumā radioaktīvo atkritumu savākšanai, apstrādei, iepakošanai un uzglabāšanai;

1.14. radioaktīvo atkritumu paka - radioaktīvie atkritumi transportēšanai un apglabāšanai atbilstošā iepakojumā;

1.15. radioaktīvo atkritumu pārstrāde - radioaktīvo atkritumu pārveidošana cietā veidā atbilstoši izvēlētajam iepakojumam, lai tos varētu droši pārvietot un apglabāt;

1.16. radioaktīvo atkritumu tvertne - norobežota glabātavas daļa, kurā ir iespējams apglabāt radioaktīvo atkritumu pakas un kuras minimālais tilpums pievirsmas glabātavā ir 100 kubikmetru;

1.17. radioaktīvo atkritumu uzskaite - detalizēta uzskaites sistēma, ko nodrošina radioaktīvo vielu un citu jonizējošā starojuma avotu lietotāji, kā arī valsts uzņēmums "Radons". Uzskaites sistēmu veido atsevišķi ieraksti, kuros norāda radioaktīvo atkritumu daudzumu, to kopējo radioaktivitāti, īpatnējo radioaktivitāti, izotopisko sastāvu un citu informāciju;

1.18. sabrukšanas glabāšana - radioaktīvo atkritumu uzglabāšana līdz laikam, kad to radioaktivitāte sabrukšanas dēļ samazinājusies līdz minimāli nozīmīgajai radioaktivitātei un tie nav pakļaujami radiācijas drošības valsts uzraudzībai;

1.19. valsts uzraudzības periods - šajos noteikumos noteikts laikposms, kurā radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punkts un valsts uzraudzības iestādes veic radiācijas drošības kontroli un realizē monitoringa programmas, lai pārliecinātos, ka apglabātie radioaktīvie atkritumi neapdraud vidi, personālu un iedzīvotājus;

1.20. zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumi - tādi atkritumi, kuros siltuma izdalīšanās jauda radioaktīvās sabrukšanas dēļ ir mazāka par 2 kW/m³.

2. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā veicami darbi ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem, kā arī radioaktīvo atkritumu transportēšanas un uzglabāšanas kārtību.

II. Radiācijas drošības galvenie principi

3. No valsts uzraudzības ir atbrīvoti tādi ar radioaktīvajiem atkritumiem saistītie materiāli un priekšmeti, kurus plānots izmantot darbībās, kas nav saistītas ar radioaktīvo vielu un citu jonizējošā starojuma avotu lietojumu, ja minēto materiālu un priekšmetu radioaktīvais piesārņojums ir mazāks par minimāli nozīmīgo radioaktivitāti un to izmantošanas laikā saņemtā starojuma doza ir mazāka par:

3.1. individuālajiem lietotājiem, ja tiek apstarots viss ķermenis, - 10 µSv/gadā;

3.2. individuālajiem lietotājiem, ja tiek apstarota tikai ādas virskārta, - 50 µSv/gadā.

4. Darbības ar radioaktīvajiem atkritumiem ir pieļaujamas, ja iespējamo kaitējumu videi, personālam un iedzīvotājiem var samazināt vairāk nekā tad, ja iespējamais kaitējums rastos, veicot tādas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kas rada radioaktīvos atkritumus.

5. Darbības ar radioaktīvajiem atkritumiem plāno vienlaikus ar darbībām, kas rada radioaktīvos atkritumus.

6. Darbu vadītājs katru gadu decembrī nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides valsts inspekcijai (turpmāk - inspekcija) un radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punktam vēstuli, kurā informē par darbībām ar radioaktīvajām vielām, kas nākamajā kalendāra gadā var radīt radioaktīvos atkritumus (2.pielikums).

7. Ja kāda darbība ar jonizējošā starojuma avotiem var radīt radioaktīvos atkritumus, jāveic visi pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu atkritumu radioaktivitāti un to tilpumu.

8. Lai maksimāli samazinātu glabāšanai nosūtāmo radioaktīvo atkritumu daudzumu, radioaktīvajiem atkritumiem var izmantot sabrukšanas glabāšanu.

9. Projektējot darba vietas, kurās ir jonizējošā starojuma avoti, jāparedz to likvidācijas iespēja nākotnē:

9.1. demontāžas atkritumu daudzumam jābūt minimālam;

9.2. jābūt iespējai viegli sašķirot radioaktīvos atkritumus pa attiecīgajām grupām.

10. Ar radioaktīvajiem atkritumiem saistītos materiālus un priekšmetus, kas var būt piesārņoti ar radioaktīvajām vielām, klasificē saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu.

11. Radioaktīvie atkritumi jāsašķiro, ievērojot šādus nosacījumus:

11.1. katrā uzglabāšanas konteinerā ir tikai vienas atbilstošās grupas atkritumi;

11.2. speciāli apstrādājamie radioaktīvie atkritumi ir nodalīti atsevišķi;

11.3. radioaktīvie atkritumi ir nodalīti no tiem ar radioaktīvajiem atkritumiem saistītajiem materiāliem, kurus ar vai bez speciālas apstrādes var atkārtoti izmantot vai apglabāt kopā ar sadzīves, rūpnieciskajiem vai bīstamajiem atkritumiem.

III. Svarīgāko pienākumu sadalījuma nosacījumi un atbildība

12. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izdod informatīvus un rekomendējošus materiālus darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem.

13. Valsts uzraudzību visām darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem veic inspekcija.

14. Darbu vadītājs uzrauga visas darbības ar radioaktīvajiem atkritumiem to rašanās vietās, īpašu vērību pievēršot atkritumu šķirošanai, savākšanai, apstrādei, iepakošanai, uzglabāšanai un nepieciešamās informācijas sagatavošanai.

15. Darbu vadītājs ir atbildīgs par radiācijas drošības prasību izpildi, veicot darbības ar radioaktīvajiem atkritumiem, un par to, lai visi radioaktīvie atkritumi tiktu sagatavoti drošai transportēšanai un pārstrādei atbilstoši to fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.

16. Uzņēmējs ir atbildīgs par visu nepieciešamo finansiālo, tehnisko un personāla resursu atbilstību drošam darbam ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem.

17. Ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas izmanto jonizējošā starojuma avotus, ir atzīts par maksātnespējīgu un nespēj apsaimniekot radioaktīvos atkritumus vai sagatavot tos nodošanai apglabāšanai, inspekcija informē attiecīgo pašvaldību par potenciālajiem draudiem pašvaldības teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem un kopā ar maksātnespējīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) administratoru un attiecīgo pašvaldību organizē visu nevajadzīgo starojuma avotu nodošanu apglabāšanai.

18. Darbu vadītājam pirms atļaujas vai licences pieprasīšanas darbībām, kas rada radioaktīvos atkritumus, ir pienākums noslēgt ar radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punktu līgumu par radioaktīvo atkritumu apglabāšanu.

19. Darbu vadītājs nodrošina radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punktu ar nepieciešamo informāciju par radioaktīvajiem atkritumiem un dod iespēju uz vietas uzņēmumā iepazīties ar administratīvo, radiācijas drošības un tehnisko nodrošinājumu radioaktīvo atkritumu nodošanai apglabāšanai.

20. Uzņēmējs ir atbildīgs par radioaktīvajiem atkritumiem līdz brīdim, kad tie tiek pieņemti nosūtīšanai uz apglabāšanu un ievietoti radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punkta specializētajā automašīnā vai nodoti apglabāšanai, ja tiek izmantots citas iestādes transportlīdzeklis. Atbildības subjektu maiņu apliecina radioaktīvo vielu un neizmantojamo starojuma avotu apglabāšanas pase.

21. Radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punkts tiek finansēts:

21.1. no valsts budžetā radioaktīvo vielu un bīstamo atkritumu apsaimniekošanai paredzētajiem līdzekļiem, lai realizētu vides aizsardzības valsts politikā noteikto mērķi - nodrošināt cilvēku un vides aizsardzību no radioaktīvo atkritumu izraisītā jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības;

21.2. no līdzekļiem, kas iegūti, saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumiem Nr.223 "Kārtība, kādā izsniedzamas licences un atļaujas darbībām ar radioaktīvajām vielām un citiem jonizējošā starojuma avotiem" saņemot maksu par radioaktīvo vielu ievešanu Latvijā.

IV. Ar radioaktīvajiem atkritumiem saistīto materiālu un priekšmetu klasifikācija un to otrreizējā izmantošana

22. Ar radioaktīvajiem atkritumiem saistītos materiālus un priekšmetus, kuri satur radionuklīdus ar tādu īpatnējo radioaktivitāti vai ar tādu virsmas nosmērētību, kas ir lielāka par dabisko radioaktivitātes līmeni, atbilstoši to radioaktivitātei ieskaita vienā no šādām kategorijām:

22.1. radioaktīvie materiāli un radioaktīvie atkritumi, kas ir pakļauti valsts uzraudzībai, jo to radioaktivitāte ir lielāka par Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumos Nr.223 "Kārtība, kādā izsniedzamas licences un atļaujas darbībām ar radioaktīvajām vielām un citiem jonizējošā starojuma avotiem" noteikto;

22.2. materiāli un atkritumi, kas nav pakļauti valsts uzraudzībai, jo to radioaktivitāte ir mazāka par šo noteikumu 1.pielikumā noteikto.

23. Ar radioaktīvajiem atkritumiem saistītos materiālus un priekšmetus, kas nav pakļauti valsts uzraudzībai, atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā dotajiem skaitliskajiem kritērijiem iedala šādās grupās:

23.1. materiāli un priekšmeti, kurus var atkārtoti lietot bez papildu apstrādes vai pārstrādes;

23.2. metāliski materiāli un izstrādājumi, kurus var tālāk pārstrādāt, izmantojot kausēšanu (metāllūžņi);

23.3. betona atkritumi, kurus drīkst izmantot rūpniecisko ēku celtniecībā vai ceļu būvniecībā;

23.4. materiāli un priekšmeti, kuru izmantošana nav lietderīga un tos bez pārstrādes var apglabāt kopā ar sadzīves, rūpnieciskajiem vai bīstamajiem atkritumiem.

24. Atļauju pārvietot ar radioaktīvajiem atkritumiem saistītos, bet radiācijas drošības kontrolei nepakļautos materiālus un priekšmetus ārpus uzņēmuma, kurā veic vai tika veiktas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem to atkārtotai izmantošanai tautsaimniecībā, dod inspekcija.

25. Lēmumu par to materiālu un priekšmetu atbrīvošanu no valsts uzraudzības, kurus var atkārtoti lietot bez papildu apstrādes vai pārstrādes, var pieņemt, ja attiecīgo materiālu un priekšmetu virsmas radioaktīvā nosmērētība un radioaktīvais piesārņojums tilpuma vienībā ir nenozīmīgi mazs.

26. Aprēķinot maksimāli pieļaujamo virsmas nosmērētību ar radioaktīvajām vielām vai materiālu īpatnējo radioaktivitāti, izmanto šo noteikumu 3.punktā vai 1.pielikumā dotās starojuma dozas.

27. Lietojot virsmas radioaktīvās nosmērētības kritērijus, nosaka vidējo nosmērētības līmeni uz 300 cm² priekšmeta virsmas vai arī visai priekšmeta virsmai, ja tā ir mazāka par 300 cm². Minētais kritērijs attiecas uz fiksētās un nefiksētās radioaktīvās nosmērētības summu. Lietojot šo kritēriju, darbu vadītājam jānodrošina pēc iespējas mazāka nefiksētā radioaktīvā nosmērētība.

28. Lietojot īpatnējās radioaktivitātes kritērijus, nosaka vidējo radioaktīvo materiālu daudzumu materiālu partijai, kuras masa ir 100 kg, vai, ja materiālu kopējā masa ir mazāka par 100 kg, - visam materiālu daudzumam.

29. Radioaktīvie atkritumi ir pakļauti valsts uzraudzībai un atbilstoši pussabrukšanas periodam tiek iedalīti šādās grupās:

29.1. radioaktīvie atkritumi, kuriem var piemērot sabrukšanas glabāšanu;

29.2. radioaktīvie atkritumi, kuriem nevar piemērot sabrukšanas glabāšanu, un tāpēc tie jāapglabā.

30. Radioaktīvie atkritumi, kuriem nevar piemērot sabrukšanas glabāšanu, atbilstoši to radioaktivitātei un izotopiskajam sastāvam tiek iedalīti šādās grupās:

30.1. radioaktīvie atkritumi, kuri nesatur ilgdzīvojošus izotopus ar pussabrukšanas periodu, kas ir ilgāks par 30 gadiem, un ir apglabājami pievirsmas glabātavā;

30.2. radioaktīvie atkritumi, kuri satur ilgdzīvojošus izotopus ar pussabrukšanas periodu, kas ir garāks par 30 gadiem, un radioaktivitāti, kas ir lielāka par šo noteikumu 4.pielikumā noteikto, un ir apglabājami dziļajā glabātavā.

V. Darbības ar radioaktīvajiem atkritumiem to rašanās vietās

31. Darbu vadītājs nodrošina radioaktīvo atkritumu savākšanu to rašanās vietās, kā arī sašķirošanu un uzglabāšanu atsevišķi pa šādām grupām:

31.1. lietotie starojuma avoti;

31.2. cietie radioaktīvie atkritumi;

31.3. šķidrie radioaktīvie atkritumi;

31.4. gāzveida radioaktīvie atkritumi;

31.5. bioloģiskie radioaktīvie atkritumi.

32. Katra radioaktīvo atkritumu grupa tiek dalīta divās apakšgrupās:

32.1. augstas radioaktivitātes atkritumi;

32.2. zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumi.

33. Lietotus slēgtos starojuma avotus, kuriem beidzies drošas ekspluatācijas termiņš, klasificē kā mazdispersus radioaktīvos materiālus, ja tie ir ķīmiski un mehāniski stabilā monolītā formā un ieslēgti metāla ampulā.

34. Ja darba vietā radioaktīvo atkritumu uzkrāšanas konteiners ir piepildīts, darbu vadītājs nodrošina, lai to nekavējoties nogādā radioaktīvo atkritumu glabātavā.

35. Katrai konkrētai radioaktīvo atkritumu grupai nodrošina uzglabāšanu atsevišķi no pārējām radioaktīvo atkritumu grupām un lieto atbilstošas apstrādes un iepakošanas metodikas. Apstrādes pamatprincipi noteikti šajos noteikumos, bet konkrētās papildu prasības tiek paredzētas radioaktīvo atkritumu ražotāja un minēto atkritumu apglabāšanas punkta noslēgtajā līgumā.

36. Darbu vadītājs ir atbildīgs par to, lai visi radioaktīvie atkritumi tiktu sašķiroti, marķēti un uzglabāti atsevišķi no citām radioaktīvajām vielām un materiāliem.

