• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Valsts prezidenta valstsvizīti Uzbekistānā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.10.2008., Nr. 156 https://www.vestnesis.lv/ta/id/182087

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ārlietu ministrs, izsakot līdzjūtību Kirgizstānas tautai

Vēl šajā numurā

08.10.2008., Nr. 156

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Valsts prezidenta valstsvizīti Uzbekistānā

 

01.JPG (20724 bytes)
Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers kopā ar valdības un uzņēmēju pārstāvju delegāciju no 2. līdz 9.oktobrim uzturas valstsvizītēs Centrālāzijas valstīs – Kazahstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā. Pēc vizītes Kazahstānā 2.–5.oktobrī (skat. “LV” nr.155, 07.10.2008.) Valsts prezidents no 5. līdz 7.oktobrim uzturējās valstsvizītē Uzbekistānā. Attēlā: Latvijas Republikas Valsts prezidents Valdis Zatlers un Uzbekistānas Republikas prezidents Islams Karimovs pirmdien, 6.oktobrī, oficiālās sagaidīšanas ceremonijas laikā Uzbekistānas galvaspilsētā Taškentā
Foto: Toms Kalniņš, VPK

No 5. līdz 7.oktobrim Valsts prezidents Valdis Zatlers un Lilita Zatlere valstsvizītē apmeklēja Uzbekistānu, lai stiprinātu Latvijas un Uzbekistānas divpusējās attiecības, kā arī palielinātu Latvijas ekonomisko un politisko klātbūtni Centrālāzijas reģionā.

“Valstsvizīte Uzbekistānā ir nozīmīgs solis turpmākās abu valstu attiecībās, jo esam ieinteresēti Uzbekistānas preču tranzītā uz Rietumeiropu caur Latvijas ostām. Ir svarīgi, ka tieši Latvija koordinē Eiropas Savienības izglītības programmas Uzbekistānā, jo savā reformu ceļā pēc neatkarības atgūšanas esam pārliecinājušies, ka uz zināšanām balstīta ekonomika ir valsts labklājības un turpmākas attīstības pamats. Brīva pieeja informācijai un zināšanas Latvijai pēc neatkarības iegūšanas deva iespēju atkal atgūt sev pienākošos vietu un lomu Eiropas politiskajā kartē,” uzskata Valsts prezidents.

Vizītes laikā notika Valsts prezidenta tikšanās ar Uzbekistānas augstākajām amatpersonām – Uzbekistānas prezidentu Islamu Karimovu, Senāta priekšsēdētāju Ilgizaru Sabirovu un premjerministru Šavkatu Mirzijaevu.

 

Pirmdien, 6.oktobrī,

valstsvizīte Uzbekistānā sākās ar svinīgo oficiālās sagaidīšanas ceremoniju Uzbekistānas prezidenta rezidencē, kam sekoja abu valstu prezidentu un oficiālo delegāciju tikšanās.

Valsts prezidentam V.Zatleram, tiekoties ar Uzbekistānas Republikas prezidentu Islamu Karimovu, apspriesta abu valstu turpmākā divpusējā sadarbība, kā īpaši perspektīvas uzsverot transporta, loģistikas, finanšu un tranzīta nozares. Savukārt, runājot par abu valstu politisko dialogu, būtiska loma tika atvēlēta starptautiskās drošības politikas jautājumiem – situācijas Afganistānā stabilizācijai, narkotiku kontrabandas apkarošanai un terorisma novēršanai. Būtiska vieta abu valstu vadītāju sarunās tika atvēlēta arī sadarbībai izglītības un tūrisma jomā.

“Valstsvizītes mērķis ir stiprināt Latvijas un Uzbekistānas divpusējās attiecības, kā arī palielināt Latvijas ekonomisko un politisko klātbūtni Uzbekistānā un visā Centrālāzijas reģionā,” teica Valsts prezidents.

Abu valstu oficiālo delegāciju līdzīgi kā valstu vadītāju divpusējās sarunās galvenā uzmanība tika pievērsta abu valstu turpmākai ekonomiskajai sadarbībai, kā arī sadarbībai izglītībā. “Mūsu valstu vēsturē ir daudz kopīga, un mūsu valstu diplomātiskās attiecības bijušas ciešas un draudzīgas jau kopš 1992.gada, kad Taškentā tika atvērta Latvijas vēstniecība. Arī turpmāk redzu pamatu veiksmīgai sadarbībai. Gribu teikt pat vēl vairāk – Latvija, kas jau piecus gadus ir pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts, grib un spēj būt Uzbekistānas tilts uz Eiropu,” teica V.Zatlers, piebilstot, ka būtisks šajā kontekstā ir gan Uzbekistānas preču tranzīts caur Latviju uz Rietumeiropu, gan arī Latvijas apņemšanās būt Eiropas Savienības izglītības programmu koordinatoram Uzbekistānā. “Zināšanās balstīta ekonomika ir valsts labklājības un ātras attīstības pamats. Lai to sasniegtu, ir nepieciešami izglītoti, zinoši un zināšanas izmantot protoši cilvēki, kas izvirza mērķus un spēj tos sasniegt,” teica Valsts prezidents.

Tāpat gan valstu vadītāju, gan valstu vadītāju un delegāciju sarunās apspriesta situācijas attīstība Afganistānā, kur NATO misijas sastāvā dienē arī Latvijas karavīri. Bez Uzbekistānas un pārējo Centrālāzijas valstu atbalsta veiksmīga misija Afganistānā nav iespējama, uzskata Valsts prezidents. Abi valstu vadītāji sarunā bija vienisprātis, ka būtiski ir apkarot ne vien terorisma, bet arī narkotiku izplatību Afganistānā, veidojot tur ilgtspējīgu valstiski integrētu ekonomiku.

Puses bija vienisprātis, ka gan valstu vadītāju divpusējā tikšanās šaurā lokā, gan delegāciju sarunas bija veiksmīgas un liks pamatu sadarbības paplašināšanai nākotnē. To apliecina arī abu valstu vadītāju klātbūtnē noslēgtie sadarbības līgumi gan ministriju, gan atbildīgo valsts institūciju starpā.

Lai stiprinātu Latvijas un Uzbekistānas divpusējās attiecības, valstsvizītes laikā parakstīti šādi divpusējās sadarbības līgumi:

• Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības vienošanās par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā. Šā līguma mērķis ir radīt tiesisko pamatu Latvijas un Uzbekistānas sadarbībai ārkārtējo situāciju novēršanā un likvidēšanā;

• Vienošanās par Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Uzbekistānas Republikas Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrijas sadarbību izglītības jomā, lai veicinātu abu valstu sadarbību izglītībā, apmainoties ar informāciju izglītības attīstības un plānošanas jautājumos, kā arī īstenojot kopīgus projektus un izstrādājot kopīgas programmas;

• Līgums starp Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju un Uzbekistānas Republikas standartizācijas, metroloģijas un sertifikācijas aģentūru (“Uzstandart”) par sadarbību standartizācijas jomā, kas paredz savstarpēju apmaiņu standartizācijas jomā;

• Vienošanās starp Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju un Uzbekistānas Republikas standartizācijas, metroloģijas un sertifikācijas aģentūru (“Uzstandart”) par sadarbību akreditācijas jomā, kuras mērķis ir nodrošināt informācijas apmaiņu un kopīgus sadarbības pasākumus akreditācijas jomā;

• Vienošanās par sadarbību starp Latvijas Republikas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Uzbekistānas Republikas Tirdzniecības un rūpniecības palātu. Šis sadarbības līgums paredz abpusēju informācijas apmaiņu par valstu ekonomisko situāciju, uzņēmējdarbību regulējošiem likumdošanas aktiem un citu biznesa kontaktus sekmējošu informāciju;

• Latvijas Republikas Patentu valdes un Uzbekistānas Republikas Patentu valdes sadarbības līgums par informācijas apmaiņu īpašumtiesību aizsardzības jomā, kas paredz informācijas apmaiņu īpašumtiesību aizsardzības jomā;

• Saprašanās memorands par sadarbību starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Uzbekistānas ārvalstu investīciju informācijas nodrošināšanas un sadarbības aģentūru “Uzinfoinvest”, kas paredz sadarbību ārvalstu investīciju veicināšanas jomā;

• Līgums starp Latvijas Valsts ieņēmumu dienestu un Uzbekistānas Valsts nodokļu komiteju par sadarbību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā. Līguma mērķis ir informācijas apmaiņa nodokļu jomā.

Lai gan pēdējo gadu laikā Latvijas un Uzbekistānas ekonomiskā sadarbība kļuvusi aktīvāka, tā ne tuvu nav sasniegusi maksimāli iespējamo līmeni. Lai sekmētu privātos kontaktus abu valstu uzņēmēju starpā, Valsts prezidents un Uzbekistānas premjerministrs Šavkats Mirzijaevs kopīgi atklāja Latvijas–Uzbekistānas biznesa forumu, kurā piedalījās gan Valsts prezidentu pavadošie satiksmes un ekonomikas ministri, gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs, gan vairāk nekā 70 uzņēmēju lielā delegācija, kas pavada Valsts prezidentu.

Apliecinot abu valstu labās divpusējās attiecības izglītībā un Latvijas īpašās intereses, koordinējot Eiropas Savienības izglītības programmas Uzbekistānā, Valsts prezidents Taškentā apmeklēja Uzbekistānas Ekonomikas un diplomātijas universitāti, kur teica uzrunu un atbildēja uz studentus un universitātes mācībspēkus interesējošiem jautājumiem. Gan uzrunā studentiem, gan atbildot uz viņus interesējošiem jautājumiem, V.Zatlers uzsvēra, ka būtisks faktors konkurētspējīgas sabiedrības veidošanā ir brīva pieeja informācijai un patstāvīga, zināšanās balstīta izvēles iespēja jebkuram valsts iedzīvotājam. To rāda arī Latvijas piemērs. Lai vairotu zināšanas par Latviju, Valsts prezidents universitātes bibliotēkai uzdāvināja grāmatas par Latvijas valsti un tās vēsturi.

Izrādot cieņu kopīgajam Latvijas un Uzbekistānas tautu vēsturē – padomju režīma represijām, Valsts prezidents nolika ziedus pie Uzbekistānas Neatkarības pieminekļa un apskatīja Uzbekistānas vēstures muzeja ekspozīciju.

Pirmdien Valsts prezidents tikās arī ar Uzbekistānas Republikas Senāta priekšsēdētāju Ilgizaru Sabirovu. Tikšanās laikā abas puses pārrunāja turpmāko abu valstu parlamentāriešu sadarbību. Jāpiebilst, ka Valsts prezidentu valstsvizītē pavada arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Vakarā Uzbekistānas prezidenta rezidencē notika svinīgā abu valstu augstāko apbalvojumu apmaiņas ceremonija un Uzbekistānas prezidenta un Tatjanas Karimovas kundzes rīkotas valsts vakariņas par godu Valsts prezidentam un Lilitai Zatleres kundzei.

 

Otrdien, 7.oktobrī,

turpinot valstsvizīti Uzbekistānā, Valsts prezidents un L.Zatlere apmeklēja Latvijas vēstniecību Uzbekistānā. Pēcpusdienā Valsts prezidents apmeklēja Buhāru, kur tikās ar Buhāras gubernatoru un apskatīja Buhāras vecpilsētas un kultūras objektus. Tāpat Buhāras apmeklējuma laikā Valsts prezidents ar kundzi apmeklēja Korāna muzeju, kur pasniedza dāvinājumu – Korāna fragmenta tulkojumu latviešu valodā. Otrdienas vakarā Valsts prezidents izlidoja uz Ašhabadu, lai sāktu valstsvizīti Turkmenistānā.

Uzbekistānas prezidents Islams Karimovs Latviju valstsvizītē apmeklēja 2004.gada aprīlī, bet pēdējā Latvijas Valsts prezidenta vizīte Uzbekistānā notika 1996.gada maijā, kad Uzbekistānas Republiku valstsvizītē apmeklēja Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Latvijas vēstniecība Taškentā tika atklāta 1992.gada novembrī, Uzbekistānas vēstniecība Rīgā – 1995.gada jūnijā.

 

Valsts prezidenta preses dienests

 

Latvijas Valsts prezidenta uzruna Uzbekistānas–Latvijas biznesa forumā Taškentā 2008.gada 6.oktobrī

 

Ekselences, Uzbekistānas un Latvijas uzņēmēji, dāmas un kungi!

Man ir patiess gods un prieks uzrunāt jūs Uzbekistānas–Latvijas biznesa forumā šeit, Taškentā.

Latvijas valstsvizīte Uzbekistānā un lielā Latvijas uzņēmēju interese par biznesa un investīciju iespējām šeit ir apliecinājums mūsu abu valstu tradicionāli labajām un konstruktīvajām attiecībām. Tās ir veiksmīgi veidojušās un attīstījušās daudzu gadu garumā, pateicoties gan mūsu abu valstu vēstniecību darbam, gan tiešo avioreisu esamībai starp Rīgu un Taškentu, kurus īsteno Latvijas un Uzbekistānas nacionālās aviosabiedrības.

Dāmas un kungi!

Uzbekistāna, tāpat kā Latvija, kopš seniem laikiem ir bijusi starptautisko tirdzniecības ceļu krustpunkts. Zīda ceļš, kas šķērsoja jūsu valsts teritoriju, Uzbekistānu vēsturiski ir savienojis ar tādām ekonomiski nozīmīgām valstīm kā Ķīna un Indija.

Mūsu valstu ģeostratēģiskais novietojums un saimnieciskais potenciāls ir labs pamats ekonomiskās sadarbības paplašināšanai, tai skaitā tranzīta plūsmu palielināšanai. Latvija aktīvi strādā, lai attīstītu kravu pārvadājumus pa dzelzceļu.

Mūsu infrastruktūras nākotnes attīstības ieceres tiek veidotas saskaņā ar Eirāzijas tranzīta attīstības plāniem, kuri skar arī Uzbekistānas intereses. Mēs esam ieinteresēti veicināt Latvijas transporta infrastruktūras izmantošanu Uzbekistānas preču transportēšanai, gan saglabājot Rīgas ostas pozīcijas Uzbekistānas kokvilnas eksportā, gan piesaistot aizvien jaunas kravas.

Mūsdienās tirdzniecības ceļu attīstīšanas un pilnveidošanas iespējas palielina valstu vienošanās par savstarpēji izdevīgiem nosacījumiem.

Dāmas un kungi!

Par Latvijas uzņēmēju interesēm Uzbekistānā liecina mūsu biznesa delegācijas sastāvs, kurā iekļauti Latvijas vadošie uzņēmumi no būvniecības un būvmateriālu ražošanas nozares, mēbeļu ražošanas, finanšu pakalpojumu institūcijām, informācijas tehnoloģiju, transporta un loģistikas, tekstila, metālapstrādes un mašīnbūves nozares, tūrisma nozarēm. Latvijas delegācijā pārstāvēta mūsu nacionālās aviokompānijas “airBaltic” un Rīgas lidostas vadība, Rīgas ostas, Latvijas Dzelzceļa un starptautisko loģistikas kompāniju, lielāko banku un citu kompāniju pārstāvji.

Tradicionāli Latvijai un Uzbekistānai ir bijusi labi attīstīta sadarbība farmācijas jomā. Latvijas lielākā farmācijas kompānija “Grindeks” šā gada aprīlī atvēra savu pārstāvniecību Taškentā un novērtē Uzbekistānas tirgu kā ļoti perspektīvu.

Biznesa sakari starp abām mūsu valstīm ir attīstības procesā, tāpēc esmu gandarīts, ka Latvijas un Uzbekistānas uzņēmēji ir gatavi veidot kopuzņēmumus pārtikas rūpniecības produktu ražošanai un lauksaimniecības produktu pārstrādei. Savukārt mūsu informācijas tehnoloģiju uzņēmumi piedāvā Uzbekistānas pusei piedalīties e-apmācības projektos, kā arī sadarboties komunikāciju tehnoloģiju pārneses un datu transfēra jomā.

Ņemot vērā nepieciešamību pēc celtniecības materiāliem Uzbekistānā, īpaši labas iespējas sadarbībai var veidoties mūsu būvniecības materiālu ražotājiem un tirgotājiem, kā arī kokrūpniekiem. Jāuzsver, ka tieši pēdējā gadā mūsu kokmateriālu eksporta pieaugums uz Uzbekistānu ir strauji pieaudzis.

Es minēju tikai nedaudzus mūsu ekonomiskās sadarbības paraugus. To attīstības perspektīvas ir patiešām labas. Patiesi ceru, ka sadarbības līgums starp Latvijas un Uzbekistānas tirdzniecības un rūpniecības kameru palīdzēs realizēt daudz vairāk kopīgu projektu un veicinās sadarbību starp mūsu valstu uzņēmējiem.

Dāmas un kungi!

Mūsu tikšanās šodien ir apliecinājums Latvijas interesēm attīstīt ekonomisko sadarbību ar Uzbekistānu. Tādēļ aicinu arī uzbeku uzņēmējus īstenot savus biznesa projektus Latvijā. Tas dos jums priekšrocības, ko var piedāvāt drošs un stabils Eiropas kopējais tirgus, brīva preču, kapitāla, pakalpojumu un personu plūsma, kā arī pieeja finanšu investīcijām. Ņemot vērā Latvijas izdevīgo ģeogrāfisko atrašanās vietu, jūs varat izmantot Latviju kā tramplīnu savai darbībai citās Eiropas Savienības valstīs. Turklāt jums ir iespēja izmantot Latvijas partneru pieredzi šo valstu ekonomiskajā un administratīvajā vidē.

Novēlu jums izmantot šo biznesa forumu jaunu kontaktu veidošanai!

Veiksmīgu darbu abpusēji izdevīgas sadarbības veidošanā!

 

Par Latvijas un Uzbekistānas sadarbību izglītībā

6.oktobrī Taškentā Latvijas izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe un Uzbekistānas augstākās izglītības un vidējās speciālās izglītības ministrs Azimžons Parpijevs parakstīja Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Uzbekistānas Republikas Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrijas līgumu par sadarbību izglītībā. Ar šo līgumu abas puses attīsta daudzpusīgas attiecības un pauž nostāju, ka sadarbība augstākajā izglītībā un zinātnē veicina labāku savstarpēju sapratni. Līgums paredz pieredzes un informācijas apmaiņu, sadarbību izglītības pilnveidē un tuvināšanā starptautiskajiem procesiem.

Abas puses veicina tiešu kontaktu nodibināšanu un zinātnisko sadarbību starp izglītības institūcijām, zinātniekiem, mācībspēkiem un speciālistiem, kā arī veicina akadēmisko darbību kopīgu Eiropas Savienības, UNESCO, Eiropas Padomes un citu starptautisko organizāciju projektu ietvaros. Šis līgums atbalsta kopīgu programmu un projektu izstrādi, veicinot abu valstu mācībspēku, zinātnieku un speciālistu aktīvu dalību to realizēšanā.

Parakstītais līgums paredz katru gadu abām valstīm nodrošināt savstarpējas stipendijas studijām augstākās izglītības iestādēs, pēcdiploma studijām, mācībspēku un zinātnieku kvalifikācijas paaugstināšanai. Tāpat šā līguma ietvaros tiks sekmēta augstākās izglītības iestāžu studentu, mācībspēku un zinātnieku apmaiņa.

Līguma realizācijai un darbības novērtēšanai plānots izveidot Latvijas–Uzbekistānas komisiju, kas tiksies ne retāk kā reizi trīs gados. Līgums stājās spēkā tā parakstīšanas dienā, ir spēkā piecus gadus, tā darbība tiek automātiski pagarināta uz nākamajiem pieciem gadiem.

 

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!