Ministru kabineta noteikumi Nr. 270

Rīgā 1999.gada 3.augustā (prot. Nr. 39, 9.§)

Noteikumi par darba drošības un veselības aizsardzības prasībām,   pārvietojot smagumus

Izdoti saskaņā ar likuma "Par darba aizsardzību" 16.pantu

1. Šie noteikumi nosaka darba aizsardzības prasību minimumu, kā arī pasākumus, kuri veicami darbinieku drošības un veselības garantēšanai darba vietās, kur smagu objektu — priekšmetu, cilvēku vai dzīvnieku (turpmāk — smagums) — pārvieto ar fizisko spēku un pastāv risks iegūt traumas (īpaši muguras traumas). .

2. Fizisko spēku darbinieks pieliek tieši vai ar palīgierīču (piemēram, lāpsta, dakšas, vagonete, svira, skrituļtransportieris) starpniecību, lai paceltu, noturētu vai pārvietotu smagumu.

3. Organizējot smaguma pārvietošanu, darba devējs veic šādus pasākumus:

3.1. nodrošina darbiniekus ar piemērotām palīgierīcēm, īpaši mehāniskām palīgierīcēm;

3.2. automatizē smaguma pārvietošanas procesu.

4. Ja nav iespējams izvairīties no smaguma pārvietošanas ar fizisko spēku, darba devējs organizē darbu tā, lai padarītu to pēc iespējas drošāku un veselībai nekaitīgāku.

5. Darba devējs:

5.1. novērtē darba telpu (darba vietu) un veicamo darbu, ņemot vērā šo noteikumu pielikumā minētos riska faktorus, lai samazinātu iespēju darbiniekiem gūt traumas, īpaši muguras traumas;

5.2. izveido riska faktoru novērtēšanas grupu un iesaista tajā arodveselības speciālistus ar zināšanām darba fizioloģijā un ergonomikā;

5.3. iesaista riska faktoru novērtēšanā arī darbiniekus vai viņu pārstāvjus un konsultējas par darba apstākļu uzlabošanu;

5.4. ņem vērā iepriekš reģistrētos nelaimes gadījumus darbā un arodslimības, kā arī tādus rādītājus kā darbinieku mainība, neapmierinātība ar darbu, darba ražīgums.

6. Riska faktoru novērtēšanas datus darba devējs reģistrē, un tie ir pieejami darbiniekiem, kā arī darbinieku pārstāvjiem. Riska faktoru novērtēšanas datus uzglabā 45 gadus un nodod arhīvā.

7. Uzticot darbiniekam darba pienākumus, darba devējs ņem vērā darbinieka atbilstību un fiziskās spējas, kā arī normatīvajos aktos noteiktās smaguma pārnēsāšanas vai pārvietošanas normas.

8. Darba devējs nodrošina darbiniekiem smaguma pārvietošanas darbību un ergonomikas principu apmācību, kas garantē viņu drošību un veselību, kā arī nodrošina ar precīzu informāciju par pārvietojamā smaguma masu, smaguma centru izvietojumu un citiem būtiskiem faktoriem.

9. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.janvāri.  

Ministru prezidents A.Šķēle  

Labklājības ministrs R.Jurdžs

Pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 3.augusta
noteikumiem Nr. 270

Riska faktori, vērtējot traumu iespējamību  smagumu pārvietošanā ar fizisko spēku

1. Pārvietojot kravu ar rokām, pastāv risks iegūt traumas (īpaši muguras traumas), ja krava ir:

1.1. pārāk smaga vai pārāk liela; ;

1.2. neparocīga vai grūti satverama;

1.3. nestabila vai tai ir saturs, kas var pārvietoties;

1.4. jātur vai jāpārvieto izstieptās rokās vai saliecot vai pagriežot ķermeni;

1.5. tādas formas vai sastāva, kas saduroties var radīt traumas.

2. Fiziskā slodze var radīt traumas (īpaši muguras traumas), ja:

2.1. slodze ir pārāk liela;

2.2. smaguma pārvietošana ir iespējama, tikai saliecot vai pagriežot ķermeni;

2.3. pārvietojamais smagums var negaidīti sakustēties;

2.4. pārvietojot smagumu, ķermenis atrodas nestabilā stāvoklī.

3. Pastāv risks iegūt traumas (īpaši muguras traumas) šādos darba apstākļos:

3.1. darba telpa nav pietiekami liela darbības veikšanai, īpaši vertikālā virzienā;

3.2. darba telpas grīda ir nelīdzena, slidena vai darba virsma ir nestabila;

3.3. darba vietā nav iespējama kravas apstrāde drošā augstumā vai darbinieks nevar ieņemt stabilu stāvokli;

3.4. grīdas vai darba virsma ir dažādos līmeņos, tāpēc krava pārvietojama dažādos augstumos;

3.5. darba telpā nav atbilstošas temperatūras, mitruma vai ventilācijas;

3.6. darba telpā ir vājš apgaismojums.

4. Darba procesā pastāv risks iegūt traumas (īpaši muguras traumas), ja:

4.1. darbiniekam nav bijis iespējams pietiekami atpūsties vai atveseļoties;

4.2. smagums pārvietojams lielos attālumos;

4.3. darbiniekam ir bieža vai ilgstoša fiziska piepūle (pārsvarā vērsta uz mugurkaulu);

4.4. noteikts pārāk ātrs darba temps, ko darbinieks nevar mainīt.

5. Pastāv risks iegūt traumas (īpaši muguras traumas), ja darbinieks:

5.1. nav fiziski piemērots konkrēta uzdevuma veikšanai;

5.2. valkā neatbilstošu apģērbu un apavus;

5.3. nav atbilstoši un pietiekami apmācīts.

Labklājības ministrs R.Jurdžs