37. Darbu vadītājs nodrošina:

37.1. radioaktīvo atkritumu apstrādi to rašanās vietā;

37.2. drošu radioaktīvo atkritumu uzglabāšanu;

37.3. lai pirms atkritumu apglabāšanas nebūtu jāveic papildu apstrāde;

37.4. radioaktīvo atkritumu apstrādi, lai pārvērstu tos tādā ķīmiskā un fizikālā veidā, kas ir drošs un atbilstošs tālākajām darbībām ar šiem atkritumiem;

37.5. šķidro atkritumu neitralizāciju;

37.6. lai radioaktīvie atkritumi nesaturētu sprādzienbīstamus vai viegli uzliesmojošus materiālus vai saspiestas gāzes.

38. Radioaktīvo atkritumu tilpumu samazina, lai atvieglotu to apstrādi, pārstrādi un transportēšanu, ievērojot radiācijas drošības optimizācijas un limitēšanas pamatprincipus.

39. Ja nepieciešams uzglabāt un vēlāk nodot apglabāšanai tādus priekšmetus, kuru izmēri ir lielāki par iepakošanas konteineriem, darbu vadītājs nodrošina atkritumu sasmalcināšanu līdz atbilstošiem izmēriem.

40. Pirms dažādu šķidro atkritumu sajaukšanas darbu vadītājs pārbauda, vai starp tiem nevar notikt ķīmiskas reakcijas, kurās izdalās siltums, kā arī vai nav iespējami sprādzieni vai aizdegšanās, gāzu vai aerosolu rašanās.

41. Cietos radioaktīvos atkritumus uzkrāj īpašos plastikāta maisos un kopā ar šo ārējo iepakojumu ievieto:

41.1. metāla mucās (0,1 m³), kuras atbilst III kategorijas rūpnieciskajam konteineram, - ja radioaktīvo atkritumu daudzums gadā nepārsniedz 1 m³ un radioaktivitāte - šo noteikumu 5.pielikumā noteiktās vērtības;

41.2. speciālos betona konteineros ar ārējiem izmēriem 1,2 x 1,2 x 1,2 m vai 2,4 x 1,2 x 1,2 m, kuri atbilst A tipa pakai, kurā var atrasties radioaktīvais materiāls ar radioaktivitāti, kas ir mazāka par A1 (ja tas ir īpašas formas radioaktīvais materiāls) vai mazāka par A2 (ja tas nav īpašas formas radioaktīvais materiāls) un ja:

41.2.1. radioaktīvo atkritumu daudzums ir lielāks par 1 m³ gadā;

41.2.2. atkritumu izmēri ir lielāki par standartiepakojumu - 0,1 m³ tilpuma mucu.

42. Lai pārliecinātos par iepakojuma atbilstību transportēšanas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas prasībām, A tipa pakas paraugiem veic šādus testus:

42.1. kritiena testu normālos apstākļos;

42.2. sakraušanas testu normālos apstākļos;

42.3. iespiešanās testu normālos apstākļos;

42.4. ūdens apliešanas testu normālos apstākļos (var neizpildīt, ja ar modeļu palīdzību pierāda, ka radioaktīvo atkritumu paka izturēs apstākļus, ar kuriem tā saskarsies transportēšanas un glabāšanas laikā).

43. Darbu vadītājs ir atbildīgs par to, lai katrai pakai ārpusē ir salasāms un noturīgs marķējums ar šādu informāciju par radioaktīvajiem atkritumiem:

43.1. visiem radionuklīdiem - to simboli (radionuklīdu maisījumam -visbūtiskāko radionuklīdu simboli);

43.2. radioaktīvā satura maksimālā aktivitāte, kas izteikta bekerelos, un tās noteikšanas laiks;

43.3. pakas transporta kategorija: I-balts, II-dzeltens vai III-dzeltens;

43.4. transporta indekss (norāda tikai II-dzeltens un III-dzeltens kategorijai);

43.5. radioaktīvo atkritumu masa;

43.6. pakas tips (IP-3 tips vai A tips);

43.7. pārējā informācija saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija noteikumiem Nr.266 "Noteikumi par radioaktīvo vielu drošu transportēšanu".

44. Darbu vadītājs nodrošina, lai tiktu pārbaudīta katra radioaktīvo atkritumu paka, kurai jāatbilst šādām prasībām:

44.1. nefiksētais piesārņojums uz iepakojuma vai pakas ārējās virsmas nepārsniedz:

44.1.1. beta, gamma un zema toksiskuma alfa radioaktīvajām vielām - 4 Bq/cm² uz 300 cm² pieejamās virsmas;

44.1.2. citām alfa radioaktīvajām vielām - 0,4 Bq/cm² uz 300 cm² pieejamās virsmas;

44.2. ekspozīcijas dozas jauda nepārsniedz attiecīgajai pakai pieļaujamo lielumu un 2 µSv/h uz jebkura ārējās virsmas punkta.

45. Darbu vadītājam atļauts samazināt līdz minimumam neapstrādātu radioaktīvo atkritumu paku marķējumu, ja radioaktīvo atkritumu daudzums pēc avārijas seku likvidēšanas pārsniedz vairākus kubikmetrus un tos uzkrāj 0,1 m³ tilpuma mucās, kuras pārvadā kā pakas. Minētajā gadījumā nepieciešams norādīt:

45.1. visbūtiskākos radionuklīdus;

45.2. novērtēto radioaktīvā satura maksimālo aktivitāti, kas izteikta bekerelos, vai vismaz starojuma dozas jaudu uz mucas virsmas un viena metra attālumā, kā arī šo lielumu mērīšanas laiku;

45.3. pakas transporta kategoriju: I-balts, II-dzeltens vai III-dzeltens.

46. Īpašos gadījumos, ja tas ir saskaņots ar radioaktīvo atkritumu pieņemšanas punktu, maksimāli pieļaujamā starojuma dozas jauda uz radioaktīvo atkritumu iepakojuma ārējās virsmas var būt 10 µSv/h, bet maksimālais transporta indekss nedrīkst pārsniegt 10. Attiecīgās pakas kategorija ir III-dzeltens, un šādus radioaktīvos atkritumus pārvadā ekskluzīvās lietošanas apstākļos ar speciālu automašīnu.

47. Pirms ievietošanas radioaktīvo atkritumu glabātavā konteineru marķē, un darbu vadītājs sagatavo atkritumu aprakstu, kurā norāda:

47.1. datumu, kurā konteiners ir piepildīts;

47.2. radioaktīvo atkritumu avotu (piemēram, laboratorija, process);

47.3. radionuklīdus un to radioaktivitāti;

47.4. starojuma dozas jaudu uz virsmas 0,01 m attālumā un 1 m attālumā;

47.5. atkritumu kategoriju.

48. Ar radioaktīvajiem atkritumiem saistītos materiālus, kuri satur tikai īsdzīvojošus radionuklīdus, uzglabā iestādes radioaktīvo atkritumu glabātavā līdz to radioaktivitāte radionuklīdu sabrukšanas rezultātā kļūst mazāka par minimāli nozīmīgo radioaktivitāti.

49. Visi radioaktīvie atkritumi, kuriem nepieciešama tālāka apstrāde vai pārstrāde un apglabāšana, tiek uzglabāti drošos un kontrolējamos apstākļos. Radioaktīvo atkritumu glabātavā izveido atsevišķus nodalījumus apstrādātiem un neapstrādātiem radioaktīvajiem atkritumiem.

50. Neapstrādātu radioaktīvo atkritumu pagaidu glabāšanai jābūt pēc iespējas īslaicīgai, un tā nedrīkst pārsniegt vienu gadu. Šajā laikā visi radioaktīvie atkritumi tiek apstrādāti, iepakoti un nosūtīti apglabāšanai.

51. Radioaktīvo atkritumu glabātavu veido tā, lai visas operācijas notiktu drošos apstākļos. Atkritumu konteinerus līdz nosūtīšanai apglabāšanai, ja iespējams, nepārvieto pa glabātavu.

52. Radioaktīvo atkritumu glabātavā jānodrošina atkritumu konteineru ērta nodošana transportēšanai uz radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punktu.

53. Ja paredzēta atsevišķas atkritumu grupas uzglabāšana līdz radionuklīdu sabrukšanai, radioaktīvo atkritumu glabātavā izveido atsevišķu radioaktīvo atkritumu sabrukšanas glabāšanas nodalījumu, kurā nav pieļaujama citu atkritumu grupu ievietošana.

54. Radioaktīvo atkritumu sabrukšanas glabāšanas nodalījumā nodrošina iespēju kontrolējamos apstākļos izkliedēt neradioaktīvos atkritumus atmosfērā vai kanalizācijā.

VI. Radioaktīvo atkritumu uzskaites un kontroles sistēma

55. Radioaktīvo atkritumu uzskaites sistēma ir radioaktīvo vielu un citu jonizējošā starojuma avotu uzskaites sistēmas sastāvdaļa. Tā nodrošina iespēju pārbaudīt, vai:

55.1. radioaktīvās vielas un starojuma avoti nokļūst radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punktā;

55.2. lietotie starojuma avoti tiek nosūtīti atpakaļ to ražotājiem;

55.3. neradioaktīvie atkritumi tiek izkliedēti apkārtējā vidē atbilstoši noteiktajiem limitiem;

55.4. neradioaktīvie atkritumi, ievērojot atbilstošās prasības, tiek apglabāti kopā ar sadzīves, rūpnieciskajiem vai bīstamajiem atkritumiem;

55.5. ar radioaktīvajiem atkritumiem saistītie materiāli un priekšmeti, kuri tiek atbrīvoti no valsts uzraudzības, tiek atkārtoti izmantoti tautsaimniecībā.

56. Radioaktīvo atkritumu uzskaites galvenās sastāvdaļas ir:

56.1. radioaktīvo atkritumu uzskaite to rašanās vietās;

56.2. radioaktīvo atkritumu uzskaite sabrukšanas glabātavās;

56.3. neradioaktīvo atkritumu uzskaite to rašanās vietās pirms izkliedēšanas apkārtējā vidē;

56.4. atkārtoti izmantojamo radioaktīvo materiālu un priekšmetu uzskaite to rašanās vietās;

56.5. radioaktīvo atkritumu uzskaite to uzglabāšanas vietās;

56.6. radioaktīvo atkritumu uzskaite radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punktā.

57. Darbu vadītājs katrai radioaktīvo atkritumu pakai piešķir individuālu numuru, kas nedrīkst atkārtoties, un sagatavo atkritumu pakas aprakstu, kurā apkopo visu informāciju par radioaktīvajiem atkritumiem pakā.

58. Darbu vadītājs uzskaita atkārtojami izmantojamos ar radioaktīvajiem atkritumiem saistītos materiālus, ietverot šādu informāciju:

58.1. atkārtojami izmantojamo materiālu un priekšmetu apraksts;

58.2. radioaktīvo vielu daudzums:

58.2.1. galvenie radionuklīdi;

58.2.2. virsmas radioaktīvā nosmērētība - fiksētā un nefiksētā;

58.2.3. īpatnējā radioaktivitāte;

58.3. inspekcijā iesniegtie pieprasījumi un tās lēmumi par attiecīgo materiālu un priekšmetu atbrīvošanu no valsts uzraudzības;

58.4. iestādes vai uzņēmumi, kam un kad materiāli un priekšmeti nodoti tālākai lietošanai.

59. Ja tiek izmantoti īsdzīvojoši radionuklīdi, darba vadītājs nodrošina to radioaktīvo atkritumu uzskaiti, kuri atrodas sabrukšanas glabātavā, un to neradioaktīvo atkritumu uzskaiti, kuri tiek izkliedēti vidē, ietverot šādu informāciju:

59.1. izkliedētās radioaktīvās vielas:

59.1.1. galvenie radionuklīdi;

59.1.2. īpatnējā radioaktivitāte;

59.1.3. informācija par katru izkliedēto porciju;

59.1.4. attiecīgās informācijas apkopojums par gadu;

59.2. izkliedēšanas process:

59.2.1. darbu izpildes datumi;

59.2.2. izkliedēšanas kontroles rezultāti, lai pierādītu, ka nav pārsniegti attiecīgie limiti.

60. Radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punkts veido datu bāzi par visām radioaktīvo atkritumu pakām, nodrošinot iespēju nepārtraukti kontrolēt pakas precīzu atrašanās vietu apglabāšanas tvertnē.

61. Inspekcija saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 12.augusta noteikumiem Nr.297 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu" uztur datu bāzi par visām radioaktīvajām vielām un jonizējošā starojuma avotiem valstī.

62. Radioaktīvās vielas un lietotie starojuma avoti no valsts uzskaites sistēmas var tikt svītroti tikai pēc to nodošanas radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punktā un apglabāšanas vai nosūtīšanas atpakaļ starojuma avotu ražotājiem.

63. Inspekcija pārbauda iestāžu un uzņēmumu regulāros inventarizācijas ziņojumus un salīdzina izmaiņas ar informāciju, ko saņem no radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punkta, kā arī veic pārbaudes attiecīgajās iestādēs un uzņēmumos.

64. Darbu vadītājs iesniedz inspekcijai radioaktīvo vielu un citu jonizējošā starojuma avotu inventarizācijas datus kopā ar nepieciešamo informāciju par apglabāšanai nodotajiem radioaktīvajiem atkritumiem, ražotājiem atpakaļ nosūtītajiem lietotajiem starojuma avotiem, vidē izkliedētajām radioaktīvajām vielām un atkārtotai lietošanai tautsaimniecībā nodotajiem materiāliem un priekšmetiem.

65. Darbu vadītāja inventarizācijas ziņojumā inspekcijai jābūt šādai informācijai:

65.1. par radioaktīvo vielu un citu jonizējošā starojuma avotu iegādi vai ražošanu;

65.2. atjaunotai informācijai par radioaktīvo vielu lietošanu;

65.3. par atkārtoti izmantojamajiem materiāliem, kuriem tiks pieprasīta to atbrīvošana no valsts uzraudzības un kuri atrodas radioaktīvo atkritumu glabātavā;

65.4. par radioaktīvajiem atkritumiem, kas atrodas glabātavā;

65.5. par neradioaktīvajiem atkritumiem, kas ir izkliedēti vidē:

65.5.1. izkliedēti atmosfērā;

65.5.2. izlaisti kanalizācijā;

65.5.3. nosūtīti apglabāšanai uz sadzīves, rūpniecības vai bīstamo atkritumu izgāztuvi;

65.6. par atkritumiem, kas nosūtīti uz radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punktu.

VII. Prasības radioaktīvo atkritumu un ar tiem saistīto materiālu glabāšanai

66. Atbilstoši glabāšanas mērķim ir šādi radioaktīvo atkritumu un ar tiem saistīto materiālu glabāšanas veidi:

66.1. uzglabāšana, līdz radioaktivitāte kļūst mazāka par minimāli nozīmīgo radioaktivitāti (turpmāk - sabrukšanas glabāšana);

66.2. radioaktīvo atkritumu glabāšana līdz to apstrādei;

66.3. glabāšana pirms nosūtīšanas uz radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punktu;

66.4. lietotu starojuma avotu glabāšana pirms to nosūtīšanas atpakaļ ražotājam;

66.5. ilgstoša uzglabāšana:

66.5.1. līdz tiek ierīkota ģeoloģiskā glabātava augstas radioaktivitātes atkritumiem;

66.5.2. līdz tiek rasta iespēja nosūtīt radioaktīvos atkritumu pārstrādei ārpus valsts.

67. Ja, izmantojot radioaktīvās vielas vai citus jonizējošā starojuma avotus, var rasties radioaktīvie atkritumi, licences vai atļaujas īpašniekam jāparedz un jāaprīko īpaša telpa radioaktīvo atkritumu uzglabāšanai.

68. Radioaktīvos atkritumus uzglabā atsevišķi no tiem radioaktīvajiem materiāliem, vielām vai starojuma avotiem, kuri izmantojami tālākām darbībām.

69. Radioaktīvos atkritumus uzglabā attiecīgajam glabāšanas veidam piemērotos un atbilstoši marķētos konteineros.

70. Radioaktīvo atkritumu glabātavai jābūt aizsargātai pret nesankcionētu iekļūšanu tajā, kā arī jābūt iespējai pārliecināties, ka nenotiek nesankcionētas darbības ar radioaktīvajiem atkritumiem.

71. Radioaktīvo atkritumu glabātava jāaprīko ar iekārtām un materiāliem aizsardzībai pret jonizējošo starojumu.

72. Radioaktīvo atkritumu glabātavas lielumam jābūt pietiekamam, lai varētu uzglabāt atsevišķi pa grupām visus radioaktīvos atkritumus, kas var rasties gada laikā.

73. Uzliesmojoši vai degoši radioaktīvie atkritumi jāglabā atsevišķi no pārējiem atkritumiem, jādrošina nepieciešamo ugunsdrošības prasību izpilde, kā arī attiecīgo atkritumu pārstrāde maksimāli īsā laikā.

74. Šķidrie radioaktīvie atkritumi jāuzglabā hermētiski noslēdzamos dubultkonteineros. Ārējo konteineru tilpumam jābūt pietiekamam, lai droši uzglabātu visu šķidrumu, ja iekšējais konteiners zaudē hermētiskumu.

75. Radioaktīvie atkritumi, kas satur bioloģiski aktīvus materiālus, laboratorijas izmēģinājumu dzīvnieku līķus vai to izdalījumus, atbilstoši jāapstrādā, lai pasargātu tos no bioloģiskajiem sadalīšanās procesiem; ja nepieciešams, minētie radioaktīvie atkritumi jāuzglabā sasaldētā veidā.

76. Radioaktīvo atkritumu glabātavā visas virsmas veido no viegli dezaktivējamiem materiāliem. Tai jābūt apgādātai ar gaisa attīrīšanas sistēmām un izplūdes gāzu monitoringa iekārtām.

VIII. Sabrukšanas glabāšana un ar radioaktīvajiem atkritumiem saistīto materiālu izkliedēšana vidē

77. Ja sabrukšanas glabāšanā īsdzīvojošo radioaktīvo izotopu daudzums ar radioaktīvajiem atkritumiem saistītajos materiālos ir samazinājies līdz minimāli nozīmīgajai radioaktivitātei, darba vadītājs ar šiem atkritumiem tālāk rīkojas kā ar neradioaktīvajiem atkritumiem atbilstoši šo noteikumu prasībām, kā arī:

77.1. veic attiecīgo atkritumu īpašu uzskaiti;

77.2. nodrošina prasību ievērošanu iedzīvotāju un vides aizsardzībai pret jonizējošo starojumu.

78. Sabrukšanas glabāšana parasti nav ilgāka par gadu, bet atsevišķos gadījumos, ja tas paredzēts licencē vai atļaujā, sabrukšanas glabāšana var ilgt piecus gadus.

79. Gāzveida vai šķidros neradioaktīvos atkritumus, kas radušies sabrukšanas glabāšanā, var izkliedēt vidē, bet cietos neradioaktīvos atkritumus var apglabāt sadzīves, rūpniecisko vai bīstamo atkritumu izgāztuvēs.

80. Kopējais radionuklīdu daudzums, ko viens uzņēmums drīkst izkliedēt vidē, noteikts šo noteikumu 6.pielikumā. Ievērojot Latvijā noteikto efektīvās starojuma dozas pamatlimitu iedzīvotājiem - 1 µSv/gadā, - 6.pielikumā minētos limitus drīkst pārsniegt, ja tiek pierādīts, ka iedzīvotāju kritiskajai grupai vidējā starojuma doza no radioaktīvo vielu izkliedēšanas vidē nepārsniedz 10 µSv/gadā.

81. Ja neradioaktīvo atkritumu īpašības atbilst likumā "Par bīstamajiem atkritumiem" noteiktajiem kritērijiem, tālākās darbības veic saskaņā ar minēto likumu un ar to saistītajiem Ministru kabineta noteikumiem.

82. Noteikto limitu ietvaros darbu vadītājam atļauts kopā ar komunālajiem notekūdeņiem izlaist kanalizācijā šķidros atkritumus, kuru radioaktivitāte ir mazāka par minimāli nozīmīgo, - neradioaktīvos atkritumus, ja tiek ievērotas šajos noteikumos un Ministru kabineta 1997.gada 22.aprīļa noteikumos Nr.155 "Par ūdens lietošanas atļaujām" noteiktās prasības.

83. Ja neradioaktīvos šķidros atkritumus izlaiž kanalizācijā kopā ar komunālajiem notekūdeņiem, darbu vadītājs nodrošina:

83.1. ieraksta veikšanu radioaktīvo atkritumu uzskaites dokumentos par katru operāciju;

83.2. vismaz desmitkārtīgu šķidro atkritumu atšķaidīšanu kanalizācijas sistēmā notekūdeņu izplūdes vietā;

83.3. lai ūdens šķīdumi nesaturētu nešķīstošus piemaisījumus;

83.4. šķidro atkritumu neitrālu pH;

83.5. visu šķidro atkritumu izlaišanu tikai vienā īpaši aprīkotā vietā;

83.6. lai pirms un pēc atkritumu izliešanas vismaz vienu minūti ūdens no ūdensvada plūstu ar normālu vidējo plūsmu;

83.7. katrai izlaižamo šķidro atkritumu porcijai un gadam (vai īsākam laikposmam) noteikto limitu ievērošanu.

84. Ja kādam radionuklīdam limiti nav noteikti, darbu vadītājs sagatavo pagaidu limitu aprēķinus neradioaktīvo šķidro atkritumu izlaišanai kanalizācijā, ievērojot šādus nosacījumus:

84.1. maksimālā individuālā starojuma doza kritiskās grupas iedzīvotājiem nedrīkst pārsniegt 100 µSv gadā, bet maksimālā vidējā individuālā starojuma doza - 10 µSv gadā. Minētos lielumu izmanto, aprēķinot limitus vienai radioaktīvo atkritumu porcijai;

84.2. īpatnējā aktivitāte ir vienāda vai mazāka par to, kāda noteikta, ja ir nepieciešama licence vai atļauja;

84.3. kanalizācijas sistēmā izplūdes vietā šķidrie atkritumi atšķaidās līdz 10 % no to sākotnējās koncentrācijas;

84.4. radionuklīdi nokļūst pieauguša cilvēka organismā ar ūdeni vai pārtiku;

84.5. skaitliskajos starojuma dozas aprēķinos lieto Ministru kabineta 1997.gada 12.augusta noteikumos Nr.297 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu" noteiktos koeficientus.

85. Darbu vadītājs saskaņo pagaidu limitus ar inspekciju, kas pārbauda aprēķinus un var atļaut izmantot pagaidu limitus atsevišķām operācijām, ja izkliedējamo radionuklīdu daudzums nepārsniedz to daudzumu, kāds noteikts, ja ir nepieciešama licence vai atļauja, un darbu izpildes laiks nepārsniedz trīs mēnešus.

86. Ja šo noteikumu 85.punktā minētos nosacījumus nevar piemērot, inspekcija iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā priekšlikumus par papildinājumiem attiecīgajos šo noteikumu pielikumos, bet ministrija sagatavo atbilstošus grozījumu projektus.

87. Ja cietajiem neradioaktīvajiem atkritumiem nav piemērojamas likumā "Par bīstamajiem atkritumiem" noteiktās prasības, darbu vadītājam atļauts noteikto limitu ietvaros tos apglabāt sadzīves, rūpniecisko vai bīstamo atkritumu izgāztuvēs. Minētajā gadījumā darbu vadītājs nodrošina:

87.1. ka par katru operāciju tiek izdarīts ieraksts radioaktīvo atkritumu uzskaites dokumentos;

87.2. lai attiecīgie atkritumi nesatur sprādzienbīstamus vai viegli uzliesmojošus materiālus;

87.3. lai atkritumi nesatur saspiestas gāzes;

87.4. neradioaktīvo atkritumu paku tūlītēju apbēršanu ar parastajiem atkritumiem vai nosedzošu materiālu (piemēram, smiltīm, grunti);

87.5. lai uz atkritumu paku virsmas nebūtu nefiksētas radioaktīvās nosmērētības, bet fiksētā nosmērētība nebūtu lielāka par 0,4 Bq/cm² beta aktīviem radionuklīdiem un 0,04 Bq/cm³ alfa aktīviem radionuklīdiem;

87.6. lai atkritumos nebūtu slēgto starojuma avotu;

87.7. limitu ievērošanu gan vienai porcijai, gan vienam gadam (vai īsākam laikposmam).

88. Ja kādam radionuklīdam limiti nav noteikti, darbu vadītājs sagatavo pagaidu limitu aprēķinus neradioaktīvo cieto atkritumu apglabāšanai, ievērojot šādus nosacījumus:

88.1. maksimālā individuālā starojuma doza kritiskās grupas iedzīvotājiem nedrīkst pārsniegt 100 µSv gadā, bet maksimālā vidējā individuālā starojuma doza - 10 µSv gadā. Minētos lielumus izmanto, aprēķinot limitus vienai radioaktīvo atkritumu porcijai;

88.2. īpatnējā aktivitāte ir vienāda vai mazāka par to, kāda noteikta, ja ir nepieciešama licence vai atļauja;

88.3. neradioaktīvie atkritumi sajaucas ar 10 reizes lielāku sadzīves atkritumu daudzumu;

88.4. radionuklīdi nokļūst pieauguša cilvēka organismā ar ūdeni vai pārtiku;

88.5. skaitliskajos starojuma dozas aprēķinos lieto Ministru kabineta 1997.gada 12.augusta noteikumos Nr.297 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu" noteiktos koeficientus.

89. Noteikto limitu ietvaros darbu vadītājam atļauts izkliedēt gāzes vai gaistošas vielas, kuru radioaktivitāte ir mazāka par minimāli nozīmīgo, - neradioaktīvos atkritumus. Minētajā gadījumā darbu vadītājs nodrošina:

89.1. ka par katru operāciju tiek izdarīts ieraksts radioaktīvo atkritumu uzskaites dokumentos;

89.2. ventilācijas jaudu, kas rada vismaz desmitkārtīgu neradioaktīvo atkritumu atšķaidīšanos;

89.3. visu neradioaktīvo atkritumu izvadīšanu atmosfērā tikai vienā īpaši aprīkotā vietā;

89.4. katrai porcijai un gadam (vai īsākam laikposmam) noteikto limitu ievērošanu.

90. Ja kādam radionuklīdam limiti nav noteikti, darbu vadītājs sagatavo pagaidu limitu aprēķinus neradioaktīvo gāzu vai gaistošu vielu izkliedēšanai atmosfērā, ievērojot šādus nosacījumus:

90.1. maksimālā individuālā starojuma doza kritiskās grupas iedzīvotājiem nedrīkst pārsniegt 100 µSv gadā, bet maksimālā vidējā individuālā starojuma doza - 10 µSv gadā. Minētos lielumus izmanto, aprēķinot limitus vienai radioaktīvo atkritumu porcijai;

90.2. īpatnējā aktivitāte ir vienāda vai mazāka par to, kāda noteikta, ja ir nepieciešama licence vai atļauja;

90.3. izmetēs gaisā notiek neradioaktīvo vielu vai gāzu desmitkārtīga atšķaidīšanās;

90.4. radionuklīdi nokļūst pieauguša cilvēka organismā, tos ieelpojot;

90.5. skaitliskajos starojuma dozas aprēķinos lieto Ministru kabineta 1997.gada 12.augusta noteikumos Nr.297 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu" noteiktos koeficientus.

91. Pirms radioaktīvo vielu izkliedēšanas vidē darbu vadītājs:

91.1. pārbauda, vai radioaktīvo vielu ķīmiskās un bioloģiskās īpašības ļauj lietot izkliedēšanas metodi;

91.2. pārbauda, vai ir nepieciešamais nodrošinājums, lai netiktu pārsniegti izkliedēšanas limiti katrai porcijai (vai dienai) un gadam;

91.3. pārbauda, vai radioaktīvo vielu izkliedēšanas vietā ir nodrošināta radioaktīvās vielas atšķaidīšana līdz pieļaujamajiem limitiem;

91.4. veic aprēķinus, lai ar piemērojamiem matemātiskiem modeļiem pārliecinātos, ka netiks pārsniegti šo noteikumu 3.punktā noteiktie limiti;

91.5. informē inspekciju par šādām plānotajām darbībām:

91.5.1. par radioaktīvo vielu plānoto izkliedēšanu vidē nākamajā kalendāra gadā - katru gadu līdz 15.decembrim;

91.5.2. par iepriekšējā ceturksnī veiktajām darbībām - līdz 15.aprīlim, 15.jūlijam, 15.oktobrim un 15.janvārim.

IX. Prasības radioaktīvo atkritumu pievirsmas glabātavai

92. Radioaktīvo atkritumu pievirsmas glabātava sastāv no vairākām dzelzsbetona tvertnēm, kuras var sadalīt atsevišķos nodalījumos.

93. Dzelzsbetona tvertņu sienu minimālais biezums ir 40 cm, ja atbilstoši ilgtermiņa drošības novērtējumam nav nepieciešams biezāks ārējais barjeras slānis.

94. Pievirsmas glabātavā tiek apglabāti radioaktīvie atkritumi, kas satur tikai tādus radionuklīdus, kuru radioaktivitāte pēc uzraudzības perioda beigām to sabrukšanas dēļ būs samazinājusies līdz Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumos Nr.223 "Kārtība, kādā izsniedzamas licences un atļaujas darbībām ar radioaktīvajām vielām un citiem jonizējošā starojuma avotiem" noteiktajiem limitiem.

95. Radioaktīvie atkritumi, kas satur tādus radionuklīdus, kuru radioaktivitāte pēc uzraudzības perioda beigām to sabrukšanas dēļ būs lielāka par Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumos Nr.223 "Kārtība, kādā izsniedzamas licences un atļaujas darbībām ar radioaktīvajām vielām un citiem jonizējošā starojuma avotiem" noteiktajiem limitiem, pievirsmas glabātavā tiek uzglabāti:

95.1. visu uzraudzības periodu. Ja atbilstoši ilgtermiņa drošības novērtējumam tiek pierādīts, ka attiecīgie atkritumi pēc speciālas apstrādes tvertnē - papildu barjeras slāņa izveides un tukšumu aizpildīšanas ar betonu - neapdraud iedzīvotājus un vidi (to prognozējamā starojuma doza nepārsniedz šo noteikumu 3.punktā noteiktos limitus), minēto uzglabāšanu var uzskatīt par apglabāšanu;

95.2. tik ilgi, kamēr būs iespējams attiecīgos radioaktīvos atkritumus apglabāt ģeoloģiskajā glabātavā.

96. Radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punkta plānojumam un konstrukcijai jānodrošina, lai tvertnes nesaskartos ar gruntsūdeņiem un būtu izveidota tāda nokrišņu savākšanas sistēma, kas aizvadītu nokrišņus no radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vietas un nodrošinātu iespēju kontrolēt radioaktīvo piesārņojumu attiecīgajos ūdeņos.

97. Radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punkts ir sadalīts divās daļās - apkalpošanas zonā ("A" zona) un radioaktīvo atkritumu apglabāšanas zonā ("B" zona).

98. Nepiederošu cilvēku iekļūšana "B" zonā nav pieļaujama, bet personāla un apmeklētāju iekļūšana tiek ierobežota, lai radiācijas drošības dienests varētu kontrolēt attiecīgo procesu.

99. Minimāli nepieciešamās ēkas un būves "A" zonā ir:

99.1. apsardzes ēka;

99.2. automašīnu stāvvieta;

99.3. administratīvās un saimnieciskās ēkas un laboratorija;

99.4. materiālu, priekšmetu un rezerves daļu noliktava;

99.5. ūdensapgādes sistēma (sūkņu stacija un ūdens attīrīšanas iekārtas);

99.6. automašīnu mazgāšanas vieta;

99.7. iebraukšanas ceļš un ceļi, kas savieno darba zonas;

99.8. sadzīves kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas sistēma;

99.9. katlumāja un elektroapgādes sistēma.

100. Minimāli nepieciešamās ēkas un būves "B" zonā ir:

100.1. radioaktīvo atkritumu apglabāšanas tvertnes;

100.2. ilgdzīvojošo radioaktīvo atkritumu uzglabāšanas tvertnes vai telpas;

100.3. radioaktīvo atkritumu īslaicīgas uzglabāšanas tvertnes vai telpas radioaktīvo atkritumu apstrādei un sagatavošanai apglabāšanai;

100.4. dezaktivācijas vieta vai telpa;

100.5. darba materiālu un piederumu glabāšanas telpas;

100.6. nožogojums un vārti.

101. Ap radioaktīvo atkritumu apglabāšanas zonu nepieciešama kontroles zona 1000 m rādiusā no apglabāšanas zonas centra. Kontroles zonas lielumu var samazināt, ja atbilstoši ilgtermiņa drošības novērtējumam tiek pierādīts, ka prognozējamās starojuma dozas nepārsniegs šo noteikumu 3.punktā noteiktos limitus:

101.1. kritiskajai iedzīvotāju grupai - radioaktīvo atkritumu apglabāšanas laikā;

101.2. hipotētiskajai kritiskajai iedzīvotāju grupai - uzraudzības periodā un pēc uzraudzības perioda beigām.

102. Kontroles zona tiek atzīmēta rajona kartēs, tās robežas dabā marķē ar brīdinājuma zīmēm. Kontroles zonā nav pieļaujama dzīvojamo māju atrašanās.

103. Ap radioaktīvo atkritumu apglabāšanas zonu nepieciešama ar žogu ierobežota buferzona, lai iedzīvotāji bez kontroles nenokļūtu tuvāk par 30 metriem no vietām, kurās tiek veiktas darbības ar radioaktīvajiem atkritumiem.

104. Buferzonā var iekļūt tikai caur apsargātu ieeju un iebraukšanas vārtiem.

X. Radioaktīvo atkritumu apglabāšanas kritēriji

105. Pievirsmas glabātavā atļauts apglabāt tādus radioaktīvos atkritumus, kuri:

105.1. atbilst šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajām prasībām;

105.2. satur radioaktīvas vielas, kuru radioaktivitāte ir lielāka par Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumos Nr.223 "Kārtība, kādā izsniedzamas licences un atļaujas darbībām ar radioaktīvajām vielām un citiem jonizējošā starojuma avotiem" noteiktajiem limitiem.

106. Ģeoloģiskajā glabātavā apglabā tikai radioaktīvos atkritumus, kas izdala siltumu, - augstas radioaktivitātes atkritumus un tādus zemas radioaktivitātes atkritumus, kuros pēc uzraudzības perioda beigām radionuklīdu aktivitāte būs lielāka par Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumos Nr.223 "Kārtība, kādā izsniedzamas licences un atļaujas darbībām ar radioaktīvajām vielām un citiem jonizējošā starojuma avotiem" noteiktajiem limitiem.

107. Nosakot maksimālo radioaktivitāti atkritumu pakām, jāievēro viens no šādiem nosacījumiem:

107.1. vienlaikus jābūt izpildītām šādām prasībām:

107.1.1. nodrošināta radioaktīvo materiālu droša pārvadāšana;

107.1.2. pēc uzraudzības perioda beigām radionuklīdu aktivitāte to sabrukšanas dēļ būs samazinājusies līdz Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumos Nr.223 "Kārtība, kādā izsniedzamas licences un atļaujas darbībām ar radioaktīvajām vielām un citiem jonizējošā starojuma avotiem" noteiktajiem limitiem;

107.2. ir pamatojums, kas ļauj limitu palielināt kādam konkrētam radionuklīdam, ņemot vērā ilgtermiņa ietekmes uz vidi novērtējumu un šo noteikumu 3.punktā noteiktās drošības prasības.

108. Radioaktīvo atkritumu maksimālā radioaktivitāte pakā un tvertnē ir noteikta šo noteikumu 4.pielikumā.

109. Radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punktā nepieņem tādus radioaktīvos atkritumus, kuri satur radionuklīdus ar pussabrukšanas periodu, kas ir mazāks par 50 dienām, ja pēc to sabrukšanas nerodas ilgdzīvojoši meitas produkti.

110. Radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punktā nepieņem tādus radioaktīvos atkritumus, kas satur sprādzienbīstamus vai viegli uzliesmojošus materiālus vai saspiestas gāzes.

111. Ilgtermiņa drošību novērtē atbilstoši šo noteikumu V un VI nodaļā noteiktajām prasībām. Ja, lietojot konservatīvo novērtēšanas metodi, tiek pierādīta nepieciešamība mainīt radioaktīvo atkritumu pieņemšanas kritērijus, valsts uzņēmums "Radons" iesniedz attiecīgos pierādījumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kura sagatavo šo noteikumu 4.pielikumā nepieciešamos grozījumus.

XI. Radioaktīvo atkritumu pārstrāde un transportēšana

112. Visos procesos, kas saistīti ar radioaktīvo atkritumu pārstrādi, jānodrošina minimālais risks videi un iedzīvotājiem, izvēloties labāko praktisko vides aizsardzības tehnoloģiju.

113. Pārstrādājot radioaktīvos atkritumus, katrā operācijā jāievēro tās prasības, kuras noteiktas arī visām nākamajām operācijām, lai novērstu nepieciešamību radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punktā veikt iepriekš pārstrādāto atkritumu papildu apstrādi vai pārstrādi.

114. Priekšroka jādod lētākajām un vienkāršākajām tehnoloģijām, kuras nodrošina šo noteikumu prasību izpildi. Pārstrādē sagatavotajām radioaktīvo atkritumu pakām jāatbilst šo noteikumu un Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija noteikumu Nr.266 "Noteikumi par radioaktīvo vielu drošu transportēšanu" prasībām.

115. Vietās, kur rodas neliels daudzums radioaktīvo atkritumu, sarežģītu pārstrādes procesu aizstāšanai, ja ir ekonomisks pamatojums, var izveidot vienotu pārstrādes centru vai centrus vai, ja tas paredzēts līgumā, nepārstrādātus radioaktīvos atkritumus var nodot valsts uzņēmumam "Radons" pārstrādei un uzglabāšanai.

116. Radioaktīvo atkritumu pārstrādātājiem jāsaņem no radioaktīvo atkritumu ražotājiem visa informācija par radioaktīvo atkritumu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, radioaktīvo atkritumu daudzumu un radioaktivitāti.

117. Radioaktīvo atkritumu pārstrādātāji ir atbildīgi par atbilstošu tehnoloģiju lietošanu un nodrošina, lai radioaktīvo atkritumu konteineru ārējā virsma netiktu nosmērēta ar radioaktīvajām vielām un lai uz pakas ārējās virsmas tiktu ievēroti starojuma ekspozīcijas dozas jaudas limiti.

118. Cietie radioaktīvie atkritumi atbilstoši to radioaktivitātei, daudzumam un izmēriem tiek apstrādāti vienā no šādiem veidiem:

118.1. iepakoti 0,1 m³ tilpuma tērauda mucā, kura tiek ievietota 0,2 m³ tilpuma tērauda mucas vidū, un tukšo telpu aizpilda ar betonu;

118.2. ievietoti 0,2 m³ tilpuma tērauda mucā un tukšo telpu aizpilda ar betonu;

118.3. iepakoti 0,1 m³ tilpuma tērauda mucā, kuru ievieto speciālās ligzdās dzelzsbetona konteinerā, kura ārējie izmēri ir 1,2 x 1,2 x 1,2 metri;

118.4. ievietoti dzelzsbetona konteinerā, kura ārējie izmēri ir 1,2 x 1,2 x 1,2 m vai 2,4 x 1,2 x 1,2 m, un tukšo telpu aizpilda ar betonu.

119. Ja atkritumu radioaktivitāte ir tik liela, ka betons nenodrošina pieļaujamo limitu ievērošanu starojuma ekspozīcijas dozas jaudai uz iepakojuma virsmas, tad ap radioaktīvajiem atkritumiem izveido papildu aizsardzības slāņus no tādiem materiāliem, kas efektīvāk par betonu vājina jonizējošo starojumu.

120. Slēgtie gamma starojuma avoti atbilstoši to radioaktivitātei, daudzumam un izmēriem tiek apstrādāti vienā no šādiem veidiem:

120.1. ievietoti svina konteinerā (izņēmuma gadījumā var izmantot tos rūpnieciskos konteinerus, kuros šie avoti atradušies to lietošanas laikā, papildus nodrošinot visu konteinera atveru un kanālu hermetizāciju ar izkausētu svinu), ko ievieto 0,2 m³ tilpuma tērauda mucas vidū, un tukšo telpu aizpilda ar betonu;

120.2. iepakoti nerūsējošā tērauda konteinerā, kuru piepilda ar svina skrotīm un ievieto speciālās ligzdās dzelzsbetona konteinerā, kura ārējie izmēri ir 1,2 x 1,2 x 1,2 metri;

120.3. iepakoti nerūsējošā tērauda konteinerā, kuru piepilda ar svina skrotīm, ievieto 0,2 m³ tilpuma tērauda mucas vidū un tukšo telpu aizpilda ar izkausētu svinu.

121. Slēgtie beta starojuma avoti atbilstoši to radioaktivitātei, daudzumam un izmēriem tiek apstrādāti vienā no šādiem veidiem:

121.1. ievietoti nerūsējošā tērauda vai plastmasas konteinerā (izņēmuma gadījumā var izmantot speciālus plastmasas maisus, nodrošinot starojuma avotu iepakošanu vienlaikus vismaz trijos maisos), kuru ievieto 0,2 m³ tilpuma tērauda mucas vidū, un tukšo telpu aizpilda ar betonu;

121.2. iepakoti nerūsējošā tērauda konteinerā, kuru piepilda ar izkarsētām kvarca smiltīm un ievieto speciālās ligzdās dzelzsbetona konteinerā, kura ārējie izmēri ir 1,2 x 1,2 x 1,2 metri.

122. Rādiju saturošos starojuma avotus iepako šādā secībā:

122.1. ievieto vara ampulā, ko hermētiski aizvalcē;

122.2. vara ampulu ievieto nerūsējošā tērauda ampulā, kuru aizmetina (izņēmuma gadījumā ampulu var tikai hermētiski aizskrūvēt). Nerūsējošā tērauda ampulas izmēriem un biezumam jābūt pietiekamam, lai bez bojājumiem izturētu gāzu spiedienu, kas rodas, rādijam sabrūkot;

122.3. nerūsējošā tērauda ampulu ievieto svina konteinerā;

122.4. svina konteineru ievieto 0,2 m³ tilpuma tērauda mucas vidū, un tukšo telpu aizpilda ar betonu.

123. Neitronu starojuma avotus iepako šādā secībā:

123.1. ievieto nerūsējošā tērauda ampulā, kuru aizmetina (izņēmuma gadījumā ampulu var tikai hermētiski aizskrūvēt). Nerūsējošā tērauda ampulas izmēriem un biezumam jābūt pietiekamam, lai bez bojājumiem izturētu gāzu spiedienu, kas rodas radioaktīvajā sabrukšanā;

123.2. nerūsējošā tērauda ampulu ievieto svina konteinerā;

123.3. svina konteineru ievieto 0,2 m³ tilpuma tērauda mucas vidū, un tukšo telpu aizpilda ar betonu.

124. Slēgtos alfa starojuma avotus, kas nesatur rādiju, iepako nerūsējošā tērauda konteineros, kurus piepilda ar izkarsētām kvarca smiltīm un ievieto speciālās ligzdās dzelzsbetona konteinerā, kura ārējie izmēri ir 1,2 x 1,2 x 1,2 metri.

125. Slēgtos alfa starojuma avotus, kas nesatur rādiju un kuru radioaktivitāte pēc uzraudzības perioda beigām radionuklīdu sabrukšanas dēļ būs samazinājusies līdz Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumos Nr.223 "Kārtība, kādā izsniedzamas licences un atļaujas darbībām ar radioaktīvajām vielām un citiem jonizējošā starojuma avotiem" noteiktajiem limitiem, iepako šādā secībā:

125.1. ievieto nerūsējošā tērauda vai plastmasas konteinerā (izņēmuma gadījumā var izmantot speciālus plastmasas maisus, nodrošinot starojuma avotu iepakošanu vienlaikus vismaz trijos maisos);

125.2. konteinerus vai maisus ar alfa starojuma avotu ievieto 0,2 m³ tilpuma tērauda mucas vidū, un tukšo telpu aizpilda ar betonu.

126. Šķidros radioaktīvos atkritumus pēc to neitralizācijas pārstrādā cietā matricā, izmantojot cementēšanas metodi. Cementētos šķidros radioaktīvos atkritumus iepilda 0,2 m³ tilpuma tērauda mucās. Alternatīva metode, ja ir atbilstošais tehniskais nodrošinājums, ir radioaktīvo atkritumu cementēšana tieši mucā.

127. Ja šķidro radioaktīvo atkritumu attīrīšanai ir izmantoti jonu apmaiņas sveķi, sveķus pārstrādā, lietojot cementēšanas metodi, un iepilda 0,2 m³ tilpuma tērauda mucās. Alternatīva metode, ja ir atbilstošs tehniskais nodrošinājums, ir radioaktīvo atkritumu cementēšana tieši mucā.

128. Organiskie šķidrie radioaktīvie atkritumi pirms to apglabāšanas noteikti jāpārstrādā. Veicot jebkādas operācijas ar organiskajiem šķidrajiem atkritumiem, jāņem vērā to radioaktīvās, ķīmiskās, fizikālās un toksiskās īpašības. Darbu vadītājs nodrošina likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību", likumā "Par bīstamajiem atkritumiem" un tiem pakārtotajos normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi.

129. Organiskos šķidros radioaktīvos atkritumus aizliegts izkliedēt vidē arī tad, ja to radioaktivitāte ir nenozīmīgi maza. Minētajā gadījumā lieto koncentrēšanas metodes un organisko šķidro radioaktīvo atkritumu pārvēršanu par neorganiskajiem šķidrumiem.

130. Organiskos šķidros radioaktīvos atkritumus nelielos daudzumos var pievienot šķidrajiem neorganiskajiem atkritumiem, ja eksperimentāli pierādīts, ka izveidojusies cementa matrica ir pietiekami stabila. Minētajā gadījumā cementētos atkritumus iepilda 0,1 m³ tilpuma tērauda mucās, kuras ievieto speciālās ligzdās dzelzsbetona konteinerā, kura ārējie izmēri ir 1,2 x 1,2 x 1,2 metri.

131. Radioaktīvos atkritumus transportē ar valsts uzņēmuma "Radons" specializēto transportu, bet liela izmēra radioaktīvos atkritumus vai lielus daudzumus radioaktīvo atkritumu pieļaujams transportēt ar aprīkotu transportu, kas pieder citām iestādēm, ja tām ir licence attiecīgo operāciju veikšanai.

132. Radioloģisko avāriju dēļ radušos lielus radioaktīvo atkritumu daudzumus, ja to radioaktivitāte nepārsniedz šo noteikumu 5.pielikumā noteiktās vērtības, var pārvadāt 0,1 m³ tilpuma mucās, kuras kopā ar radioaktīvajiem atkritumiem ievieto 0,2 m³ tilpuma mucās vai betona konteineros, un tukšo telpu aizpilda ar betonu.

XII. Ilgtermiņa drošības novērtējums apglabātajiem radioaktīvajiem atkritumiem

133. Veicot ilgtermiņa drošības novērtējumu radioaktīvajiem atkritumiem, kas apglabāti pievirsmas glabātavā, starojuma dozas jānovērtē, analizējot 1000 gadu ilgu laikposmu, bet ģeoloģiskajā glabātavā - vismaz 10000 gadu ilgu laikposmu.

134. Veicot ilgtermiņa drošības novērtējumu, ja nav īpašu apsvērumu par papildu faktoriem, kas var ietekmēt radionuklīdu migrāciju, analizē šādus radioaktīvo vielu pārneses ceļus:

134.1. izplūde no tvertnēm grunts slānī;

134.2. migrācija pa grunts slāni līdz:

134.2.1. atklātiem ūdens baseiniem;

134.2.2. dzeramā ūdens ņemšanai izmantojamo gruntsūdeņu slāņiem;

134.3. ūdens izmantošana:

134.3.1. laistīšanai;

134.3.2. cilvēku uzturā (dzeramais ūdens);

134.3.3. mājlopu dzirdināšanai.

135. Ja notikusi avārija, novērtē arī papildu pārneses ceļus, piemēram, radioaktīvo vielu putekļu rašanās pēc sprādziena (piemēram, diversija, lidaparāta vai meteorīta nokrišana).

136. Veicot ilgtermiņa drošības novērtējumu ģeoloģiskajām glabātavām, izmanto šādus hipotētiskas zemestrīces parametrus:

136.1. maksimālā magnitūda - 5,4 pēc Rihtera skalas;

136.2. zemestrīces varbūtība - viena reize 400 gados;

136.3. horizontālais paātrinājums - 0,24 grami;

136.4. vertikālais paātrinājums - 0,12 grami;

136.5. vertikālā kustība - 2,0 centimetri.

137. Ja, pamatojoties uz vides monitoringa rezultātiem un ilgtermiņa drošības novērtējumu, tiek konstatēts, ka potenciālā individuālā starojuma doza iedzīvotājiem, kas dzīvo tiešā radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punkta tuvumā, ir:

137.1. lielāka vai vienāda ar 5 µSv/gadā, noteikti jāveic pasākumi, lai situāciju normalizētu un samazinātu starojuma dozu līdz apmēram 100 µSv/gadā;

137.2. no 1 līdz 5 µSv/gadā, attiecīgie pasākumi jāveic tuvāko piecu gadu laikā, lai situāciju normalizētu un samazinātu starojuma dozu līdz apmēram 100 µSv/gadā;

137.3. mazāka vai vienāda ar 1 µSv/gadā, pasākumu veikšanu izvērtē atbilstoši finansiālajām un tehniskajām iespējām.

138. Ilgtermiņa drošības novērtēšanā izmanto vismaz trīs variantus:

138.1. radionuklīdu pārnese ar ūdeni;

138.2. tiešā apstarošanās;

138.3. ieurbšanās tvertnē.

139. Analizējot iespējamo radionuklīdu pārnesi ar ūdeni, izmanto šādus galvenos kritērijus:

139.1. hidroizolācijas slāņa pilnīga degradācija notiek piecdesmitajā gadā pēc uzraudzības perioda beigām (350.gads pēc pievirsmas glabātavas slēgšanas), tātad filtrācijas ātrums caur hidroizolācijas slāni ir vienāds ar vidējo filtrācijas ātrumu attiecīgajos grunts slāņos;

139.2. laikposmam no 0 līdz 350 gadiem pieņem, ka ūdens filtrācijas ātrums caur hidroizolācijas slāņiem ir viens procents no vidējā filtrācijas ātruma attiecīgajos grunts slāņos;

139.3. mucas sienas netiek uzskatītas par barjerslāni vai arī pieņem, ka korozijas ātrums ir 3 mm/gadā;

139.4. potenciālās starojuma dozas rēķina hipotētiskām iedzīvotāju grupām, kuras dzīvo 5, 20, 500, 100 un 200 m attālumā no radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vietas;

139.5. analizē visus galvenos radionuklīdu pārneses ceļus, bet kā galveno apskata radionuklīdu migrāciju no tvertnes līdz gruntsūdeņiem un tālāku radionuklīdu pārnesi ar ūdeni uz cilvēka organismu, ja ūdeni izmanto dzeršanai, dārzu laistīšanai un mājlopu dzirdināšanai. Pēc tam analizē otru radioaktīvo vielu pārneses ceļu - ar putekļiem, kas rodas no dārzu laistīšanas dēļ piesārņotās augsnes.

140. Analizējot iespējamo tiešo starojumu, izmanto šādus galvenos kritērijus:

140.1. uzraudzības perioda beigās (300 gadu pēc pievirsmas glabātavas slēgšanas) iedzīvotājs uzbūvē vienģimenes māju tieši uz dzelzsbetona pārseguma virs apglabāšanas tvertnes (zemes virskārta ir noņemta, bet mājai nav pagraba);

140.2. iedzīvotājs uzturas mājā pusi diennakts;

140.3. ūdens gan dzeršanai, gan individuālās saimniecības vajadzībām tiek iegūts no apglabāšanas tvertnei vistuvākā gruntsūdeņu slāņa.

141. Analizējot iespējamo ieurbšanos apglabāšanas tvertnē, izmanto šādus galvenos kritērijus:

141.1. darbības notiek pēc uzraudzības perioda beigām (300 gadu pēc pievirsmas glabātavas slēgšanas);

141.2. tieši radioaktīvo atkritumu tvertnes vidū tiek izurbta aka;

141.3. iedzīvotāji saņem ārējo apstarojumu no kerna;

141.4. radioaktīvie putekļi tiek ieelpoti tieši;

141.5. radioaktīvie putekļi tiek pārnesti organismā, ņemot ar rokām pārtiku;

141.6. kerns tiek pārvērsts putekļos un radioaktīvie atkritumi uz lauka vienmērīgi tiek sajaukti ar augsni.

142. Ilgtermiņa drošības novērtēšanā analizējamie notikumi ekspluatācijas un uzraudzības periodā ir šādi:

142.1. avārijas, kas notiek, veicot tehnoloģiskās darbības ar radioaktīvo atkritumu pakām;

142.2. avārijas, veicot tehnoloģiskās marķēšanas, betonēšanas un ēku demontāžas darbības;

142.3. lidaparāta avārija;

142.4. diversijas sprādziens;

142.5. seismiskās aktivitātes (arī karsta parādības);

142.6. bioloģiskā iedarbība (no augu un koku saknēm);

142.7. nokrišņi.

143. Ilgtermiņa drošības novērtēšanā analizējamie notikumi pēc valsts uzraudzības perioda beigām ir šādi:

143.1. ceļu būvniecība;

143.2. dzīvojamo ēku celtniecība;

143.3. lidaparāta avārija;

143.4. seismiskās aktivitātes (arī karsta parādības);

143.5. plūdi;

143.6. bioloģiskā iedarbība (augu un koku saknes);

143.7. nokrišņi.

XIII. Prasības jauna radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punkta izvēlei un būvniecības uzsākšanai tajā

144. Jauna radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punkta izvēle un attiecīgie inženiertehniskie darbi tiek veikti atbilstoši likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību", Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumos Nr.223 "Kārtība, kādā izsniedzamas licences un atļaujas darbībām ar radioaktīvajām vielām un citiem jonizējošā starojuma avotiem" un šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

145. Radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vietas izvēles tehniski ekonomiskajā pamatojumā sniedzama šāda informācija:

145.1. apraksts un darbu izpildes grafiks vietas izvērtēšanai, izpētei un sagatavošanai (arī tuvākās teritorijas izpēte, lai novērtētu paredzamo darbību ietekmi uz vidi un iedzīvotājiem);

145.2. kvalitātes nodrošināšanas programma vietas izvērtēšanai, izpētei un sagatavošanai;

145.3. informācija par tiem radioaktīvajiem atkritumiem, kurus plānots apglabāt izvēlētajā vietā;

145.4. apraksts par radioaktīvo atkritumu pārstrādi un apstrādi, ko plānots veikt radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punktā;

145.5. radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punkta konceptuālais projekts.

146. Radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vietas izvēles pasākumiem nepieciešama šāda vispārīgā informācija:

146.1. klimats un nokrišņu daudzums gadā (vidējie lielumi un maksimālie vai minimālie novērotie lielumi);

146.2. saimnieciskā darbība (arī lauksaimniecības produktu ražošana);

146.3. iedzīvotāju blīvums;

146.4. vides spēja bez negatīvām izmaiņām absorbēt plānoto darbību ietekmi;

146.5. derīgie izrakteņi;

146.6. virsūdens un gruntsūdens hidroloģija;

146.7. seismiskās aktivitātes un karsta parādības;

146.8. potenciālās iespējas rūpniecības attīstībai;

146.9. valsts robežas tuvums.

147. Izvēloties radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vietu, par negatīviem faktoriem uzskata:

147.1. blīvi apdzīvotas teritorijas vai teritorijas, kuru reģionālās attīstības programmā ir paredzēta pilsētu vai pilsētciematu būvniecība;

147.2. teritorijas ar unikālu ekonomisko potenciālu, piemēram, brīvās ekonomiskās zonas, derīgo izrakteņu atradnes, transporta mezglu tuvums;

147.3. pārpurvotas teritorijas vai teritorijas, kuras apdraud plūdi;

147.4. īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un kultūras aizsardzības objekti.

148. Pirms radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punkta būvniecības sākšanas licences pieprasītājs iesniedz inspekcijā:

148.1. vides monitoringa datus par situāciju izvēlētajā vietā pirms inženiertehnisko darbu sākšanas;

148.2. radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punkta teritorijas ģenerālplānu;

148.3. detalizētus radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punkta plānus kopā ar pamatelementu, sistēmu un iekārtu aprakstiem, kā arī informāciju par projektētajiem ekspluatācijas apstākļiem;

148.4. aprakstu par visām plānotajām darbībām radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punktā;

148.5. detalizētu informāciju par radioaktīvajiem atkritumiem, kurus plānots apglabāt;

148.6. informāciju par izvēlētās vietas īpašībām un tās atbilstības projektējamajām darbībām vērtējumu;

148.7. būvniecības vispārējo plānu un darbu veikšanas grafiku, kā arī informāciju par iespējamajiem uzlabojumiem un modifikācijām, ko plānots veikt pirms objekta nodošanas ekspluatācijā;

148.8. radiācijas drošības programmu;

148.9. darbinieku apmācības programmu;

148.10. vērtējumu par iespējamo negatīvo ietekmi, ko radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punkts var radīt videi, iedzīvotājiem un darbiniekiem tā ekspluatācijas laikā un pēc slēgšanas (arī informāciju par pasākumiem, kas tiks veikti, lai kontrolētu šo negatīvo ietekmi);

148.11. informāciju par plānotajiem izmešiem vidē, ja tādi tiek paredzēti, un vides monitoringa programmas, lai kontrolētu izmešu apjomu un to ietekmi uz vidi;

148.12. plānus par gatavību avārijām un rīcību avārijas situācijās;

148.13. konceptuālu radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punkta slēgšanas plānu.

XIV. Iedzīvotāju iesaistīšana lēmumu pieņemšanā par jaunu radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punktu izvēli vai būtiskām izmaiņām radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanā

149. Lēmumu par jauna radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punkta izvēli vai būtiskām izmaiņām radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanā (piemēram, jaunu tehnoloģisku procesu ieviešana, ja būtiski mainās radioaktīvo atkritumu iepakošana, būtiski atšķirīgi inženiertehniskie risinājumi atkritumu tvertņu projektā, ja nepieciešams veikt atkārtotu ilgtermiņa drošības novērtēšanu) var pieņemt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveidota komisija pēc tam, kad iegūts pozitīvs rezultāts reģionālā aptaujā. Minētās aptaujas nosacījumi ir šādi:

149.1. sabiedrības informācijas līdzekļos tiek izskaidrota nepieciešamība pieņemt attiecīgo konceptuālo lēmumu;

149.2. tiek izskaidrotas tehnoloģiskās un radiācijas drošības prasības attiecīgajai glabātavai vai izmaiņām radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanā;

149.3. aptaujā iesaista vismaz vienu procentu no iedzīvotāju kopskaita attiecīgajā rajonā un tajos rajonos, kuriem ir administratīvās robežas ar minēto rajonu;

149.4. lēmumu pieņem ar balsu vairākumu no aptaujā iesaistīto iedzīvotāju kopskaita;

149.5. iedzīvotāju informēšanas laikposms pirms aptaujas sākšanas ir vismaz trīs mēneši;

149.6. nav pieļaujama aptaujas organizēšana vienlaikus ar pašvaldību vai Saeimas vēlēšanām;

149.7. ir notikusi ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnēja sabiedriskā apspriešana;

149.8. ir sagatavots ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojums un publicēts paziņojums par sabiedrības iespējām iepazīties ar darba ziņojumu, iedzīvotājiem ir bijusi iespēja iesniegt rakstiskus priekšlikumus un piedalīties darba ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā.

150. Ja pirmās aptaujas rezultāts ir negatīvs, aptauju var atkārtot ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem. Ja otrās aptaujas rezultāts ir pozitīvs, var pieņemt lēmumu par atļauju plānotajām darbībām. Ja arī otrās aptaujas rezultāts ir negatīvs, jāpārskata koncepcija un, ja nepieciešams, jāmaina tehniskie risinājumi.

XV. Darbības uzraudzības perioda beigās

151. Pirms plānotā ekspluatācijas laika beigām licences īpašnieks iesniedz pieprasījumu licencei, lai slēgtu uzņēmumu, kā arī šādus dokumentus:

151.1. informāciju par teritoriju, ēkām, komunikācijas sistēmām, iekārtām un sistēmām, kuras tiek iekļautas uzņēmuma likvidēšanas pasākumos;

151.2. informāciju par darbībām, kas saistās ar uzņēmuma slēgšanu un likvidāciju un to izpildes grafiku;

151.3. plānoto slēgšanas datumu un uzņēmuma likvidācijas pabeigšanas datumu;

151.4. uzņēmuma likvidēšanas vadības shēmu;

151.5. darbinieku apmācības programmu uzņēmuma likvidēšanas izpildei;

151.6. detalizētu aprakstu par uzņēmuma un teritorijas radioaktīvo un neradioaktīvo piesārņojumu;

151.7. vērtējumu par iespējamo negatīvo ietekmi, ko plānotie uzņēmuma likvidēšanas pasākumi var radīt videi, iedzīvotājiem un uzņēmuma darbiniekiem, kā arī informāciju par plānotajiem pasākumiem negatīvās ietekmes un tās izraisīto seku kontrolei;

151.8. uzņēmuma likvidēšanas pasākumu kvalitātes nodrošināšanas programmu;

151.9. informāciju par izmetēm vidē un vides monitoringa programmām;

151.10. informāciju par nepieciešamajiem darbību ierobežojumiem attiecīgajā teritorijā līdz uzņēmuma likvidēšanas pabeigšanai;

151.11. informāciju par iespējamajiem ierobežojumiem teritorijas izmantošanā pēc uzņēmuma slēgšanas.

152. Lai samazinātu atmosfēras nokrišņu ietekmi, pēc radioaktīvo atkritumu apglabāšanas tvertņu slēgšanas virs tām izveido šādu daudzpakāpju aizsardzības sistēmu:

152.1. tvertnē tukšumus starp atkritumu pakām aizpilda ar smiltīm vai betonu;

152.2. virs tvertnes izveido monolīta dzelzsbetona slāni;

152.3. virs dzelzsbetona uzklāj daudzslāņainu hidroizolācijas pārklājumu;

152.4. lai nepieļautu hidroizolācijas pārklājuma bojājumus, virs tā uzber vismaz 50 cm biezu grants slāni;

152.5. virs grants slāņa izveido 20 cm biezu papildu aizsargslāni no māliem;

152.6. pēdējo izveido 80 cm biezu augsnes kārtu.

153. Ja radioaktīvo atkritumu glabātavā uzraudzības perioda beigās vēl atradīsies tādas radioaktīvo atkritumu pakas, kurās radionuklīdu īpatnējā radioaktivitāte pārsniedz Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumos Nr.223 "Kārtība, kādā izsniedzamas licences un atļaujas darbībām ar radioaktīvajām vielām un citiem jonizējošā starojuma avotiem" noteiktos limitus, bet visā tvertnē vidējā īpatnējā radioaktivitāte ir mazāka par attiecīgajiem limitiem, tad pirms radioaktīvo atkritumu tvertnes slēgšanas tukšumus attiecīgajos radioaktīvo atkritumu apglabāšanas tvertnes nodalījumos aizpilda ar betonu un virs visas tvertnes izveido 60 cm biezu dzelzsbetona slāni, un virs tā attiecīgos papildu slāņus.

154. Ja visās pakās radioaktīvo atkritumu īpatnējā radioaktivitāte pēc radionuklīdu sabrukšanas ir mazāka par noteiktajiem limitiem, tukšumus starp pakām aizpilda ar smiltīm un virs tvertnes izveido 30 cm biezu dzelzsbetona slāni, un virs tā atbilstošus papildu slāņus (izņemot gadījumus, ja likvidēšanas koncepcijā ir paredzēta tvertņu demontāža un atkritumu paku pārvietošana un apglabāšana sadzīves atkritumu apglabāšanas vietās).

155. Pēc radioaktīvo atkritumu punkta slēgšanas veicamo darbību grafiks ir šāds:

155.1. uzraudzība, monitorings, apsardze, paku remonts un radioaktīvo atkritumu iepakošana ārējās papildu pakās, ja tas ir nepieciešams, - līdz 285.gadam pēc slēgšanas;

155.2. aprēķina radioaktivitāti visām atkritumu pakām, kāda tā būs 300.gadā pēc slēgšanas, un precizē paku stāvokli - 285.gadā pēc slēgšanas. Bojātās pakas iepako papildus (piemēram, 0,2 m³ tilpuma mucas ievieto 0,25 m³ tilpuma mucās un spraugas aizpilda ar betonu);

155.3. tvertnēs tukšumus aizpilda ar smiltīm vai betonu - 286.gadā pēc slēgšanas. Bojātās pakas iepako papildus (piemēram, 0,2 m³ tilpuma mucas ievieto 0,25 m³ tilpuma mucās un spraugas aizpilda ar betonu);

155.4. ja nepieciešams, 290.gadā pēc slēgšanas veic papildu piepildīšanu un blīvēšanu, izveido nosedzošo dzelzsbetona kārtu un visus papildu slāņus tvertnēs;

155.5. demontē ēkas, pielabo virsējo grunts slāni, izveido līdzenu virsmu virs visām atkritumu tvertnēm (visā apglabāšanas laukumā) un izvieto betona marķierus virs visām radioaktīvo atkritumu tvertnēm - 295.gadā pēc slēgšanas;

155.6. pielabo zemes uzbērumu, izvieto papildu betona marķierus pa perimetru un apglabāšanas laukumā - 300.gadā pēc slēgšanas;

155.7. izbeidz kontroli un uzraudzību - 301.gadā pēc slēgšanas.

156. Tehniskās prasības radioaktīvo atkritumu tvertņu noslēdzošajai kārtai:

156.1. līdz minimumam samazināt lietusūdens filtrāciju caur slāni līdz atkritumu tvertni noslēdzošajai dzelzsbetona kārtai;

156.2. saglabāt noslēdzošās kārtas īpašības nemainīgas visos attiecīgajā teritorijā iespējamajos laika apstākļos (novērtēšanā izmanto maksimālos parametrus, kas novēroti pēdējo 100 gadu laikā);

156.3. izturēt sasalšanas un kušanas ciklus un bioloģisko iedarbību, kā arī virs tvertnēm augošo koku sakņu sistēmu (pēc uzraudzības perioda beigām, kamēr visās radioaktīvo atkritumu pakās radioaktivitāte būs samazinājusies līdz Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumos Nr.223 "Kārtība, kādā izsniedzamas licences un atļaujas darbībām ar radioaktīvajām vielām un citiem jonizējošā starojuma avotiem") noteiktajiem limitiem.

XVI. Ilgtermiņa marķēšana

157. Pēc radioaktīvo atkritumu tvertņu noslēgšanas virs tām izveido marķējumu - brīdinājumu par apglabātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, kurš atbilst šādām prasībām:

157.1. marķējums izveidots tieši betona slānī, izmantojot akmens kvadrātus kontrastkrāsā;

157.2. uz marķējuma jābūt skaidri salasāmam uzrakstam "Radioaktīvie atkritumi" četrās valodās - latviešu, angļu, vācu un krievu - un nepārprotamam starptautiski pieņemtam radiācijas simbolam;

157.3. zem uzraksta ar arābu un romiešu cipariem norādīts gads, kurā attiecīgā tvertne ir noslēgta.

158. Nolīdzinot apglabāšanas laukumu, grunts slānī izvieto šādus papildu marķierus:

158.1. marķierus trīsstūra piramīdas veidā ar 0,5 m garām malām - viena metra dziļumā. Attālums starp marķieriem - apmēram 5 metri;

158.2. marķierus ar 0,2 m garām malām - 0,3 m dziļumā. Attālums starp marķieriem - apmēram 2,5 metri.

159. Uzraksts un radiācijas simbols uz marķieriem, kas atrodas grunts slānī, ir tāds pats kā virs tvertnēm, tikai marķieri ir iedobti, uz katras trīsstūra piramīdas sānu malas uzraksts ir vienā no noteiktajām valodām, bet uz piramīdas pamata - radiācijas simbols.

160. Pirms uzraudzības perioda beigām grunts slāņa virspusē virs katra radioaktīvo atkritumu apglabāšanas tvertnes stūra un vidū novieto betona piramīdu, uz kuras ir marķējums un papildu norāde ar tvertnes numuru atbilstoši uzskaites dokumentācijai.

XVII. Darbības pēc ekspluatācijas izbeigšanas

161. Pēc pievirsmas apglabāšanas tvertņu piepildīšanas ar radioaktīvo atkritumu pakām veic radioaktīvo atkritumu konservāciju šādos posmos:

161.1. pirmais posms sākas pirms tvertņu pārklāšanas ar grunts slāni. Galvenie pasākumi tiek veikti, lai pasargātu tvertnes no atmosfēras nokrišņiem;

161.2. otrais posms sākas apmēram 30 gadus pēc tvertņu aizsargslāņu izveides un grunts slāņa nostabilizēšanās;

161.3. trešais posms sākas apmēram 260 gadus pēc otrā posma un ilgst līdz valsts uzraudzības perioda beigām.

162. Pirmajā posmā veicami šādi galvenie pasākumi:

162.1. teritorijai nodrošina fizisko aizsardzību (arī norīkojot sargu patruļas tieši ap apglabāšanas tvertnēm);

162.2. nodrošina vides monitoringu;

162.3. nosaka uzraudzības teritoriju ap radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punktu;

162.4. mēra gruntsūdens radionuklīdu koncentrāciju;

162.5. mēra drenāžas ūdens radionuklīdu koncentrāciju;

162.6. veic citas pārbaudes, lai pārliecinātos, vai nav radionuklīdu noplūdes no tvertnēm;

162.7. uztur kārtībā gruntsūdeņu kontroles akas un citas sistēmas.

163. Otrajā posmā veicami šo noteikumu 162.punktā minētie pasākumi, izņemot 162.7.apakšpunktā noteiktos pasākumos.

164. Trešajā posmā veicami šo noteikumu 162.1. un 162.2.apakšpunktā minētie pasākumi, kā arī nosakāms aizliegums zemes rakšanas darbiem un citiem pasākumiem, kas var ietekmēt tvertņu drošību.

XVIII. Lietoto jonizējošā starojuma avotu nosūtīšana atpakaļ to ražotājiem un radioaktīvo atkritumu nosūtīšana pārstrādei ārpus Latvijas

165. Juridiskajai personai, kura plāno importēt slēgtos jonizējošā starojuma avotus, kas satur radioaktīvās vielas, kuru radioaktivitāte, lietojot šos starojuma avotus 10 gadu, pārsniegs 100 MBq, pirms attiecīgo slēgto jonizējošā starojuma avotu iegūšanas savā īpašumā vai valdījumā jāveic visi iespējamie pasākumi, lai pirkšanas un pārdošanas vai dāvinājuma līgumā tiktu noteikta iespēja minēto slēgto jonizējošā starojuma avotu nosūtīšanai atpakaļ to ražotājam.

166. Pirkšanas un pārdošanas vai dāvinājuma līgumā jāparedz šādi vai līdzīga satura nosacījumi:

166.1. maksimālais termiņš, kurā lietotos slēgtos jonizējošā starojuma avotus var nosūtīt atpakaļ to piegādātājam, ir 15 gadi no pirkšanas un pārdošanas vai dāvinājuma līguma noslēgšanas dienas;

166.2. piegādātājs apņemas pieņemt atpakaļ lietotos slēgtos jonizējošā starojuma avotus pēc to drošas lietošanas perioda beigām viena gada laikā pēc attiecīgo starojuma avotu lietotāja rakstiska pieprasījuma saņemšanas;

166.3. pirkšanas un pārdošanas vai dāvinājuma līguma izraksti par lietoto slēgto jonizējošā starojuma avotu nosūtīšanu atpakaļ to piegādātājam tiek iesniegti abu attiecīgo valstu - Latvijas un tās valsts, kurā ir reģistrēts piegādātājs, - attiecīgajām valsts institūcijām, kas ir atbildīgas par radiācijas drošību.

167. Ja pirkšanas un pārdošanas vai dāvinājuma līgumā nav ietverts nosacījums par lietoto slēgto jonizējošā starojuma avotu nosūtīšanu atpakaļ to ražotājam, jāmeklē citi iespējamie piegādātāji vai atbilstoši Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumiem Nr.223 "Kārtība, kādā izsniedzamas licences un atļaujas darbībām ar radioaktīvajām vielām un citiem jonizējošā starojuma avotiem" tiek piemērotas prasības pilnā apmērā veikt samaksu par radioaktīvo vielu ievešanu Latvijā.

168. Ja tiek plānota radioaktīvo atkritumu nosūtīšana pārstrādei ārpus Latvijas, radioaktīvo atkritumu ražotājs iesniedz inspekcijā atļaujas radioaktīvo atkritumu nosūtīšanai pieprasījumu (7.pielikuma pirmā daļa). Radioaktīvo atkritumu ražotājs var lūgt atļauju arī vairākiem radioaktīvo atkritumu sūtījumiem, ja:

168.1. radioaktīvajiem atkritumiem visos plānotajos sūtījumos būs vienādas fizikālās un ķīmiskās īpašības un radioaktivitāte, kā arī tie saturēs tādus pašus radionuklīdus;

168.2. radioaktīvo atkritumu sūtījumus visos gadījumos plāno viens un tas pats to ražotājs, tiks izmantots viens un tas pats pārvadātājs, ir viens un tas pats atkritumu pārstrādātājs;

168.3. radioaktīvo atkritumu pārvadāšanas maršrutā ir paredzētas arī tranzītvalstis, tad visos gadījumos tās būs vienas un tās pašas, kā arī tiks izmantoti vieni un tie paši robežšķērsošanas punkti;

168.4. kopējais visu radioaktīvo atkritumu nosūtīšanas laikposms nav ilgāks par trim gadiem.

169. Pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas inspekcija pārbauda iesniegto informāciju, kā arī to, vai radioaktīvo atkritumu ražotājs ir tiesīgs pieprasīt atļauju atkritumu nosūtīšanai pārstrādei ārpus Latvijas.

170. Nav atļauts nosūtīt radioaktīvos atkritumus uz:

170.1. vietām, kas atrodas tālāk par 60° dienvidu puslodē;

170.2. tām Āfrikas, Karību un Klusā okeāna salu valstīm, kuras 1989.gada 15.decembrī Lomā parakstījušas Ceturto konvenciju ar Eiropas ekonomiskās savienības dalībvalstīm;

170.3. valstīm, kurām nav pietiekama tehniskā, juridiskā vai administratīvā nodrošinājuma, lai droši veiktu darbības ar radioaktīvajiem atkritumiem, neapdraudot vidi un iedzīvotājus.

171. Inspekcija nosūta atļaujas pieprasījuma kopiju radioaktīvo atkritumu nosūtīšanai (7.pielikuma otrā daļa) tās valsts kompetentajai institūcijai, kurā tiek plānots veikt radioaktīvo atkritumu pārstrādi, kā arī visu to valstu kompetentajām institūcijām, cauri kurām plānots transportēt attiecīgos radioaktīvos atkritumus (turpmāk - ārvalstu kompetentās institūcijas), un lūdz sniegt atzinumu divu vai, ja nepieciešams, triju mēnešu laikā.

172. Ja no visām ārvalstu kompetentajām institūcijām, kurām nosūtītas atļaujas pieprasījuma kopijas, tiek saņemta rakstiska atļauja radioaktīvo atkritumu nosūtīšanai, inspekcija izsniedz atļauju radioaktīvo atkritumu nosūtīšanai (7.pielikuma trešā daļa), un radioaktīvo atkritumu ražotājs var parakstīt attiecīgos līgumus ar plānoto radioaktīvo atkritumu pārstrādātāju un pārvadātāju.

173. Šo noteikumu 172.punktā minētās atļaujas kopija tiek sūtīta kopā ar radioaktīvo atkritumu paku sarakstu (7.pielikuma ceturtā daļa) un pārējiem nepieciešamajiem dokumentiem, kurus nosaka Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija noteikumi Nr.266 "Noteikumi par radioaktīvo vielu drošu transportēšanu" un citi normatīvie akti.

174. Uzņēmums, kuram ir nosūtīti radioaktīvie atkritumi pārstrādei, 15 dienu laikā pēc attiecīgā sūtījuma saņemšanas nosūta radioaktīvo atkritumu saņemšanas apstiprinājumu (7.pielikuma piektā daļa) savas valsts kompetentajai institūcijai un lūdz to nosūtīt minētā apstiprinājuma kopijas visām attiecīgajām ārvalstu kompetentajām institūcijām.

175. Šo noteikumu 174.punktā minētā apstiprinājuma kopiju inspekcija nosūta attiecīgajam radioaktīvo atkritumu ražotājam.

176. Šo noteikumu 168., 169., 170., 171., 172., 173., 174. un 175.punktā minētās procedūras nav nepieciešamas, ja lietotie slēgtie jonizējošā starojuma avoti saskaņā ar pirkšanas un pārdošanas vai dāvināšanas līgumu tiek nosūtīti atpakaļ to ražotājiem. Minētais nosacījums nav attiecināms uz kodolmateriāliem.

177. Ja radioaktīvo atkritumu nosūtīšanu nevar veikt, radioaktīvo atkritumu ražotājs nedrīkst atteikties pieņemt tos atpakaļ.

178. Ja netiek ievērotas šo noteikumu 170.punktā noteiktās prasības, inspekcijai jānodrošina radioaktīvo atkritumu nosūtīšana atpakaļ to ražotājam.

179. Šo noteikumu 7.pielikumā noteiktais standartdokuments radioaktīvo atkritumu nosūtīšanas kontrolei drukājams melnā krāsā uz balta A4 izmēra papīra. Starptautiskajos pārvadājumos lieto angļu valodu, un ir pieļaujama citas Apvienoto Nāciju Organizācijas oficiālās valodas lietošana, kuru saprot visas radioaktīvo atkritumu pārvadāšanā iesaistītās personas.

XIX. Noslēguma jautājums

180. Valsts uzņēmums "Radons" nodrošina visu ilgdzīvojošo radioaktīvo atkritumu uzglabāšanu līdz ģeoloģiskās glabātavas izveidošanai. 

Ministru prezidents A.Šķēle 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

1. pielikums
Ministru kabineta
1999. gada 3. augusta
noteikumiem Nr. 268

Minimāli nozīmīgā radioaktivitāte

1. tabula

Radionuklīds	Virsmas radioaktīvā nosmērētība materiāliem un priekšmetiem, kurus var lietot atkārtoti (Bq/cm2)	Īpatnējā radioaktivitāte betona atkritumiem (Bq/g)	Īpatnējā radioaktivitāte cietajiem atkritumiem (Bq/g)
1	2	3	4
3H	104	3 x 104	1 x 105
14C	102	3 x 102	1 x 103
22Na	10-1	3 x 10-1	1 x 100
24Na	10-1	3 x 10-1	1 x 100
32P	10-1	3 x 101	1 x 102
35S	103	3 x 103	1 x 104
36Cl	102	3 x 102	1 x 103
45Ca	102	3 x 102	1 x 103
51Cr	101	3 x 101	1 x 102
54Mn	100	3 x 10-1	1 x 100
55Fe	102	3 x 102	1 x 103
59Fe	100	3 x 10-1	1 x 100
57Co	101	3 x 100	1 x 101
58Co	100	3 x 10-1	1 x 100
60Co	100	3 x 10-1	1 x 100
63Ni	103	3 x 103	1 x 104
65Zn	101	3 x 10-1	1 x 100
89Sr	101	3 x 101	1 x 102
90Sr	100	3 x 100	1 x 101
90Y	100	3 x 101	1 x 102
94Nb	100	3 x 10-1	1 x 100
99mTc	100	3 x 100	1 x 101
99Tc	101	3 x 102	1 x 103
106Ru	101	3 x 100	1 x 101
110mAg	100	3 x 10-1	1 x 100
109Cd	102	3 x 102	1 x 103
111In	100	3 x 100	1 x 101
124Sb	100	3 x 10-1	1 x 100
125I	101	3 x 101	1 x 102
129I	100	3 x 100	1 x 101
131I	101	3 x 100	1 x 101
134Cs	100	3 x 10-1	1 x 100
137Cs	100	3 x 10-1	1 x 100
144Ce	100	3 x 100	1 x 101
147Pm	102	3 x 102	1 x 103
152Eu	100	3 x 10-1	1 x 100
192Ir	100	3 x 10-1	1 x 100
204Tl	101	3 x 100	1 x 101
210Pb	10-1	3 x 10-1	1 x 100
210Po	10-1	3 x 10-1	1 x 100
226Ra	10-1	3 x 10-1	1 x 100
228Ra	10-1	3 x 10-1	1 x 100
228Th	10-1	3 x 10-2	1 x 10-1
230Th	10-1	3 x 10-2	1 x 10-1
232Th	10-1	3 x 10-2	1 x 10-1
234U	10-1	3 x 10-1	1 x 100
235U	10-1	3 x 10-1	1 x 100
238U	10-1	3 x 10-1	1 x 100
237Np	10-1	3 x 10-2	1 x 10-1
239Pu	10-1	3 x 10-2	1 x 10-1
240Pu	10-1	3 x 10-2	1 x 10-1
241Pu	10-1	3 x 100	1 x 101
241Am	10-1	3 x 10-2	1 x 10-1
244Cm	10-1	3 x 10-1	1 x 100

Minimāli nozīmīgā radioaktivitāte metāllūžņiem (Bq/g)

2. tabula

Radionuklīds	Metāllūžņi, kas satur dzelzi	Metāllūžņi, kas satur varu	Metāllūžņi, kas satur alumīniju
3H	1 x 103	9 x 104	2 x 104
14C	8 x 101	3 x 103	6 x 102
22Na	2 x 10-1	2 x 100	4 x 10-1
24Na	6 x 10-1	6 x 10-1	6 x 10-1
32P	2 x 102	2 x 102	2 x 102
35S	6 x 102	1 x 104	3 x 103
36Cl	1 x 101	3 x 102	4 x 102
45Ca	6 x 102	6 x 102	1 x 103
51Cr	7 x 101	7 x 101	7 x 101
54Mn	2 x 100	4 x 100	4 x 100
55Fe	3 x 104	3 x 104	7 x 104
59Fe	2 x 100	2 x 100	2 x 100
57Co	2 x 101	2 x 102	3 x 101
58Co	1 x 100	4 x 100	4 x 100
60Co	6 x 10-1	1 x 100	1 x 100
63Ni	3 x 105	2 x 104	1 x 105
65Zn	5 x 10-1	5 x 100	5 x 100
89Sr	6 x 101	6 x 101	6 x 101
90Sr	1 x 101	9 x 100	4 x 101
90Y	9 x 101	3 x 101	9 x 101
94Nb	4 x 10-1	9 x 10-1	6 x 10-1
99mTc	2 x 101	2 x 101	2 x 101
99Tc	4 x 101	4 x 102	5 x 102
106Ru	1 x 100	7 x 100	9 x 100
110mAg	5 x 10-1	5 x 10-1	1 x 100
109Cd	1 x 101	3 x 102	2 x 102
111In	6 x 100	6 x 100	6 x 100
124Sb	8 x 10-1	8 x 10-1	5 x 10-1
125I	3 x 100	1 x 102	1 x 102
129I	4 x 10-1	2 x 101	6 x 101
131I	6 x 100	6 x 100	6 x 100
134Cs	2 x 10-1	2 x 100	6 x 10-1
137Cs	6 x 10-1	7 x 100	2 x 100
144Ce	1 x 101	2 x 101	2 x 101
147Pm	6 x 103	7 x 104	3 x 104
152Eu	5 x 10-1	3 x 100	8 x 10-1
192Ir	2 x 100	6 x 100	4 x 100
204Tl	3 x 102	4 x 102	5 x 102
210Pb	7 x 10-2	1 x 100	3 x 10-1
210Po	2 x 100	2 x 101	2 x 100
226Ra	4 x 10-1	9 x 10-1	5 x 10-1
228Ra	7 x 10-1	2 x 100	1 x 100
228Th	4 x 10-1	1 x 100	6 x 10-1
230Th	3 x 10-1	2 x 100	4 x 100
232Th	3 x 10-1	2 x 100	4 x 100
234U	3 x 100	7 x 100	2 x 100
235U	3 x 100	8 x 100	8 x 10-1
238U	4 x 100	8 x 100	2 x 100
237Np	6 x 10-1	3 x 100	7 x 100
239Pu	2 x 10-1	2 x 100	3 x 100
240Pu	3 x 10-1	2 x 100	3 x 100
241Pu	1 x 101	8 x 101	2 x 102
241Am	3 x 10-1	2 x 100	4 x 100
244Cm	6 x 10-1	3 x 100	6 x 100

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

2. pielikums
Ministru kabineta
1999. gada 3. augusta
noteikumiem Nr. 268

Informatīva vēstule par darbībām, kuras var radīt radioaktīvos atkritumus

(licences vai atļaujas pieprasījuma pielikums)

1. Juridiskās personas nosaukums un adrese.

2. Darbu vadītāja vārds un uzvārds.

3. Atbildīgās amatpersonas vārds, uzvārds, amats un kvalifikācija.

4. Plānotais radionuklīdu daudzums:

4.1. radionuklīdi vaļējā veidā;

4.2. radionuklīdi slēgtu avotu veidā.

5. Izmantojamie mērinstrumenti:

5.1. starojuma dozas un jaudas mērīšanai;

5.2. nefiksētās un fiksētās radioaktīvās nosmērētības mērīšanai;

5.3. radionuklīdu kvalitatīvā un kvantitatīvā sastāva noteikšanai.

6. Dokumentācijas paraugi un informācija par tās glabāšanu.

7. Radioaktīvo vielu un radioaktīvo atkritumu glabātavas apraksts.

8. Plānotās darbības ar radioaktīvajiem atkritumiem (arī apglabāšana).

9. Radioaktīvo atkritumu apglabāšanas punkta prasības, ja tādas ir.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

 

3. pielikums
Ministru kabineta
1999. gada 3. augusta
noteikumiem Nr. 268

Ar radioaktīvajām vielām piesārņotu materiālu un priekšmetu klasifikācija

Grupa	Potenciālā bīstamība	Radioaktivitāte
0.	Materiāli un priekšmeti, kurus lietojot iespēja saslimt ar staru slimību un nāves varbūtība ir ievērojami mazāka par ikdienas risku, - starojuma doza ir mazāka par 10 µSv/gadā	Ievērojami mazāka par šo noteikumu 1.pielikumā noteikto
1.	Materiāli un priekšmeti, kurus lietojot iespēja saslimt ar staru slimību un nāves varbūtība ir apmēram vienāda ar ikdienas risku, - starojuma doza ir apmēram 10 µSv/gadā	Mazāka vai vienāda ar šo noteikumu 1.pielikumā noteikto
2.	Materiāli un priekšmeti, kurus lietojot iespēja saslimt ar staru slimību un nāves varbūtība ir lielāka par ikdienas risku	Lielāka vai vienāda ar Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumos Nr.223 "Kārtība, kādā izsniedzamas licences un atļaujas darbībām ar radioaktīvajām vielām un citiem jonizējošā starojuma avotiem" noteikto
2.1.		Radioaktīvie atkritumi, kuriem drīkst izmantot sabrukšanas glabāšanu, jo pussabrukšanas periods nepārsniedz 100 dienu un nav ilgdzīvojošu meitas produktu
2.2.		Radioaktīvie atkritumi, kuriem nevar izmantot sabrukšanas glabāšanu, jo pussabrukšanas periods pārsniedz 100 dienu vai tiem ir ilgdzīvojoši meitas produkti
2.2. P klase	Radioaktīvie atkritumi, kurus drīkst apglabāt pievirsmas glabātavā	Nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikumā noteikto vai pēc valsts uzraudzības perioda beigām radionuklīdu aktivitāte to sabrukšanas dēļ būs samazinājusies līdz attiecīgajiem limitiem, kas noteikti Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumos Nr.223 "Kārtība, kādā izsniedzamas licences un atļaujas darbībām ar radioaktīvajām vielām un citiem jonizējošā starojuma avotiem"
2.2. Ģ klase	Radioaktīvie atkritumi, kurus nedrīkst apglabāt pievirsmas glabātavā (tiem nepieciešama ģeoloģiskā glabātava)	Pārsniedz šo noteikumu 2.pielikumā noteikto vai pēc valsts uzraudzības perioda beigām radionuklīdu aktivitāte to sabrukšanas dēļ pārsniegs limitus, kas noteikti Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumos Nr.223 "Kārtība, kādā izsniedzamas licences un atļaujas darbībām ar radioaktīvajām vielām un citiem jonizējošā starojuma avotiem"
3.	Lietotā kodoldegviela un citi augstas aktivitātes radioaktīvie atkritumi, kuriem siltuma izdalīšanās jauda ir lielāka vai vienāda ar 2 kW/m3.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

 

4. pielikums
Ministru kabineta
1999. gada 3. augusta
noteikumiem Nr. 268

 

Radioaktīvo atkritumu maksimālā radioaktivitāte pakā un tvertnē

Radionuklīds	Maksimālā radioaktivitāte 100 m3 tvertnē (Bq)	Maksimālā radioaktivitāte 0,2 m3 atkritumu pakā (Bq)
3H	1017	1013
7Be	nav limita	1013
14C	1013	1010
22Na	nav limita	1011
35S	nav limita	1013
36Cl	3 x 1012	5 x 109
40K	1011	109
45Ca	nav limita	1013
46Sc	nav limita	1011
51Cr	nav limita	1013
53Mn	1012	1010
54Mn	nav limita	1012
55Fe	nav limita	4 x 1013
56Co	nav limita	3 x 1011
57Co	nav limita	1013
58Co	nav limita	1012
60Co	1022	1011
59Ni	1013	1010
63Ni	1014	1011
65Zn	nav limita	1012
73As	nav limita	4 x 1013
75Se	nav limita	3 x 1012
81Kr	1013	1010
85Kr	1019	1013
85Sr	nav limita	2 x 1012
89Sr	nav limita	1012
90Sr+	1011	1010
91Y	nav limita	1012
93Zr+	1012	1010
95Zr	nav limita	1012
93mNb	1015	1013
94Nb	109	107
93Mo	1012	1010
97Tc	1012	1010
97mTc	1014	1013
99Tc	3 x 1012	5 x 109
106Ru+	nav limita	2 x 1011
110mAg	nav limita	1011
109Cd	nav limita	3 x 1013
113Sn	nav limita	1013
124Sb	nav limita	1012
125Sb	nav limita	1012
123mTe	1020	1013
125mTe	nav limita	2 x 1013
127mTe	nav limita	2 x 1013
125I	nav limita	1013
129I	5 x 1010	5 x 107
134Cs	nav limita	1012
135Cs	1013	1010
137Cs+	1012	3 x 1010
139Ce	nav limita	1013
144Ce+	nav limita	1011
151Sm	1013	1010
152Eu	1013	1012
154Eu	1016	1012
155Eu	nav limita	1013
153Gd	nav limita	1013
160Tb	nav limita	1012
170Tm	nav limita	1012
171Tm	nav limita	1013
182Ta	nav limita	1012
181W	nav limita	3 x 1013
185W	nav limita	4 x 1013
185Os	nav limita	1012
192Ir	nav limita	1013
204Tl	nav limita	1013
210Pb+	1012	1011
207Bi	1012	1010
210Po	nav limita	1013
222Rn+	1012	1011
226Ra+	109	5 x 106
228Ra+	1019	1011
228Th+	nav limita	5 x 1011
229Th+	3 x 108	106
230Th	3 x 108	106
232Thsec	3 x 108	106
231Pa	3 x 108	106
232U+	3 x 108	106
233U	3 x 108	106
234U	3 x 108	106
235U+	3 x 108	106
236U	3 x 108	106
238U+	3 x 108	106
237Np+	3 x 108	106
236Pu	108	106
238Pu	3 x 108	106
239Pu	3 x 108	106
240Pu	3 x 108	106
241Pu	108	107
242Pu	3 x 108	106
244Pu	3 x 108	106
241Am	3 x 108	106
242mAm+	3 x 108	106
243Am+	3 x 108	106
242Cm	109	108
243Cm	109	108
244Cm	109	108
245Cm	3 x 108	106
246Cm	3 x 108	106
247Cm	3 x 108	106
248Cm	3 x 108	106
249Bk	108	107
248Cf	1010	108
249Cf	3 x 108	106
250Cf	108	107
251Cf	3 x 108	106
252Cf	1010	109
254cF	1012	109

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

5. pielikums
Ministru kabineta
1999. gada 3. augusta
noteikumiem Nr. 268

Radioaktīvo atkritumu maksimālā pieļaujamā radioaktivitāte, ja tos bez papildu apstrādes pārvadā 0,1 m³ tilpuma mucās, kuras atbilst III kategorijas rūpnieciskajam konteineram

Radionuklīds	Maksimālā īpatnējā  radioaktivitāte (Bq/kg)	Maksimālā kopējā radioaktivitāte pakā (Bq)
3H	4 x 1011	1013
7Be	2 x 1011	1012
14C	3 x 107	109
22Na	5 x 109	1010
35S	3 x 1010	1012
36Cl	1 x 105	106
40K	1 x 106	107
45Ca	1 x 1010	1012
46Sc	1 x 109	1010
51Cr	3 x 1011	1012
53Mn	1 x 107	109
54Mn	1 x 1010	1012
55Fe	1 x 1011	1012
56Co	1 x 109	1010
57Co	1 x 1011	1012
58Co	1 x 1010	1011
60Co	1 x 109	1010
59Ni	1 x 107	108
63Ni	1 x 108	109
65Zn	6 x 109	1011
73As	4 x 1011	1012
75Se	1 x 1010	1011
81Kr	1 x 108	109
85Kr	1 x 1011	1012
85Sr	1 x 1010	1011
89Sr	6 x 109	1011
90Sr+	3 x 108	109
91Y	6 x 109	1011
93Zr+	1 x 107	108
95Zr	8 x 109	1011
93mNb	3 x 1011	1012
94Nb	1 x 105	106
93Mo	1 x 107	108
97Tc	1 x 107	108
97mTc	1 x 1011	1012
99Tc	1 x 107	108
106Ru+	2 x 109	1010
110mAg	1 x 109	1010
109Cd	2 x 1010	1012
113Sn	1 x 1010	1011
124Sb	6 x 109	1011
125Sb	1 x 1010	1011
123mTe	1 x 1010	1012
125mTe	9 x 109	1012
127mTe	7 x 109	1012
125I	3 x 1010	1012
129I	1 x 106	107
134Cs	7 x 109	1011
135Cs	1 x 108	109
137Cs+	1 x 109	1010
139Ce	2 x 1010	1012
144Ce+	1 x 109	1010
151Sm	1 x 108	109
152Eu	1 x 109	1010
154Eu	6 x 109	1011
155Eu	3 x 1010	1012
153Gd	9 x 1010	1012
160Tb	6 x 109	1011
170Tm	6 x 109	1011
171Tm	1 x 1010	1011
182Ta	5 x 109	1011
181W	3 x 1011	1012
185W	8 x 109	1012
185Os	1 x 1010	1011
192Ir	5 x 109	1012
204Tl	7 x 109	1012
210Pb+	1 x 108	109
207Bi	1 x 107	108
210Po	2 x 109	1012
222Rn+	4 x 107	1010
226Ra+	1 x 105	106
228Ra+	1 x 109	1010
228Th+	1 x 107	1010
229Th+	1 x 104	105
230Th	1 x 104	105
232Thsec	1 x 104	105
231Pa	1 x 104	105
232U+	1 x 105	106
233U	1 x 104	105
234U	1 x 104	105
235U+	1 x 104	105
236U	1 x 104	105
238U+	1 x 104	105
237Np+	1 x 104	105
236Pu	1 x 103	104
238Pu	1 x 104	105
239Pu	1 x 104	105
240Pu	1 x 104	105
241Pu	1 x 105	106
242Pu	1 x 105	106
244Pu	1 x 104	105
241Am	1 x 104	105
242mAm+	1 x 104	105
243Am+	1 x 104	105
242Cm	1 x 106	107
243Cm	1 x 106	107
244Cm	1 x 106	107
245Cm	1 x 104	105
246Cm	1 x 104	105
247Cm	1 x 104	105
248Cm	1 x 104	105
249Bk	1 x 105	106
248Cf	1 x 106	107
249Cf	1 x 104	105
250Cf	1 x 105	106
251Cf	1 x 104	105
252Cf	1 x 107	108
253Cf	1 x 106	107
254Cf	1 x 107	108

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

6. pielikums
Ministru kabineta
1999. gada 3. augusta
noteikumiem Nr. 268

Kopējais radionuklīdu daudzums, ko viens uzņēmums drīkst izkliedēt vidē

Radionuklīds	Maksimālā īpatnējā radioaktivitāte (Bq/g)	Izmetes atmosfērā		Izplūdes kanalizācijā		Apglabāšana sadzīves atkritumu izgāztuvē
		Bq dienā	Bq gadā	Bq dienā	Bq gadā	Bq pakā	Bq gadā
3H	1 x 106	4 x 106	4 x 108	6 x 107	6 x 109	6 x 107	6 x 108
14C	1 x 104	2 x 105	2 x 107	1 x 106	1 x 108	1 x 106	1 x 107
22Na	1 x 101	8 x 105	8 x 107	3 x 105	3 x 107	3 x 105	3 x 106
24Na	1 x 101	4 x 106	4 x 108	2 x 106	2 x 108	2 x 106	2 x 107
32P	1 x 103	3 x 105	3 x 107	4 x 105	4 x 107	4 x 105	4 x 106
35S	1 x 105	5 x 105	5 x 107	8 x 106	8 x 108	8 x 106	8 x 107
36Cl	1 x 104	1 x 105	1 x 107	1 x 106	1 x 108	1 x 106	1 x 107
45Ca	1 x 104	3 x 105	3 x 107	5 x 107	5 x 109	5 x 107	5 x 108
51Cr	1 x 103	3 x 107	3 x 109	2 x 107	2 x 109	2 x 107	2 x 108
54Mn	1 x 101	7 x 105	7 x 107	1 x 106	1 x 108	1 x 106	1 x 107
55Fe	1 x 104	6 x 106	6 x 108	3 x 106	3 x 108	3 x 106	3 x 107
59Fe	1 x 101	3 x 105	3 x 107	6 x 105	6 x 107	6 x 105	6 x 106
57Co	1 x 102	1 x 106	1 x 108	5 x 106	5 x 108	5 x 106	5 x 107
58Co	1 x 101	5 x 105	5 x 107	1 x 106	1 x 108	1 x 106	1 x 107
60Co	1 x 101	3 x 104	3 x 106	3 x 105	3 x 107	3 x 105	3 x 106
63Ni	1 x 105	8 x 105	8 x 107	7 x 107	7 x 109	7 x 107	7 x 108
65Zn	1 x 101	5 x 105	5 x 107	3 x 105	3 x 107	3 x 105	3 x 106
89Sr	1 x 103	1 x 105	1 x 107	4 x 105	4 x 107	4 x 105	4 x 106
90Sr	1 x 102	6 x 103	6 x 105	4 x 105	4 x 107	4 x 105	4 x 106
90Y	1 x 103	7 x 105	7 x 107	4 x 106	4 x 108	4 x 106	4 x 107
94Nb	1 x 101	2 x 104	2 x 106	6 x 105	6 x 107	6 x 105	6 x 106
99mTc	1 x 102	5 x 107	5 x 109	5 x 108	5 x 1010	5 x 108	5 x 109
99Tc	1 x 104	8 x 104	8 x 106	2 x 107	2 x 109	2 x 107	2 x 108
106Ru	1 x 102	2 x 104	2 x 106	1 x 105	1 x 107	1 x 105	1 x 106
110mAg	1 x 101	8 x 104	8 x 106	4 x 105	4 x 107	4 x 105	4 x 106
109Cd	1 x 104	2 x 105	2 x 107	5 x 105	5 x 107	5 x 105	5 x 106
111In	1 x 102	4 x 106	4 x 108	3 x 106	3 x 108	3 x 106	3 x 107
124Sb	1 x 101	1 x 105	1 x 107	4 x 105	4 x 107	4 x 105	4 x 106
125I	1 x 103	2 x 105	2 x 107	7 x 104	7 x 106	7 x 104	7 x 105
129I	1 x 102	2 x 104	2 x 106	9 x 103	9 x 105	9 x 103	9 x 104
131I	1 x 102	1 x 105	1 x 107	5 x 104	5 x 106	5 x 104	5 x 105
134Cs	1 x 101	5 x 104	5 x 106	5 x 104	5 x 106	5 x 104	5 x 105
137Cs	1 x 101	3 x 104	3 x 106	7 x 104	7 x 106	7 x 104	7 x 105
144Ce	1 x 102	2 x 104	2 x 106	2 x 105	2 x 107	2 x 105	2 x 106
147Pm	1 x 104	2 x 105	2 x 107	4 x 106	4 x 108	4 x 106	4 x 107
152Eu	1 x 101	2 x 104	2 x 106	7 x 105	7 x 107	7 x 105	7 x 106
192Ir	1 x 101	2 x 105	2 x 107	7 x 105	7 x 107	7 x 105	7 x 106
204Tl	1 x 102	2 x 107	2 x 109	1 x 107	1 x 109	1 x 107	1 x 109
210Pb	1 x 101	2 x 102	2 x 104	1 x 103	1 x 105	1 x 103	1 x 104
210Po	1 x 101	2 x 102	2 x 104	1 x 103	1 x 105	1 x 103	1 x 104
226Ra	1 x 101	1 x 102	1 x 104	4 x 103	4 x 105	4 x 103	4 x 104
228Ra	1 x 101	6 x 101	6 x 103	1 x 103	1 x 105	1 x 103	1 x 104
228Th	1 x 100	3 x 101	3 x 103	1 x 104	1 x 106	1 x 104	1 x 105
230Th	1 x 100	7 x 101	7 x 103	5 x 103	5 x 105	5 x 103	5 x 104
232Th	1 x 100	4 x 101	4 x 103	4 x 103	4 x 105	4 x 103	4 x 104
234U	1 x 103	1 x 102	1 x 104	2 x 104	2 x 106	2 x 104	2 x 105
235U	1 x 101	1 x 102	1 x 104	2 x 104	2 x 106	2 x 104	2 x 105
238U	1 x 101	1 x 102	1 x 104	2 x 104	2 x 106	2 x 104	2 x 105
237Np	1 x 100	8 x 101	8 x 103	9 x 103	9 x 105	9 x 103	9 x 104
239Pu	1 x 100	6 x 101	6 x 103	4 x 103	4 x 105	4 x 103	4 x 104
240Pu	1 x 100	6 x 101	6 x 103	4 x 103	4 x 105	4 x 103	4 x 104
241Pu	1 x 102	6 x 103	6 x 105	2 x 105	2 x 107	2 x 105	2 x 106
241Am	1 x 100	6 x 101	6 x 103	5 x 103	5 x 105	5 x 103	5 x 104
244Cm	1 x 101	7 x 101	7 x 103	8 x 103	8 x 105	8 x 103	8 x 104

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

7. pielikums
Ministru kabineta
1999. gada 3. augusta
noteikumiem Nr. 268

Standartdokuments radioaktīvo atkritumu nosūtīšanas kontrolei

1. daļa

Piezīmes.

1. Ja radioaktīvo atkritumu saņēmējs neizmanto standartdokumenta 5. daļu, tas nosūta deklarāciju, kurā ir vismaz tāda pati informācija, kāda pieprasīta standartdokumenta 5. daļas 31. un 35. punktā.

2. Tā kompetentā institūcija, kura saņēmusi apstiprinājuma oriģinālu, nosūta apstiprinājuma kopijas attiecīgajām ārvalstu kompetentajām institūcijām.

3. Standartdokumenta 4. un 5. daļas oriģināli nosūtāmi tai kompetentajai institūcijai, kura izsniegusi atļauju radioaktīvo atkritumu nosūtīšanai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis