Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 6.oktobrī

ĀM: Par Latvijas–Krievijas starpvaldību komisiju

6.oktobrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts rīkojums “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 21.marta rīkojumā Nr.165 “Par Latvijas–Krievijas starpvaldību komisiju””.

Grozījumi paredz, ka turpmāk Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijā ekonomiskās, zinātniski tehniskās, humanitārās un kultūras sadarbības jomā (SVK) darbosies Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Nils Freivalds, Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Attīstības instrumentu departamenta direktore Arina Andreičika.

Minētie grozījumi tika veikti, pamatojoties uz izmaiņām atsevišķu ministriju personālijās.

2006.gada 13.oktobrī Maskavā tika parakstīta Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par Latvijas un Krievijas SVK izveidi. Komisijas pirmā sēde notika 2007.gada 20.jūlijā Rīgā. Otrā SVK sēde ir plānota šā gada novembra sākumā Krievijā.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par algas nodokļa grāmatiņā iekļaujamajām ziņām

6.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā izsniedzama algas nodokļa grāmatiņa. Grozījumi vienkāršo prasības par algas grāmatiņā iekļaujamo informāciju.

Grozījumi paredz atteikties no prasības darba ņēmējam informēt darba devēju par deklarētās dzīvesvietas adreses maiņu. Savukārt darba devējam, kura juridiskā adrese atrodas Rīgā, Liepājā vai Ventspilī, projekts nosaka par pienākumu izmantot Iedzīvotāju reģistru, lai gūtu apstiprinājumu, vai darbinieka deklarētā dzīvesvieta taksācijas gada 1.janvārī atrodas tās pašvaldības teritorijā, kur ir darba devēja juridiskā adrese.

Likums reglamentē, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) tiek ieskaitīts tās pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā personas dzīvesvieta bija deklarēta taksācijas gada sākumā. Nodokļa maksātājs vai darba devējs pārskaita nodokli Valsts kases IIN ieņēmumu budžeta sadales kontā.

Izņēmums ir trīs pašvaldības – Rīga, Liepāja un Ventspils, ar kurām FM noslēgusi līgumu par IIN ieņēmumu iekasēšanas īpašu kārtību. Šo pašvaldību administratīvajā teritorijā dzīvojošo darba ņēmēju darba samaksas pārskaita pašvaldības budžeta kontā tieši, bet nodokli no pārējo darba ņēmēju darba samaksas un ar nodokli saistītos maksājumus – sadales kontā.

Tādējādi darba devējiem un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nepieciešama aktuāla informācija par pašvaldību, kurā darba ņēmējs ir deklarējis dzīvesvietu. Iedzīvotāju reģistrā VID ir pieejama informācija par nodokļa maksātāja dzīvesvietas adresi, tādēļ faktiski ziņas par nodokļa maksātāja dzīvesvietas adresi ir nepieciešamas ierobežotam personu lokam – Rīgas, Liepājas un Ventspils darba devējiem.

Grozījumi papildinās institūciju uzskaitījumu, kas izdara atzīmi algas grāmatiņā par pensiju piešķiršanu.

Šādu ierakstu varēs veikt arī Tiesu administrācija, ja izdienas pensija piešķirta atbilstoši Tiesnešu izdienas pensiju likumam, un Ārlietu ministrija, ja izdienas pensija piešķirta atbilstoši Diplomātu izdienas pensiju likumam.

Grozījumi arī precizē terminoloģiju, saskaņojot to ar Komerclikumā lietoto.

FM: Par nodokļu nemaksāšanas novēršanu ar Turkmenistānu

6.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais likumprojekts par Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

Pašreiz līgumslēdzējas valsts investori otrā līgumslēdzējā valstī tiek aplikti ar nodokļiem, pamatojoties uz otras valsts nodokļu normatīvajiem aktiem. Otra valsts var mainīt kā nodokļu likmes, tā arī apliekamā ienākuma aprēķināšanas kārtību.

Pašreizējā situācijā līgumslēdzējas valsts investoriem netiek garantēta zināmu nodokļu uzlikšanas noteikumu nemainība ilgākā laikā, tāpēc nav iespējams precīzi plānot investīcijas, to atmaksāšanos un peļņu.

Šobrīd Turkmenistānas pusei nav pienākums arī sniegt informāciju Latvijai par Latvijas nodokļu maksātāju darījumu partneriem Turkmenistānā un par Latvijas nodokļu maksātāju saņemtajiem ienākumiem Turkmenistānā. Tas apgrūtina Latvijas rezidenta ārvalstīs gūto ienākumu aplikšanu ar nodokļiem un speciālu normu piemērošanu, piemēram, noteikumus par apliekamā ienākuma koriģēšanu darījumos starp saistītiem uzņēmumiem, kas izmantojami, lai novērstu apliekamā ienākuma pārnešanu no šīs valsts uz citām valstīm.

Projekts nodrošinās katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kuru neietekmēs otras valsts nodokļu normatīvo aktu grozījumi. Dokuments radīs likumīgu pamatu abu valstu kompetento iestāžu tiešai sadarbībai un novērsīs iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas, veicot savstarpēju informācijas apmaiņu.

Normatīvais akts veicinās komercdarbību Latvijā un Turkmenistānā, atvieglos Latvijas investoru darbību Turkmenistānā un otrādi, kā arī radīs stabilu investīciju vidi un sakārtos starptautiskos nodokļu uzlikšanas jautājumus atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par valsts sociālo pabalstu piešķiršanu jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālē

Lai saskaņotu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbību, piešķirot valsts sociālos pabalstus pēc vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas, kas noslēgsies 2009.gadā, Labklājības ministrija (LM) rosina, sākot ar 2009.gada 1.janvāri, ikviena valsts sociālā pabalsta piešķiršanu nodrošināt jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļā.

Tas nozīmē, ka no 2009.gada 1.janvāra jebkurā VSAA nodaļā tiktu nodrošināta šādu valsts sociālo pabalstu piešķiršana: valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, bērna piedzimšanas, bērna kopšanas un bērna invalīda kopšanas pabalstu, pabalsta invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, un ģimenes valsts pabalsta, kā arī piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu piešķiršana.

To paredz LM izstrādātie grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos, kas 6.oktobrī apstiprināti Ministru kabineta sēdē.

Atgādinām, ka pašlaik pabalstus piešķir un izmaksā iedzīvotāja deklarētajai dzīvesvietai atbilstošā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļa.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par zaudējumu atlīdzību izmaksām nepamatoti aizturētajām, arestētajām un notiesātajām personām

Ministru kabinets 6.oktobrī atbalstīja 11 501 lata piešķiršanu Tieslietu ministrijai (TM) zaudējumu atlīdzību izmaksām nepamatoti aizturētajām, arestētajām un notiesātajām personām.

Saskaņā ar likumu “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” zaudējumu atlīdzību izmaksā TM. Lai nodrošinātu programmas “Zaudējumu atlīdzība nepamatoti aizturētajām, arestētajām un notiesātajām personām” izpildi, tika piešķirta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 50 000 latu. Taču šie finanšu līdzekļi ir gandrīz izlietoti, un atlikums 2008.gada 1.septembrī bija 858 lati.

Pamatojoties uz TM un Ģenerālprokuratūras lēmumiem zaudējumu atlīdzināšanas lietās, kā arī saņemtajiem iesniegumiem zaudējumu atlīdzības saņemšanai, vēl šogad fiziskajām personām būs jāatlīdzina zaudējumi 12 359 latu apmērā. Līdz ar to programmas izpildes nodrošināšanai TM budžetā trūkst 11 501 lats.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par Grīņu un Moricsalas dabas rezervātu un Slīteres nacionālā parka likumu

6.oktobrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēti Vides ministrijas izstrādātie Ministru kabineta likumprojekti “Grozījumi Grīņu dabas rezervāta likumā”, “Grozījumi Moricsalas dabas rezervāta likumā” un “Grozījumi Slīteres nacionālā parka likumā”.

Precizējot Grīņu dabas rezervāta robežu aprakstu, likumprojekts paredz, ka vārdi “Liepājas rajons” tiek aizstāti ar vārdiem “Pāvilostas novads”. Savukārt Moricsalas dabas rezervāta robežu aprakstā vārds “rajons” tiek aizstāts ar vārdu “novads”, jo pēc administratīvi teritoriālās reformas rezervāts atradīsies Ventspils novadā. Likumprojektos norādīts, ka abus rezervātus pārvalda Vides ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde – Slīteres nacionālā parka administrācija.

Grozījumi Slīteres nacionālā parka likumā paredz aizstāt vārdus “Talsu rajons” ar vārdiem “Dundagas pagasts” atbilstoši administratīvi teritoriālajai reformai. Saskaņā ar likumprojektu Slīteres nacionālā parka konsultatīvās padomes sastāvā tiek iekļauti arī to pašvaldību pārstāvji, kuru teritorijās atrodas nacionālais parks un minētie dabas rezervāti.

VidM: Par dabas parka “Bauska” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

6.oktobrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas parka “Bauska” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Dabas parks “Bauska” dibināts 2004.gadā. Tas izveidots, lai saglabātu īpaši aizsargājamus biotopus, īpaši aizsargājamo augu, bezmugurkaulnieku un dzīvnieku sugu dzīvotnes, kā arī bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgus parkus, kultūrvēsturisko ainavu, unikālus kultūras pieminekļus un ģeomofoloģiskos un ģeoloģiskos dabas pieminekļus. Teritorija atbilst “Natura 2000” teritorijas izveidošanas kritērijiem, tādēļ ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” dabas parks noteikts kā Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamā dabas teritorija – “Natura 2000”.

Noteikumu projekts paredz dabas parka teritorijā četras funkcionālās zonas – dabas lieguma, dabas parka, ainavu aizsardzības un neitrālo zonu. Dabas lieguma zona izveidota, lai saglabātu Lielupes tuvumā esošos īpaši aizsargājamo pļavu biotopus, upju straujteču biotopus, kā arī īpaši aizsargājamo putnu sugu – griezes (Crex crex) un ormanīša (Porzana porzana) – dzīvotnes un īpaši aizsargājamo augu sugu dzīvotnes. Dabas parka zona izveidota, lai saglabātu bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgus parkus, aizsargājamus biotopus, aizsargājamu putnu, bezmugurkaulnieku, sikspārņu un augu dzīvotnes, kā arī unikālus kultūras pieminekļus. Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai aizsargātu un saglabātu teritorijai raksturīgo kultūrvidi, ainaviski nozīmīgas vietas un skatus un ainavu tās daudzveidībā, kā arī nodrošinātu sabiedrības atpūtai un tūrismam piemērotas vides saglabāšanu un dabu saudzējošu – ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Neitrālā zona izveidota, lai nodrošinātu teritorijas ilgtspējīgu attīstību un apsaimniekošanu.

VidM: Par prasībām, kādas jāievēro darbībās ar biocīdiem

6.oktobrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumos Nr.184 “Prasības darbībām ar biocīdiem””. Noteikumu projekts izstrādāts, lai veiktu atsevišķus redakcionālus precizējumus, kā arī lai pārņemtu vairāku 2007. un 2008.gadā publicētu direktīvu prasības.

Direktīvas nosaka, ka noteikumos esošais aktīvo vielu saraksts jāpapildina ar tādām vielām kā difetianols (grauzēju inde, aktīvās vielas nominālā koncentrācija produktos nedrīkst pārsniegt 0,0025 masas procentu, lietošanas atļauju izsniedz tikai lietošanai gatavām ēsmām), klotianidīns (izmanto koksnes konservantos, pamatā drīkst lietot tikai telpās, jo pastāv inficēšanas risks attiecībā uz augsni, virszemes un pazemes ūdeņiem) un etofenprokss (izmanto koksnes konservantos, parasti produktu nedrīkst izmantot ilgāk par trim mēnešiem gada laikā, ņemot vērā risku attiecībā uz strādājošajiem). Noteikumus jāpapildina arī ar zema riska biocīdo produktu sastāvā esošo aktīvo vielu sarakstu, kurā ietverts oglekļa dioksīds.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par iekšējo ūdeņu zvejas attīstību

Valdība 6.oktobrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Zveja iekšējos ūdeņos””. Noteikumi ir nepieciešami, lai noteiktu kārtību, kādā tiks piešķirts valsts un ES atbalsts zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam pasākumam “Zveja iekšējos ūdeņos”. Šā pasākuma mērķis ir veicināt iekšējo ūdeņu zvejas attīstību un konkurētspēju, veicot ieguldījumus zvejas infrastruktūras sakārtošanā.

Noteikumi paredz: lai pieteiktos atbalstam, pretendents Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālās lauksaimniecības pārvaldē personīgi vai elektroniskā formā iesniedz projekta iesniegumu divos eksemplāros, tajā skaitā vienkāršotu biznesa plānu un iepirkumu procedūru apliecinošus dokumentus.

Atbalsta pretendents varēs būt gan komersants, gan pašvaldība. Publiskā finansējuma apjoms komersantam paredzēts 60% apjomā no projekta attiecināmajām izmaksām, savukārt pašvaldībai – 90% apjomā. Plānošanas perioda laikā komersantam kopējā attiecināmo izmaksu summa nepārsniegs 20 000 latu, bet pašvaldībai 40 000 latu. Atbalsta pasākums tiks finansēts no Eiropas Zivsaimniecības fonda, paredzot Latvijas valsts līdzfinansējumu.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa